Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms par to, kas ir Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) un kas tajā notiek. BSA (bijušais Baltijas Krievu institūts) ir privāta firma, kas pieder diviem cilvēkiem – S.Bukam (50%) un V.Ņikiforovam (50%). Firmā pašlaik galvenais noteicējs ir S.Buka, kurš ir noformēts kā Senāta priekšsēdētājs.

Firma sniedz pakalpojumus augstākās izglītības jomā. Firmas galvenā funkcija ir nodrošināt peļņu abiem saimniekiem. Kā jebkurā firmā peļņa ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Pirmkārt un galvenokārt no klientu skaita. Izglītības jomā peļņas ieguvē daudz izšķir atalgojums pasniedzējiem un mācību procesa organizācija.

BSA pasniedzēju ekspluatācijas līmenis ir ļoti augsts. Apmaksa tiek noteikta, ņemot vērā nostrādāto stundu skaitu. Arī tad, ja pasniedzējs ir pieņemts pastāvīgā darbā. Tas rada fantastiskus izglītības izkropļojumus. Lai nopelnītu algu, pasniedzējs ir spiests pasniegt 10-12 lekciju kursus Tas ir ārkārtīgi nenormāli un sekmē izglītības profanāciju.

Lai palielinātu peļņu, pēdējā laikā saimnieki regulāri ievērojami samazina lekciju un praktisko nodarbību skaitu. Tas, saprotams, ļoti negatīvi atsaucās uz studiju procesu. Tas grandiozi palielina jau tā šausmīgo pasniedzēju ekspluatāciju. Pasniedzot pat 10-12 studiju kursus, tagad vairs nevar nopelnīt algu vienas likmes apjomā. Turklāt slodzē netiek ieskaitīts ne zinātniskais, ne metodiskais darbs. Profesora slodze ir 900 stundas mācību gadā, un visas ir t.s. kontaktstundas (lekcijas, praktiskās nodarbības). Tas ir nenormāli un graujoši ietekmē izglītības kvalitāti un likvidē zinātnes attīstību.

Minētā saimnieku pieeja atsaucās arī uz mani asociētā profesora amatā. Katru mācību gadu pasniedzu vidēji 10-12 lekciju kursus. Tāpēc aizvadītā gada vasarā lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju izskaidrot likumdošanas normas. Ministrija sniedza izsmeļošu atbildi. Taču pēc kāda laika ministrijai nosūtīju otru vēstuli, aicinot novērtēt konkrēti BSA saimnieku pieeju no mūsu likumdošanas, kā arī no kvalitatīvas izglītības un zinātnes perspektīvu viedokļa. Ministrija atbildēja, ka esot pieprasījusi paskaidrojumus no BSA.

Pēc kāda laika ministrija atsūtīja BSA atbildi. To lasot, tūlīt bija redzama klaja ņirgāšanās. Tā faktiski bija ņirgāšanās ne tikai par mani un kolēģiem, bet par visu – valsti, izglītību, jauniešiem. BSA atbilde atstāj nomācošu ietekmi. Skaidri redzams, kādā riebīgā peļķē mēs sēžam, ja jau var atklāti ņirgāties par visu un visiem.

Protams, valsts pati ir vainīga. Faktiski valsts pati ir vainīga, ja kāds par to atklāti ņirgājas. Saprotams, vaina gulstas uz attiecīgo nekauņu, kurš ir pelnījis visstingrāko nosodījumu. Taču lielākā vaina gulstas uz valsti. Tā ir sen zināma patiesība.

Valsts ir abstrakts fenomens. Konkrēti vainīga ir valsts vara. Šajā gadījumā mūsu valdošā koalīcija. Ja biedrs Buka nekaunīgi un ciniski ņirgājas par valsti, tad atbildība par tādu nelietību gulstas uz politisko varu. Respektīvi, politisko partiju pašlaik valdošo koalīciju. Acīmredzot tās reputācija un autoritāte ir tik niecīga, ka par to praktiski var ņirgāties tie, kuri to nekādā gadījumā nedrīkst darīt.

