Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, Lato Lapsa apgalvoja, ka Romualds Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”, - ar šādu pamatojumu Jura Stukāna vadītā prokuratūra ir cēlusi apsūdzību Lato Lapsam, tā netieši apliecinot bijušo čekistu, komunistu un citu padomju okupācijas varas kolaborantu ietekmi un mēģinājumus pārrakstīt vēsturisko patiesību. Šodien Pietiek publicē Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras Lato Lapsam celto apsūdzibu „neslavas celšanā” bijušajam padomju tiesnesim, tagadējam miljonāram Romualdam Vonsovičam:

„Lato Lapsa izdarīja apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī (neslavas celšanu), un konkrēti:

2019. gada 7. oktobrī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, Lato Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.vonsovics.com”, bet 2019. gada 29. oktobrī iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.kolaborants.com”. Abos šajos interneta domēnos L. Lapsa, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, publicēja R. Vonsoviča sejas fotogrāfiju kariķētā veidā ar uzrakstu: „„Kolaborants. Čekisti un komunisti – 3. Jau drīz. Pašlaik notiek darbs pie grāmatas „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com sērijā „Čekisti un komunisti”. Tā būs veltīta vienam konkrētam uzcītīgam padomju varas izpalīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam.”

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, laika posmā no 2019. gada 15. oktobra līdz 2020. gada 8. martam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, L. Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, masu saziņas līdzeklī “www.pietiek.com” ar pseidonīmiem “Izdevēji”, “PIETIEK” un “Lato Lapsa” publicēja vairākus, tas ir, ne mazāk kā divdesmit četrus personīgi izveidotus rakstus, kuros, apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 17. oktobrī, zinot, ka R. Vonsovičs ir zvērināts advokāts, ar nolūku graut viņa nevainojamo reputāciju, izmantojot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājaslapu, realizējot savu noziedzīgo nolūku, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, organizēja un nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli visiem zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem, kuru elektroniskā pasta adreses ir reģistrētas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka “grāmata būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada novembrī sniedza interviju “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistam, kas 2019. gada 4. novembrī tika publicēta masu saziņas līdzeklī “www.nra.lv” ar nosaukumu “Lato Lapsa: Kolaboranti šeit joprojām dzīvo kā nieres taukos”. Minētajā intervijā L. Lapsa, apzinoties, ka intervijā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju kolaborants”, “viens no kolaborantu sugas”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 27. novembrī izdeva grāmatu “Kolaborants”, kuras priekšvārdā L. Lapsa, apzinoties, ka priekšvārdā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “padomju varas kolaborants”.

2019. gada 29. oktobrī, plkst. 7.28 Latvijas Radio 1. programmas ēterā izskanēja SIA „Pietiek.lv” (reģistrācijas Nr. 40103336846) valdes locekļa L. Lapsas apmaksāta un sagatavota reklāma: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja Jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected] Konfidencialitāti garantējam.”, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovčs ir “kolaborants”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 31. oktobrī, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, speciāli nolūkam celt R. Vonsoviča neslavu, organizēja automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, iegādi, pēc kā organizēja un pasūtīja tās aplīmēšanu ar R. Vonsoviča sejas attēla fragmentu un uzrakstu “Kolaborants. Pietiek.com jaunā grāmata”, tādējādi, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”.

Kopumā laika posmā no 2019. gada 7. novembra līdz 2019. gada 2. decembrim L. Lapsa organizēja vairākkārtēju, mērķtiecīgu un ilgstošu minētās automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, novietošanu pie R. Vonsoviča darba vietas, Rīgā, Brīvības ielā 40, pie R. Vonsoviča darba vietas automašīnas stāvvietas, Rīgā, Dzirnavu ielā 64, pie R. Vonsoviča dzīvesvietas, Rīgā, Hamburgas ielā 25, pie Rīgas apgabaltiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesu nama, Rīgā, Abrenes ielā 8, un pie Latvijas Republikas Augstākās tiesas, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, kur R. Vonsovičs pastāvīgi veica savus darba pienākumus, kā arī pie Latvijas Televīzijas ēkas Rīgā, Zaķusalas krastmalā 33, tas ir, publiskās vietās, kur minētā informācija bija redzama plašam sabiedrības lokam.

Tādējādi L. Lapsa, apzināti izplatot plašam sabiedrības lokam šādas ziņas, kas nav patiesas un apkauno R. Vonsoviču, cēla R. Vonsovičam neslavu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī.

Ar savām darbībām Lato Lapsa izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...