Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi par valdības lēmuma pamatotību saistībā ar valdības sagatavotajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz noteikt obligātu vakcinācijas prasību pret Covid-19

Jautājumi Danielam Pavļutam

Saeimā ir iesniegts valdības apstiprinātais likumprojekts, kurš paredz obligāto vakcināciju atsevišķās nozarēs strādājošiem, kā arī darbadevēju tiesības atlaist no darba strādājošos, kuri nav vakcinēti (nespēj uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu).

Likumprojekta anotacija tiek apgalvots, ka:

Objektīvs pamatojums nevakcinēties veselības stāvokļa dēļ ir ļoti ierobežots. Covid-19 vakcīnu lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos (pieejami arī Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē) tiek norādīts, ka kontrindikācija ir paaugstināta jutība pret vakcīnas aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Imunizācijas valsts padome ir norādījusi, ka vienīgā kontrindikācija vakcinācijai pret Covid-19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē.

Imunizācijas valsts padome uzsver, ka nedzīvām vakcīnām - kādas tiek lietotas Latvijā - nav citu medicīnisku, klīnisku, zinātnisku iemeslu un situāciju, kad persona tās nevarētu saņemt. Tādēļ nepastāv teorētiskas un praktiskas situācijas, kad medicīnisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ persona nevarētu tikt vakcinēta pret Covid-19.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz visām šīm Covid-19 vakcīnām joprojām turpinās klīniskie pētījumi un tāpēc tām Eiropas Zāļu aģentūra ir piešķīrusi tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu, turklāt ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar iespējamajiem riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu.

Piemēram, Eiropas zāļu aģentūras (EZA) 16.07.2021 publicētājā Riska vadības plānā attiecībā uz Vaxzevria (Astra Zeneca) vakcīnu ( Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) : EPAR - Risk-management-plan ), atrodams:

Tabulā VI-1 “Nozīmīgo risku un iztrūkstošās informācijas saraksts” (List of important risks and missing information ) kā nozīmīgi, jau identificēti riski minēti: Tromboze, Nervu sistēmas traucējumi, tostarp ar imūno sistēmu saistīta neiroloģiska slimība, vakcīnu saistīta pastiprināta elpceļu slimība.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācija par iespējamajiem riskiem lietošanai grūtniecības laikā un zīdīšanas laikā, lietošanai pacientiem ar imūnsistēmas traucējumiem, lietošanai vājiem pacientiem ar blakusslimībām (piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, diabētu, hronisku neiroloģisku slimību, kardiovaskulāru slimību), lietošana pacientiem ar autoimūniem vai iekaisuma traucējumiem.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācijas, kas dotu iespēju novērtēt vakcīnas drošumu ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka pat publiski jau ir pieejamas vairāku pētījumu publikācijas, fakti, kas norāda uz šiem un arī citiem iespējamajiem riskiem vai problēmām, kuras radušās saistībā ar šīm Covid-19 vakcīnām, lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai tiešām uzskatāt par korektu un patiesu Saeimai sniegto informāciju, ka “vienīgā kontrindikāciia vakcinācijai pret Covid- 19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē”?

Lūdzam pamatot savu atbildi.

Balstoties uz kādiem faktiem un pētījumiem, ir izdarīts augstāk minētais Saeimai sniegtais apgalvojums?

Lūdzam Jūs sniegt savu kompetento viedokli par pētījumu materiālos sniegtajiem faktiem.

Lūdzam pamatot, kāpēc šādi fakti nebūtu jāņem vērā un ar šādiem riskiem nav jārēķinās?

Lūdzam norādīt to normatīvo aktu un tiesību normu tajā, kura dod tiesības uzskatīt, ka jaunizstrādāts medicīnas preparāts var tikt uzskatīts par risku nenesošu, ja šo risku izvērtēšanai atbilstoši nepieciešamie pētījumi vēl nav veikti, vai pabeigti?

Kurai amatpersonai šajā gadījumā būs jāuzņemas atbildība par maldinošas informācijas sniegšanu Saeimai saistībā ar iespējamajiem riskiem un veselības kaitējumiem attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, ja tas apstiprināsies?

Ņemot vērā Covid-19 vakcīnu reģistrācijas nosacījumus, vai un kādā veidā VM seko līdzi aktuālajai informācijai - pētījumiem un faktiem, saistībā ar šīm vakcīnām un ar to saistītajiem riskiem? Ja tiek sekots līdzi - kura konkrēti amatpersona ir atbildīga par to? Ja netiek sekots līdzi - lūdzam pamatot, kāpēc?

Kādēļ Jūs uzskatāt, ka ir pamatoti apgalvot (skat. Saeimai iesniegto likumprojektu saistībā ar obligāto vakcinācijas prasību), ka šīs vakcīnas neradīs nekādus riskus ilgtermiņā, ja uz doto brīdi šo risku izvērtēšanai nepieciešamie pētījumi nav veikti, un šīs vakcīnas ir reģistrētas ar atrunu, ka informācija par ilgtermiņa riskiem iztrūkst?