Principā to nedrīkst darīt neviens. Taču uz zināmu cilvēku kategoriju tas īpaši attiecās. Tā ir kategorija, kurai vienmēr ir jārīkojas gluži pretēji – jārāda paraugs visiem pārējiem cilvēkiem valsts priekšzīmīgā cienīšanā. Šajā kategorijā visās zemēs un visos laikos ietilpst izglītības darbinieki.

Biedrs Buka ir izglītības iestādes īpašnieks un reālais vadītājs. Tas nekas, ka viņa firmu “Baltijas starptautiskā akadēmija” tikai formāli (tāpēc nosaukumā apzināti pieļauju pareizrakstības kļūdu) var uzskatīt par mācību un pedagoģijas iestādi.

Biedrs Buka šajā firmā nav vienīgais. Vēl ir otrs saimnieks, pasniedzēji, studenti. Atklāti ņirgājoties par valsti, biedrs Buka automātiski to dara arī viņu vārdā. Bukas teiktais asociējās ar visu kolektīvu. Turklāt biedrs Buka savam kolektīvam skaisti apliecina, ka arī visi pārējie var droši un nesodīti ņirgāties par valsti. Īpaši nepatīkami tas atsaucas uz jauniešu patriotismu un lojalitāti pret valsti.

Ar pasniedzējiem ir savādāk. Viņi sen teicami pazīst biedru Buku un nav aizmirsuši sava saimnieka interfrontiski noliedzošo izturēšanos pret LR tajā laikā, kad izšķīrās valsts atjaunošanas jautājums pēc PSRS sabrukuma.

Taču īstenība ir savādāka. Īstenībā biedrs Buka neņirgājas par valsti. Biedrs Buka nav muļķis. Biedrs Buka nav zinātnieks. Biedrs Buka nav pedagogs. Viņš ir patoloģiski alkatīgs un spēj apskaužami necienīgi izturēties pret studentiem un pasniedzējiem. Taču biedrs Buka nekādā gadījumā nav muļķis. Neviens negribēs apgalvot, ka biedrs Buka ir muļķis. Biedrs Buka nav muļķis. Viņš lieliski zina, ka nedrīkst atklāti ņirgāties par valsti un tās varu. Šajā gadījumā – Izglītības un zinātnes ministriju.

Biedrs Buka nav muļķis, un viņš nekad neparakstīs dokumentu, kurā atspoguļojas klaji un nepārprotami izsmējīga attieksme pret valsti. Tam Bukam pa rokai vienmēr ir speciāli kadri, kuri bezdarba laikmetā viņa vārdā izdarīs jebkuru cūcību. Tajā skaitā biedra Bukas vietā parakstīs izsmējīgu vēstuli ministrijai, kā tas notika. Vēstuli parakstīja “studiju prorektora p.i.”.

Jā, formāli biedrs Buka neņirgājas par valsti. To formāli dara viņa darbiniece. Taču, par nelaimi, arī citi nav muļķi. BSA visi darbinieki zina, kādā veidā šajā firmā viss notiek. Patiesība ir triviāla. Proti, reāli bez biedra Bukas ziņas nekas nenotiek. Viņš ir labs saimnieks. Visu vada un kontrolē. Bez viņa uzraudzības nekas nenotiek. Jebkura iniciatīva tiek noslāpēta un aprakta jau pašā sākumā, ja nav saskaņota ar biedru Buku. Biedrs Buka ir progresīvi ambiciozs zinātnes un izglītības jaunsaimnieks.

Izvēles iespējas biedram Bukam netika liegtas. Viņš ministrijai drīkstēja godīgi un patiesi raksturot reālo stāvokli BSA pasniedzēju slodzes un atalgojuma, zinātniskās un metodiskās darbības jomā. Viņš varēja godīgi atzīties, ka BSA notiek pasniedzēju neaprakstāma ekspluatācija un pilnīgi tiek izskausta iespēja nodarboties ar zinātni un metodisko darbu.

