Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz Zemes ir sācies juvenālais laikmets. Jauniešu laikmets. Tas ļoti atšķirīgi ietekmē katru tautu. Atšķirības ir milzīgas un pat diametrāli pretējas, kaut gan juvenālā laikmeta cēlonis visiem ir viens un tas pats – Viņas Augstība Demogrāfiskā Pāreja.

Demogrāfiskā pāreja attiecas uz visām tautām, jo planētas Homo sapiens populācija ir vienota sistēma. Tikai uz „baltajām” tautām attiecas negatīvi, bet uz „krāsainajām” tautām attiecas pozitīvi.

„Baltās” tautas dzemdē bērnus ļoti pasīvi. Tāpēc noveco un izmirst, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku samazināšanos. Turpretī „krāsainās” tautas dzemdē bērnus nenormāli aktīvi, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku pieaugumu. Tāda ir Dieva griba. Kā parasti, nevienu iepriekš nebrīdinot un nevienam neprasot atļauju. Kā parasti, cilvēkiem nepalīdzot līdz galam izprast attiecīgos kosmoloģiskos un transcendentālos procesus, tādējādi vairojot pesimismu par cilvēciskā prāta mazspēju pasaules izziņā.

Demogrāfiskā pāreja acīmredzot vienmēr paliks līdz galam neizprasta parādība. Zināma izpratne būs par sekām. Cēlonis paliks nezināms. Perfekta izpratne jau tagad ir vienīgi šarlatāniem un triviālajiem muļķiem, kuri uz jautājumu atbild pirms jautājuma uzdošanas un zina atbildi uz visiem jautājumiem.

Latvijā katru gadu jauniešu skaits samazinās par 5,7 procentiem. Latvijā sistemātiski samazinās dzimstība. Satversmē godinātā Latvijas tauta brīvprātīgi un ar neslēptu entuziasmu noveco un izmirst. Latvijā mirst vairāk cilvēku nekā piedzimst. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2016.gada februārī bija 43 gadi. Turpretī tādā demogrāfiski pozitīvā valstī kā Nigērija iedzīvotāju vidējais vecums bija 15 gadi.

Latvijā summārais dzimstības koeficients 2016.gada februārī bija 1,48, bet Nigērijā 7,63. Latvijā nekas labs nav gaidāms arī turpmāk. Toties Nigērijā ļoti augsta dzimstība saglabāsies līdz gadsimta vidum. Tas ir nekļūdīgi zināms. Kas notiks pēc tam, pagaidām ir ne visai apjaušams.

Lielās Bandas politikā demogrāfija ir 4.vietā. 1.vietā ir idiotiski demagoģiskā „drošība”, gatavojoties uzvaroši atvairīt 143,4 miljoni iedzīvotāju prāvās pundurvalsts Krievijas iebrukumu hiperlielajā Latvijā ar 1,95 miljoniem iedzīvotāju. No pēcpadomju gados saprātīgi likvidētās latviešu zemniecības mistiski uzburtās politiskās partijas deleģētais premjers sniedz šādu paskaidrojumu: „Ja mēs Latvijas drošību uztveram kā neatņemu prioritāti, tad faktiski ir trīs izmērāmi darbi. Ceturtais ir demogrāfija, kas savus augļus var nest nedaudz tālākā nākotnē.” Mediji vēsta, ka „iepriekšējās valdības deklarācijā demogrāfija bijusi lielāka prioritāte, un jaunajā deklarācijā vērojams regress”.

Par regresu neklājās šausmināties. Latvijas „politiķi” nesaprot demogrāfijas lomu „drošības” prioritātē. Bez jauniešiem nekāda „drošība” nevar būt. Mūsu „politiķi” to nesaprot (vai izliekās nesaprotam). „Drošību” nevar nodrošināt pensionāri. Arī tad, ja viņi prot labāk apieties ar ieročiem nekā dzimtenē palikusī fiziski un garīgi tizlā jaunatne, kuras 95% nav derīgi dienestam armijā. Teiksim, Izraēlas politiķi ļoti labi zina, cik miljoniem ebreju ir jābūt valstī, lai nodrošinātu tās drošību, dzīvojot kaimiņos ne visai draudzīgajiem arābiem. Toties Latvijas „politiķi” ar bijušo aizsardzības ministru Vējoni priekšgalā ir daudz gudrāki nekā Izraēlas politiķi. Latvijas „politiķi” zina, ka „drošības” naudu ir vieglāk „apsaimniekot” nekā demogrāfijas naudu. Par to priecīgi smaida Ādažu poligona skaistie pupuķi. Viņu krāšņo spalvu saskaitīšanai no „drošības” naudas ir sadalīti miljoni, par ko lepni informēja Rīgas mediji.

Juvenālais laikmets ir jauns jēdziens. Arī savā ziņā dīvains jēdziens. Vēsturisko laikmetu centrā nekad nav bijusi kāda vecuma grupa. Cilvēces vēsturē nekad nav runāts par „veco cilvēku laikmetu”, „vidējā vecuma cilvēku laikmetu”, „pusaudžu laikmetu”, „bērnu laikmetu”.

Iemesls ir saprotams. Netika runāts tāpēc, ka nebija tāda vajadzība. Tāda vajadzība pirmo reizi radās mūsdienās (no XX gs. 60.gadiem), un tāda vajadzība būs vēl ilgu laiku. Vismaz līdz demogrāfiskās pārejas beigām XXI gadsimta vidū.