Balstoties uz kādiem pētījumiem, tiek apgalvots, ka šīs vakcīnas nerada nekādus riskus grūtniecībai?

Vai 7.4 panta 9.daļā noteiktais aizliegums darba devējam izbeigt darba tiesiskās (dienesta) attiecības ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā - attiecās arī uz 7.3 panta otrajā daļā noteiktajām jomām un militāro dienestu, uz kurām paredzēta obligātās vakcinācijas prasība?

Vai Jūs uzskatāt par tiesisku un samērīgu obligātās vakcinācijas prasību sievietei - “topošajai māmiņai”, kura ir ieguldījusi savu laiku un resursus, lai iegūtu izglītību un strādātu nozarē, kurai jūs tagad, pēkšņi paredzat obligātās vakcinācijas prasību, un paredzot nosacījumu, ka neizpildot šo prasību šāds cilvēks zaudē darba iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Vai Jūs uzskatāt par tiesisku un samērīgu obligātās vakcinācijas prasību cilvēkam, kura veselības stāvoklis vakcinācijas gadījumā var radīt veselībai un dzīvībai bīstamus riskus, un kurš ir ieguldījis savu laiku un resursus, lai iegūtu izglītību un strādātu nozarē, kurai jūs tagad, pēkšņi paredzat obligātās vakcinācijas prasību, un paredzot nosacījumu, ka, neizpildot šo prasību, šāds cilvēks zaudē darba iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi.

Uz doto brīdi nav zināma vakcīnu ietekme un to iespējamais kaitējums uz cilvēka veselību ilgtermiņā. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu jāuzņemas riski, kas saistīti ar iespējamajiem kaitējumiem veselībai saistībā ar šīm vakcīnām ilgtermiņā, paredzot tiem atbilstošu kompensācijas mehānismu? Lūdzam pamatot jūsu atbildi un norādīt - cik lielā mērā valstij būtu jāuzņemās šie riski?

Likumprojekta anotācijā ir teikts: Uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata (dienesta) pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai.

Savukārt likumprojektā tiek noteikts:

49. 6 pants. Zāļu valsts aģentūra nosaka un izmaksā kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) rezultātā nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai kā arī personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības apmpi komplikāciju novēršanai.

Lūdzam sniegt pilnīgu un izsmeļošu uzskaitījumu, kādi veselības kaitējumi tiks uzskatīti par atbilstošiem 49. 6 pantā noteiktajam, lai persona, kurai vakcinācijas rezultātā izdarīts veselības kaitējums, varētu saņemt kompensāciju un valsts apmaksātu veselības aprūpi?

Vai un kādi ir laika termiņa ierobežojumi, kurā ir konstatējami Šie kaitējumi, lai tie varētu tikt kompensēti saskaņā ar 49. 6 pantā paredzēto? Lūdzam pamatot šos termiņus.

7.4 6 un 7. daļā ir paredzēts - ja darbinieks (amatpersona) trīs mēnešu laikā kopš tās pārcelšanas, darba (amata, dienesta) pienākumu veikšanas attālināti

vai atstādināšanas bez attaisnojoša objektīva iemesla nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātus, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam vai veicamajam darbam, tad darba devējam ir tiesības izbeigt darba (dienesta) tiesiskās attiecības ar darbinieku (amatpersonu) nekavējoties.

Lūdzam sniegt pilnīgu un izsmeļošu šo “attaisnojošu objektīvu iemeslu” uzskaitījumu.

7.3 panta l.daļā tiek paredzēts pienākums darba devējam nodrošināt epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi. Par epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi uzskatāma vide, kurā ir zems risks inficēties ar Covid-19 infekciju.

Lūdzam sniegt izsmeļošu un skaidru aprakstu, saskaņā ar kuru darba/mācību vide ir uzskatāma par epidemioloģiski drošu šīs tiesību normas izpratnē?

Lūdzam paskaidrot, kādā veidā tiek noteikts un cik liels ir “zems risks”, lai tas būtu atbilstošs šī likuma normas izpratnē zemam riskam?

Lūdzam sniegt uzskaitījumu, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem darba devējs var noteikt vai darba/mācību vide ir uzskatāma par epidemioloģiski drošu šīs tiesību normas izpratnē?

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šī likumprojekta ietekme uz Valsts un speciālo budžetu būs 0. Vai tiešām uzskatāt, ka obligātās vakcinācijas prasības izpildīs pilnīgi visi, uz kuriem tās tiks attiecinātas, un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai neradīsies nekādi papildu izdevumi saistībā ar iespējamo darba attiecību pārtraukšanu? Lūdzam pamatot jūsu atbildi.

