Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši svinēt. Šajā haosā zināmu kārtību bija nolēmis ieviest publicists un interneta personība Jurģis Liepnieks. Sāka viņš ar 16. martu un uzreiz, izlaižot šekspīrisko jautājumu, sniedza viennozīmīgu atbildi: nesvinēt!

Jurģis Liepnieks savā blogā, pamatojot ar sev ērtiem vēstures faktiem, mēģināja pierādīt, ka 16. marts nevar (nedrīkst) būt svinams datums. Svinēšanai vai pieminēšanai neesot nekāda pamata, jo leģionāri neesot paveikuši neko tādu, ko pienāktos atcerēties citādāk kā vien ar kaunu.

Teksts smuki nopakots un vēsturnieku diskusijā ar argumentiem vien nav gāžams, bet, manuprāt, ir viens banāls "bet". Visādu vēsturisku notikumu svinēšanas un pieminēšanas iemeslam ar paša notikuma saturu var būt visai attāls sakars, notikuma nozīme formējas stipri vēlāk, pēc tam, kad noskaidrojas ieguvējs un zaudētājs. It īpaši, ja notikums ir ar varas maiņu, karu un cilvēku slaktēšanu saistīts.

Vispirms būtu interesanti uzzināt, kāpēc Liepnieks ir tik ļoti pārliecināts, ka leģionāri nekā nevarēja domāt, ka cīnās par kaut ko citu kā vien Vācijas uzvaru karā? Tikai tāpēc, ka šodien, 2017. gadā, Liepnieks “pēc kaujas” ir varen gudrs un zina, kurš uzvarēja II Pasaules karā? Liepnieks gudrs, leģionāri stulbi, jo nezināja, ka zaudēs. Un visādiem stulbeņiem svētki nepienākas! Cieti.

Atkāpei - man šķiet, starp leģionāriem pārliecināto, ka viņi aizstāv Latvijā palikušos līdzcilvēkus (ikdienas cilvēka izpratnē savu sētu, pilsētu, valsti) no krievu uzbrukuma, bija daudz vairāk nekā to, kuri karoja par vācu reiha idejām. Kaut gan lielākā daļa droši vien tomēr karoja tāpēc, ka bija iesaukti armijā un vienkārši centās izdzīvot.

Bet interesantākais man šķiet nevis Liepnieka domas par to, ko tie cilvēki toreiz domāja, zināja vai varēja zināt, bet noteikumu rakstīšana sabiedrībai par to, kurus vēstures notikumus drīkst un kurus nedrīkst svinēt. Tad lūk – nedrīkst svinēt nepareizos. Un nepareizais notikums ir 1944. gada 16. martā notikušas kaujas starp Hitlera Vācijas karaspēku un Sarkano armiju. Nepareizs notikums tas ir tāpēc, ka latvieši karoja nepareizajā pusē. Un, ja karoja nepareizajā pusē, tad tur nav ko pat pieminēt, kur nu vēl svinēt.

Un te man jautājums – ko darīt ar visnotaļ ierastā un pašsaprotamā 4. maija svinēšanu? Vai tas ir pareizais un tāpēc svinamais notikums? Vēsturiski fakti liecina: latviešu tautai naidīgas valsts (PSRS sastāvā esošas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas) “parlaments”, kurš, starp citu, tika vēlēts pēc komunistu noteikumiem, okupācijas armijas klātbūtnē visai divdomīgā veidā, pieņēma savām pilnvarām neatbilstošu paziņojumu par jautājumu, kas uz to nekā neattiecās. Tad ko tagad – iesitīsimies Paulā-Pāvulā un pasludināsim, ka 4. maija republika ir latviešiem naidīgs, okupantu veidots projekts, ko svinēt ir apkaunojoši?

Un ko 4. maijā domāja AP deputāti? Vai visi tie, kuri toreiz balsoja par neatkarības atjaunošanu, bija ar mistiskām pareģošanas spējām apveltīti un skaidri zināja, kādas sekas būs viņu balsojumam laikā, kad Liepnieks par to sadomās uzrakstīt. Drīzāk viņi rīkojās pēc apstākļiem, gluži kā leģionāri Volhovas purvos. Nu un? Tāpēc vien jāsecina, ka būtu labi tās Ziedoņ/Čepāņ/Lemberg-komunistu izdarības aizliegt svinēt?

Ne Liepnieks, ne mēs patiesībā nezinām, ko par savas rīcības vēsturisko nozīmi un sekām domāja leģionāri Volhovā un deputāti LPSR Augstākajā Padomē. Tam, ko viņi domāja, patiesībā maza nozīme. Un bieži vien maza nozīme ir faktiem. Vēsturisku notikumu svinēšana vai pieminēšana ir emocionālas attieksmes paušana. Dažreiz aptrakuša pūļa paveikta tukša cietuma izdemolēšana apaug ar mītiem un kļūst par franču tautas lielākajiem svētkiem – Bastīlijas ieņemšanas dienu. Diez vai francūži lauza galvas par to, ko tas pūlis toreiz domāja, kāda velna pēc tos divus cietumsargus nomušīja? Bet, ja nu Liepnieks uzdotu šādu jautājumu?

Pārpublicēts no Twitter

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...