Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms sešiem gadiem - 2015. gada augustā atklātībā parādījās tā sauktā „velkamistu” vēstule, kurā ievērojams skaits tās parakstītāju aicināja bagātināt Latviju ar bēgļiem – inženieriem, ārstiem un citiem valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Ņemot vērā pašlaik uz Lietuvas un Baltkrievijas notiekošo, kā arī ziņas par Lietuvā jau nonākušo „bēgļu” uzvedību, publicējam šo vēstuli atkārtoti.

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām".

Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.

Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts  ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

* Una Bergmane, vēsturniece, Olga Procevska, uzņēmēja, Gustavs Strenga, vēsturnieks, Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors, Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs, Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.

Savu atbalstu vēstulei izteikuši: Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi, Edgars Engīzers, vēsturnieks, Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja, Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore, Ieva Brante, juriste, Sergejs Ušakovs, Emīls Klotiņš, Jūlija Dibovska, Arvis Kolmanis, rakstnieks, Igors Gubenko, Ilze Jaunberga, māksliniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā (attēlā), Kristīne Želve, Eva Ikstena, Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece, Laima Graždanoviča, Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, Eva Eglāja-Kristsone, Gints Knoks, Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja, Guntars Rēboks, Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs, Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors, Jānis Strods, Marija Golubeva, politikas analītiķe, Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste, Baiba Rubess, Alise Rupeka, Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis, Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis, Ieva Raubiško, Inga Gaile, dzejniece, Lauris Bokišs, Agnese Gaile-Irbe, filologs, Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore, Pauls Bankovskis, Andra Neiburga, rakstniece, Ulvis Zirnis, Inese Zinovska, Zane Peneze, Dmitrijs Krupņikovs, Una Bērziņa, Santa Mičule, mākslas zinātniece, Lauris Gundars, režisors, Jānis Ķirpītis, Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs, Dāvis Kaņepe, Anete Konste, publiciste, Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore, Kristīne Zamurajeva, Toms Jansons, vecākais programmētājs, Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja, Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists, Agnese Rutkēviča, dramaturģe, Edgars Raginskis, Kaspars Vanags, Diāna Zamurajeva, Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis, Kārlis Langins, feļetonists, Iveta Kažoka, Rūdolfs Mazurs, Roberts Rubenis, Ljeta Putāne, Krišjānis Bušs, Dmitrijs Golubevs, Roberts Bernans, Gunārs Božis, Mārtiņš Vaivods, Anita Reitere, Madara Peipiņa, Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis, Artjoms Uršuļskis, Maija Upeniece, Toms Zariņš, vēstures students, Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs, Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents, Daina Bērziņa, Jānis Egliņš, Madara Ventiņa, Reinis Tukišs, pavārs, Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente, Vents Sīlis, Sabīne Brice, Fricis Vilnis, arhitekts, Evelīna Ozola, Dzintars Kalniņš, Liene Linde, kinorežisore, Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte, Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks, Zuzanna Runkovska, Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte, Juris Pūce, politiķis, Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante, Santa Remere, tulkotāja, Baiba Fromane, Ieva  Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore, Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Apinis, Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone, Jānis Ķirpītis, Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe, Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte, Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja, Marta Elīna Martinsone, režisore, Viesturs Radovics, žurnālists, Jānis Viļums, Zanda Zālīte, Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja, Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists, Agnese Naudiša, Aldis Kaufmanis, Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs, Kārlis Vērpe, filozofijas doktors, Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid, Gatis Vectirāns, Baiba Renerte, Jānis Radiņš, Elīna Brasliņa, ilustrators, Mārtiņš Ķeņģis, Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Viktorija Aizkalna, Edgars Jēkabsons, Marija Assereckova, Roberts Putnis, Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs, Anete Vanaga, Iļja Ļenskis, vēsturnieks, Jānis Bērziņš, ekonomists, Ingrīda Blūma, Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja, Marta Kreituse, Andis A. Bluķis, uzņēmējs, Krists Ozoliņš, podnieks, Kaspars Blekte, laborants, Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck, Liesma Ose, Indulis Svīķis, IT konsultants, Edmunds Vanags, psihologs, Dāvids Vikmanis, IT speciālists, Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente, Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja, Baiba Fromane, juriste, Līga Irbe, vēsturniece, Ieva Bergmane, Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University, Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists, Ainārs Sauka, Anne Sauka, Ilze Naudiša, Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente, Ivo Briedis, scenārists, Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste, Marta Bergmane, Ilze Klimaševska, Olga Cara, pētniece, Liene Ķeķere, Paula Glubinska, Pauls Daija, filologs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...