Kā darbojas Valsts ieņēmumu dienesta „pasūtījumu galds”: noder vissmieklīgākie „pārkāpumi” un viskļūdainākie aprēķini
Pietiek lasītājs04.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam vēl ir šaubas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) „pasūtījumu galda” pastāvēšanu, varu minēt pats savu piemēru: 2016.gadā uzsāka pret mani kriminālprocesu par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas 2003.-2016.gados – tātad 13 gadus! Pēc tam VID četrus gadus imitēja izmeklēšanu, atrada dažādus smieklīgus „pārkāpumus”, secināja, ka pats VID kļūdījies aprēķinos, un beigu beigās secināja, ka viss labi. Lūk, lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.
LĒMUMS par kriminālprocesa Nr. 15830009816 izbeigšanu
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā VĪD) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (turpmāk tekstā NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs J.Mackevičs, izskatījis kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, konstatēja:
VĪD NMPP lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 15830009816 uzsākts 2016.gada 18.maijā pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas un 219.panta 3.daļas, par XXX (personas kods XXX) iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.martam, un par iespējamo likumā noteiktās deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanu vai par nepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu lielā apmērā. XXX kriminālprocesā Nr. 15830009816 ir personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss.
2016. gada 6.septembrī kriminālprocesā Nr. 15830009816 tika pieņemts lēmums par rīcību ar kriminālprocesa materiāliem izdalot atsevišķā lietvedībā un nosūtot VĪD FPP Iekšējās drošības daļai izvērtēšanai savas kompetences ietvaros kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, par XXX iespējamajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 298.pantā un 275.pantā.
2017. gada 18.aprīlī un 2017.gada 28.aprīlī kriminālprocesa Nr. 15830009816 tika pieņemti lēmumi par rīcību ar kriminālprocesa materiāliem izdalot atsevišķā lietvedībā un nosūtot Valsts policijai izvērtēšanai savas kompetences ietvaros kriminālprocesa Nr. 15830009816 materiālus, par XXX iespējamajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 166.pantā.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pēc būtības pārbaudīts, vai XXX, aizpildot un iesniedzot valsts amatpersonas un gada ienākumu deklarācijas par laika periodu no 2003. līdz 2016.gadam, nav izdarījis Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.
Krimināllikuma 218.panta 2.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par „izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā”.
Krimināllikuma 219.panta 2.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par “nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā”.
Krimināllikuma 219.panta 3.daļā kriminālatbildība ir paredzēta par “likumā noteiktās deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avota nenorādīšanu vai par nepatiesu ziņu sniegšanu par deklarējamās mantas vai citu ienākumu izcelsmes avotu, ja šādas ziņas likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija un, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā”.
Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Izvērtējot kriminālprocesā iegūtā ziņas, secināms, ka, lai gan atsevišķās XXX iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās un gada ienākumu deklarācijās ir konstatējamas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām, XXX nodarījumos iztrūkst Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu objektīvas puses pamatpazīme - liels apmērs, kā rezultātā nav konstatējams minēto noziedzīgo nodarījumu sastāvs.
Saistībā ar Krimināllikuma 218.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu norādāms, ka, veicot nodokļu aprēķinu, tās veicēja ir konstatējusi, ka XXX līdzekļu izlietojums 2006., 2007. un 2011.gadā pārsniedz līdzekļu avotus, secinot, ka XXX guvis citus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus - 2006.gadā 11130,70 LVL apmērā, 2007.gadā 4223,44 LVL apmērā un 2011.gadā 2053,63 LVL apmērā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļu aprēķina veicēja ir aprēķinājusi, ka XXX valstij 2006.gadā ir nodarījis zaudējumus 2782,68 LVL apmērā, 2007.gadā ir nodarījis zaudējumus 1055,86 LVL apmērā, bet 2011.gadā ir nodarījis zaudējumus 513,41 LVL apmērā.
Taču, izvērtējot nodokļa aprēķinā izdarītos secinājumus un ietverto motivāciju, secināms, ka nodokļu aprēķinā ir pieļautas kļūdas, kuru rezultātā it kā slēptais apliekamais ienākums un secīgi arī valstij nodarītais zaudējums kriminālprocesā izmeklētajā laika periodā faktiski nav konstatējams vispār vai arī tas ir mazāks.
Attiecībā uz Krimināllikuma 219.panta 2.daļā un 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem konstatēts, ka, aizpildot un iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas un gada ienākumu deklarācijas par laika periodu no 2003.gadam līdz 2016.gadam, XXX:
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2003.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,20 LVL (0,28 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2004.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 4,12 LVL (5,86 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2004. gadu saistībā ar ienākumiem 950 LVL apmērā punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi XXX kļūdaini kā ienākumu gūšanas avotu - fizisku personu - norādīja nevis YYY, kam XXX atsavināja automašīnu, bet gan pats sevi;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2006.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,66 LVL (0,94 EUR) apmērā un bija norādījis noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 15,53 LVL (22,10 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2007.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,19 LVL (0,27 EUR) apmērā un kļūdaini norādīja, ka noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā guva ienākumus 112,47 EUR apmērā, kaut gan faktiski procentu veidā guva ienākumus 169,90 EUR apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2008.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” bija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 34,66 EUR apmērā un kļūdaini norādīja, ka noguldījuma AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 65,15 EUR, kaut gan faktiski procentu veidā guva ienākumus 71,91 EUR apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 0,19 LVL (0,27 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2010.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 1,29 LVL (1,84 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu punktā “Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi (..)” nebija norādījis noguldījuma AS “SEB banka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 14,57 LVL (20,74 EUR) apmērā un noguldījuma AS “Latvijas Krājbanka” rezultātā procentu veidā gūtos ienākumus 9,47 LVL (13,47 EUR) apmērā;
-valsts amatpersonas deklarācijā par 2011.gadu punktā “Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas” nebija norādījis darījumus ar AS “Latvijas Krājbanka” - veikto noguldījumu krājkontā 6000 EUR (4216,82 LVL) apmērā un noguldījuma izmaksu 6000,00 (4216,82 LVL) apmērā.
Citos pārbaudītajos gados, par kuriem XXX ir aizpildījis un iesniedzis valsts amatpersonas deklarācijas un gada ienākumu deklarācijas, neapšaubāmas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām izmeklēšanā konstatētas netika.
Ņemot vērā, ka iespējami papildus maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa ne atsevišķi, ne kopā par katru no gadiem un mantu vai citu ienākumu, attiecībā uz ko pieļautas nesakritības un neatbilstības normatīvo aktu prasībām, vērtība nesasniedza 50 nodarījumu izdarīšanas brīdī Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, noziedzīgo nodarījumu sastāvu objektīvās puses pamatpazīme - liels apmērs - nav konstatējama.
Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir saskatāms Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktā paredzētais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis - izdarītajā nodarījumā nav Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva, kā rezultātā kriminālprocess Nr.15830009816 ir izbeidzams.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318.panta 1.daļas 6.punktu, 377.panta 2.punktu, 392.pantu, 392.1 pantu un 401.panta 1.daļas 3.punktu,
nolēma:
1) Izbeigt kriminālprocesu Nr.15830009816, jo nodarījumos nav Krimināllikuma 218.panta 2.daļā, 219.panta 2.daļā un 219.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu.
2) Par pieņemto lēmumu paziņot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai.
3) Par pieņemto lēmumu paziņot XXX, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta 2.daļas 2.punktu un 339.panta 2.daļu šo lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram, iesniedzot sūdzību Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, Talejas ielā 1, Rīgā.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
