Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai var būt vienā partijā cilvēki ar dažādiem principiem, uzskatiem, un vai politikā vispār varētu būt cilvēki, par kuru godaprātu ir pamatotas šaubas? Man jau šķiet, ka ne. Vēl vairāk, vai šādam politiskam spēkam vajadzētu būt pie varas? Valsts interešu vārdā noteikti ne, bet, diemžēl pie mums Latvijā šādi izņēmumi ir vairāki. Šoreiz par vienu – Jauno konservatīvo partiju un trīs tās pārstāvjiem. Par katru savs stāsts.

Nedaudz sākšu ar pašu partiju kā tādu.

Nereti mēs kaut ko pieņemam, neiedziļinoties tā saturā. palaižot garām, ka nosaukums pat konceptuāli neiet kopā ar saturu. Tā tas nu ir sanācis ar Jauno konservatīvo partiju, saīsinājumā JKP.

Paskatīsim, ko pasaka nosaukums un tā saturiskais jēdziens un kādi ir reālie uzstādījumi. Tātad konservatīvisms (no lat. val. conservativus – "tāds, kas saglabā") – ideoloģija, radusies XVIII-XIX gs. mijas straujo politisko un sociālo pārmaiņu Eiropā kā pretreakcija pārmaiņām, vēlme saglabāt esošo situāciju nemainīgu.

Nevajag mainīt mainīšanas pēc to, ko var nemainīt, svarīgākais esot sociālais miers, stabilitāte un privātīpašuma neaizskaramība (sabiedrības locekļi paši ir atbildīgi par savu ekonomisko labklājību un valsts iejaukšanās, pārdalot ekonomiskos resursus, ir nevēlama).

Novitātes, no kurām nevar izvairīties, konservatīvo ideālā tiek adaptētas esošajā, labi zināmajā kultūrvidē, nevis vide tiek pārkārtota, atbilstoši jaunievedumiem – jaunais nevar būt labāks tikai tādēļ, ka tas ir jauns. Tādēļ jaunajam ir jāienāk sabiedrības dzīvē pakāpeniski, kritiski izvērtējot tā ietekmi uz sabiedrības dzīvi.

Konservatīvisms atbalsta brīvu tirgu, indivīda iniciatīvu un privātīpašumu kā sabiedrības ekonomiskās uzbūves pamatprincipus. Taču tirgus ietekme sabiedrībā ir ierobežojama tur, kur atsevišķu ļaužu alkatība un spēja to realizēt kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaikus konservatīvismā tirgus ir un paliek nozīmīgs kā galvenais labklājības sasniegšanas veids: tas liek cilvēkam pašam uzņemties atbildību un rūpēties par savu labklājību. Konservatīvisms nenoliedz nepieciešamību pēc valsts sociālās politikas. Tā ir nepieciešama tieši konservatīvu mērķu vārdā: pēkšņi satricinājumi cilvēku dzīves veidam un sociālajam statusam bieži kļūst par draudu sabiedrības kopējai saskaņai.

Tomēr prasības pēc valsts iesaistīšanās konservatīvisms cenšas līdzsvarot ar cilvēka paša atbildību par sevi. Konservatīvismam ir nozīmīgs t.s. subsidiaritātes princips. Proti, valstij ir jāiesaistās vienīgi tad, kad problēmas nespēj atrisināt cilvēks pats – nevis nolūkā nemitīgi to apgādāt un pieskatīt visās dzīves situācijās. Tur, kur valsts var leģitīmi sagaidīt paša cilvēka aktivitāti un rūpes par sevi, tai gluži vienkārši nav jāiejaucas.1 

Vai JKP ievēro šos principus?!

Ko tad mums solīja un dara JKP? Par konservatīvismu īsti nevaram runāt (tiesa, te ironisks jautājums – kurš laiks vai periods kalpo ka atskaites punkts - totalitārais režīms vai 90 gadu sākums). Konservatīvisms tikai ģimenes jautājumā neattaisno partijas nosaukumā likt tikai vārdu “konservatīvā”. Visas notiekošās reformas izglītības jomā tak JKP pārziņā, nule kā tika mainīta ģenerālprokurora ievēlēšanas kārtība, tikko kā pēc J.Bordāna ierosmes beidzās Valsts kontroles veiktā lietderības revīzija “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kurā izteikti tika kritizēta prokuratūra. Tiesa, šur tur pelnīti, bet šur tur…

Bezmaz vai radās sajūta, ka J.Bordāns ar šo revīzijas ziņojumu vēlas prokuratūru pavilkt zem sava bezkompromisa apmetņa. Nez, ja kaut kas tāds notiktu realitātē, ko pārējā koalīcija teiktu? Bezkompromiss tad svinētu savu uzvaru. Šis viss ir tieši JKP un tieslietu jomā – tā līdera J.Bordāna veikums. Kaut kā pēc konservatīvisma neizskatās. Līdz ar to jau pašos pamatos sanāk nesaskaņa. Partija pēc nosaukuma viena, bet pēc satura – pavisam cita.

