Kā jāizpārdod valsts uzņēmējsabiedrības nekustamais īpašums
Juris Kārkliņš, Pietiek lasītājs18.10.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Lai atbrīvotos no neizmantotajām telpām un arī optimizētu izdevumus, SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete oficiāli it kā joprojām pieder Latvijas valstij, izlēma šķirties no nekustamā īpašuma Rīgā, Brīvības ielā 33. Uzņēmums veica nepieciešamās darbības, lai noteiktu nekustamā īpašuma vērtību un arī tādējādi plānotās izsoles sākumcenu. Tiktāl viss būtu kārtīgi un labi.
Taču tad 2011. gada 26. septembrī tika apstiprināts izsoles nolikums, kurš paredz, ka 2011. gada 19. oktobrī tiek atklāta izsole. Tātad no nolikuma apstiprināšanas līdz izsoles atklāšanai ir tieši 17 darba dienas vai kopā 23 dienas, kas ir ievērojami īss laiks, lai spētu informēt potenciālos interesentus par izsoli un ļautu tiem pienācīgi novērtēt nekustamo īpašumu un sagatavoties izsolei.
Objekta izsoles sākumcena ir noteikta 1 329 000 latu, kas nebūt nav tik maza summa, lai tā vienkārši katram potenciālam pircējam būtu ātri pieejama. Izsoles būtību par aizdomīgu padara arī publiskotā informāciju par pašu izsoli jeb precīzāk - tās neesamība. Publiskā informācija, ko bija iespējams atrast, ir nevis sludinājums, bet raksts Dienas biznesā 2011. gada 11.oktobrī, kas ir tieši 8 dienas pirms izsoles. Te nu ir saprotams, ka to investoru skaits, kuri būtu gatavi 8 darbu dienu laikā noreaģēt, izvērtēt un sagatavot nepieciešamos līdzekļus nekustamā īpašuma izsolē, ir krietni mazs:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/lattelecom-izpardod-centra-ipasumus-246295
Protams, ka neliela informācija par izsoles tuvošanos ir pašā Lattelecom mājas lapā, taču tā ir niecīga un prasmīgi paslēpta:
http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/nekustamie_ipasumi/pardod_izsole/
Vēl arī informācija ir pieejama Latvijas Avīzes 08.10.2011 publikācijā, taču arī šī informācija ir formāla un tikai 11 dienas pirms izsoles:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=329847:qlattelecomq-prdos-etras-kas-rgas-centr&Itemid=105
Izsoles nolikuma punkts 4.6., šķiet, pievienots, lai atbiedētu vēl nedaudzos atlikušos pretendentus, - tas nosaka, ka, ja stundas laikā no izsoles sākuma kāds no dalībniekiem nav ieradies, tad viņš tiek uzskatīts par nepiedalījušos un viņa iemaksātā drošības nauda 132 900 LVL apmērā netiek atmaksāta. Tas nozīmē, ja nu kāda force majeure gadījumā nākas kavēt vai neizdodas ierasties uz izsoli, tiek zaudēta ļoti ievērojama naudas summa.
Izvērtējot nolikuma būtību un to, kā izsole tiek izsludināta, šķiet, ka kāds ir ļoti ieinteresēts, lai izsolē nepiedalās pēc iespējas plašāks konkurentu loks un lai nekustamais īpašums nonāk kāda iepriekš noskatīta pretendenta īpašumā.
Tamdēļ rodas jautājums - kurš vai kuri bija tie, kas konkursa nolikumu apstiprināja, un kurš ir tas laimīgais, kuram nekustamais īpašums jau ir noskatīts?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.