Viņš varēja godīgi atzīties, ka BSA strādā fantastiski talantīgi profesori. Viņi katru mācību gadu pasniedz 10-12 studiju priekšmetus. Viņi noteikti ir pasaules rekordisti. Tas nekas, ka 10-12 studiju priekšmetu pasniegšana ir pilnīgi absurda situācija un totāla izglītības profanācija. Taču Latvija var lepoties, ka BSA ir radījusi greznu platformu pasaules rekordiem.

Biedrs Buka varēja vaļsirdīgi pastāstīt, ka BSA ir hipertalantīgo profesoru pastāvīgā darba vieta. Tas BSA ir ļoti izdevīgi, jo programmu akreditācijai tiek prasīts noteikts skaits pastāvīgi strādājošo pasniedzēju. Akreditētāji nemīl “stundeniekus”.

Biedrs Buka varēja palielīties, ka viņš “pastāvīgajiem” maksā faktiski tāpat kā “stundeniekiem” – tikai par nostrādātajām stundām. Tā var pamatīgi ietaupīt un tikt pie prāvas peļņas. Likumi to atļauj. Likumi neļauj akreditēt programmu bez noteikta pastāvīgi strādājošo pasniedzēju skaita. Taču likumi atļauj viņiem nemaksāt noteiktu algu, bet maksāt kā “stundeniekiem”.

Biedram Bukam neviens neliedza atzīties, ka profesora gada slodze ir unikāla - 900 stundas. Turklāt tās visas ir kontaktstundas. Fantastiski, bet tā ir realitāte. Slodzē nav iekļauts ne zinātniskais, ne metodiskais darbs. Arī šajā ziņā varbūt ir sasniegts pasaules rekords. Tas nekas, ka tā ir izglītības šaušalīga izkropļošana, pilnīgi ignorējot augstākās izglītības galveno dzinējspēku – zinātni. Bet valdošai koalīcijai tas patīk. Viņa pret to neiebilst.

Biedrs Buka varēja atklāt savu visjaunāko kreatīvo risinājumu. Lai turpinātu labi pelnīt, kontaktstundu skaits tiek samazināts līdz idiotiskam minimumam. Un atkal viss ir kārtībā. Likumi nenosaka kontaktstundu skaitu. Latvijas augstskolās lekcijas un praktiskās nodarbības vispār var nebūt. Arī pret to valdošā vara neiebilst. Tādēļ biedrs Buka var iepriecināt savus pasniedzējus – viņu algas tiek pamatīgi apcirptas. Un, saprotams, viņš var iepriecināt jauniešus – urā! Lekciju drīz BSA vairs nebūs! Tas ir spožs kreatīvs panākums, un Bukas kungs var šo izgudrojumu patentēt valdošās koalīcijas aplausu pavadībā.

Bet viņš izvēlējās citu ceļu. Valsts un tās valdība tika pamatīgi izsmieta. Lai cienīgi novērtētu Bukas ņirgāšanos, vispirms pilnā apjomā citēju ministrijas vēstuli BSA.

2012.gada 2.novembrī BSA tika nosūtīta šāda vēstule: “Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) ir saņēmusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesora A.Priedīša 2012.gada 9.oktobra elektronisko iesniegumu, kurā lūgts sniegt atzinumu par asociētā profesora darba slodzi Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Vēlamies informēt, ka līdzīga satura atbildes vēstuli jau esam nosūtījuši asociētajam profesoram A.Priedītim š.g. 24 jūlijā (IZM 24.07.2012, vēstule Nr. 1-12.1/416), atbildot uz viņa š.g. 11.jūlija elektronisko iesniegumu, kurā A.Priedīša kungs lūdza skaidrojumu par jautājumiem, kas attiecas uz akadēmiskā personāla slodzes noteikšanu. Atkārtoti vēlamies pateikties A.Priedīša kungam par aktīvo nostāju un vēlmi risināt problēmas, kas traucē nodrošināt augstākās izglītības programmu kvalitāti.

