Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībai un Saeimai apņēmīgi virzoties uz sen jau nepieciešamo mērķi — dažādu ofšoru, t.s. «čaulas kompāniju» un citu shēmu izskaušanai no Latvijas banku sektora, ar konkrēta piemēra palīdzību varam izprast, ko šī problēma nozīmē un kā Latvija tiek izmantota krimināliem mērķiem.

Dažādi blēži, shēmotāji, noziedznieki un korumpanti ilgstoši izmantojuši Latvijas finanšu sistēmu, lai caur Latvijas bankām legalizētu sazagto. Latvijā to izdarīt ir salīdzinoši vieglāk, nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, jo mūsu valsts — tīri objektīvi — ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nevar uzturēt tik lielu tiesībsargājošo institūciju aparātu kā lielvalstis. Tālab noziedznieki nereti izmanto Latvijas kredītiestādes sazagtā noslēpšanai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas gadījumā vienmēr ir predikatīvais noziegums (kukuļņemšana, narkotiku vai ieroču kontrabanda, prostitūcija un cilvēktirdzniecība, finanšu krāpniecība, mazattīstītu valstu dabas resursu izlaupīšana utt.), un iegūtās naudas atmazgāšana seko tikai pēc tam, kad ir sazagts pietiekami daudz, ko atmazgāt. Latvijā, pat ja mēs redzam cauri plūstošās naudas summas, tikai retos gadījumos mēs varam nojaust, no kurienes atmazgājamie miljonu desmiti un simti nākuši.

Sekojošais gadījums ir unikāls ar to, ka šeit ir iespējams izsekot visai noziegumu kaskādei soli pa solim: sākotnējie noziegumi (finanšu piramīda Šveicē), kam seko naudas izkrāpšana no iedzīvotājiem, izmantojot Bahamu un Karību ofšorus, tad investoru naudas piesavināšanās sevišķi lielos apmēros, visbeidzot — sashēmoto miljonu atmazgāšana caur kredītiestādi Latvijā, izmantojot tipiskās čaulas kompānijas.

Biržas guru apzog vienkāršos šveiciešus

Kāds izbijis apdrošināšanas aģents Dīters Bērings (Dieter Behring), kuram par tieksmi piesavināties iedzīvotāju iemaksātās apdrošināšanas summas jau reiz bija tikusi atņemta licence, deviņdesmitajos gados nāca klajā ar nākamo afēru — šoreiz tikai daudzkārt lielākos apmēros. Viņš meloja, ka esot izdevies uzrakstīt programmatūru, ar kuras palīdzību varot precīzi prognozēt biržas kursu svārstības. Bērings sev piekabināja iesauku «Biržas guru» un sāka pieņemt no vienkāršajiem ierindas šveiciešiem naudas ieguldījumus, solot tos strauji vairot. Gadu gaitā sagrābies vismaz 820 miljonus Šveices franku, kurus solīja pavairot līdz 1,2 miljardiem, D. Bērings ar skandālu izputēja un nonāca cietumā jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Neraksturīgi Šveices blēžiem, D. Bērings krāpa nevis citu valstu piederīgos, bet pats savus tautiešus. Naudas piesaistīšanas nolūkiem viņš nodibināja vairākus holdingus — Swisspulse, Schoenkind, kā arī Redsafe Bank Luksemburgā. No šīm firmām nauda, pa ceļam bagātīgi atalgojot dažādus sabiedrotos, aizplūda uz Bahamu salu kontiem firmai Moore Park Gruppe. No turienes tā atgriezās D. Bēringa kabatās, lai finansētu «Biržas guru» izšķērdīgo dzīvesveidu, kā arī pašu ekskluzīvāko nekustamo īpašumu iegādi un rekonstrukciju Bāzelē un citur.

Pirmā licenci pazaudēja Redsafe Bank, pēc tam pārējās firmas vairs nespēja maksāt ikgadējos procentus. Vēl 2004. gadā D. Bērings, nolīdzis speciālu runasvīru Klausu Štēlkeru (kurš drīz vien izstājās no spēles, nosaucot to par «farsu»), centās iestāstīt šveiciešiem, ka nauda esot drošībā. Paralēli, lai par piramīdas finansiālo varenību pārliecinātu savus sabiedrotos (no kuriem tikai retais zināja, ka nauda patiesībā nekur netiek investēta, bet gan izmaksāta procentu maksājumos, savukārt atlikums — notrallināts), D. Bērings uzaicināja viņus uz dārgu izēšanos un izdzeršanos vienā no dārgākajiem Londonas restorāniem Petrus.