Ja neuzskatāt, ka obligātās vakcinācijas prasības izpildīs pilnīgi visi, uz kuriem tās tiks attiecinātas, lūdzam sniegt jūsu aplēses - cik lielā mērā šī obligātā vakcinācijas prasība palielinās vakcinācijas aptveri?

Aicinām iesniegt izsmeļošas, pamatotas un skaidras atbildes uz katru jautājumu Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.

Aicinām sniegt atbildes savlaicīgi, lai varētu ar tām iepazīties līdz augstākminētā likumprojekta izskatīšanai Saeimā, un gūt pārliecību par šī likumprojekta pamatotību.

Jautājumi Krišjānim Kariņam

Saeimā ir iesniegti Jūsu valdības sagatavotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz obligātās vakcinācijas prasību.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka šo grozījumu fiskālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem (tai skaitā uz valsts speciālo budžetu) - būs nulle!

Lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai tas nozīmē, ka valdība paredz, ka pilnīgi visi, uz ko tiks attiecinātas likumprojektā paredzētās obligātās vakcinācijas prasības (ne tikai 7.3, bet arī 7.4 pantos paredzētais regulējums), tās izpildīs un nepārtrauks darba attiecības, kā rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai nerādīsies nekādi papildus izdevumi? Vai arī valdība ir paredzējusi, ka nekāda līdz šim darba likumdošanā paredzētā sociālā apdrošināšana uz šiem darba ņēmējiem netiks attiecināta?

Lūdzam pamatot jūsu atbildi.

Vai un kā Finanšu ministrija saskaņoja šādu tiesību akta projekta ietekmi uz valsts budžetu? Vai finanšu ministrs valdības sēdē, kurā tika apstiprināts šis likumprojekts, pauda savu īpašo viedokli?

Lūdzam norādīt tās amatpersonas, balstoties uz kuru sniegto viedokli, likumprojektā Saeimai tika iesniegta šāda tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu.

Likumprojekta anotācijā tiek apgalvots, ka:      

Objektīvs pamatojums nevakcinēties veselības stāvokļa dēļ ir ļoti ierobežots. Covid~19 vakcīnu lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos (pieejami arī Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnēj tiek norādīts, ka kontrindikācija ir paaugstināta jutība pret vakcīnas aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Imunizācijas valsts padome ir norādījusi, ka vienīgā kontrindikācija vakcinācijai pret Covid-19 ir:

anafilakse pēc konkrētās vakcīnas ievadīšanas (parasti pēc 1. devas);

anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvā esošu vielu anamnēzē.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz visām šīm Covid-19 vakcīnām joprojām turpinās klīniskie pētījumi, un tāpēc tām Eiropas zāļu aģentūra ir piešķīrusi tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu, turklāt - ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar iespējamajiem riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu.

Piemēram, Eiropas zāļu aģentūras (EZA) 16.07.2021 publicētajā Riska vadības plānā attiecībā uz Vaxzevria (Astra Zeneca) vakcīnu ( Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) : EPAR - Risk-management-plan), atrodams:

Tabulā VI-1 “Nozīmīgo risku un iztrūkstošās informācijas saraksts” (List of important risks and missing information ) kā nozīmīgi, jau identificēti riski minēti: Tromboze, Nervu sistēmas traucējumi, tostarp ar imūno sistēmu saistīta neiroloģiska slimība, vakcīnu saistīta pastiprināta elpceļu slimība.

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācija par iespējamajiem riskiem lietošanai grūtniecības laikā un zīdīšanas laikā, lietošanai pacientiem ar imūnsistēmas traucējumiem, lietošanai vājiem pacientiem ar blakus slimībām (piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, diabētu, hronisku neiroloģisku slimību, kardiovaskulāru slimību), lietošana pacientiem ar autoimūniem vai iekaisuma traucējumiem

Tāpat tiek norādīts, ka iztrūkst informācijas, kas dotu iespēju novērtēt vakcīnas drošumu ilgterminā.

Ņemot vērā, ka pat publiski jau ir pieejamas vairāku pētījumu publikācijas, fakti, kas norāda uz šiem un arī citiem iespējamajiem riskiem vai problēmām, kuras radušās saistībā ar šīm Covid-19 vakcīnām.

Kurai amatpersonai šajā gadījumā būs jāuzņemas atbildība par maldinošas informācijas sniegšanu Saeimai saistībā ar iespējamajiem riskiem un veselības kaitējumiem attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, ja tas apstiprināsies?

Aicinām iesniegt izsmeļošas, pamatotas un skaidras atbildes uz katru jautājumu Deputātu jautājumu procedūras ietvaros, lai nebūtu jāpiemēro citas parlamentārās uzraudzības procedūras šīs informācijas iegūšanai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...