Nenoliedzot, ka Latvijas augstākajā izglītībā kopumā kvalitātes problēmas pastāv, IZM atkārtoti uzsver, ka šiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Ir notikusi praktiski visu Latvijas augstākās izglītības iestādēs īstenoto studiju programmu starptautiska izvērtēšana, kuras rezultāti virknē programmu uzrāda kvalitātes problēmas. To risināšana ir uzsākta un turpinās, tajā skaitā īstenojot tādus Ministru kabineta 2010.gada 5.augusta sēdē apstiprinātajā „Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010-2012.gadam" ietvertos uzdevumus, kā iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu augstākās izglītības institūcijās izveidošana un ieviešana, minimālo kontaktstundu skaita noteikšana, paaugstinātu kvalitātes prasību studiju programmu izstrādē un īstenošanā noteikšana u.c.

Ir pieņemta jauna studiju virzienu akreditācijas kārtība, kas sekmēs kvalitatīvāko un ilgtspējīgāko studiju programmu turpmāku attīstību. Tomēr atbildība par studiju programmu kvalitātes uzlabošanu jāuzņemas pašām augstskolām, tajā skaitā savas autonomijas ietvaros ļoti rūpīgi izstrādājot augstskolu iekšējos noteikumus attiecībā uz akadēmiskā personāla noslodzi un atalgojumu. Augstskolu likuma 27.panta otrā daļa nosaka, ka augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā, kā arī to, ka uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola.

Papildus tam arī Ministru kabineta 2009.gada 28jūlija noteikumu Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi" 35.punktā noteikts, ka pedagogiem augstskolās darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka augstskolas senāts. Savukārt Augstskolu likuma 4.panta otrā daļa nosaka, ka augstskolas ir atbildīgas par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu. Norādām, ka 2011.gada 14 jūlijā pieņemtajā likumā «Grozījumi Augstskolu likumā" ir iekļauts arī šāds jauns regulējums - augstskolām ir noteikts obligāts pienākums izveidot un īstenot savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros citu uzdevumu skaitā ir jāizveido arī iekšējā kārtība un mehānismi akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto un ievērojot gan augstskolu autonomijas principu, gan vienlaikus arī noteikto atbildību par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, aicinām izvērtēt gan Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesora A.Priedīša, gan pārējo mācībspēku slodzes sadalījuma un darba samaksas sistēmas atbilstību tādai darba samaksas sistēmai, kas nodrošinātu studiju un zinātniskā darba kvalitāti, veicinātu personāla vēlmi un iespējas veikt zinātnisko darbu, radoši organizēt studentu patstāvīgo darbu, kā arī pilnveidot savu profesionālo kompetenci.

Lūdzam līdz š.g. 1.decembrim sniegt informāciju IZM par Baltijas Starptautiskās akadēmijas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un darbību saskaņā ar Augstskolu likuma 5. panta otro prim daļu, kā arī par akadēmiskā personāla darba samaksas noteikšanas principiem Baltijas Starptautiskajā akadēmijā”.

BSA atbildi ministrijai nosūtīja nevis līdz 1.decembrim, bet tikai 7.decembrī. Arī BSA atbildi ministrijai citēju pilnā apjomā.

BSA 2012.gada 7.decembra atbilde ministrijai: “Atbildot uz Jūsu 2012.gada 2.novembra vēstuli Nr. 01-12.1/646, sniedzam informāciju par Baltijas Starptautiskās akadēmijas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un akadēmiskā personāla darba samaksas noteikšanas principiem.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir izveidota un apstiprināta 2006.gada 19.decembra BSA Senāta sēdē (protokols Nr. 63) un pašlaik tiek pilnveidota.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas darba samaksas vispārējie principi: vienlīdzība, likumība (MK noteikumi Nr.836), brīvība, atlīdzība (atkarībā no ievēlētā amata). BSA darba samaksas principi ir noteikti ar 2009.gada 29.septembra BSA Senāta sēdē apstiprināto nolikumu (protokols Nr. 85) "Par darba apmaksas organizāciju un pedagoģiskās slodzes veidiem Baltijas Starptautiskā akadēmijā””. Punkts. Tas ir viss.

