Kā “izģērba” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK05.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
It kā pavisam klasisks (šī vārda sliktākajā nozīmē) gadījums. Tomēr tajā ir arī dažas īpatnības, kurām pievēršama uzmanība, lai saprastu, kādā aplamā manierē mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes un diemžēl arī pati tiesa interpretē likuma normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai vienkārši “izģērbtu” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai.
Lietas būtība šāda. Ārvalstu juridiskajai personai Latvijas kredītiestādes kontā glabājās paprāva naudas summa, kura kopā ar pārējiem bankā noglabātajiem finanšu instrumentiem pārsniedza 2 miljonus euro. Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) kārtējo reizi radās “aizdomas” par šīs naudas nelegālu izcelsmi. Uz FID ziņojuma pamata tiesa uzlika arestu šīs juridiskās personas aktīviem, kas atradās attiecīgajā kredītiestādē.
Protams, ka pierādījumu jebkādām prettiesiskām darbībām no šīs juridiskās personas puses nav un nebija. Vispār nekādu. Tikai plikas no pirksta izzīstas “aizdomas”. Nu, ko tur teikt – iespējams, finanšu instrumentiem arestu piemērot var arī uz aizdomu pamata, jo arests taču ir tikai pagaidu (drošības) līdzeklis procesam, kuru vēlāk tiesa skatīs pēc būtības.
Rūpīgi iepazīstoties ar tiesas lēmuma saturu, varam konstatēt, ka arestēto finanšu līdzekļu īpašnieks ir aktīvu komercdarbību veicošs uzņēmums un par ievērojamu daļu no šī komersanta gūtās peļņas likumību nav iespējamas pilnīgi nekādas šaubas. Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīta attiecīgā komercdarbība – no viena klienta paņem naudu, no otra klienta pasūti preci, trešajam klientam uzdod veikt preces pārvadājumu un piegādi pirmajam klientam.
Visi dokumenti, kas apliecina preces pārvadāšanu un nodošanu saņēmējam, ir kārtībā. Nauda arī ir samaksāta un saņemta. Visi ir laimīgi un apmierināti. No malas skatoties, šķiet, ka viss ir pareizi, tiesiski un caurspīdīgi. Bet… tomēr aizdomīgi! Un, ja ir aizdomīgi, tad nauda ir jākonfiscē par labu Latvijas valsts budžetam, jo tas ir labāk un pareizāk, nekā atdot to likumīgajam īpašniekam.
Lai šī lieta nevis izskatītos pēc klajas piesavināšanās specoperācijas, bet vairāk līdzinātos kaut kam šķietami tiesiskam un likumīgam, tiesa savu lēmumu pamato ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurā pausta atziņa, ka konfiskāciju var piemērot ne tikai tiešajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet arī citai mantai, ieskaitot jebkādus ienākumus un citus netiešus ieguvumus, kas ir iegūti, pārveidojot noziegumos gūtos ieņēmumus vai sajaucot tos ar citiem, tostarp likumiskiem aktīviem.
Bet ko darīt, ja lietā nav iespējams konstatēt, kuri konkrētie aktīvi ir iegūti noziedzīgā ceļā un kuri ir likumīgi, un tāpat nav iespējams nošķirt “pārveidotos un sajauktos” aktīvus no nepārveidotajiem un nesajauktajiem? Objektīvi to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši nav zināms, vai visā šajā aktīvu masā vispār ir kaut viena kapeika noziedzīgi iegūtas naudas. Kā rīkoties tik sarežģītā juridiskā kāzusā? Pareizi – vajag konfiscēt VISU!
Interesanti, kā tas saskan vai nesaskan ar tiesas lēmumā norādīto: Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 5.pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, -uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību. Arī šim jautājumam ir atradusies loģiska atbilde – tiesas lēmumā vienkārši vajag norādīt, ka konta atlikumā esošo līdzekļu summa noteikti ir mazāka par noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Un viss!
Bet tad tomēr rodas vēl viens jautājums… kā ir iespējams noteikt noziedzīgi iegūto līdzekļu summu, ja vispār nav zināms, vai ir noticis noziegums?!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.