Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jūs celiet – mēs stenēsim

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.11.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediķu organizētajā spiedienā uz valdību bija brīdis, kad jau šķita: budžeta veidotāju ieņemtajā dzelzsbetona pozā kaut sāk krakšķēt. Diemžēl tā izrādījās viltus cerība.

Neveiksmes cēlonis ir acīmredzams – izrādīto dusmu intensitātē netika sasniegta vajadzīgā "kritiskā masa". Tāda, kas spētu iedēstīt patiesu paniku Jēkaba ielas lecīgajos iemītniekos un liktu tiem apšaubīt valdības nepiekāpību.

Turklāt problēmas sakne nav īsti meklējama pašu veselības aprūpes darbinieku nepietiekamā līdzdalībā protesta akcijās vai tajās paustās verbālās agresijas slābanumā. Nepiekāpību un naidu skaidri apliecina tas, ka viņi nemet plinti krūmos pēc budžeta pieņemšanas, turpinot draudēt ar neuzticību Ilzei Viņķelei un Saeimai.

Diemžēl politiķu pretestību varēja salauzt tikai pārējo valsts algoto arodu vai sociālo grupu izrādīta solidaritāte mediķu prasībām. (Ideāls te būtu arī pacientu vai viņu atbalsta organizāciju izteikts atbalsts.) Gluži loģiski pēc tam pieprasot un sagaidot uzvarējušo atbalstu savā cīņā.

Galu galā arī Francijas "dzelteno vestu" kustība, pat neraugoties uz haotismu lozungos un nespēju kontrolēt tai "pielipušos" vandāļus, piespieda valsts varu rēķināties ar sevi un savām pat "vidi apdraudošajām" (prasot nepalielināt cenas degvielai) prasībām tāpēc, ka to veidoja ļoti plašs sabiedrības spektrs.

Diemžēl skolotāji, tāpat citi valdības apdalītie un apskādētie, izvēlējās palikt malā un tikai noraudzīties, kā tad nemierniekiem veiksies. Pareizāk sakot, to izlēma viņu arodbiedrības vai citi interešu pārstāvji. Cik saprotams, šo organizāciju vadībai, atšķirībā no Valda Kera un mediķu arodbiedrības valdes, biedru naudas maksātāju sašutums vēl šķiet pašu krēslus un algas neapdraudošs.

Pavisam nožēlojami tagad izskatās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kurai šķita komfortablāk ar valdību spēlēties sociālajos partneros, nevis tieši iesaistīties mediķu sāktajā konfrontācijā. Egils Baldzēns nu cenšas visvisādi attaisnoties un demonstrēt savu sašutumu. Taču kā gan viņš vairs spētu pārtrumpot finanšu ministra ledaini triumfējošo repliku 14.novembra LTV rīta ēterā: Nacionālo trīspusējās sadarbības padomē no arodbiedrībām nebija iebildumu par budžetu!

Lieliska pilsoniskās politikas iespēja tadējādi ir izķēzīta, kaut priekšnoteikumi protestētāju panākumiem šķita ideāli. Koalīcijas politiķi paši sev jau bija izrakuši bedri un sasprauduši tajā mietus, paši tur ielēca. Paši padarīja sevi publikas acīs par ļauniem, bezsirdīgiem, skopiem.

Jo trakoti gribējās būt taustāmi labiņiem. Ar 120 miljoniem pierādīt sabiedrībai, ka viņi tiešām ir gādīgāki nekā vēlēšanās sakauto zaļzemnieku "prettautiskais režīms".

Taču valdība izmisīgi izkārpījās ārā no pašradītām lamatām. Gan ar labu, plucinot ārā naudu no citu nozaru budžetiem. Gan ar ļaunu, pūloties dumpiniekus skaldīt un valdīt ar nopludinātiem atalgojuma skaitļiem.

