Kā darbojas svešās naudas tīkotāju organizētā grupa ar Uģi Taboru priekšgalā
Rodijs Rododendrs11.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No krāpnieciskām darbībām cietušās personas iesniegums Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atklāj, ka Latvijā darbojas labi organizēta krāpnieku grupa, kuras cietušie ir nevis lētticīgi pensionāri vai Magoņšovu skatītāji, kuri neorientējas uzņēmējdarbībā un finanšu instrumentos, bet diezgan cienījami un pazīstami uzņēmēji.
Viens no šīs grupas vadošajiem darboņiem ir bēdīgi slavenais Uģis Tabors, kuru kopā ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču tiesā par iespējamo liecinieka, "Trasta Komercbankas" akcionāra Igora Buimistera ietekmēšanu.
Protams, var jau teikt, ka pats muļķis, jo ko ielaidies biznesā ar cilvēku, kurš ir mēģinājis izmuhļīt papildus liecības no nelaiķa I. Buimistera par Ilmāra Rimševiča slaveno ceļojumu uz Kamčatku? Bet nu, kā zināms, Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcija un ikviens ir atzīstams par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Uģis Tabors bija vērsies pie cietušā kā SIA “FLOKSS”, reģistrācijas Nr.40003286445, juridiskā adrese Augusta Deglava iela 151, Rīga, LV-1021 pārstāvis, minot, ka viņam ir nepieciešama palīdzība, lai reģistrētu savu uzņēmumu Igaunijā. Tā kā cietušais bija pazinis Uģi Taboru jau agrāk, viņam nav radušās aizdomas par to, ka savu naudu viņš vairs nekad neredzēs.
Cietušais uzsāka sadarbību ar Uģi Taboru un sāka veikt nepieciešamās darbības darījuma realizācijai. Uģis Tabors informēja cietušo, ka pilnīgai projekta (ieguldīšana nekustamajos īpašumos) realizācijai būs nepieciešamas investīcijas EUR 1 000 000 (viens miljons euro) apmērā, kuras viņš iegūs no investoriem Apvienotajos Arābu Emirātos. Vienlaicīgi Uģis Tabors informēja cietušo, ka, lai līdz galam sakārtotu investīciju piesaisti no investoriem, nepieciešami EUR 40 000, kuru viņam pašlaik nav, tāpēc viņš ir palūdzis aizdevumu no cietušā.
Uģis Tabors apgalvoja, ka nauda ir nepieciešama, lai samaksātu par juridiskajiem pakalpojumiem un finanšu konsultantu pakalpojumiem EUR 1 000 000 investīciju piesaistes procesā. Uģis Tabors pārliecināja cietušo, ka projekta veiksmīgai realizācijai ir nepieciešams viens mēnesis, tāpēc steidzami ir nepieciešama nauda visu dokumentu kārtošanai.
Uģis Tabors norādīja, ka juridiskos pakalpojumus sniegs Gunārs Brēdermanis pēc Gata Ulmaņa rekomendācijas. Tā kā cietušais ir pazinis Uģi Taboru, viņš nepārbaudīja atsauksmes par Gunāru Brēdermani. Tikai jau pēc notikušās krāpšanas fakta cietušais ir konstatējis, ka interneta dzīlēs ir atrodama informācija, ka Gunārs Brēdemanis veic krāpnieciskas darbības, piedāvājot juridiskos pakalpojumus.
Cietušais, uzticoties Uģim Taboram un uzskatot, ka nekustamo īpašumu investīciju projekts varētu tikt veiksmīgi realizēts, ir aizdevis viņam pieprasīto summu, kuru Uģis Tabors solīja atdot divu nedēļu laikā.
Vēlāk, kad aizdevums netika atdots, cietušais ir uzzinājis, ka aizdotie naudas līdzekļi netika izlietoti to paredzētajam mērķim, kā arī noskaidrojās, ka Uģa Tabora organizētā grupa darbojās vairākās epizodēs, apkrāpjot arī citus cilvēkus. Cietušais pieļauj, ka izkrāptie naudas līdzekļi ir sadalīti starp grupas dalībniekiem, iztērējot tos ceļojumos un izklaidēs.
Uģis Tabors aizņemtos naudas līdzekļus līdz šim brīdim cietušajam nav atdevis, izvairās no jebkuras komunikācijas, neatbild uz zvaniem. Pēc neskaitāmiem mēģinājumiem sakomunicēt ar Uģi Taboru gan cietušajam, gan citām personām, kuras mēģināja pamudināt Uģi Taboru tomēr atdot aizdoto naudu, ar cietušo sazinājās Gatis Ulmanis, pārstāvot SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests”, reģistrācijas Nr. 50003746951. Cietušais, pārbaudot datus, noskaidroja, ka šim uzņēmumam nav vajadzīgo licenču, kā arī uzņēmums ir likvidēts jau 2018. gadā. Gatis Ulmanis mēģināja pārliecināt cietušo neizplatīt nekādu informāciju par Uģa Tabora krāpnieciskām darbībām un solīja, ka nauda tiks atgriezta un SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests” garantēs tās atdošanu un transportēšanu.
