Kā jau prognozēts, Ušakova „prihvatizētā” Rīgas pašvaldības „Facebook” krievvalodīgā profila lietā KNAB pārkāpumus nekonstatē

Iesaki rakstu:

Pietiek pārstāvis pagājušā gada 15. martā nosūtīja Valsts policijai un KNAB iesniegumus, aicinot izvērtēt darījumu, kura rezultātā Rīgas pašvaldības līdz šim uzturētais Facebook profils ar vairāk nekā 20 tūkstošiem sekotāju ir nonācis privātpersonas Ušakova un citu, vārdā neminētu privātpersonu pārziņā.

Dažas dienas iepriekš, tiesai nepieņemot apelācijas sūdzību, stājās spēkā Ušakovam kā Rīgas domes priekšsēdētājam piemērotais 140 eiro naudas sods. Tas viņam tika piemērots sakarā ar pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās - krievu un angļu valodā.

Uz šo sodu un tiesas nolēmumu Ušakovs reaģēja, paziņojot, ka turpmāk saziņu sociālajos tīklos uzturēšot par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Līdz ar to valodas likumdošana uz viņu vairs neattiekšoties, jo „šo saziņu neīstenos pašvaldība, bet gan vienkārši personu grupa, kas vēlas palīdzēt pašvaldībai un rīdziniekiem”.

„Līdz Satversmes tiesas spriedumam esošās Rīgas domes Facebook lapas krieviski un angliski uzturēšu es pats un mani kolēģi. Un tikai par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem. Šajās lapās mēs turpināsim izvietot visu nepieciešamo informāciju, kā arī atbildēt uz rīdzinieku jautājumiem tajās valodās, kurās būs rīdziniekiem ērtāk komunicēt, tajā skaitā krieviski,” publiski paziņoja Ušakovs.

Taču tas nozīmēja, ka faktiski Ušakovs kā privātpersona kopā ar saviem vārdos nenosauktajiem domubiedriem ir pievācis pašvaldības izveidoto un par nodokļu maksātāju naudu uzturēto pašvaldības Facebook profilu, kuram pašlaik ir vairāk nekā 20 000 sekotāju – vērā ņemams resurss gaidāmo vēlēšanu gaidās.

Pašvaldības preses pārstāvji tā arī nespēja atbildēt ne uz vienu no pašvaldībai Pietiek uzdotajiem jautājumiem, tostarp, kā tieši notikusi lapas pāreja no Rīgas pašvaldības privātpersonu pārziņā, ar kādām privātpersonām ir ticis noslēgts līgums un kādu summu šīs privātpersonas ir apņēmušās nomaksāt pašvaldībai par tās izveidoto lapu ar 20 000 sekotājiem.

Pats Ušakovs savukārt Pietiek skaidroja – viņš, protams, apzinoties, ka situācija nav viennozīmīga un skaidri vērtējama, tā ka viena viedokļa pārstāvji notikušo varot uzskatīt arī par „prihvatizāciju”. Taču, viņaprāt, skaidrību lietā par pieļaujamību vai nepieļaujamību pašvaldības vārdā komunicēt ne tikai valsts valodā vien viesīs tikai Satversmes tiesas lēmums.

Savukārt pašlaik pirmās instances tiesas nolēmums un apgabaltiesas lēmums nepieņemt apelāciju, kā skaidroja Ušakovs, radījis situāciju, ka abas Facebook lapas, kas publicējušas identisku pašvaldības informāciju latviskajai lapai, tikai attiecīgi krieviski un angliski, būtu vienkārši jāslēdz. Vienīgais alternatīvais risinājums bijis – pārņemt tās atpakaļ savā pārziņā un arī informācijas ievietošanu turpmāk administrēt par saviem, nevis pašvaldības līdzekļiem.

Ušakovs norādīja uz to, ka visas trīs – gan latviskā, gan krieviskā un angliskā – Facebook lapas faktiski „ved” uz Rīgas pašvaldības interneta lapu. Arī tagad, kad krieviskā un angliskā lapa pārgājušas „privātpersonu” rokās, nekas nemainīšoties – tajās attiecīgi krieviski un angliski tikšot publicēta tā pati informācija, kas latviskajā Facebook lapā.

Tiesa, pašvaldības darbinieku darbs abu „privāto” lapu administrēšanai vairs netikšot izmantots, tāpēc nākšoties mainīt arī dažu darbinieku amata aprakstus. Taču jebkurā gadījumā nevarot apgalvot, ka ir „prihvatizētas” sociālo tīklu lapas, kurās ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Tagad, desmit mēnešus vēlāk, pēc ilgstošas pārbaudes imitācijas arī KNAB ir faktiski piekritis Ušakovam. Pietiek šodien publicē KNAB atzinumu:

„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) ir saņēmis un izvērtējis Jūsu 2017.gada 15.marta iesniegumu un no Valsts policijas pārsūtīto Jūsu iesniegumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova rīcības tiesiskuma izvērtēšanu saistībā ar Rīgas domes Facebook vietnes (profila) uzturēšanai paredzēto pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu un iespējamo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu neievērošanu.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Saskaņā ar minētā likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu Birojs korupcijas novēršanā atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes. Savukārt atbilstoši 8.pantam Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:

1)   likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;

2)   veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

No citētajām tiesību normām ir secināms, ka Birojs ir pienākums pārbaudīt saņemtajās sūdzībās un iesniegumos minētos faktus un pārbaudes rezultātā piemērot amatpersonām administratīvo atbildību vai arī, ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, veikt izmeklēšanu un operatīvo darbību. Pie tam Biroja kompetence aprobežojas ar pārkāpumu konstatēšanu korupcijas jomā un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē,

Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk tekstā - Likuma) 1 .panta 5.punktā ir sniegts termina „interešu konflikts” skaidrojums, proti, tā ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Likuma 18.pants noteic, ka valsts amatpersona drīkst veikt šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minētās darbības (pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu), kā arī izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Izvērtējot iesniegumā minēto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu par Nila Ušakova rīcību interešu konflikta situācijā un Likuma 18.pantā noteiktā ierobežojuma rīcībai ar publiskas personas institūcijas mantu pārkāpumiem saistībā ar Rīgas domes Facebook vietni (profilu).”

Seko mums