Jurašs var atgriezties – Jaunzeme viņa „komandai” nokārtojusi lieliskas biznesa iespējas, bez konkursa ieliekot Podiņa vietā Prusaku
Pietiek lasītājs13.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, Jurim Jurašam vairs nav nepieciešamības tēlot varoni Ukrainas armijas drošajos aizmugures štābos, - troksnis ap Genādija Vaļagina „nogāšanu” ir rimies, „kartonam” neviens vairs nekādas „predjavas” neizvirza, toties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir viņam un „komandas” biznesam pasniegusi nenovērtējamu dāvanu, spiedienu neizturējušā Kaspara Podiņa vietā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatā bez konkursa ieliekot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku.
Kā tas tā notika? Nevienam zinošam cilvēkam nav noslēpums, ka savulaik, „Juraša un Strīķes laikos” Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tieši A. Prusaks bija operatīvās nodaļas vadītājs un visas safabricētās lietas notika ar tiešu viņa līdzdalību.
Jēkabs Straume, kļūstot par KNAB vadītāju, uzreiz aizrotēja A. Prusaku uz kaut kādu starptautiskās sadarbības metodikas daļu, lai izslēgtu noplūžu varbūtību J. Jurašam. Un neizsakāmi laimīgs J. Straume bija brīdī, kad A. Prusaks izlēma kandidēt uz VID Iekšējās drošības vadītāja vakanto amatu.
Kā šāds cilvēks tagad varēja bez konkursa kļūt par NMPP direktoru? Kas un kā spēja izdarīt šāda apjoma un intensitātes spiedienu uz I. Jaunzemi? Atbilde ir vienkārša – tas viss saistīts ar Latvijas slavenāko padomju okupācijas varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču un netieši arī ar pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita kanceleju. Ar vārdu sakot, ar mafiju.
Tikt pie ietekmīgā, milzīgas iespējas paverošā amata A. Prusakam „palīdzēja” tieši J. Jurašs un R. Vonsovičs. Viņi abi kopā pat svin dzimšanas, un nevienam nav noslēpums, ka R. Vonsovičs „sargā” I. Jaunzemi. Tad nu arī abi „draugi” izdarīja visu iespējamo, lai amatā tiktu apstiprināts tieši A. Prusaks un lai I. Jaunzemei kārdinājums pārsvērtu bailes. Protams, fonā ir arī E. Levita un viņa kancelejas darbinieku privātās intereses, ar kurām labi manipulē slavenais kolaborants.
Domājams, jau vistuvākajā laikā mēs redzēsim pirmās sekas šim I. Jaunzemes lēmumam. Noteikti par tām uzrakstīšu.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.