Bet rezultāts izvērtās tieši pretējais cerētajam — par šīm grandiozajām dzīrēm mēra laikā, kas izmaksāja gandrīz 100 tūkstošus franku, uzzināja prese, un ieguldītāji saprata, ka neviena godīga investīciju kompānija tā naudu nevar atļauties šķērdēt. Dīters Bērings stāvēja kraha priekšā: pēkšņi visi ieguldītāji reizē prasīja atpakaļ visas iemaksātās summas — un tūlīt pat, bet viņam nebija pietiekamas brīvas naudas rezerves, lai izmaksātu kaut vai tikai procentus.

Glābšanas operācija izvēršas vēl vienā zagšanā

Tā kā joprojām ārēji tika uzskatīts, ka Swisspulse un Schoenkind holdingu grūtības ir pārejošas, uzradās iespējamie pircēji, kas tos gribēja pievienot saviem uzņēmumiem. North American Sureties kopā ar Turnas un Taksijas firsta titula mantinieku, dinastijas biznesa vadītāju princi Karlu fon Turnu izteica piedāvājumu pārņemt D. Bēringa kompānijas — taču šis konsorcijs drīz vien atteicās, saprotot, ka pērk nevis kaķi maisā, bet gan drīzāk mucu bez dibena, no kuras viss ūdens sen jau iztecējis.

Tad D. Bēringa ilggadējais auditora v.i. Arturs Buks uzmeklēja Beatu Bangerteru, kurš vadīja firmu KB&P Consulting AG (saīsinājums atšifrējams kā Kempfs, Bangerters un Partneri — pārmaiņas pēc tā bija īsta ieguldījumu kompānija, nevis vēl kāda piramīda). A. Buks lika priekšā B. Bangerteram vienīgo tādu iespēju dzīvē: par 30 miljoniem Šveices franku pārņemt visas patiesībā bezvērtīgās Dītera Bēringa firmas uzreiz, tajā skaitā Moore Park Gruppe. Sev un partneriem par nelaimi, B. Bangerters ļāvās apvārdoties, piekrita un sagatavoja prasīto summu.

Naudas plūsmu novirza uz Latviju

Laikā, kamēr šī krāpšana tika gatavota, D. Bēringa dibināto kompāniju akcijas bija nodotas Cīrihes advokātam Rūdolfam Meroni un viņa Britu Virdžīnu salu ofšoram Moore Consulting. (Šā nosaukuma aizdomīgā līdzība ar kaimiņu pastkastītē reģistrēto Moore Park Gruppe tika skaidrota kā vienīgi nosaukumu aizdomīga līdzība.)

Rūdolfs Meroni acīmredzot atradās kādā Vecrīgas viesnīcā, jo no viesnīcas numura sūtīja faksus, organizējot naudas pārskaitīšanu. Par bezvērtīgajām firmu čaulām izkrāptā nauda tika atmazgāta, ieskaitot to Hansabankas kontā (tagad banka saucas Swedbank). No turienes ar R. Meroni svētību nozagtā nauda tika aizpludināta tālāk, viena daļa pēc tam izņemta arī skaidrā naudā. (Jāpiebilst, ka Latvijas kredītiestāde šajā gadījumā nav tikusi vainota pie tā, ka atļāva noritēt šai atmazgāšanas operācijai — naudas plūsma formāli atainoja parastu kompānijas pārņemšanas darījumu, nevis noziegumu. Arī kopš 2012. gada Šveicē notiekošajā kriminālprocesā Latvijas kredītiestāžu darbinieki nefigurē.)

Sapratis, ka spoži starojošas zvaigznes vietā viņam iesmērēts kaut kas līdzīgs tumšajam miglājam, B. Bangerters izsauca savējos pārsimt ieguldītājus uz KB&P kopsapulci Bāzeles Botāniskajā dārzā, kurā centās pārliecināt viņus par naudas drošību. Taču tas neizdevās: drīz vien B. Bangerteram līdz ar partneri Žanu Kempfu pašiem nācās meklēt aizsardzību pret kreditoriem.

Krāpšanas etapi ar un bez Meroni

Pirms 30 miljonu franku izkrāpšanas no KB&P notika vairāki citi soļi. Atklājot, ka Turnas un Taksijas princis kopā ar saviem biznesa partneriem atkāpjas no gatavotā darījuma, D. Bēringam bija jāizveido zināms teātris, lai viņa noguldītājiem radītu pārliecību par to, ka bizness turpinās. Šim nolūkam finanšiālās struktūras tika nodotas trastā R. Meroni.

