Kā čukst mūsu aģenti, Švondera kungs šobrīd ir uz nervu sabrukuma robežas – un ne bez pamata
Pietiek lasītājs05.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlētos padalīties ar pāris atziņām un Centrāltirgū sadzirdētām ļaužu runām. Ļoti interesanta sākotnēji bija klasisko mediju reakcija uz Dienas un Pietiek publikāciju par Švondera kunga ģimenes finanšu lietām un gleznu „pārdošanu”. Kapa klusums, lai gan parasti tak ļaudis ir slinki un cenšas pārpublicēt jebko kaut cik nozīmīgu. Varbūt atvaļinājumu laiks, varbūt tas, ka Švonderu pāris ir bijis iemīļots tukšpublikāciju un kuluāru informācijas avots daudziem t.s. medijiem. Bet varbūt nostrādāja visi tie simptomi, kas ļoti labi tika analizēti pietiek.com publicētajā Jurģa Liepnieka rakstā par Latvijas mediju sūnuciemu....:)
Lai vai kā, bet nu tomēr publikācija tika izlasīta pat Saeimā, kur, kā tagad šo dāmu raksturoja Švondera kungs, kāda "tirgus tante" – viņa arī bijusī VID direktrises ilggadēja vietniece – bija nolēmusi uzspodrināt viņas panīkušās partijas spalvas un, balstoties un atsaucoties uz izsmeļošo rakstu, sarakstīja virkni iesniegumu.
Turklāt sarakstīja tā, ka, liekot lietā savas iepriekšējās prasmes finanšu noziegumu izmeklēšanas jomā, spēja klasificēt Švonderu shēmošanu atbilstoši virknei konkrētiem Krimināllikuma pantiem...
Un tad nez kāpēc sarosījās bariņš mainstream t.s. mediju, un Švondera kungam vairs neatlika nekas cits, kā sniegt jūsu iemīļotajai žūpziņu aģentūrai LETA pilnīgi histērisku paziņojumu deputātes iesniegumu sakarā.
Kā čukst mūsu aģenti, Švondera kungs šobrīd ir uz nervu sabrukuma robežas, jo esot izlasījis deputātes iesniegumus un nejaukos tajos minētos pantus un sajuties nelāgi. Bet, tā kā klusēšanas taktika vairs nestrādā, tad esot apņēmības pilns savā tradicionālajā stilā izpausties Saeimas Ētikas komisijā jau otrdien.
Tā kā pagaidām mūsu aģenti nav vēl atstiepuši kaut ko vēl dokumentālāku par jau publicēto materiālu, tad vēlējamies padalīties idejās, kā tieši pietiek.com varētu novest minēto subjektu vietā, kur tam bija jābūt jau ļoti sen, proti, politikas mēslainē.
Ja pareizi saprotu, tad Saeimas Ētikas komisijas sēdi žurnālisti drīkst apmeklēt. Tāpēc, ja nu sanāk, domājams, ka Švondera kungs būtu ļoti priecīgs par iespējami plašāka žurnālistu loka klātbūtni šajā sēdē. Tāpat vien.
Te nāk prātā vecais Saeimas joks, par to, kā sen sen atpakaļ TBšņiki gāja uz koalīcijas sarunām – Māris Grīnblats bija paņēmis līdz biezu melnu mapi, kurā iekšā bija makulatūra, bet virsū bija milzīga uzlīme "DP Saimnieks".
Otra lieta ir nedaudz no bulvāržurnālistikas prakses, bet šajā gadījumā varētu būt kā apses miets vai sudraba lode minētajam personāžam. Proti, vai tiešām neviens medijs neuzzvanīs slavenākajam Krāpjbankas upurim Maestro Raimondam Paulam un vienkārši pavaicāt viņa vērtējumu Švondera rīcībai dāsnā dāvinājuma sakarā.
Jāatzīst, ka Latvijas sabiedrība noteikti būtu ieinteresēta Maestro komentāros, ko var skaidri noprast no šiem negaidīti niknajiem komentāriem šajā jauns.lv publikācijā https://jauns.lv/raksts/zinas/342507-rosina-izvertet-bondara-280-000-dolaru-davinajumu-sievai
Ak, jā, un vēl ievērības cienīgs ir šis jaukais bijušā Švondera kunga RD kolēģa ieraksts sociālajos tīklos. Tas arī zināmā mērā izskaidro kunga histēriju šobrīd:
„Iesaku palasīt tiesu praksi tiem, kas domāja/postoja par to, ka Mārtiņa Bondara noslēgtais laulības līgums dod iespējas izvairīties no saistību izpildes.
LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-37 no 28.01.2009.
Tēzes virsraksts: Par kreditoru un trešo personu tiesībām, laulātajiem sadalot mantu
Tēze: Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības, arī trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā. Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, nav saistošas trešajām personām. Kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu un neatkarīgi no laulības līguma noteikumiem, tas attiecināms arī uz dāvinājuma līgumiem.
Civillikuma 110 panta otrā daļa nosaka, laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības. Trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā.
Civillikuma 115.panta trešā daļa nosaka, ka laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās personas nesaista.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.