JKP: ja neatkarīgā mediju padome neieceļ mums tīkamu LTV vadību, mēs prasām anulēt šī konkursa rezultātus
PIETIEK28.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija ir apliecinājusi savu bezkompromisa gatavību ievērot tiesiskumu un izplatījusi aicinājumu likumdevējam anulēt neatkarīgā mediju uzrauga rīkotā atklātā konkursa uz Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa posteņiem rezultātus. Publicējam šo zīmīgo dokumentu pilnībā, saglabājot arī oriģinālo rakstību:
„Jaunie konservartīvie Saeimas Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātus, un aicinās izvērtēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus.
Mēs lūgsim Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP rīcības tiesiskumu un tās lēmumu Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Eināru Gielu un valdes locekļa amatā Evu Juhņēviču.
Partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns: ”Mēs esam par kvalitatīvu mediju pārvaldību un neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem, kas ir vieni no demokrātijas stūrakmeņiem un Latvijas neatkarības un drošības garantiem. Tas ir drauds demokrātijai un mediju neatkarībai, ja sabiedriskās televīzijas vadībā tiek lobēti cilvēki bez pieredzes mediju darbā un ar aizdomām par politisko aizmuguri.
Mums ir bažas, ka konkurss nav noticis tiesiski un tā organizēšanā ir pieļauti likumdošanas pārkāpumi. Lai arī konkursa nolikums paredz, ka kandidātu iztaujāšana notiek publiskā diskusijā, tas netika pieļauts. Diskusijā piedalīties bija atļauts tikai LTV darbiniekiem.
Ir šaubas, vai rezultātā ir izvēlēti iespējami labākā un neatkarīgākā sabiedrisko mediju vadība. Ja starp pretendentiem nebija piemērotu kandidātu, mūsuprāt, vajadzēja rīkot jaunu konkursu. Tāpēc aicinām Saeimas Mediju politikas apakškomisijā izvērtēt NEPLP darbības atbilstību Latvijas valsts demokrātiskajām un tiesiskajām interesēm.”
NEPLP šodien nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.”
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
