Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā interesēs darbojas CFLA?

Galants Kavalieris
30.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, ka uzdot šādu jautājumu ir lieki. Lielākoties ir zināms, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) nodarbojas ar Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un naudas izlietojuma uzraudzību, lai viss notiktu godīgi, taisnīgi, caurspīdīgi, bez mazākās korupcijas aizdomu ēnas un bez interešu konfliktiem. Tomēr – vai tā ir?

Minēšu dažus faktus, kas ļaus katram izdarīt secinājumus pašam.

Tālajā 2017.gadā Sējas novada pašvaldība piesaistīja ES finansējumu Lojas kultūras centra rekonstrukcijai, paredzot, ka tieši uz Latvijas simtgadi ēka būs gatava un tajā svētkus varēs svinēt pagasta iedzīvotāji un viesi.

Tā kā projektu rakstīšana ES finansētajiem projektiem nav no vienkāršajiem un katra sīkākā neprecīzā detaļa var kalpot par iemeslu tam, lai projektu noraidītu, tika piesaistīti profesionāli ES projektu konsultanti, kas cita starpā izstrādāja arī iepirkuma procedūras dokumentāciju. Par projekta izstrādātāju kļuva ar uzņēmēju Mārtiņu Daukštu saistīta firma “Enter Baltic”, bet nolikums beigu beigās izrādījās īpaši piemērots un pielāgots vienai konkrētai firmai – ar šo pašu Daukštu saistītajai “DGS”.

Kas liecina par to, ka Daukštam, lai arī viņš nav nedz oficiāls “DGS” īpašnieks, ne deklarējies kā patiesais labuma guvējs, ir saistība ar “DGS”? Pirmām kārtām jau tas, ka viņa kabinets atrodas nekur citur kā tieši “DGS” birojā. Turklāt no grāmatvedības dokumentiem redzams, ka Daukštam piederošās firmas regulāri veikušas aizdevumus gan pašai “DGS”, gan “DGS” īpašniecei SIA “Zenon Kapitāls”. Turklāt naudas aizdošana un atdošana starp šīm firmām (Daukštam pieder arī SIA “EB fondi”) notikusi ar neizskaidrojamu regularitāti.

Kultūras centra remontdarbi nav beigušies vēl šobaltdien, lai gan “DGS” ne tikai līgumā apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada 18.novembrim, bet arī, kad bija skaidrs, ka laikā darbi nebeigsies, solīja to paveikt līdz 2019.gada 1.jūlijam. Taču nekā.

Lai gan parasti šāda darbu kavēšanās būtu automātiski novedusi pie tā, ka CFLA lauž līgumu par projekta finansēšanu vai samazina finansējuma apmēru, tomēr šoreiz tā nenotika. Un tikai tad, kad “DGS” ar kaunu tika padzīts no projekta, CFLA kaut kā reaģēja, līdz tam bez ierunām saskaņojot visu, ko vien būvnieks un konsultants lika priekšā.

Tiem, kas saskārušies ar principiālo ES naudas izlietojuma uzraudzītāju CFLA, droši vien šāda institūcijas rīcība šķiet aizdomīga.

Tomēr te derēs neliela atkāpe.

Līdz apmēram 2017.gada beigām, 2018.gada sākumam SIA “Enter Baltic” birojs atradās Ausekļa ielā 14-10, Rīgā. Šajā adresē strādāja Daukšts un citi biroja darbinieki. Uz šo biroju tika aicināti klienti, sadarbības partneri, ārpakalpojuma darbinieki u.c.

07.03.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.135 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 18.04.2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.

22.08.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 01.11. 2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.

Daukšts visiem klāstīja, ka esot piedalījies šo MK noteikumu izstrādāšanā.

