Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Agrākie “jaunie politiskie spēki” jau paspējuši kļūt par vecu vecajiem, turklāt ar uzviju. Kā ir beidzies kritizēšanas laiks un pašiem jāparāda, kā tad būtu pareizi jāstrādā – ieraugām pavisam citu ainu. Tā nu kārtējais misēklis ir sanācis ar Administratīvās atbildības likumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss mums ir mantojumā jau no padomju laikiem, jo pieņemts 1984.gada 7.decembrī. Jā, pilnīgi pareizi – šajā jomā vēl dzīvojām pēc padomju laikā tapuša normatīvā akta. Tamdēļ to mainīt jau izsenis bija kā laiks. Tomēr, kā izrādās, tad 2020.gada 1.janvārī ieplānotā jaunā regulējuma stāšanās spēkā ir apdraudēta, jo Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas vadība un tai pakļauto ierēdņu armija nav paveikusi mājasdarbus.

Skatīsimies skaudrajai patiesībai acīs – ne jau parastais ierēdnis ir jāvaino par to, ko viņam nav uzdevusi paveikt ministrijas vadībā, tātad – tieši ministri ir atbildīgi par ministrijas darbu. Laikam Sandis Ģirģens (KPV LV) un Juris Pūce (Apvienība “Attīstībai/Par!”) bija tik ļoti aizņemti visu citu kritizēšanu un reformu uzsākšanu, ka aizmirsuši tādu nelielu sīkumu – darīt savu darbu.

Varbūt kāds tagad iesauksies – to jau sastrādāja iepriekšējā valdība, un jaunie staltie prinči, kuri politikā iejāja ar baltajiem zirgiem, ir tikai situācijas ķīlnieki. Šādiem bļāvējiem es teiktu – nu, nu. Paskatīsim, ko saka fakti.

Administratīvās atbildības likums Saeimā jau iesniegts 2014.gada 12.novembrī, pirmais lasījums 2014.gada 13.novembrī, otrais – 2016.gada 6.oktobrī, bet trešais – 2018.gada 25.oktobris. Likums izsludināts 2018.gada 14.novembrī, jāstājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.1 Tādejādi sanāk, ka iepriekš minēto likumu pieņēma iepriekšējais Saeimas sasaukums, kurā ne J.Pūce, ne S.Ģirģens nebija.

Tomēr 13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī. Līdz ar to ikkatram politiskajam spēkam, kurš piedalījās Saeimas vēlēšanās, vajadzēja iepazīties ar jau uzsāktajiem darbiem, lai attiecīgi, pamatojoties uz tiem, veidotu savu priekšvēlēšanu platformu, programmu, lai, nonākot pie varas, jau zinātu ko darīt. Ja jau varonīgie jaunie politiskie spēki bija palaiduši garām būtisku izmaiņu, atvadoties no viena vēl padomju laikos pieņemtā likuma, tad jautājums laikam vietā – ko vēl viņi ir palaiduši garām?

Kārtējo reizi Ministru prezidents, lai saturētu valdību, cenšas glābt slikti strādājošos ministrus, paziņojot: Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos plānots atlikt līdz nākamā gada vidum, pirmdien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).2

Tiek arī skaidrots, ka pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču ministrija uzsver, ka sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.

Šeit jau atkal kārtējo reizi pāris neskaidrības. Pirmā – kas būtiski ir mainījies no iepriekšējām reizēm, kad tika lūgts atlikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu? Piemēram, 2019.gada 23.aprīlī?4 Otrā – mēģināju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā sameklēt, kad tad bija izsludināts iepirkums APAS sistēmas izstrādē, kurš uzvarēja un kādi bija līguma izpildes termiņi. Tā arī paliku neziņā. Pārskatīju visus izsludinātos iepirkumus līdz 2016.gada vidum, bet par šo jautājumu tā arī neko neatradu.

Trešais – arguments, ka neveiktie grozījumi likumos traucē informācijas sistēmas izveidi un testēšanu, manuprāt, vispār ir pielīdzināms slimiem suņa murgiem. Grozījumi likumos tak pašiem jāizstrādā. Nākamais – jebkuras sistēmas pārbaudei testa vidē nav nepieciešams, lai attiecīgais regulējums jau būtu ieviests dzīvē, jo tad gan sanāktu, ka nonāktu haosā.

S.Ģirģena vadītā iestāde, cenšoties attaisnot savu neizdarību, tagad pilnībā ir sevi padarījusi par apsmieklu, jo no viņu teiktā izriet – APAS nevaram pabeigt, jo nav pieņemti grozījumi likumos, grozījumi likumos nevar stāties spēkā, jo nav palaista APAS.

J.Pūces vadītā iestāde vismaz nekāpa augstās matērijās, bet skandināja jau “nodrāztu” mantru. "Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā," raidījumam sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).5

Mani izbrīna tik viens: kamdēļ kāds J.Pūcem neuzdeva vienkāršu jautājumu – kādēļ tad neiesniedzāt ātrāk, lai spētu paveikt visu saskaņošanas procesu, kurš ir tieši tāds pats, kāds visos pārējos gadījumos, tā arī – esat vai neesat ministrs. Nosakiet termiņus vai, tiekoties ar saviem kolēģiem, paātriniet iekavējušos procesus. Njā, tā laikam domātu cilvēks, kurš vēlētos sasniegt rezultātu, bet J.Pūces uzmanība pēdējā laikā bijusi vērsta tikai uz apšaubāmas reformas slavināšanu, kuras rezultātus, tātad arī lietderīguma izvērtējumu, viņš politiķa amatā nesagaidīs. Tad jau noteikti būs attaisnojums – ja mani būtu pārvēlējuši vai atstājuši amatā – viss būtu pa smuko, ikkatram pašvaldības iedzīvotājam līdz viņu mājas slieksnim būtu bijis asfalts, personīgais sabiedriskais transports, pabalsti un visādi citādāki labumi.

Skarbais rezumē – daži ministri atkal nodemonstrējuši, ka netiek galā ar saviem amata pienākumiem. Spēj tik runāt par reformām, kuru rezultāti ir miglā tīti, bet nespēj izdarīt darbus, kuru rezultāti būtu redzami jau uzreiz. Turklāt – degošus darbus. Savukārt premjers kā mamma mēģina nogludināt visus asumus, lai tik nedrošais valdības kuģis nenoietu pa burbuli.

Protams, ka kritizēt valdību un ministrus ir viegli, bet beigās es uzdodu pavisam citu jautājumu – tauta, kur Jūs skatījāties, kad savēlējāt Saeimā visādus populistus?? Ar saukļiem „nost ar veco” aizmirsām paskatīties, ka tas saucamais jaunais vispār ir...

1 http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=16/Lp12

2 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos

4 https://lvportals.lv/norises/303709-administrativas-atbildibas-likuma-atliksanai-uz-gadu-nav-atbalsta-2019

5 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...