Kā saka, īsi un skaidri – ejiet jūs pie velna! Nekā konkrēta, formālistiski tukšas un reizē ņirdzīgas frāzes. Turklāt vēstulei nav pielikumu ar uzskaitītajiem BSA dokumentiem. No administratīvi profesionālā viedokļa tas ir tieši tēmēts spļāviens ministrijas sejā. Katrs ierēdnis zina, ka minētai vēstulei bez pielikumiem nav nekāda jēga. Tā ir vistiešākā ņirgāšanās. Tā pat nav atrunāšanās un lavierīga izvairīšanās no atbildes. Tas ir kaut kas briesmīgāks.

Par laimi ministrijā to tūlīt saprata un attiecīgi reaģēja. Ministrija man solīja vēlreiz aicināt BSA atbildēt konkrēti. Taču biedrs Buka ir biedrs Buka. Pašlaik nav ziņu, ka viņš būtu ministriju aplaimojis ar izsmeļošāku informāciju par savu grandiozo ieguldījumu augstākajā izglītībā un zinātnē.

Arī ministrija klusē. Iespējams, šai valdībai saprātīga atbilde nemaz nav vajadzīga, un Buka par to ir lietas kursā. Valdība zina, kuri tai ir jāaizstāv un par kuriem var nelikties ne zinis vai arī tikai tēlot dedzīgu aizstāvēšanu pret darba devēju pazemojumiem.

Īpašas ņirgāšanās pērle biedra Bukas akceptētajā vēstulē ir „Baltijas Starptautiskās akadēmijas darba samaksas vispārējie principi: vienlīdzība, likumība (MK noteikumi Nr.836), brīvība, atlīdzība (atkarībā no ievēlētā amata)”. Tikai biedrs Buka jautri saprot, ko šajā kontekstā nozīmē vārdi „vienlīdzība”, „brīvība”, „atlīdzība (atkarībā no ievēlētā amata)”. Savukārt „likumība (MK noteikumi Nr.836)” jau ir tieša norāde uz valdību un tās noteiktajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem. Sak, valdība pie visa ir vainīga!

Taču vislielākā ņirgāšanās izpaužas tajā ziņā, ka biedrs Buka neko nepaskaidro par galveno – izglītības šausmīgo izkropļošanu un valsts zinātnes attīstības cinisko ignorēšanu savā firmā. Otrs firmas saimnieks, Ņikiforova kungs, kādreiz bija godīgāks. Sakarā ar priekšlikumu pasniedzēja slodzē iekļaut arī zinātnisko darbu viņš atbildēja kā īsts vīrs: „Mums tas nav izdevīgi!”

Protams, tā ir taisnība. Saimniekiem nav izdevīgi ieguldīt savu peļņu zinātnē. Daudz izdevīgāk ir visus pie ķēdes turēt kā „stundeniekus”. Vēl izdevīgāk ir līdz absurdam samazināt lekciju skaitu – peļņas slavenās kontaktstundas.

Biedrs Buka atbildes vēstulē aizmirsa paslavēt savus hiperprofesorus ar viņu 10-12 studiju priekšmetiem un 900 stundu lielo slodzi. Viņš nepalielījās par savu jaunizgudrojumu – kontaktstundu idiotisko minimumu. Tie ir faktori, kas visbūtiskāk izkropļo augstāko izglītību.