Līdz ar to secinājums viens: kaut partija nes “konservatīva” vārdu, tās politiku par konservatīvu varētu nosaukt tikai tāds, kurš nezina šī vārda nozīmi. Tiesa, ja kā atskaites punkts būtu autoritatīvais vai totalitārais vadības stils, tad vismaz pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas... “JKP iekšienē valda komunistu režīms,” atzīst bijušais JKP biedrs, norādot, ka ļoti apšaubāma ir arī partijas finansēšana. “Es skatījos vienā mājaslapā, un tad es tur atdūros, ka viens no partijas sponsoriem ir saistīts ar Panamas lietu. Ja uzņēmējs no ofšoru valstu bankas finansē JKP ar 60–70 tūkstošiem eiro, tad tas jau liek uzdot jautājumus,” atzīst Bērziņš.2

Nu, ja tā ir, tad vismaz partijas vadības stils ir konservatīvs, nav mainījies.

Vēl zem sadaļas “konservatīvi” varētu palikt apakšā īpatnējo tendenci, ka publiski pieejamā datu bāzē JKP ir ļoti maz biedru, bet ļoti daudz ziedotāju.3 Virkne ziedojumu summas ir no viena eiro līdz dažiem desmitiem, bet, nevar nepieminēt, ka 2018. – 2019.gadā partijai visdāsnākos ziedojumus ir sniegusi Dandzbergu ģimene. Gints Marts un Pauls kopumā ir noziedojuši 93 000 eur, no kuriem lauvas tiesu ir noziedojis Gints Dandzbergs – 43 000.

Par partiju skaidrs – nosaukums viens, bet - kā tad ar tās cilvēkiem?

Tomēr, pirms runājam par cilvēkiem, jāpiemin būtisks moments: laikam JKP saskaras vai nu ar biedru iztrūkumu, jebšu jūtams trūkums iekasējumiem no biedru naudām, uij, atvainojiet, ziedojumiem. Kā citādāk tad izskaidrot, ka partija savu rindu paplašināšanai izmanto tos pašus reklamēšanās paņēmienus kā, piemēram, alkohola reklāmās? Tās ir visur – kā internetā, tā arī televīzijā.

Kaut arī, ja paskatāmies nedaudz atpakaļ, tad redzams, ka par JKP 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 114 694 balsstiesīgo un tā ieguva 16 deputātu vietas, bet pēcāk piedzīvojusi pamatīgu kritienu – Jāņa Bordāna vadīto politisko spēku EP vēlēšanās atbalstījuši vien 20 595 vēlētāji, kas parāda, ka no JKP novērsušies vairāk nekā 82% tās atbalstītāju.4 

Nu jā, šis tās reklāmas izskaidro, ja pēc ievēlēšanas Saeimā no sākotnējā atbalstītāju loku ir palikuši tikai 18%. Tur ne tikai reklāmas par uzņemšanu partijā jātaisa, bet jāstāv uz biroja trepēm un jāvelk iekšā katrs garāmgājējs. Vēl vairāk rada neizpratne par partijas līderu uzvedībām. Viņi uzvedas, it kā viņiem biedru loks plašs un stabils. Jāsecina, ka – ka vienkārši blefo.

Runājot par JKP cilvēkiem, visus neapskatīsim, bet domāju, ka pietiks ar trim. Sāksim ar svarīgāko. Jāni Bordānu, kurš pašlaik ieņem tieslietu ministra amatu un kura paša, tāpat kā partijas galvenais lozungs bija “bezkompromisa tiesiskums”.

Bordāna sasniegumi jau sākas gandrīz uzreiz ar apstiprināšanu tieslietu ministra amatā. Domāju, ka viņš ir vienīgais tieslietu ministrs pasaulē, kurš sūdzas par valsts tiesiskumu ārvalstu vēstniecībām. Jāatzīmē, ka galvenais iemesls vēstuļu rakstīšanai bija kriminālprocesa uzsākšana pret vienu no JKP vadošajiem biedriem šī vārda visplašākajā nozīmē - J.Jurašu.5 Piekritīsiet, līdz tam neviens pat par tādu variantu nebija aizdomājies. Nu ļoti konservatīvi. Tiesa, komunistiskā režīma garā. Kā kaut kas nepatīk – tā jāraksta sūdzība. Tas nekas, ka faktiski sanāca pašam par sevi.

