Kā “izģērba” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK05.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
It kā pavisam klasisks (šī vārda sliktākajā nozīmē) gadījums. Tomēr tajā ir arī dažas īpatnības, kurām pievēršama uzmanība, lai saprastu, kādā aplamā manierē mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes un diemžēl arī pati tiesa interpretē likuma normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai vienkārši “izģērbtu” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai.
Lietas būtība šāda. Ārvalstu juridiskajai personai Latvijas kredītiestādes kontā glabājās paprāva naudas summa, kura kopā ar pārējiem bankā noglabātajiem finanšu instrumentiem pārsniedza 2 miljonus euro. Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) kārtējo reizi radās “aizdomas” par šīs naudas nelegālu izcelsmi. Uz FID ziņojuma pamata tiesa uzlika arestu šīs juridiskās personas aktīviem, kas atradās attiecīgajā kredītiestādē.
Protams, ka pierādījumu jebkādām prettiesiskām darbībām no šīs juridiskās personas puses nav un nebija. Vispār nekādu. Tikai plikas no pirksta izzīstas “aizdomas”. Nu, ko tur teikt – iespējams, finanšu instrumentiem arestu piemērot var arī uz aizdomu pamata, jo arests taču ir tikai pagaidu (drošības) līdzeklis procesam, kuru vēlāk tiesa skatīs pēc būtības.
Rūpīgi iepazīstoties ar tiesas lēmuma saturu, varam konstatēt, ka arestēto finanšu līdzekļu īpašnieks ir aktīvu komercdarbību veicošs uzņēmums un par ievērojamu daļu no šī komersanta gūtās peļņas likumību nav iespējamas pilnīgi nekādas šaubas. Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīta attiecīgā komercdarbība – no viena klienta paņem naudu, no otra klienta pasūti preci, trešajam klientam uzdod veikt preces pārvadājumu un piegādi pirmajam klientam.
Visi dokumenti, kas apliecina preces pārvadāšanu un nodošanu saņēmējam, ir kārtībā. Nauda arī ir samaksāta un saņemta. Visi ir laimīgi un apmierināti. No malas skatoties, šķiet, ka viss ir pareizi, tiesiski un caurspīdīgi. Bet… tomēr aizdomīgi! Un, ja ir aizdomīgi, tad nauda ir jākonfiscē par labu Latvijas valsts budžetam, jo tas ir labāk un pareizāk, nekā atdot to likumīgajam īpašniekam.
Lai šī lieta nevis izskatītos pēc klajas piesavināšanās specoperācijas, bet vairāk līdzinātos kaut kam šķietami tiesiskam un likumīgam, tiesa savu lēmumu pamato ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurā pausta atziņa, ka konfiskāciju var piemērot ne tikai tiešajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet arī citai mantai, ieskaitot jebkādus ienākumus un citus netiešus ieguvumus, kas ir iegūti, pārveidojot noziegumos gūtos ieņēmumus vai sajaucot tos ar citiem, tostarp likumiskiem aktīviem.
Bet ko darīt, ja lietā nav iespējams konstatēt, kuri konkrētie aktīvi ir iegūti noziedzīgā ceļā un kuri ir likumīgi, un tāpat nav iespējams nošķirt “pārveidotos un sajauktos” aktīvus no nepārveidotajiem un nesajauktajiem? Objektīvi to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši nav zināms, vai visā šajā aktīvu masā vispār ir kaut viena kapeika noziedzīgi iegūtas naudas. Kā rīkoties tik sarežģītā juridiskā kāzusā? Pareizi – vajag konfiscēt VISU!
Interesanti, kā tas saskan vai nesaskan ar tiesas lēmumā norādīto: Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 5.pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, -uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību. Arī šim jautājumam ir atradusies loģiska atbilde – tiesas lēmumā vienkārši vajag norādīt, ka konta atlikumā esošo līdzekļu summa noteikti ir mazāka par noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Un viss!
Bet tad tomēr rodas vēl viens jautājums… kā ir iespējams noteikt noziedzīgi iegūto līdzekļu summu, ja vispār nav zināms, vai ir noticis noziegums?!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