Protams, ka nu jau likvidētajai SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests” nav nekāda sakara ar Latvijas Republikas drošības dienestiem, bet darboņi par tādiem mēģina uzdoties, iebiedējot no krāpnieciskām darbībām cietušās personas, lai tās nevērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
2022.gada septembrī ar cietušo sazinājās Gunārs Brēdermanis – persona, par kuras juridisko pakalpojumu sniegšanu Uģis Tabors (it kā) bija aizņēmies naudu no cietušā. Gunārs Brēdermanis apgalvoja, ka ir tā persona, kas kārto Uģa Tabora darījumu, lai viņš atgūtu savus līdzekļus. Tika norādīts, ka līdzekļi atrodoties Dubaijā, bet Gunāram Brēdermanim ir nepieciešama nauda, lai nopirktu biļetes uz Dubaiju, un tad viņš varētu atdot cietušajam arī Uģa Tabora parādu.
Cietušais 2022.gada 19.decembrī bija saticies ar Gunāru Brēdermani personīgi un norādīja viņam, ka pastāv aizdomas par krāpšanu, bet Gunārs Brēdermanis apgalvoja, ka tā nav, un piedāvāja noslēgt aizdevuma līgumu un iekļaut tajā punktu, kurā apliecina, ka gadījumā, ja neatdos Uģim Taboram un viņam aizdotos naudas līdzekļus, tad viņš piekrīt, ka darbības tiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums.
Tāpēc starp cietušo un Gunāru Brēdermani 2022.gada 29.decembrī tika noslēgts Aizdevuma un parāda atmaksas līgums, saskaņā ar kuru cietušais līdz 2023.gada 17.janvārim aizdeva Gunāram Brēdermanim EUR 14 000, kā arī Gunārs Brēdermanis apņēmās līdz 2023.gada 17.janvārim atdot cietušajam Uģa Tabora parādu un ar to saistītos izdevumus (t.sk. zaudējumi) pret Pieteicēju EUR 52 000, kas sastāv no parāda EUR 40 000 un zaudējumiem EUR 12 000.
Gunārs Brēdemanis ir apgalvojis, ka ir nepieciešami nevis EUR 14 000, bet EUR 18 000, tāpēc 2023.gada 9.janvārī tika noslēgta vienošanās par grozījumiem aizdevuma līgumā, palielinot aizdevuma summu līdz EUR 18 000.
Aizdevums Gunāram Brēdermanim tika izsniegts konkrētam mērķim – nodrošināt, ka Gunārs Brēdermanis var veikt maksājumus juristiem, finanšu speciālistiem, kredītiestādēm un līdzvērtīgus maksājumus, lai nodrošinātu, ka Gunārs Brēdermanis saņem naudas līdzekļus vismaz EUR 70 000, kas atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.
Gunārs Brēdermanis bija rezervējis restorānu Dubaijā Gordon Ramsay Hell’s Kitchen 2023.gada 16.janvārī, plkst.19:00, lai satiktos ar cietušo personu un atdotu aizdevumu. Tomēr uz tikšanos restorānā neviens nebija ieradies, un no cietušās personas aizņemtie finanšu līdzekļi tā arī netika atdoti.
No cietušās personas sarakstes un Gunāru Brēdermani izriet, ka tikšanās tika pārcelta no dienas uz dienu un, kad bija norunāta beidzamā tikšanās, Gunārs Brēdermanis bloķēja cietušās personas telefona numuru.
Vēlāk cietušais ir noskaidrojis, ka no līdzīgām Uģa Tabora, Gunāra Brēdemaņa un Gata Ulmaņa darbībām ir cietušas vairākās personas. Vienai cietušai personai Gunārs Brēdemanis bija pārdevis viltoto Covid-19 sertifikātu, tāpēc viņa nebija vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, baidoties no iespējamas kriminālatbildības.
Zimīgi ir tas, ka 2023.gada 5.februāra raidījumā “De Facto” tika pieminēts, ka Ilmāram Rimševičam ir izvirzīta arī apsūdzība par viltotā Covid-19 sertifikāta izmantošanu. Saliekot šo informāciju kopā ar faktu, ka Rimševičs ar Taboru sēž uz kopīga apsūdzēto sola par Igora Buimistera iespējamo nelikumīgo ietekmēšanu, nav grūti izdarīt secinājumus, kurš Rimševičam ir sagādājis viltoto Covid-19 sertifikātu.
Cerams, ka mūsu tiesībsargājošām iestādēm pietiks iekšējo resursu, lai beidzot apturētu šīs organizētās krāpnieku grupas darbību.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
