Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir nākusi klajā ar jaunu „bezkompromisa tiesiskuma” ideju, - viņa iesniegusi Valsts kancelejā grozījumu projektu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kura būtība – ļaut valsts augstskolu padomju locekļiem neiesniegt amatpersonas deklarācijas, tādējādi slēpjot savus ienākumus, īpašumus, kapitāldaļas un citus amatus. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē iesniegto grozījumu projektu un tā anotāciju.

Projekts Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 233. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 23. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām – augstskolas padomes locekļiem valsts dibinātās augstskolās."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Šā likuma 23. panta sestā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās."

Iesniedzējs: izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska       

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (turpmāk – projekts) mērķis ir paredzēt īpašus nosacījumus valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanai.

Risinājums – izdarīt izņēmumu attiecībā uz valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem nosakot, ka šīm personām nav jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.

Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātajās augstskolās.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojumu Nr.94) (turpmāk – ziņojums) noteikto.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.

Ziņojums nosaka, ka augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas nodrošina augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem.

Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padomē tiks nodrošināta arī ārējo ekspertu pārstāvība. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.

Bez tam, saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas un tām paredzēts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikt atvieglojumus attiecībā uz valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu. Līdzīgi šajā likumā arī uz amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām un cita starpā veic arī finanšu līdzekļu sadalīšanu, netiek attiecinātas prasības par valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanu.

Tādējādi ir izstrādāts projekts, kurš paredz, ka valsts dibināto augstskolu padomes locekļiem valsts amatpersonu deklarācijas nav jāsniedz. Projekts arī paredz noteikt, ka minētais regulējums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Saskaņā ar ziņojuma VIII nodaļas “Turpmākās rīcības plāns” 4. tabulas 2.punktu projekts Ministru kabinetā ir jāiesniedz līdz 2020. gada 15. aprīlim, vienlaicīgi ar tabulas 1.punktā minēto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija.

4.

Cita informācija

Nav. 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Augstskolu padomju locekļi valsts dibinātās augstskolās.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem – nav.

Tāpat nepieaugs Valsts ieņēmuma dienesta un augstskolu slogs, jo netiks iesniegtas projektā definēto valsts dibināto augstskolu padomes locekļu valsts amatpersonu deklarācijas.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav ietekme uz administratīvajām izmaksām.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms, jo projekts neparedz atbilstības prasības.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar. 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Projekts izstrādāts un stāsies spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātās augstskolās.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija

3.

Cita informācija

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” ir izstrādāts un tas tiek virzīts vienlaikus ar projektu. |

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta kopā ar saistītajiem grozījumiem Augstskolu likumā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Izstrādājot ziņojumu, tas tika apspriests diskusijās ar nozaru partneriem:

-2020.gada 11.janvārī ar Latvijas Studentu apvienības domi;

-2020.gada 12.janvārī ar Latvijas Koledžu asociāciju;

-2020.gada 15.janvārī ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju;

-2020.gada 16.janvārī ar Latvijas Universitāšu asociāciju, Rektoru padomi un Latvijas Studentu apvienību. 

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ziņojuma sabiedriskas apspriedes gaitā saņemtie iebildumi un priekšlikumi tika izvērtēti, daļēji ņemti vērā un iestrādāti ziņojumā (skatīt ziņojumam pievienoto izziņu par saņemtajiem iebildumiem un priekšlikumiem).

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Izglītības un zinātnes ministrija un valsts dibinātās augstskolas

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru neietekmē.

3.

Cita informācija

Nav

Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viegli ironiska eseja par kādas pasakas latviskotās versijas arhitektūru

FotoKādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu.  
Lasīt visu...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...