Jautājumi satiksmes ministram Augulim par plānoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti28.09.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
No Satiksmes ministrijas (turpmāk - ministrija) šā gada 2. septembrī sagatavotajiem priekšlikumiem izriet, ka ir veikts dzelzceļa elektrifikācijas projekta vērtējums saskaņā ar daudzu kritēriju analīzes rezultātiem, kur alternatīva par tīkla izbūvi uz Rīgu saņēmusi 86 punktus, bet uz Ventspili - 88 punktus. Līdz ar to formāli, atsaucoties uz šīs analīzes rezultātiem, varētu tikt piedāvāts elektrifikācijas projektu īstenot uz Ventspili.
Tomēr virkne faktu un apsvērumu rada pamatotas bažas par šī elektrifikācijas projekta analīzes objektivitāti un šāda projekta īstenošanas varianta pamatotību, piemēram:
1. Kravu apgrozījuma kritums Ventspils ostā šī gada 8 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir -21,3% (12,9 milj.t.), tostarp naftas produktu apjomu kritums sasniedz 24% un akmeņogļu kravu samazinājums sasniedz 40%, salīdzinot ar 2015. gadu.
2. Rīgas ostā kravu apgrozījuma kritums šī gada 8 mēnešos ir -10,8% (pārkrauts 23,7milj.t), jau šobrīd Rīgā ir pārkrauts gandrīz divas reizes vairāk kravu nekā Ventspilī.
3. Rīgas ostā paredzama jaunu termināļu ekspluatācijas uzsākšana Krievu salā, tāpat ir potenciāls Baltkrievijas, Ķīnas un Kazahstānas jaunu kravu piesaistē, līdz ar to diversificējot piegādes un mazinot atkarību no Krievijas akmeņogļu un naftas produktu piegādēm.
4. Elektrificējot dzelzceļu Ventspils virzienā, palielinātos dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, ņemot vērā līdzfinansējuma apjomus, finansējuma amortizācijas izmaksas, kā arī elektrovilces lokomotīvju iegādes izmaksas, kas būtu jāsedz VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk - LDZ) un vēl vairāk samazinātu konkrētā maršruta konkurētspēju, jo šīs izmaksas nevarētu attiecināt uz visu valsts dzelzceļa infrastruktūru.
Lai kliedētu augstāk minētās bažas, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kas veica šo projekta daudzkritēriju analīzi? Ja šīs analīzes veikšanai tika piesaistīti eksperti, – lūdzam tos uzskaitīt, aprakstot to pieredzi un kvalifikāciju. Ja ekspertīzes veikšanai tika izmantots ārpakalpojums - kā tas tika nodrošināts (kā tika izsludināts, kādi bija izvēles kritēriji, kā tika izvēlēts izpildītājs, kādi bija alternatīvie konkurējošie piedāvājumi?)
2. Cik izmaksāja minētās analīzes veikšana, un kādā laika periodā tā tika veikta?
3. Kura ministrijas vai LDZ amatpersona ir atbildīga par augstāk minētās analīzes rezultātu akceptēšanu un priekšlikumu sagatavošanu?
4. Lūdzam iesniegt pilnu dokumentā minēto četru iespējamo elektrifikācijas variantu daudzkritēriju analīzi, balstoties uz kuru, tika veikts augstākminētais dzelzceļa elektrifikācijas variantu novērtējums.
5. Lūdzam sniegt datus par esošo kravu apgrozījumu (pa ostām, kravu veidiem un to izcelsmes) un vērtējumu par kravu apgrozījumu un tendencēm ostās un dzelzceļā vidējā un ilgtermiņā.
6. Lūdzam dot Jūsu skaidrojumu, kā šī informācija par sagaidāmo kravu apgrozījumu pamato iespējamos projekta ekonomiski pamatotos risinājumus, kādi tie ir?
7. Balstoties uz šiem Jūsu datiem un novērtējumiem, sniedziet Jūsu piedāvāto projekta risinājumu atmaksāšanās iespēju novērtējumu.
8. Lūdzam sniegt alternatīvus priekšlikumus elektrifikācijas projektam, piemēram, esošās elektrificētās zonas modernizācija, jaunu dzelzceļa termināļu un mezglu izveide, koplietošanas infrastruktūras izveide ostu un sauszemes termināļos u.c.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
