Kā jāizpārdod valsts uzņēmējsabiedrības nekustamais īpašums
Juris Kārkliņš, Pietiek lasītājs18.10.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Lai atbrīvotos no neizmantotajām telpām un arī optimizētu izdevumus, SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete oficiāli it kā joprojām pieder Latvijas valstij, izlēma šķirties no nekustamā īpašuma Rīgā, Brīvības ielā 33. Uzņēmums veica nepieciešamās darbības, lai noteiktu nekustamā īpašuma vērtību un arī tādējādi plānotās izsoles sākumcenu. Tiktāl viss būtu kārtīgi un labi.
Taču tad 2011. gada 26. septembrī tika apstiprināts izsoles nolikums, kurš paredz, ka 2011. gada 19. oktobrī tiek atklāta izsole. Tātad no nolikuma apstiprināšanas līdz izsoles atklāšanai ir tieši 17 darba dienas vai kopā 23 dienas, kas ir ievērojami īss laiks, lai spētu informēt potenciālos interesentus par izsoli un ļautu tiem pienācīgi novērtēt nekustamo īpašumu un sagatavoties izsolei.
Objekta izsoles sākumcena ir noteikta 1 329 000 latu, kas nebūt nav tik maza summa, lai tā vienkārši katram potenciālam pircējam būtu ātri pieejama. Izsoles būtību par aizdomīgu padara arī publiskotā informāciju par pašu izsoli jeb precīzāk - tās neesamība. Publiskā informācija, ko bija iespējams atrast, ir nevis sludinājums, bet raksts Dienas biznesā 2011. gada 11.oktobrī, kas ir tieši 8 dienas pirms izsoles. Te nu ir saprotams, ka to investoru skaits, kuri būtu gatavi 8 darbu dienu laikā noreaģēt, izvērtēt un sagatavot nepieciešamos līdzekļus nekustamā īpašuma izsolē, ir krietni mazs:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/lattelecom-izpardod-centra-ipasumus-246295
Protams, ka neliela informācija par izsoles tuvošanos ir pašā Lattelecom mājas lapā, taču tā ir niecīga un prasmīgi paslēpta:
http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/nekustamie_ipasumi/pardod_izsole/
Vēl arī informācija ir pieejama Latvijas Avīzes 08.10.2011 publikācijā, taču arī šī informācija ir formāla un tikai 11 dienas pirms izsoles:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329847:qlattelecomq-prdos-etras-kas-rgas-centr&Itemid=105
Izsoles nolikuma punkts 4.6., šķiet, pievienots, lai atbiedētu vēl nedaudzos atlikušos pretendentus, - tas nosaka, ka, ja stundas laikā no izsoles sākuma kāds no dalībniekiem nav ieradies, tad viņš tiek uzskatīts par nepiedalījušos un viņa iemaksātā drošības nauda 132 900 LVL apmērā netiek atmaksāta. Tas nozīmē, ja nu kāda force majeure gadījumā nākas kavēt vai neizdodas ierasties uz izsoli, tiek zaudēta ļoti ievērojama naudas summa.
Izvērtējot nolikuma būtību un to, kā izsole tiek izsludināta, šķiet, ka kāds ir ļoti ieinteresēts, lai izsolē nepiedalās pēc iespējas plašāks konkurentu loks un lai nekustamais īpašums nonāk kāda iepriekš noskatīta pretendenta īpašumā.
Tamdēļ rodas jautājums - kurš vai kuri bija tie, kas konkursa nolikumu apstiprināja, un kurš ir tas laimīgais, kuram nekustamais īpašums jau ir noskatīts?
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