Ir patīkami, ja par cilvēku tiek rakstīts par tā sasniegumiem. Nepatīkamāk, ka par neveiksmēm. Savā ziņā par katastrofu vajadzētu uzskatīt gadījumus, kad ārvalstu eksperti ir spiesti norādīt uz konkrētu personu kļūdām vai neizdarībām. Bordāns arī šajā ziņā ir spējis parādīt, ka ir izteikts līderis – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Devolepment, saīsinājumā – OECD) trešā posma ziņojumā par Latviju tiek vērtēti un sniegti ieteikumi par to, kā Latvija īsteno OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskos biznesa darījumos un Padomes 2009. gada ieteikumu par turpmāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskā biznesa darījumos6.

Tajā nevis vienā, bet veselās trijās vietās tiek pausts ekspertu viedoklis, ka konstatējama politiskā iejaukšanās un ir apšaubāma tiesu un ģenerālprokuratūras neatkarība. Uzminiet, kuras amatpersonas izteikumi un darbība bija par pamatu šādiem secinājumiem? Vispār lieks jautājums. Saprotams, ka Bordāns.

Bordāna spēja radīt problēmas vai drīzāk– acīmredzama nespēja pildīt ministra pienākumus – jau fiksēta ekspertu ziņojumos par Latviju. Nez, man kaut kā šķiet, ka daudzās pasaules valstīs ministri paši atkāpjas vai tiek atcelti arī par daudz mazākiem grēkiem.

Tomēr nekas nevar pārspēt Bordānu pēdējā izgājienā, nu, ja nu vienīgi Tramps, bet pēdējais jau savu amatu ir zaudējis. Proti, ignorējot tiesības uz taisnīgu tiesu, neiejaukšanos tiesas darbā, visbeidzot, samīdot ar kājām nevainīguma prezumpciju. Jāatzīmē, to neizdarīja kaut kāds cilvēks, bet gan – tieslietu ministrs un advokāts!!!

Citi viņa izbijušie kolēģi – advokāti šajā sakarā teica skaidrus un skarbus vārdus. Grūti iedomāties smagāku nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu par to, ko veicis Bordāns.7 Pat notika neticamais – Tieslietu padome šo lietu izskatīja. Tiesa, tās secinājumi8 bija tik diplomātiski un saudzīgi, ka vecas večiņas bezzobainā mute ābolā iekostos ar lielāku spēku. Kaut arī vajadzēja bļaut cik spēka par tieslietu ministra nekompetenci un visatļautību. Kliegt vajadzēja tā, lai Kariņš beidzot paskatās un iedziļinās kas notiek imperatora Bordāna galmā un ko tas saplānojis.

Labi, lai Kariņš pats domā un tiek galā, bet vienu lietu ieteiktu – Bordānam muguru labāk neuzgriezt. Viens ir skaidrs, pašlaik tieslietu jomā āzis ir par dārznieku un tūlīt visus tā drā.. ui, draudzīgi uzmundrinās, ka neviens pat nepamanīs, ka skaļākais bezkompromisa tiesiskuma sludinātājs no tiesiskuma stāv tālāk nekā visi citi.

Trakākais jau tas, ka Bordāns pat nesaprot, ko dara. Kā citādāk var saprast viņa izteikumus. Patīk jums vai nepatīk, es savu viedokli turpināšu paust – Tieslietu padomē sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) saistībā ar viņa izteikto kritiku pret tiesnesi Kārli Jansonu, kurš skatīja Uģa Magoņa lietu.9 

Bordāns laikam nesaprot, ka viņa prāta spēju un mutes nesaturēšanas dēļ Latvijai var nākties atkal tiesāties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Būšu vairāk nekā pārsteigts, ja Magoņa advokāti tuvākajā laikā neiesniegs prasību pret Latviju. Vērtējot apstākļus – Latvijai kārtējais zāģis. Hā, labs tieslietu ministrs un partijas līderis, kurš sola bezkompromisa tiesiskumu.

Labi, ejam tālāk, vēl viens no JKP dižgariem – Juris Jurašs. Tas pats, par kuru Bordāns vēstules rakstīja. Tā nu sanāca, ka pavisam negaidot Jurašs kļuva par Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju. Amats jau nav slikts, bet tajā brīdī, kad viņam kā Juridiskās komisijas vadītājam vajadzēja sākotnēji ētisku iemeslu dēļ atstatīties no ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas10, ētika aizgāja atpūsties.

Tāpat kā Bordāns arī Jurašs, izrādās, neko par tiesu neaizskaramību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju nav dzirdējis. Vēl pikantāku situāciju padara tas apstāklis, ka tieši Magones lieta Juraša virzībā uz politiķu lomu spēlēja būtisku lietu. Atceramies pagātni šīs lietas sakarā Kā žurnālam norādījis KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, ir apsveicami, ka KNAB darbinieki spēj mobilizēties pat tik sarežģītos un demotivējošos apstākļos, kādi patlaban valda birojā. Juraša vērtējumā, piemēram, nākšana uz pēdām Magonim biroja darbiniekiem izdevusies, nevis pateicoties Streļčenokam, bet drīzāk par spīti viņam.11 Bet tagad!? Tagad sanāk, ka politiskais kapitāls uzkrāts blefojot? Varoņi izrādījās nekompetenti? Labi, paskatīsim ko teiks nākamās tiesu instances.

