Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pērnā novembra pašās beigās Ministru prezidents Kariņa kungs it kā visā nopietnībā savu ārkārtas paziņojumu latvju TV auditorijai iezīmēja ar teicienu: "Draugi, nav labi!" Es toreiz nenovērtēju šīs atziņas traģiskā poētismu viedumu.

Ikurāt pēc septiņiem mēnešiem esmu nācis pie pārliecības, ka mūsu Arturs Krišjānis centies būt augstākās valsts pārvaldes politjokdaru pirmajās rindās un ka konkurence šai jomā strauji pieaugs, un, draugi, nebūs labi.

Kovidiskās ziemas laikā pakāpeniski, bet neatlaidīgi valdība no krīzes situācijas pārvaldītājiem deģenerējās par klaunu trupu, kas sacenšas sasmīdināt publiku ar vienu veikalu slēgšanu, citu veikalu atvēršanu, kur blakus stāvošos plauktos vienas preces ir pērkamas, bet ļoti līdzīgas blakus plauktā – indīgas kā mušmires.

Sevišķi ciniski izskatījās prasība par nez cik tur kvadrātmetriem katram slēpotājam uz kalna, bet tajā pašā laikā pilsētnieku pulciņi drīkstēja pārvietoties mikrobusiņos bez bēdu. Iecere acīmredzama: konfrontējot tēzi par bīstamo gaisu ziemas sportā ar pavisam drošo piefasētā busiņā, valdīšana centās ar paradoksāla humora palīdzību priecēt tautu. Bet tā joku nesaprata, jo nebija jocīgi. Bija ākstīgi un stulbi, smieklīgi – itin nemaz.

Pavasarīgu cerību nesa ņemšanās "KPV LV" agonijas laikā, proti, kādreizējo polithumora līderu prasība ievērot vienošanos par ministru posteņu sadali. Tajā brīdī viņu frakcijā bija palicis tieši viens valdību atbalstošs deputāts, bet ministrijas šamie prasīja tās pašas trīs. Jāatzīst, beidzot bija kas tiešām smieklīgs politziņu sadaļā.

Pašvaldību vēlēšanas un ministru posteņu pārdale atbrīvoja arēnu citiem jokdariem, un šo iespēju nepalaida garām jaunais ministrs Gatis Eglīša kungs. Iesākumā gan bija nejaušība – līdzīgi kā mazs puika var dabūt brāzienu bērnudārzā par mājās saklausītu rupjību atkārtošanu, Eglīša kungs nopublicēja draudus pašvaldību vēlēšanu uzvarējušajiem (citēju): "3. jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par", kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām."

Izcēlās vasaras laikam netipiski liela uzšūmēšanās, un, mēģinot saglābt situāciju, ministrs apbrīnojami tizlā veidā centās iestāstīt publikai, ka tas ir bijis joks un domāts tieši otrādi, bet neviens nesmējās. Sanāca vēl trakāk – politisko procesu vērotājiem jau uzreiz kļuva skaidrs, ka mums būs darīšana ar īpaši bezkaunīgu un cinisku meli.

Lasītājiem, kas nav sekojuši līdzi pašvaldību vēlēšanu rezultātiem valsts mērogā, atgādināšu, ka Jaunās konservatīvās partijas valdes un Ministru kabineta locekļa Eglīša kunga draudēšana ar klaju nelikumību par tikai "savu" pašvaldību atbalstīšanu ir ne tikai nelietīga, bet arī tukša. Jaunajai konservatīvajai partijai nekādu "savu" pašvaldību nebūs, jo tie ir vēlēšanu lielākie lūzeri tūdaļ pēc kustības "Par!".

Uz šī fona pāris dienu pēc Saeimas rājiena saņemšanas par jau sastrādāto humoru Eglīša kungs TV pavēsta, ka viņam būs jauna tā kā preses sekretāre, tā kā padomniece – aktrise Dārta Daneviča. To, ka viņai nav pat attālas sajēgas par publisko komunikāciju, viņa pati arī uzreiz nodemonstrēja, nosaucot šo ziņu par aplamu, sak, noticis pārpratums. Jā, ministrjā bijusi un, izrādās, arī iesniegumu uzrakstījusi, bet tas tikai tā pa jokam, jo līgumu neparakstīs.

Ja šis Eglīša kunga joks izrādījās aizkustinoši padumjš, tad nākamais – par nākotnes pensionāru stāvokļa pasliktināšanu caur pensiju otrā līmeņa apcirpšanu – jau rādās pašatmaskojoši stulbs. Personāžs, kurš nekautrīgi bazūnē par savu izcilo pieredzi publisko finanšu pārvaldīšanā, piedāvā aplamu, neloģisku un ne ar vienu nesaskaņotu izlēcienu.

Lūzeri ārdās, bet viņu ākstības nav smieklīgas. Atliek cerēt uz "restartēto" klaunu šovu nākamā budžeta veidošanas gaitā – varbūt sanāks kas asprātīgāks.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...