Jurašs un Fromane klusē par savas sirsnīgās kafejnīcas sarunas saturu
PIETIEK11.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, smagos noziegumos aizdomās turētais Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs, gan Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja, partijas Latvijas Attīstībai pārstāve Baiba Fromane klusē par tēmām, ko pirms mēneša apsprieduši kādā kafejnīcā Doma laukumā. Kā liecina aculiecinieku stāstītais un Pietiek rīcībā nonākušās fotogrāfijas, no kurām visneitrālāko publicējam, abi ilgās un sirsnīgās sarunas biedri uzvedušies kā seni un labi paziņas, kuriem ir kopējas intereses un kopēji interesējoši jautājumi.
Fromanes lietišķajā biogrāfijā ir atrodami daudzi interesanti pagriezieni, - viņa bijusi gan partijas Jaunais laiks Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja un Einara Repšes padomniece, gan arī valdes priekšsēdētāja bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta ēkas bijušā īpašnieka – Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja, tā faktiski saņemot atalgojumu no Krievijas oligarha Viktora Vekselberga. Tāpat Fromane ir pabijusi arī Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājas postenī, rūpējoties par ātro kredītu industrijas interesēm.
Pēc Pietiek avotu sniegtās informācijas, iespējamā sarunas tēma varētu būt bijusi saistīta ar jauniem nekustamo īpašumu attīstīšanas jomas projektiem. Kā zināms, Juraša pārstāvētā partija ir publiski aicinājusi likvidēt visas azartspēļu zāles Rīgā, to darbību atļaujot tikai luksus klases viesnīcās. Tiek uzskatīts, ka šī iniciatīva ir saistīta ar Fromanes pārstāvētās organizācijas dalībnieku interesēm par savulaik Aināra Šlesera iedomātajiem Lucavsalas attīstības projektiem, to pārvēršot par vietējo mini Lasvegasu.
Ne Jurašs, ne Fromane gan vismaz pagaidām nav vēlējušies sniegt savu versiju par kafejnīcas sarunas tēmām un tās iznākumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.