Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā pērn reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieticīgie 4,5 miljoni eiro. Šodien publicējam datus par šiem deviņiem darījumiem, savukārt pilns pārskats par 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

1. 4,50 miljoni eiro

Lielākais darījums Jūrmalā pagājušajā gadā slēgts par 4,50 miljoniem eiro, pārdodot 1975 kvadrātmetrus zemes ar ugunsdzēsēju depo un saimniecības ēku Rīgas ielā 41. To pārdeva Igaunijas kompānija Cynosure Baltic OÜ, bet nopirka SIA 42Vikingu, kas pieder Igaunijas kompānijai Cynosure Baltic  Darījums slēgts septembrī. Igaunijas uzņēmums to ieguva īpašumā arī tikai pērn septembrī par 150 tūkstošiem eiro no 1977.gadā dzimušā Normunda Puško, kurš to 2016.gadā ieguva ar nomaksas pirkuma līgumu no Finanšu ministrijas. Viņš pirkumam ņēma kredītu 257 tūkstošu eiro apmērā. Igaunijas kompānija darījumā hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojusi.

2. 4,07 miljoni eiro

1961.gadā dzimušais Boriss Aizikovičs pērn jūnijā nopirka 2768 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19. Īpašumu pārdeva 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2014.gadā bija nopirkusi par 2,2 miljoniem eiro no SIA A & H Alianse. Darījums veikts par pašu līdzekļiem.

3. 2,31 miljons eiro

SIA Gelvora, kas pieder Zviedrijā reģistrētās MARGINALEN AB meitas firmai SIA Aizdevums LV, pērn augustā nopirka 5472 kvadrātmetrus zemes ar administrācijas ēku, viesnīcas ēku un citām būvēm Jomas ielā 29/31. To pārdeva bijušās Parex bankas toksisko kredītu pārvaldītājs AS Reverta, kas to ar tiesas lēmumu pērn jūnijā ieguva no nu jau likvidētās SIA Viesnīca Majori. Jaunajam īpašniekam kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.

4. 2 miljoni eiro

Zemesgrāmatā pērn reģistrēts darījums, ar kuru 1983.gadā dzimusī maskaviete Jūlija Meļņikova 2016.gada decembrī nopirka 5012 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Jēkaba ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Millennium Investments, kas zemesgabalu 2005.gadā nopirka par 28 tūkstošiem latu (40 tūkstošiem eiro), bet 2014.gadā uzcēla uz tā māju. Uzņēmums pieder 1961.gadā dzimušajai Ritai Vasiļjevai. Pircēja īpašumu pagājušā gada novembrī pārdeva tālāk 1990.gadā dzimušajai Diānai Lutinovai par 1,55 miljoniem eiro. Jaunā īpašniece darījumam ņēma kredītu ABLV bank, kurai par labu nostiprināta 1,44 miljonu eiro hipotēka.

5. 1,7 miljoni eiro

1969.gadā dzimušais Jevgēnijs Vastahovs jūnijā nopirka 275/10000 daļas no 6997 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Dzintaru prospektā 13/15, ko pārdeva divas privātpersonas – ārvalstniece, 1956.gadā dzimusī Emma Gijsberta Marianne Zilbere un 1948.gadā dzimušais Leons Zilbers, kas to bija ieguvuši mantojuma ceļā. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

6.-7. 1,50 miljoni eiro

1958.gadā Ukrainā dzimusī Vera Stankevičiene janvārī nopirka 1774 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un vasaras māju Kaudzīšu ielā 15. To pārdeva 1968.gadā dzimusī Karina Siņkeviča. Kredīts īpašuma iegādei nav ņemts.

6.-7. 1,50 miljoni eiro

1980.gadā dzimušajam Andrim Bojāram piederošā SIA Ceriņu Apartments maijā nopirka 849/1000 daļas no 2689 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Ceriņu ielā 3. Savas daļas īpašumā pārdeva SIA Būvnieks LV, kura lielākais īpašnieks ir SIA Ceriņu Apartments (99,92%), bet otrs īpašnieks – 1977.gadā dzimušajam Ivo Lasim piederošā SIA Time to be, un kas to visu kopumā nopirka 2013.gadā par 808 tūkstošiem latu (1,15 miljoniem eiro). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

8. 1,20 miljoni eiro

Jūnijā Oļegam Boiko piederošā SIA X1 nopirka 3150 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības ēku un lapeni Turaidas ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Priority, kas to 2012.gadā ieguva tiesas ceļā par 767 tūkstošiem latu un kura pieder SIA HLC. SIA HLC īpašnieks ir SIA Priority Production, kas pieder 1954.gadā dzimušajai Ilgai Suhramendai-Vītolai (24%), 1975.gadā dzimušajam Andrim Tionam (24%) un SIA Accademia (52%), kuras vienīgā īpašniece ir 1983.gadā dzimusī Kristīne Fedosejeva. Darījums veikts bez kredīta.

9. 1,05 miljoni eiro

1980.gadā dzimušajam Aleksandram Ružencevam piederoša SIA Skaņa augustā nopirka 2072 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, saimniecības ēku un žogu Rotas ielā 26. Īpašumu pārdeva 1956.gadā dzimusī Svetlana Ovčiņņikova. Viņa to nopirka 2002.gadā par 9105 latiem (13 tūkstošiem eiro). Pēdējā darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Dati par uzņēmumiem – Lursoft. Dati par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata. Šajos datos nav iekļauti darījumi ar uzņēmumu kapitāldaļām.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...