Kā Ieslodzījuma vietu pārvalde spēj pateikt, cik ieslodzīto var izdarīt pašnāvību?
Sergejs Čepjolkins, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka p.i.25.04.2013.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2013.gada 12.martā saņemts 2013.gada 8.marta iesniegums (Pārvaldes reģ.Nr.1388), kurā iesniedzējs norāda, ka saistībā ar Pārvaldes amatpersonas publiski sniegtajiem datiem pašlaik Latvijas cietumos atrodas 230 personas ar tieksmi uz pašnāvību.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, iesniedzējs lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. kā tieši ir noteikts šo personu skaits; 2. kā tieši ir noteikts šo personu stāvoklis un attiecīgā tieksme; 3. kādi tieši pētījumi ir veikti, kas tos ir veicis, kad tie ir veikti, pēc kā pasūtījuma tie ir veikti, kas ir pasūtījis šos pētījumus, kāda ir bijusi šo pētījumu metodika, kur un kā iesniedzējs var iepazīties ar šiem pētījumiem.
Sakarā ar iesniedzēja iesniegumā norādītajiem jautājumiem par informācijas sniegšanu par kārtību, kādā ieslodzītie tiek uzņemti uzskaitē kā personas ar tieksmi uz pašnāvību, Pārvalde savas kompetences ietvaros sniedz turpmāk norādīto informāciju.
Pārvalde atkārtoti paskaidro, ka, lai visās Pārvaldes struktūrvienībās noteiktu vienotu apcietināto un notiesāto ar noslieci uz dažādiem ekscesiem kontroles kārtību (tai skaitā ar noslieci uz pašnāvību), Pārvalde ir sniegusi ieslodzījuma vietām metodiskos norādījumus, kas ir paredzēti tikai un vienīgi dienesta vajadzībām un ir saistoši amatpersonām, nevis ieslodzītajām personām.
Saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem, pieņemot personu ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācija, izvērtējot ieslodzītā personību, kā arī citas ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka personai ir noslieces uz dažādiem ekscesiem, pieņem lēmumu atzīmes izdarīšanai vai noņemšanai ieslodzītā personas lietā.
Saskaņā ar iepriekšminētajiem metodiskajiem norādījumiem, lai uzņemtu ieslodzīto kontrolē kā personu ar noslieci uz suicīdu, ir nepieciešams pamatots ieslodzījuma vietu darbinieka ziņojums. Lielākoties ziņojumu ar lūgumu uzņemt kontrolē kā personu ar noslieci uz suicīdu noformē ieslodzījuma vietas ārsts (ārsts psihiatrs vai internists) vai ieslodzījuma vietas psihologs.
Ieslodzījuma vietu ārstniecības iestāžu medicīnas personāls ar mērķi konstatēt garastāvokļa pasliktināšanos un tendenci uz suicidālo uzvedību veic šādas darbības:
visu no brīvības jaunuzņemto apcietināto personu profilaktiskā medicīniskā apskate; visu ieslodzīto profilaktiskā apskate vienu reizi gadā;
apcietināto un notiesāto personu, kuras pārvieto no vienas ieslodzījuma vietas uz otru ieslodzījuma vietu, profilaktiskā apskate;
apcietināto un notiesāto personu ārsta apskate pēc minēto personu vēlēšanās un pieprasījuma;
apcietināto un notiesāto personu medicīniskā apskate pēc ieslodzījuma vietas personāla pieprasījuma;
gadījumā, ja medicīnas personālam ir aizdomas par ieslodzītā tendenci uz suicīdu, informācija tiek sniegta speciālistiem (psihiatram un psihologam), kuri atbilstoši savai kompetencei veic tālāko darbību suicīda prevencijai.
Ieslodzījuma vietu psihologi suicīda riska diagnostikai pielieto Amerikas suicīda novēršanas asociācijas izstrādāto „Suicīda draudu vērtības skalu".
Pārvalde vērš iesniedzēja uzmanību, ka personu ar tieksmi uz suicīdu uzskaite notiek saskaņā ar iepriekšminētajiem Pārvaldes metodiskajiem norādījumiem, nevis veicot pētījumus. Ieslodzīto suicidālas uzvedības novēršana (atbilstoši darbinieka kompetencei) ir viena no ieslodzījuma vietu darbinieku ikdienas darba sastāvdaļām, piemēram, ieslodzījuma vietu psihologa amatu aprakstā ir noteikts darbinieka pienākums sniegt psiholoģisko palīdzību suicīda mēģinājuma un krīžu gadījumos.
Pārvalde informē iesniedzēju, ka informācija par katru konkrēto personu, kura ir uzņemta uzskaitē kā persona ar noslieci uz suicīdu, ir aizsargājama saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr apkopotie dati par ieslodzījumā esošo personu ar tieksmi uz suicīdu skaitu ir pieejami Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskajā pārskatā (www.ievp.gov.lv).
Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskais pārskats par 2012.gadu būs publiski pieejams tiešsaistē pēc 2013.gada 1.jūlija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.