Melīgā paziņojumā medijiem, kura izcelsmes meklējumos žurnālisti pirmoreiz nonāca uz pēdām R. Meroni, tika apgalvots — britu kompānija London Finance Group International LLC esot izteikusi vēlmi pārņemt Schoenkind un Swisspulse kontrolpaketi. Atklājās, ka pārņemtgribētājs ir nevis ietekmīgs finanšistu konsorcijs, bet gan kārtējais svaigi dibinātais ofšors ar pāris mārciņām apmaksātajā pamatkapitālā — bez aktīviem un bez reāliem darbiniekiem.

Tad tika paziņots par vēlmi reorganizēt D. Bēringa struktūru tādā veidā, lai tās akcijas varētu sākt kotēt biržā. Šis risinājums uz īsu laiku pacēla investoru noskaņojumu. Trasta turētājs sameklēja kādu biržā jau kotētu Vankūveras kompāniju CanAm Autosales — šai firmai bija plānots apvienoties ar Londonas «pastkastīti», kurā tobrīd atrastos visa Bēringa «impērija», un visa šī jaunapvienotā struktūra ar laiku sasniegtu 8 miljardu franku vērtību. Šajā brīdī šis Ostapa Bendera cienīgais ziepju burbulis pārsprāga — atklājās, ka CanAm Autosales ir reāli nefunkcionējoša kompānija, kuras kasē 8 miljardu franku vietā ir precīzi 268 dolāri.

Neizdodoties plānam Bēringa sistēmu padarīt par biržā kotējamu akciju sabiedrību, A. Bukam tomēr izdevās realizēt nākamo plānu — pārliecināt KB&P pārņemt iztukšoto zelta bedri par it kā «samazinātu» summu: 30 miljoniem franku. Taču, kā jau minēts, arī tā izrādījās krāpšana — pēdējās skaidrās naudas atliekas jau sen bija evakuētas gan no Šveices uzņēmumiem, gan Moore Park Gruppe. Bet pēdējie 30 miljoni pēc nozagšanas tika atmazgāti caur Rīgu, un vēlāk šī kļuva par vienu no epizodēm krimināllietā.

Miljardu vietā — apsūdzības

2012. un 2013. gadā Cīrihes prokuratūrā tika apkopoti cietušo personu pieteikumi par zaudējumu kompensēšanu, kā arī viņu piestādītie dokumenti, ja tie varēja noderēt kā rakstveida pierādījumi. D. Bērings tika apsūdzēts vairākkārtējā dokumentu viltošanā, naudas izkrāpšanā sevišķi lielos apmēros un atmazgāšanā caur Bahamām, vairākkārtējā un atkārtotā uzņēmumu līdzekļu piesavināšanā, negodprātīgā uzņēmuma vadībā un aktīvu izšķērdēšanā. Tāpat bija epizodes izsaimniekošanā, izmantojot KB&P Consulting AG kapitālu citiem mērķiem un maksājot t.s. otkatus (nelikumīgas izmaksas skaidrā naudā), kā arī D. Bērings uzkūdījis veikt līdzīgas kriminālas darbības ar kompāniju Rest. Schürmann’s AG.

Kopā ar «Biržas guru» šajā lietā R. Meroni tika turēts aizdomās par līdzdalību KB&P Consulting piederošo līdzekļu izsaimniekošanā, kapitāla neatbilstošā izmantošanā, piemēram — otkatu maksāšanai skaidrā naudā, kā arī citu personu uzkūdīšanu uz nelikumīgu darbību veikšanu. Tobrīd tika paziņots, ka tas atbilst Šveices kriminālkodeksa 158. panta 1. daļai un, iespējams, arī 165. panta 1. daļai.

Zaudējumu piedziņa un kriminālatbildība līdz ar D. Bēringu un R. Meroni tika prasīta arī no citiem līdzzinātājiem — Petera Veibela, Anitas Cveifeles, J. Paula Zutera, Reinharda K. Mannesmanna, Beata Bangertera, Žana Kempfa un Artura Buka. Tiem bija inkriminēti gan augšminētie, gan citi panti. Lai gan B. Bangerters un Ž. Kempfs šajā situācijā tikpat labi varētu būt arī cietušie.

