Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir nākusi klajā ar jaunu „bezkompromisa tiesiskuma” ideju, - viņa iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kura būtība – ļaut valsts augstskolu padomju locekļiem neiesniegt amatpersonas deklarācijas, tādējādi slēpjot savus ienākumus, īpašumus, kapitāldaļas un citus amatus. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iesniegto grozījumu projektu un tā anotāciju.

Projekts Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 233. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām – augstskolas padomes locekļiem valsts dibinātās augstskolās."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Šā likuma 23. panta sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās."

Iesniedzējs: izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska       

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (turpmāk – projekts) mērķis ir paredzēt īpašus nosacījumus valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanai.

Risinājums – izdarīt izņēmumu attiecībā uz valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem nosakot, ka šīm personām nav jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.

Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātajās augstskolās.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojumu Nr.94) (turpmāk – ziņojums) noteikto.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.

Ziņojums nosaka, ka augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas nodrošina augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem.

Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padomē tiks nodrošināta arī ārējo ekspertu pārstāvība. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.

Bez tam, saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas un tām paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikt atvieglojumus attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu. Līdzīgi šajā likumā arī uz amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām un cita starpā veic arī finanšu līdzekļu sadalīšanu, netiek attiecinātas prasības par valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu.

Tādējādi ir izstrādāts projekts, kurš paredz, ka valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem valsts amatpersonu deklarācijas nav jāsniedz. Projekts arī paredz noteikt, ka minētais regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Saskaņā ar ziņojuma VIII nodaļas “Turpmākās rīcības plāns” 4. tabulas 2.punktu projekts Ministru kabinetā ir jāiesniedz līdz 2020. gada 15. aprīlim, vienlaicīgi ar tabulas 1.punktā minēto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija.

4.

Cita informācija

Nav. 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Augstskolu padomju locekļi valsts dibinātās augstskolās.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem – nav.

Tāpat nepieaugs Valsts ieņēmuma dienesta un augstskolu slogs, jo netiks iesniegtas projektā definēto valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav ietekme uz administratīvajām izmaksām.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms, jo projekts neparedz atbilstības prasības.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar. 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Projekts izstrādāts un stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

3.

Cita informācija

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” ir izstrādāts un tas tiek virzīts vienlaikus ar projektu. |

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta kopā ar saistītajiem grozījumiem Augstskolu likumā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Izstrādājot ziņojumu, tas tika apspriests diskusijās ar nozaru partneriem:

-2020.gada 11.janvārī ar Latvijas Studentu apvienības domi;

-2020.gada 12.janvārī ar Latvijas Koledžu asociāciju;

-2020.gada 15.janvārī ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju;

-2020.gada 16.janvārī ar Latvijas Universitāšu asociāciju, Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību. 

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ziņojuma sabiedriskas apspriedes gaitā saņemtie iebildumi un priekšlikumi tika izvērtēti, daļēji ņemti vērā un iestrādāti ziņojumā (skatīt ziņojumam pievienoto izziņu par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem).

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija un valsts dibinātās augstskolas

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru neietekmē.

3.

Cita informācija

Nav

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...