Jūrmalas "šantāžisti" un viņu metožu iedvesmotāji: daži jautājumi, uz kuriem publisku atbilžu nav
Ingūna Arutjunjana*03.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms teju desmit gadiem gadiem dabas draugs un vienkārši pilsoniski aktīvs cilvēks Artūrs Priede (attēlā) apstrīdēja ieceri būvēt dzīvojamo ēku “Pērle” pie Mazā Baltezera. Jau bija savākti iedzīvotāju paraksti, panākta izsniegtās būvatļaujas apturēšana, draudēts ar tiesu. “Garantēju, ka pat tad, ja tiesvedības laikā “Pērle” tiks paspēta uzbūvēt, gala rezultātā «New Europe» šī ēka būs jānojauc,» avīzei “Apriņķis” prognozēja aktīvists.
Taču nogāja greizi. Aktīvais „dabas draugs” tika pieķerts 50 000 eiro kukuļa pieprasīšanā, sākās tiesu darbi pret pašu aktīvistu, šķēršļi būvniecībai pazuda. Notikušais daudziem izrādījās pamatīgs šoks, jo pēkšņi kļuva redzams tas, par ko iepriekš bija tikai aizdomas. Izrādījās, ka cīņa pret teritoriju apbūvēšanu var būt arī īsts “bizness”, kurā ieguvēji ir aktīvisti, bet līdzpilsoņi, kuri, bieži vien nezinot lietas nianses, atbalsta ideju, vienkārši tiek nelietīgi izmantoti.
Ar šo piemēru es negribu apgalvot, ka visi dabas draugi nav tādi, par kādiem uzdodas. Taču nav arī tā, ka viņiem būtu jāatrodas ārpus kritikas un viņu darbību nevarētu vērtēt un par to uzdot jautājumus.
Kopš 2010. gada Jūrmalā darbojas “Jūrmalas attīstības biedrība”. Laiku pa laikam dzirdam, ka apstrīdēta tā vai cita apbūves iecere, kas apdraudot vidi, - ne tajā vietā būvēts, ēka pārāk augsta, izmantošanas veids ne tas, kas paredzēts.
Ilgus gadus, zinot politiķu visatļautību pilsētā, jūrmalnieki un pārējie Latvijas iedzīvotāji uz aktivitātēm skatījās atbalstoši - ja jau biedrība saka, tad droši vien tā arī ir. Taču laiks iet, cilvēki mainās, bet kritikas pietrūcis.
Skatoties no malas, jautājumi rodas. Piemēram, kāpēc vienā ielas pusē būvniecības ieceri apstrīd, bet turpat blakus – ne? Kāpēc virkne projektu, kuru apstrīdēšana sākas ar lielu troksni, pēc tam paklusi beidzās ar mierizlīgumu? Vai tiešām uzņēmēji kaut ko radikāli ir mainījuši projektos? Bet varbūt izlīgumam bija pavisam cits iemesls? Un kāpēc daži biedrības vadoņi tiek manīti, pieņemšanās tiesājam lašmaizītes pie dažiem attīstītājiem, ar kuriem pirms tam mēģināja tiesāties? Un kāpēc ir spriedumi, kuros tiesa skaidri pasaka, ka pretenzijām vispār nav bijis nekāda pamatojuma?
Jautājumu ir daudz, diemžēl publiski par tiem biedrības vadītāji labāk klusē. Arī organizācijas mājaslapā ir atrodami daži stāsti par uzvarām tiesā, bet ne vārda par, cik zināms, krietnu skaitu zaudējumu vai mierizlīgumu. Kāpēc biedrība sagatavo pieteikumus, par kuriem tiesa izsakās kā par vispārīgiem, nepamatotiem un neargumentētiem, reizēm pat vienkārši negodprātīgiem?
Biedrība vispār ir noslēgta un pat noslēpumaina. Tās mājaslapa nesniedz informāciju ne par statūtiem, ne par iestāšanās iespējām, ne par biedriem un to skaitu. Domāju, ka pat jūrmalnieki ar grūtībām spētu nosaukt desmit cilvēku, kas darbojas biedrībā. Šķiet, ka tā arī ir noslēgta cilvēku grupa, kas bez problēmām spēj satilpt krodziņā, kur notiek tikšanās.
Biedrības mājaslapā gan lasāms, ka tajā esot pārstāvēti visi pilsētas vēsturiskie centri: “Katrā no tiem tiek veidota vietējo iedzīvotāju darba grupa (VIDG), kas identificē vietējās problēmas un biedrības valdei piedāvā iespējamos problēmu risinājumu variantus. Valde savlaicīgi izveido speciālistu darba grupas (SDG), kuru sastāvā ir juristi, inženieri, arhitekti, finansisti, žurnālisti, ārsti un citi Jūrmalas iedzīvotāji. Tās, starp citu, izvērtē VIDG sniegtos priekšlikumus un alternatīvus domes ieteiktus risinājumus un iesniedz valdei un pilsētas domei motivētus un lietpratīgus rakstiskus izvērtējumus un nepieciešamības gadījumā piedalās domes sēdēs, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.” Taču par šādām struktūrām un to darbošanos nekas nav dzirdēts.
Biedrības vadītāji gan ir paspējuši pabūt politikā un kandidē atkal dažādos sarakstos. Tiesa – ne visi, jo pati biedrības tradicionālā “seja” nevienā sarakstā vairs nav iekļauta. Ļaunas mēles runā, ka pie vainas nav vis principialitāte, bet gan politiķu atskārsme, ka „seja” nevis piesaistīs vēlētāju balsis, bet gan atgrūdīs.
Biedrībai par laimi līdz šim nav bijis Artūra Priedes līmeņa skandālu, taču jūrmalnieki smīkņā gan par nelikumīgi uzbūvētu biedrības vadoņa privātmājas žogu kāpu zonā, ko citkārt principiālais aktīvists spītīgi atsakās nojaukt, un izpostīto zemsedzi, gan par valsts uzņēmuma pamācībām biedrībai, kā runāt ar iedzīvotājiem par būvniecības ieceri, kas izsaukusi viņu neapmierinātību, gan par spēju savietot divus ļoti dažādus amatus ar ļoti dažādām interesēm, gan par dārgiem hobijiem...
Jūrmala uz daudzu Latvijas pilsētu fona ir bagāta, un tā attīstās, neraugoties uz to, kādi politiķi ir bijuši pie varas un kā izmantojuši attīstības iespējas. Politiķu darbi tiek apspriesti, un nevar teikt, ka cilvēkiem nav informācijas. Taču daudz ir arī atkarīgs no tā, kā pilsoniskā sabiedrība izmanto savas iespējas un vai tās pārstāvji šīs tiesības neizlieto savtīgās interesēs. Tā ir ļoti sensitīva tēma, par kuru līdz šim diemžēl daudzi labāk klusē.
* Jūrmalas iedzīvotāja, Dubultu Evaņģēliski luteriskās draudzes locekle
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