Noliedz blēdīgus nolūkus, ziņas neizpauž

Ziņas par finanšu piramīdistu tiesāšanu ir jau vairākus gadus vecas, taču nekāda jauna informācija nav kļuvusi pieejama — tas saistīts ar Šveices procesuālo normu īpatnībām. Cīrihes Virstiesas preses sekretāre Andrea Šmidheinī nenoliedza, ka šāda apjomīga finanšu piramīdas lieta, iespējams, tiek vai tiks izskatīta Cīrihes tiesā: «Šveicē informācija par tiesu lietām […] tiek sniegta ar lielu piesardzību, kā to nosaka mūsu likumi. Informācija par lietu gaitu un iznākumiem tiek paziņota tikai tajā brīdī, kad tiesa ir paziņojusi savu verdiktu.»

Kā ikviens pats var pārliecināties Cīrihes tiesu portālā, publiski ir pieejami tikai lietu numuri un izskatāmo tiesvedību būtība, bet ne ziņas par prasītājiem vai atbildētājiem. Vairākas no aktuālajām tiesvedībām, spriežot pēc aprakstiem, varētu atbilst finanšu piramīdas lietai. Piemēram, tiesu kalendārā atrodamas vairākas tiesvedības ar atzīmi Betrug (krāpniecība).

Parādoties ziņām par finanšu piramīdu, R. Meroni savulaik Neatkarīgajai Rīta Avīzei nenoliedza, ka piedalījies D. Bēringa piramīdas glābšanas mēģinājumos, kautrīgi tos raksturojot kā «neveiksmīgus». Savu talantu parādīties dažādās pasaules malās saistībā tikai un vienīgi ar dažādām afērām un kriminālnoziegumiem viņš atainoja šādi: «Esmu advokāts ne tikai mierīgiem, bet arī nemierīgiem un, var pat teikt, vētrainiem laikiem. Man patīk izaicinājumi.»

Piramīda sagruvusi: laiks pārmesties uz Latviju

Pēc tam, kad Latvija izrādījās laba vieta, lai caur šejieni izmazgātu naudu no D. Bēringa piramīdas atliekām, bet Šveicē par šādus pārskaitījumus organizējušu advokātu dzirdēt gribēja vienīgi tiesībsargājošās institūcijas, bet ne klienti, R. Meroni steigšus pārcēlās uz pilna laika darbu Ventspilī. Pēdējos desmit gados viņš ieņēmis amatus uzraudzības padomēs tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers, A/S Latvijas Naftas Tranzīts, A/S Baltic Coal Terminal, bet iepriekš figurējis arī A/S Ventspils Nafta padomē un citās firmās.

Kamēr Šveices prese 2004. — 2006. gadā aprakstīja «Biržas guru» krāpniecības un R. Meroni lomu to piesegšanā, bet Cīrihes varasiestādes piemēroja drošības līdzekļus aizdomās turamajiem, tikmēr Latvijas Ģenerālprokuratūra (sava prokurora Anda Mežsarga personā) 2007. gada decembrī nevis arestēja R. Meroni par naudas atmazgāšanu caur Hansabanku ar «čaulas kompāniju» starpniecību, bet gan iecēla R. Meroni par arestētās mantas glabātāju t.s. «Ventspils kriminālprocesos».

Iznākumā pēc viņa (un viņa nozīmēto «menedžeru») nonākšanas lielāko Ventspils terminālu vadībā visu attiecīgo uzņēmumu pārkrauto kravu apjoms sācis krist kā helikopters, kam gaisā izbeigusies degviela. Piemēram, Ventspils Tirdzniecības Ostas kravu apgrozījums pēdējo desmit gadu laikā kritis gandrīz uz pusi, Kālija Parks no savas projektētās 5,5 miljonu tonnu jaudas pagājušajā gadā pārkrāvis 206 tūkstošus tonnu (3% no jaudas), un arī jaunais ogļu termināls strādā ar mazāk nekā pusjaudu. Bet A/S Venceb, kas pirms krīzes bija lielākā būvkompānija visā Kurzemē (Dienas Biznesa dati), tika novesta līdz kliņķim un 2016. gada oktobrī likvidēta. Papildus tam, Pietiek detalizēti jau aprakstīja, kā Rūdolfa Meroni vadībā A/S Latvijas Naftas Tranzīts pamanījās pārdot sev piederošās Ventspils Naftas akcijas nevis par 4,56 eiro gabalā, bet gan par 1,77 eiro, tādējādi nodarot zaudējumus 126 miljonu eiro apjomā.

Saeimas darbs pie «čaulas kompāniju» un ofšoru izmantošanas aizlieguma būs trieciens šādām shēmām: shēmotāji vairs nevarēs tik vienkārši mazgāt naudu.

Pilns Rietumu preses publikāciju arhīvs līdz ar zvērinātu tulkojumu latviešu valodā izlasāms šeit: http://ej.uz/Meroni

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...