Jūlija man pievienojās pēdējā naktī un tagad lielisko mani pamet par labu Aināram, ar kuru viņai ir saites
Aldis Gobzems30.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Likuma un kārtības” valdes vārdā vēlos sniegt izvērstu skaidrojumu par šodien notikušo Jūlijas Stepaņenko izstāšanos no partijas rindām.
Mans darbs ar Jūliju iesākās 2019. gada sākumā, kad, pateicoties manām darba spējām un enerģijai mēs ātri kļuvām par vienīgo reālo opozīciju Kariņa vadītajai koalīcijai. Ne „Saskaņu”, ne ZZS par tādu nosaukt nevarēja ne toreiz, ne tagad.
Bija tikai loģiski, ka, dibinot „Likumu un kārtību”, es vēlēšos par partijas līdzpriekšsēdētāju redzēt tieši Jūliju. Viņa pievienojās pēdējā naktī kopā ar Sandri Toču un Ļubovu Švecovu.
Manuprāt, mēs šīs lomas pildījām ideāli – es nodrošinu partijas atpazīstamību un publisko tēlu, viņa atbildēja par atsevišķiem praktiskiem partijas darba jautājumiem. Mēs esam dažādi. Tas viss tā arī darbojās līdz šīs vasaras sākumam, kad par savas partijas dibināšanu paziņoja cits izbijis politiķis un turīgs uzņēmējs.
Lūdzu, nepārprotiet mani, esmu vienmēr gatavs atzīt savas kļūdas. Un man tādas ir. Daudz, bet labas.
Tomēr! Man ir pilnīga pārliecība, ka galvenais motīvs šodienas demaršam bija vēlme pievienoties citam, vēl nedibinātam, politiskajam spēkam. Tādam, ar kuru Jūliju saista senas profesionālas un ģimeniskas saites un acīmredzami saites, par kurām es nekad neuzzināšu.
Atzīstu, ka īstermiņā man tas ir zaudējums, taču labāk tas notiek tagad, nekā mēs līdzīgi kā Valdis Zatlers piedzīvojam “Stepaņenko sešinieku”. Ticiet man, mēs spēsim atrast labus un cienīgus valdes locekļus Jūlijas un arī Ļubovas Švecovas vietā. Valde par izpilddirektoru jau tagad ir iecēlusi Oskaru Ozoliņu, ilggadēju ļoti liela uzņēmuma vadītāju. Un valdei arī būs man līdzīgi domājoši cilvēki.
Es novēlu Jūlijai veiksmi. Tieši veiksmi, jo to viņai vajadzēs visvairāk. Staigātājiem noteikti ir grūtāk nekā palicējiem. Un Jūs jau zināt, mans tiešums ir mūsu veiksmes atslēga! Tas modina un tracina.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
