Kā Kampars spēs iztikt šogad, ja sievai „tumbočkā” nav vēl dažu plauktiņu?
Kārlis, PIETIEK lasītājs14.04.2011.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Visi ļoti uztraucas par to, no kurienes mūsu ekonomikas ministrs pagājušogad rāvis 35 tūkstošus latu, viņa aizņēmums aizpagājušogad – 22 tūkstošus eiro, bet nestrādājošā sieva vēl agrāk – 27 tūkstošus latu. Bet man interesantāk šķiet kaut kas cits – kā ministrs iztiek šogad.
Tātad – ja „uz papīra” Kampars pērn ministra amatā kopā saņēmis 21 tūkstoti latu, mēnesī tie ir apmēram 1240 latu "uz rokas" – ja ņemam vērā, ka Kamparam ir trīs viņa apgādībā esoši bērni. Un vēl viņam ir sieva – Kampara kaklasaišu apgleznotāja, kura jau ilgstoši algotu darbu nestrādā.
Tas nozīmē: uz pieciem cilvēkiem mēnesī ir 1240 latu „uz rokas”, bet – ne visa šī nauda. Vēl Kamparam ir arī firma, kas strādā ar baisiem zaudējumiem, un personiskais kredīts – 194,3 tūkstoši eiro.
Par šo kredītu ir jāmaksā procenti. Pats Kampars blogā raksta: „2010.gadā, kā tas izriet no manas amatpersonas deklarācijas, parādsaistības esmu samazinājis par 72 tūkstošiem latu – tajos ietverta gan īstermiņa aizdevuma dzēšana, gan regulārie hipotekārā kredīta maksājumi.”
Atdotā vienreizējā parāda summa viņam pērn saskaņā ar deklarāciju bijusi 63,4 tūkstoši latu – tātad hipotekārā kredīta procentos Kampars, pēc viņa paša teiktā, samaksājis apmēram 8,6 tūkstošus latu. Pēc deklarācijas sanāk nedaudz mazāk – 10 tūkstoši eiro.
No tā izriet, ka mēnesī Kampars kredīta procentos maksā aptuveni 600 latu – varbūt par kādu desmitnieku mazāk, varbūt vairāk.
Līdz ar to Kamparu ģimenei oficiāli mēnesī sanāk aptuveni 650 latu uz rokas. Par šo naudu tātad jāpārtiek pašam ministram, trim bērniem un nestrādājošajai sievai-māksliniecei.
Jā, un vēl par šo naudu jāuztur 2006. gada Peugeot, kā arī pamatīgā Tukuma māja – uz gandrīz pushektāra zemes, ekspluatācijā nodota 2007. gadā, tad vēl viens zemesgabals un viens dzīvoklis. Turklāt no pēdējiem diviem nekādu ienākumu ministram nav – citādi taču viņš tos norādītu savā deklarācijā.
Un vēl jau arī paretam kāds Alpu brauciens, kas tāpat savu naudiņu izmaksā...
Īsi sakot, padomju laikā pie biedra Kampara durvīm jau sen klauvētu OBHSS zēni. Bet mūsu dienās viss vienkārši – visi šie izdevumi nav nosedzami, ja Kamparam nav pietiekamu „pelēku” ienākumu vai viņa sievai „tumbočkā” vēl dažu ar naudaszīmēm piepildītu plauktiņu.
Ja kāds spēj sarēķināt citādi, padalieties!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
