Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pastiprināto interesi par iespējamo kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns sniedz papildu informāciju par izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

Juris Jurašs, būdams valsts amatpersona – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, 2015. gada 30. septembrī tikās ar divām personām, tajā skaitā ar J. Dambīti un tikšanās laikā ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli 1 000 000 eiro apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja O. Osinovska veiktu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa U. Magoņa kukuļošanu par to, lai J. Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.

Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām J. Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā Biroja priekšniekam J. Streļčenokam. Savu ziņojumu J. Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu.

J. Jurašs apzināti savā 01.10.2015. ziņojumā nenorādīja un neinformēja Biroja vadību par tās personas identitāti, kura J. Jurašam sniedza informāciju par O. Ossinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam 1 000 000 eiro kukuli. Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.

Informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu tā saucamajā “Latvijas dzelzceļa” lietā J. Jurašs ieguva arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika sastādīts 2015. gada 2. decembrī.

J. Juraša publiski paustā informācija, ka Birojā netika veikta 01.10.2015. ziņojumā norādītās informācijas pārbaude, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem.

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā J. Jurašs personīgi un citi viņa vadītās Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistījās J. Juraša 01.10.2015. ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē, turklāt J. Jurašs bija pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs tika iekļauts Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz minēto ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lēmumu tika uzsākta operatīvās izstrādes lieta Nr. 10616, ar mērķi pārbaudīt konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem (Krimināllikuma XXIV nodaļa) un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju (Krimināllikuma XXIII nodaļa). 2015. gada 15. aprīļa ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums. J. Jurašs, pildot savus darba pienākumus, bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem.

2015. gada jūlijā J. Jurašs žurnāla “Ir” žurnālistei I.Sprancei izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem. Minētā informācija tika publicēta žurnāla “Ir” 2016. gada 14. jūlija izdevumā Nr. 28 (325) rakstā “Knābis nost!?”. Turklāt J. Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatīvās darbības.

Ar savām darbībām, apzināti izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, J. Jurašs publiski darīja zināmu, ka Biroja rīcībā ir informācija par J. Juraša kukuļošanu 2015. gada 30. septembrī un tajā iesaistītajām personām, tādējādi būtiski apgrūtinot operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanu operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616, un tieši, noskaidrot noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības un šīs personas līdzdalībniekus, pārbaudīt konkrētas personas saistību ar citām noziedzīgām darbībām. J. Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas Nr. 10616 izbeigšanai.

Publiski ir izskanējis J. Juraša aizstāvja viedoklis, ka Prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā neteikto 10 dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklēšanas iestādes.

Šāds J. Juraša aizstāvja viedoklis ir kļūdains un neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un vispārpieņemtai Kriminālprocesa likuma normu interpretācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 120. panta sesto daļu, lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāti, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 404. pantu prokurors saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu.

No minētajām likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vērsties kompetentajā iestādē piekrišanas saņemšanai. Tikai pēc kompetentās iestādes lēmuma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likuma 120. panta sestajā daļā un 404. pantā paredzēta īpaša kārtība kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personām, kas bauda kriminālprocesuālo imunitāte, un Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā noteiktais 10 dienu termiņš uz to nav attiecināms.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...