Godīgi sakot, juvenālā laikmeta noslēgumu nav iespējams paredzēt. Varbūt juvenālais laikmets pa īstam iedziedāsies tikai gadsimta otrajā pusē, kad stabilizēsies jauna tipa kultūra - demogrāfiskās pārejas krāšņais lolojums. Varbūt tā būs tipiska jauniešu kultūra. Varbūt juvenālā laikmeta apogejs būs pēc 2050.gada.

Par jēdziena „juvenālais laikmets” dīvainību nevajadzētu šķobīties. Mūsu dzīvē tagad viss ir dīvaini. Pasaule nekad nav tik dīvaini mainījusies. Dīvaina ir demogrāfiskā pāreja un dīvainas ir tās sekas. Tajā skaitā dīvainais jauniešu īpatsvars planētas iedzīvotāju kopsummā.

Dīvaina ir informācijas tehnoloģiju loma. Tā vien liekas, ka tās ir speciāli izdomātas tikai jauniešiem. Informācijas tehnoloģijas prot manipulēt ar pasaules jaunatni. Informācijas tehnoloģijas jauniešos sagrauj garīgo stabilitāti, un jauniešu raksturs kļūst bīstami plastisks. Jaunieši nespēj cementēt savu identitāti. Tai nav centrālais morālais kodols. Tas, kas vieniem ir amorāls, citiem ir morāles pamats.

Taču analītiski pats interesantākais ir, lūk, kas. Informācijas tehnoloģiju aktīvā pielietošana jauniešu zombēšanā sekmē ļoti nopietnas pārdomas par juvenālā laikmeta iezīmēm un nākotni.  

No vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte. 2014.gadā uz Zemes dzīvoja 1,8 miljardi jauniešu. Pašlaik ir 2016.gada sākums. Jauniešu skaits noteikti ir vēl lielāks. Tas tuvojās diviem miljardiem. Katrs var aprēķināt, cik tas ir procentu no planētas kopējā iedzīvotāju skaita 7,4 miljardi. Uz Zemes nekad nav bijis tik liels jauniešu īpatsvars. Turklāt līdz gadsimta vidum tas kļūs vēl lielāks.

Protams, tā tas būs vienīgi „krāsainajās” tautās. Ap 2050.gadu tikai viena desmitā daļa no planētas jauniešiem būs „baltās” rases pārstāvji – „zelta miljarda” lepnums.

Bērnu dzemdēšanā vissliktākais stāvoklis ir Eiropā. ES summārais dzimstības koeficients 2014.gadā bija 1,55. Visaugstākais tas bija Francijā (1,99), pateicoties „krāsaino” etnosu prāvajam apjomam valstī.

Ne tikai Latvijā demogrāfija ir 4.vietā. Tā tas ir gandrīz visās eiropiešu zemēs. Nekur neskan politiķu un inteliģences kvēls aicinājums dzemdēt bērnus. Romas pāvests Eiropu nosauca par neauglīgu „babušku”. Taču eiropiešiem pēc dzēlīgā vērtējuma nekļuva ne silti, ne auksti.

Ja no vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte, tad no otras puses nav saprotams šīs realitātes politiskais efekts. Proti, jauniešiem nepieder politiskā vara. Viņi sapņo par politisko varu. Bet pagaidām tie ir tikai sapņi. Latvijā kāds jaunietis raksta: „Es uzskatu, ka pēc iespējas vairāk ir jādod iespēja jaunajiem, kuriem ir degsme, nevis vecajiem, kas sēž saeimā tik garlaikoti kā skolnieks skolas solā!!"

Politiskā vara nepieder tiem, kuri ir devuši nosaukumu visam juvenālajam laikmetam. Agrāk nekad tā nav bijis. Piemēram, feodālisma laikmetā vara piederēja feodāļiem, kapitālisma laikmetā vara pieder kapitālistiem, proletariāta diktatūras laikmetā vara piederēja proletariātam. Loģiski, ka juvenālajā laikmetā vara ir jāpieder jauniešiem. Bet tas nenotiek. Jauniešus vienīgi izmanto, lai vecākās paaudzes elite saglabātu vai sagrābtu politisko varu.

Tātad pagaidām juvenālā laikmeta būtiska iezīme ir sociāli politiskā kolīzija – pretēju spēku, centienu un interešu sadursme. Tāpēc var uzdot vairākus jautājumus.

Vispirms, saprotams, gribas zināt, cik ilgi jaunatne pacietīs tās savtīgo izmantošanu politiskajā cīņā, atalgojumā faktiski neko nesaņemot? Kāda būs vispār politiskā nākotne jauniešiem, ņemot vērā viņu lepni ietekmīgo vietu Zemes demogrāfiskajā kopainā? Vai jaunatne spēs pārvarēt kultūru tradīcijas attieksmē pret viņu statusu sabiedrībā? Vai jaunatnes organizatoriskās spējas būs pietiekami efektīvas, lai mobilizētos vienotā sociāli politiskajā spēkā jeb tomēr līdz pasaules galam vara vienmēr būs „veču” rokās? Vai vēl ilgi saglabāsies vēsturiski tradicionālie vecāko paaudžu jautājumi „Ko mums var dot jaunatne” un „Ko jaunatne var gaidīt no mums”?

Juvenālā laikmeta demogrāfiskā statistiska atspoguļo noteiktu stāvokli. Šī stāvokļa analīze iezīmē noteiktas demogrāfiskās tendences. Turpmākajās etīdēs nākas pievērsties dotā stāvokļa socioloģiskajiem un kulturoloģiskajiem aspektiem. Tam fonam, kas nosaka un nosacīs juvenālā laikmeta praktisko rezultātu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...