Kā izskatās "astoņkājis" reālajā dzīvē: tiesnese, prokurore un advokāte aizmūk no tiesas zāles, pamanot „nepiederošu” cilvēku
Pietiek lasītājs04.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piedāvāju pietiek.com lasītājiem no pirmā acu uzmetiena ne tik vienkārši izprotamu, taču patiesībā – ļoti zīmīgu, pat skandalozu video, kurā redzamās personas ir Rīgas rajona tiesas tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža, prokurore Madara Griķe un bēdīgi slavenā Jura Juraša nu jau bijusī dzīvesbiedre, kādreizējā KNAB un Rīgas brīvostas darbiniece, advokāta Aleksandra Berezina bērna māte, kas tagad saucas advokāte Alla Barbaša.
Video redzams, kā prokurore M. Griķe, ieraugot, ka tiesas zālē atrodas „nevēlami” cilvēki, tāpat kā tiesnese un advokāte A. Barbaša gluži vienkārši aizbēg uz citu zāli. Tas jau tāpat izskatās, maigi izsakoties, dīvaini, bet vēl savdabīgāki ir šīs „aizbēgšanas” apstākļi un ticamie iemesli.
Šaurās aprindās ir labi zināma zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana, par kuras attiecībām ar to pašu J. Jurašu un „izpalīdzēšanu” viņam ir dzirdēts diezgan bieži, - viņa sava „saimnieka” uzdevumā cenšas tikt pie notiesātā uzņēmēja Mohammada Gulami ģimenes īpašumiem, un tāpat „komandā” ir arī cilvēki, kuri, darbojoties organizētajā grupā, uzpērk izsolāmos īpašumus par niecīgām cenām, lai pēc tam jau tos laistu apritē.
Ir diezgan droši zināms, ka tieši pēc tiesu izpildītājas „lūguma”, protams, iesaistoties A. Barbašai un prokurorei M. Griķei, kurai ir arī sava loma bēdīgi slavenajā M. Gulami Vecrīgas viesnīcas lietā, aizvadītajā nedēļā bija sasaukta tiesas rīcības sēde, lai „savējo” lokā, bez garām runām paveiktu tiesu izpildītājai nepieciešamos priekšdarbus un „sagatavotu augsni”.
Taču kompanjones sagaidīja nepatīkams pārsteigums, - nez no kurienes tiesas zālē bija uzradies cilvēks no malas, un tas nu nevienai no iesaistītajām personām galīgi nebija vajadzīgs. „Neērtā” situācija tika atrisināta vienkārši – gan tiesnese, gan arī kompanjones no tiesas zāles, kurā oficiāli bija nolikta sēde, vienkārši aizbēga, lai savas tumšās lietas jau kārtotu tālāk no nevēlamām acīm.
Domāju, ka šī mazā ainiņa uzskatāmi apliecina – kāds astoņkājis ir izveidojies tiesībsargāšanas un tiesu sistēmā, pēc vajadzības kārtojot „savējo” lietas. Šajā gadījumā nav nekādu īpašu šaubu, ka tiek darīts viss, lai „tiesu ķēķa” gaiteņos „par sviestmaizi” pamēģināt tikt pie vērtīgiem īpašumiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