Tā nu līdz šim bilance savdabīga – partijas spicē viens, kurš sludina tiesiskumu, bet pats to mīda ar dubļainām kājām. Otrs, kuram ētika vairāk atrodas prombūtnē un kurš savu politisko kapitālu izveidoja uz apšaubāmiem pamatiem. Nez kas tad sanāks ar trešo?

Trešais ir Saeimas deputāts, Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Pusotru mēnesi pirms Rīgas domes vēlēšanām Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) publicējis blogu par to, kādas ir konservatīvo politiķu deviņas pamatvērtības, un ierakstījis tviterī, ka šis teksts “obligāti jāizlasa”. Kā noskaidroja “Melu detektors”, dažas Eglīša tēzes par konservatīvajiem izraisījušas ne mazāk kā izbrīnu akadēmiskajā vidē.12 Respektīvi, sanāk, ka konservatīvās partijas pārstāvis pat īsti nespēj saprast, kas ir konservatīvas vērtības un kas nav. Te, kā jau iepriekš minēju – partijas nosaukums it kā saka par vienu, bet reālie darbi ir pavisam citi.

Finanšu ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā”, kurus jau 1. decembrī akceptēja valdība, bet 10. decembrī Saeima atbalstīja tā izskatīšanu nodot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Taču savu ieguldījumu likuma grozījumu izstrādē grib dot arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija jau pieminētā Gatis Eglīša vadībā.

Viņš norādīja, ka apakškomisija sagatavos likuma grozījumu priekšlikumus uz otro lasījumu. Tie ietvers dažas “Moneyval” rekomendācijas, kas vēl nav ieviestas, kā arī tiks mēģināts atrisināt atsevišķus pārspīlējumus, kuri tika ietverti likumā pirms pusotra gada, lai iedzīvinātu riskos balstīto klientu uzraudzību no banku puses.13 Eglīša vēstījumā ir atslēgas vārdi ir: “Tiks mēģināts atrisināt atsevišķus pārspīlējumus, kuri tika ietverti likumā pirms pusotra gada, lai iedzīvinātu riskos balstīto klientu uzraudzību no banku puses.” Jāatzīmē, ka tieši Eglīša pieminētie pārspīlējumi bija tie, pateicoties kuriem, Latvija nenonāca pelēkajā sarakstā.

Te jāatceras, ka "Moneyval", veicot Latvijas novērtējumu, konstatēja, ka ir lielā mērā izpildītas arī rekomendācijas par klientu padziļināto izpēti, finanšu iestāžu regulēšanu un uzraudzību, konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju regulēšana un uzraudzību, skaidras naudas kurjeriem; izdošanu, kā arī citām starptautiskās sadarbības formām. Tomēr ziņojumā norādīts, ka visās šajās jomās joprojām ir nelieli trūkumi.14

Sanāk, ka Eglītis tagad dara visu, lai izvirzītās prasības finanšu plūsmas uzraudzībā tiktu padarītas “maigākas”. Respektīvi – tas sanāk, ka virza Latviju atpakaļ uz pelēko sarakstu. Hmm, interesanti, šāda pieeja arī ir Eglīša atklātajā konservatīvismā, vai arī tomēr ir cits izskaidrojums.

Sanāk, ka Bordāns runā par “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu un to dara. Nu, kā nu māk, bet Eglītis atkal dara visu, lai ieviestie stingrākie ierobežojumi kļūtu maigāki? Nu baigā partijas vienotība.

Varētu jau plašākai ilustrācijai aprakstīt izglītības un zinātrnes ministres Ilgas Šuplinskas veikumu bet, tā jau pagari sanāca. Turklāt – secinājumi nebūs atšķirīgi. Haotiska, nekompetenta un iedomīga.

Nez, pārlasot šo visu, tik viens jautājums – cik ilgi Kariņš pacietīs partiju, kuras mērķi ir it kā vieni, bet darbi citi, un nekompetentu tieslietu ministru ar bezkompromisa tiesiskumu, kura paveiktais ir tikai skandāli, potenciāli zaudētas starptautiskas tiesu prāvas un nelabvēlīgi secinājumi ārvalstu ekspertu ziņojumos?

Domāju, citos apstākļos JKP ar visu Bordānu priekšgalā būtu jau izmesti kā no koalīcijas, tā arī valdības. Kamēr tas nenotiks, tikmēr Bordāns visticamāk mēģinās savu varas loku tik plašināt.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....