Jūs smiesieties, bet bēgļu uzņemšana ir nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai
PIETIEK27.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms sešiem gadiem - 2015. gada augustā atklātībā parādījās tā sauktā „velkamistu” vēstule, kurā ievērojams skaits tās parakstītāju aicināja bagātināt Latviju ar bēgļiem – inženieriem, ārstiem un citiem valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Ņemot vērā pašlaik uz Lietuvas un Baltkrievijas notiekošo, kā arī ziņas par Lietuvā jau nonākušo „bēgļu” uzvedību, publicējam šo vēstuli atkārtoti.
Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.
Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām".
Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.
Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.
Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.
Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.
Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.
Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.
* Una Bergmane, vēsturniece, Olga Procevska, uzņēmēja, Gustavs Strenga, vēsturnieks, Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors, Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs, Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.
Savu atbalstu vēstulei izteikuši: Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi, Edgars Engīzers, vēsturnieks, Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja, Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore, Ieva Brante, juriste, Sergejs Ušakovs, Emīls Klotiņš, Jūlija Dibovska, Arvis Kolmanis, rakstnieks, Igors Gubenko, Ilze Jaunberga, māksliniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā (attēlā), Kristīne Želve, Eva Ikstena, Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece, Laima Graždanoviča, Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, Eva Eglāja-Kristsone, Gints Knoks, Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja, Guntars Rēboks, Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs, Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors, Jānis Strods, Marija Golubeva, politikas analītiķe, Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste, Baiba Rubess, Alise Rupeka, Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis, Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis, Ieva Raubiško, Inga Gaile, dzejniece, Lauris Bokišs, Agnese Gaile-Irbe, filologs, Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore, Pauls Bankovskis, Andra Neiburga, rakstniece, Ulvis Zirnis, Inese Zinovska, Zane Peneze, Dmitrijs Krupņikovs, Una Bērziņa, Santa Mičule, mākslas zinātniece, Lauris Gundars, režisors, Jānis Ķirpītis, Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs, Dāvis Kaņepe, Anete Konste, publiciste, Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore, Kristīne Zamurajeva, Toms Jansons, vecākais programmētājs, Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja, Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists, Agnese Rutkēviča, dramaturģe, Edgars Raginskis, Kaspars Vanags, Diāna Zamurajeva, Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis, Kārlis Langins, feļetonists, Iveta Kažoka, Rūdolfs Mazurs, Roberts Rubenis, Ljeta Putāne, Krišjānis Bušs, Dmitrijs Golubevs, Roberts Bernans, Gunārs Božis, Mārtiņš Vaivods, Anita Reitere, Madara Peipiņa, Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis, Artjoms Uršuļskis, Maija Upeniece, Toms Zariņš, vēstures students, Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs, Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents, Daina Bērziņa, Jānis Egliņš, Madara Ventiņa, Reinis Tukišs, pavārs, Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente, Vents Sīlis, Sabīne Brice, Fricis Vilnis, arhitekts, Evelīna Ozola, Dzintars Kalniņš, Liene Linde, kinorežisore, Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte, Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks, Zuzanna Runkovska, Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte, Juris Pūce, politiķis, Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante, Santa Remere, tulkotāja, Baiba Fromane, Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore, Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Apinis, Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone, Jānis Ķirpītis, Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe, Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte, Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja, Marta Elīna Martinsone, režisore, Viesturs Radovics, žurnālists, Jānis Viļums, Zanda Zālīte, Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja, Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists, Agnese Naudiša, Aldis Kaufmanis, Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs, Kārlis Vērpe, filozofijas doktors, Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid, Gatis Vectirāns, Baiba Renerte, Jānis Radiņš, Elīna Brasliņa, ilustrators, Mārtiņš Ķeņģis, Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Viktorija Aizkalna, Edgars Jēkabsons, Marija Assereckova, Roberts Putnis, Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs, Anete Vanaga, Iļja Ļenskis, vēsturnieks, Jānis Bērziņš, ekonomists, Ingrīda Blūma, Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja, Marta Kreituse, Andis A. Bluķis, uzņēmējs, Krists Ozoliņš, podnieks, Kaspars Blekte, laborants, Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck, Liesma Ose, Indulis Svīķis, IT konsultants, Edmunds Vanags, psihologs, Dāvids Vikmanis, IT speciālists, Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente, Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja, Baiba Fromane, juriste, Līga Irbe, vēsturniece, Ieva Bergmane, Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University, Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists, Ainārs Sauka, Anne Sauka, Ilze Naudiša, Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente, Ivo Briedis, scenārists, Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste, Marta Bergmane, Ilze Klimaševska, Olga Cara, pētniece, Liene Ķeķere, Paula Glubinska, Pauls Daija, filologs.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