Vienlaikus ar MK noteikumu Nr.135 parādīšanos vai, iespējams, vēl pirms tam “Enter Baltic” birojā sāka parādīties cilvēki, ar kuriem Daukšts veica pārrunas un kuriem tika piedāvāts darbs CFLA. Daukšts biroja darbiniekiem lūdz ieteikt “labus” kadrus darbam CFLA. Daukštam esot precīzi zināmi CFLA darbinieku atlases testu jautājumi un viņš palīdzēšot sagatavoties testam un atlasei, lai saņemt darbu CFLA.

Visi kadri pirms pārrunu sākšanas ar Daukštu iesūtīja viņam CV, lai varētu izpētīt iepriekšējo pieredzi, stiprās un vājās puses.

Tādā veidā vēlāk izskanēja arī Valtera Šteinberga vārds, kurš tagad ir CFLA energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs. Kas interesanti, aptuveni reizi nedēļā Šteinbergs apciemo “Enter Baltic” biroju un sarunājas ar Daukštu katru reizi vismaz stundu. Tieši Šteinbergs veica Sējas novada projekta saskaņošanu.

Līdzīgu ceļu uz CFLA mēroja uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Diāna Škļara, kura vēlāk panāca Daukštam pozitīvu lēmumu saistībā ar uzņēmuma jaunas ražotnes būvniecību. Projekta vadību veica “Enter Baltic”, bet netika izpildītas visas CFLA prasības attiecībā uz šo projektu, lai saņemtu ESF līdzfinansējumu. Pēc tikšanās ar Škļaru Daukšts paziņoja, ka viņš panācis pozitīvu lēmumu, un pēc tam vairs problēmsituācijas neatkārtojās.

CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadītāja ir Agnese Rūsiņa, kura savulaik rakstījusi projektus pēc Daukšta pasūtījuma. Tieši viņa kādā CFLA sapulcē pieprasīja, lai jautājuma izskatīšanā piedalās arī būvnieks, konkrēti “DGS”, lai gan ierastā prakse ir, ka sapulcēs piedalās projekta pasūtītājs un CFLA, bet būvnieku nepieaicina, jo tas ir tikai darbu izpildītājs. Agneses Rūsiņas māsīca Anete Ābelniece cītīgi raksta projektus kā ārštata konsultants Daukštam, un visi viņas uzrakstītie projekti CFLA aiziet uz urrā.

Nākamais interesantais projekts bija Ogres siltumtrases rekonstrukcija, kurā projektu izstrādāja “Enter Baltic”, bet darbu veikšana tika uzticēta “DGS” un sadarbības kompānijai. Interesanti, ka “Enter Baltic” ir Ogres basketbola kluba sponsors.

Tagad aktuāli ir divi projekti par siltumtrases izbūvi. Viens ir Jūrmalā, bet otrs – Iecavā. Abos darbojās līdzīga shēma – projektu un nolikumu raksta kāda no Daukšta kompānijām, iepirkums tiek sludināts vai nu domes, vai pašvaldības uzņēmuma mājas lapā (ko likums pieļauj, ja iepirkums ir līdz pieciem miljoniem eiro), līdz ar to “liekie” konkursā nepiedalās, un, piemēram, Jūrmalā “DGS” uzvarēja kā vienīgais pretendents. Lieki piebilst, ka Jūrmalā darbi netika pabeigti laikā un to pabeigšanu, pabīdot malā pašu “DGS”, uzņēmās kopdarbības partneris “Filtri Latvija”.

Interesanti, ka šādi siltumtrases izbūves projekti tiek realizēti ļoti daudzās pašvaldībās, bet tajās, kur darbus veic “DGS”, to cena ir pat piecas reizes augstāka nekā citur. Piemēram, Jelgavā viena kilometra izbūve maksāja 224 084 eiro, bet Jūrmalā – 884 307 eiro. Līderi izmaksu ziņā gan ir Daugavpils un Ventspils attiecīgi ar 1,48 miljonu eiro un 1,60 eiro par vienu kilometru.

Tieši visi šie fakti man liek uzdot jautājumu, kā interesēs strādā CFLA un kas nosaka toni CFLA?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...