Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij
Ivars Zariņš10.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot sava lēmuma tiesiskumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.
Šis pieprasījums tika iesniegts vēl pagājušā gada 3.oktobrī pēc tam, kad ne K.Kariņš, ne arī neviens no viņa valdības ministriem tā arī nespēja sniegt tiesisku pamatojumu par valdības lēmumu nepiešķirt mediķu atalgojumam paredzēto finansējuma pieaugumu 2020.gada budžetā.
K.Kariņš ilgstoši centās izvairīties sniegt Saeimai atbildes arī uz šo pieprasījumu, pārkāpjot Saeimas Kārtības rullī un Satversmē noteikto kārtību, pat maldinot Saeimu par savu darba kārtību, lai tikai nevajadzētu ierasties uz Saeimas Pieprasījumu komisiju.
Un tikai pēc tam, kad, reaģējot uz šādu K.Kariņa rīcību, vienas dienas laikā tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei, lai izmeklētu šādu K.Kariņa rīcību un viņa valdības lēmuma pamatotību, tika panākta K.Kariņa dalība Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē, uz kuru K.Kariņš ieradās kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministri Jāni Reiru.
Tomēr arī visi kopā viņi nespēja sniegt valdības lēmuma tiesisko pamatojumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai.
Tika mēģināts apgalvot, ka valdība ir atsevišķs konstitucionālo tiesību subjekts, kurš Saeimas lēmumus var nepildīt, taču nespēja pamatot, kas dod tiesības šādam subjektam tiesiskā valstī neievērot Saeimas noteikto un likumā nostiprināto. Tāpēc, nespējot sniegt savas rīcības tiesisko pamatojumu, atbildētāji palika pie viedokļa, ka valdība nekādas likuma prasības nav pārkāpusi un nekāds tiesiskais pamatojums tās rīcībai nav vajadzīgs.
Pēc šī pieprasījuma izskatīšanas komisijā sabiedriskajā telpā tika izplatīts viedoklis, ka Saeima esot pieņēmusi nepārdomātu un neizpildāmu lēmumu attiecībā uz mediķu atalgojumu.
Lai noskaidrotu, cik pamatots ir šāds apgalvojums, tika iesniegti deputātu jautājumi K.Kariņam un finanšu ministram Reiram. Finanšu ministrijas sniegtā informācija un aprēķini uzskatāmi apliecina pretējo – šis Saeimas lēmums bija izpildāms, sastādot 2020. gada budžetu, un valdībai nebija nekāda tiesiskā pamatojuma nepildīt šo likumā noteikto Saeimas lēmumu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
