Kā Jaunzeme tērē VID resursus savām personīgajām vajadzībām
Pietiek lasītājs13.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūs smiesieties, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores krēslu ieņemošā Ieva Jaunzeme vēl joprojām nav spējusi nokārtot ierēdņa kvalifikācijas novērtēšanas eksāmenu.
Atcerēsimies, ka jau 2019.gadā I.Jaunzeme izgāzās ierēdņu novērtēšanā, tādēļ viņai tikai dots viens gads uzlabot savu darbu, zināšanas un atsevišķas personīgās īpašības. Tomēr I.Jaunzeme doto laiku veltīja nevis sava darba uzlabošanai, bet intrigu pīšanai un solījumu došanai politiķiem, tādējādi cenšoties nodrošināt palikšanu amatā.
Pagājušā gada rudenī Finanšu ministrijai bija atkārtoti jāizveido vērtēšanas komisija, kura vērtētu, vai I.Jaunzeme ir spējusi gada laikā kaut minimāli uzlabot savas zināšanas un vai ir kompetenta ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Arī atkārtotās vērtēšanas pirmajā kārtā I.Jaunzeme izgāzās tik pamatīgi, ka gandrīz vai apraudājusies komisijas priekšā. Savukārt uz otro vērtēšanas kārtu I.Jaunzeme vienkārši neieradās, lūdzot viņai piešķirt divas nedēļas "papildu sagatavošanās" laiku.
Pēc šīm divām nedēļām viņai bija nepieciešamas vēl divas nedēļas, un tad jau ārkārtas stāvokļa dēļ valstī atkal bija pastiprināti drošības pasākumi. Un tieši nākamajā dienā pēc papildu ierobežojumu stāšanās spēkā I.Jaunzeme pēkšņi bija gatava viņas darba vērtēšanas otrajai kārtai. Ar nosacījumu, ka veiks to attālināti.
Tā kā Finanšu ministrijas ierēdņi ir labi informēti par I.Jaunzemes piekopto praksi videokonfereču laikā slēpti izmantot citu VID amatpersonu palīdzību, šī I.Jaunzemes iniciatīva tika noraidīta, jo tas jau iepriekš nozīmētu, ka tiktu vērtēts nevis I.Jaunzemes, bet anonīmu VID ierēdņu darbs.
Joprojām var tikai iztēloties, kā jūtas šīs augstākās VID amatpersonas, kurām jāslēpjas aiz ekrāna, jāraksta špikeri un jālabo I.Jaunzemes kļūdas tikai tāpēc, lai VID priekšniece izskatītos adekvāta. Bet vēl grūtāk iedomāties, kā pašai I.Jaunzemei nav kauna to prasīt no saviem padotajiem.
Bet uz otro novērtēšanas kārtu bija jāgaida līdz šī gada maijam, kad valstī beidzās ārkārtas stāvoklis un I.Jaunzemei vairs nebija tiesiska pamata izvairīties no stāšanās komisijas priekšā.
Tomēr arī šajā situācijā I.Jaunzeme izvēlējās izmantot tradicionālo ierēdņu triku - iesniegt simtiem lappušu garu sava darba novērtējumu, kura caurskatīšanai komisijai būtu jāvelta nedēļām ilgs laiks.
Vienīga problēma - komisijas locekļiem ātri tapa skaidrs, ka I.Jaunzeme pati to nav rakstījusi. Noskaidrojās, ka I.Jaunzemes sacerējumu ir rakstījuši citi VID ierēdņi, kuri izmantojuši laiku, zināšanas un nodokļu maksātāju naudu I.Jaunzemes vajadzībām - viņas centieniem saglabāt amatu.
Cerams, ka drīz varētu sekot iesniegums VID ar lūgumu I.Jaunzemei paskaidrot, kāpēc viņa izmanto VID resursus savām personīgajām vajadzībām un vai viņa piekristu publiskot it kā pašas sagatavoto vērtējumu tam, ko divu gadu laikā ir paveikusi par nu jau 5300 eiro mēnesī lielo atalgojumu.
Savukārt, tā kā I.Jaunzeme nav pietiekami gudra izdomāt tik daudzus variantus palikšanai amatā, nākamajā rakstā palūkosimies, kam ir izdevīga nekompetentas ierēdnes atrašanās tieši VID vadītāja amatā. Un saldajam ēdienam pievienosim dažas pikantas detaļas par Terehovas muitnieku aizturēšanas aizkulisēm un to, kā tagad VID tiek tirgoti uzņēmējiem labvēlīgi lēmumi.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