Biedrs Buka var priecāties, ka viņam ministrijai nevajadzēja atbildēt vēl uz citiem jautājumiem. Piemēram, par studiju programmu „Sabiedriskās attiecības”, kad vienu cilvēku vēlas izskolot gan par mācītāju Rīgas Doma baznīcā, gan par Rīgas Centrālā tirgus direktoru. Arī šajā ziņā biedrs Buka jau labu laiku atklāti demonstrē savu ņirdzīgo attieksmi pret valsti, izglītību, jauniešiem. Viņš jau 2010.gadā patētiski ar smaidu atzina, ka minētā programma ir pilnīgi aplama un gatavo dzīvei profesionāli ļoti kroplus „speciālistus”. Tā ir jauniešu krāpšana. Biedrs Buka to toreiz atzina un šodien atzīst, taču neko nedarīja un nedara, lai novērstu mežonīgās programmas pastāvēšanu. Tā ir nepārprotama bezatbildība. Tā neapšaubāmi ir arī nepārprotama ņirgāšanās par visu – valsti, izglītību, jauniešiem.

Biedram Bukam nevajadzēja atbildēt par vājprātīgo izturēšanos pret atsevišķiem speciālistiem. Piemēram, Borisu Borisovu. Viņa grāmatas ārzemēs pasaules labākajās universitātēs pašlaik izmanto kā bāzes mācību līdzekli. Taču BSA viņam nedeva lasīt lekcijas. Viņa vietā lekcijas lasa programmas direktora sieva. Biedrs Buka par to zina, taču neko nedara apkaunojošās rīcības likvidēšanā.

Buka, gļēvi slēpjoties aiz citu muguras, atklāti izaicina valdību, ministrijas vadību. Drosmi savai ciniskajai attieksmei viņš noteikti smeļas valdības neizdarībās, nespējā pilnā mērā kontrolēt privātās augstskolas un nespējot koncentrēties pašlaik vissvarīgākajam – likvidēt augstākās izglītības šaušalīgos izkropļojumus alkatīgo maniaku „biznesā”.

Kā zināms, ministrija pašlaik par galveno uzskata Eiropas valodu izmantošanu mūsu augstskolās. Tā vietā, lai nostiprinātu savu varu un tādējādi izskaustu iespēju kādam izglītības biznesmenim atklāti ņirgāties par valsti un tās varas institūcijām, ministrija savu enerģiju koncentrē ļoti apšaubāma satura jautājumiem. Kopumā tāpēc var teikt, ka valdošā koalīcija netiek galā ar augstskolu rūgto problemātiku.

Šī mācību gada pirmo semestri nostrādāju, neparakstot līgumu un saņemot pazemojošu atalgojumu. Atkal vajadzēja pasniegt 10 lekciju kursus, taču atalgojums bija tikai apmēram pusslodzes apjomā. Otrajā semestrī atalgojums tiek samazināts vēl vairāk. Atsacījos parakstīt līgumu un 11.martā Bukas uzticības persona pa telefonu paziņoja, ka esmu atbrīvots no darba. Formālais iemesls: asociētā profesora amata līguma termiņa izbeigšanās 13.martā.

Lieliski izpaužas biedra Bukas rūpes par jauniešiem. Nē, Buka par viņiem atklāti neņirgājās, atbrīvojot profesoru semestra laikā. Viņš tikai izmanto lielisku objektīvu izdevību, lai atlaistu no darba desmitiem grāmatu autoru un vienu no saviem hipertalantīgajiem 10-12 studiju priekšmetu profesoriem par to, ka šis trakais cilvēks neliek viņam mieru un nepārtraukti atgādina par izglītības drausmīgo izkropļošanu, programmām, studiju programmas direktora regulāro zemisko rīcību un apburošo nekompetenci, studiju organizācijas nemākulībām, Borisa Borisova apkaunojošo izdzīvošanu no firmas, zinātniskās darbības ignorēšanu utt.

Nē, Buka neņirgājās atklāti par studentiem. Viņš tikai izmanto lielisku objektīvu izdevību. Tas nekas, ka profesora atlaišana notiek semestra vidū un iesāktie lekciju kursi netiks nolasīti līdz galam. Tas nekas, ka izglītības iestādēs tā nav kategoriski pieņemts darīt. BSA nav izglītības iestāde, un jauniešiem to vajadzēja jau sen zināt. Bet, kas attiecas uz trakā profesora pusaizsāktajiem lekciju kursiem, direktora sieva ir gatava operatīvi aizstāt jebkuru speciālistu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...