Pie viena tika sarunātas visādas nejaucības valsts varu pie kakla sagrābušiem mediķiem un viņiem akli* simpatizējošai publikai. Jo riebīgākas tādēļ, ka daudzas ir sāpīgi patiesas – ne tikai banalitāte, ka "nauda nerodas bankomātos".

Šķiet, valdošo politiķu, īpaši jau rūdīto, nepiekāpību un savas taisnības apziņu mediķiem uztur aizdomas (iespējams, nemaz ne tik paranoiskas), ka krietna daļa no viņu saskrāpētā finansējuma varētu arī nenonākt līdz algu lapiņām. Pieļaujot valsts kapitālsabiedrību menedžmenta – slimnīcu valžu locekļu – iespējamas manipulācijas.

Ja nu drīz atklātos, ka kādā ārstniecības iestādē medmāsas tomēr palikušas bešā (un turpina dumpoties), bet tajā no zila gaisa uzradusies dārga iekārta, kas ideāli noder ārstu privātprakses pieticīgajām vajadzībām? OK, varbūt pieķerto valdes locekli izdosies izmest no amata. Taču vai viņam popularitātes reitings nokritīs zemāk par grīdu?

Turklāt – vai uzticību zaudējušam "neatvērsies" līgumā, pieļauju, savlaicīgi un rūpīgi atrunāts "zelta izpletnis"? Pirra uzvara, ko pār dzelzceļa bosiem guva satiksmes ministrs, ir uzskatāms apliecinājums, ka Latvijā pastāv un zeļ gluži vai autonoms "varas atzars".

Partijām kapitālsabiedrību menedžments ir pašu radītais un, atjaunojot tajās padomes, arī pilnveidotais Frankenšteina briesmonis, kas pašā radītājā izraisa bailes un nožēlu. Atšķirībā no klasiskā stāsta – arī nenoslēpjamu skaudību.

Saeimas kuluāros, izvērtējot medicīnas finansējumu, netrūkst žultainu žēlabu, ka budžeta naudu paģērošo lielslimnīcu valdēs noteiktas algas, "lielākas nekā prezidentam". Protams, dzird arī tīri cilvēcisku skaudību, ka, salīdzinot ar dažas ārstniecības iestādes VIP autostāvvietu žilbinošo saturu, tautas kalpu braucamrīki ceturtdienās pie Saeimas viegli "atgādina šrotu".

Gluži kā Latvijas pensiju sistēmā, kurā iespējama teju vai 20 tūkstošu eiro liela ikmēneša izmaksa, arī valsts finansētajā veselības aprūpē klaji darbojās opcija "kas māk, tam nāk". Tieši tā radīja zīmīgo, bet nokušināto skandālu – Saeimas eksdeputāta un bijušā premjera padomnieka Renāra Putniņa pēkšņo metamorfozi Rīgas pilsētgalvas vēlēšanu sakarā, no politiska "pelēkā kāpura" kļūstot par reģionālas lielslimīcas menedžmenta "krāšņo tauriņu".

Politiķi, zobus sakoduši, jūtas spiesti pieciest pašu radīto elitāru grupu, kas "ne sēj, ne pļauj" – bez vēlēšanās iegūtiem mandātiem un vispār bez jebkādas politiskās atbildības publiski baudot Saeimas deputātam vai ministram nesasniedzamu pārticības līmeni.

Lūk, tāda gluži saprotama nenovīdība arī dod spēku valdības politiķim ledaini ieskatīties viņa nepiekāpības satracinātas medmāsas acīs. Nozarei, turpinot cīņu, noteikti jāpiedomā arī par šo "Ahileja papēdi".

* Sabiedrībā iedomājas, ka, palielinoties ārstu un medmāsu atalgojumam, viņi kļūs pacientiem daudz pieejamāki – taču paši mediķi ir godīgi un publiski atzinuši, ka liela daļa cer tad atļauties beidzot samazināt sava darba (pār)slodzi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...