Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

God. A. Hermaņa kungs, Aizsardzības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu š.g. 19. jūnija atklāto vēstuli, kurā Latvijas sabiedrības vārdā lūdzat skaidrot, valsts vadības ieguldījumu sabiedrības instruktāžā, ko konkrēti katram darīt X stundas gadījumā.

Latvijā par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Tas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes. Šī sistēma paredz, ka krīzes situācija ir pārvarama, ja valsts un sabiedrība rīkojas kopā. Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt. Krīzei sagatavojušies indivīdi, dienesti, kopienas un valsts ir psiholoģiski mierīga sabiedrība ar iepriekš skaidri zināmu rīcības plānu.

1. Par ministriju atbildību valsts drošībā

Viens no pirmajiem visaptverošas valsts aizsardzības uzdevumiem nozaru ministrijām ir organizēt iekšējās resoriskās krīzes vadības mācības, lai katra ministrija definētu savas nozares iestāžu uzdevumus darbībai krīzes (kara) laikā un pārbaudītu esošo krīzes reaģēšanas plānu darbības, kā arī konstatētu nepieciešamos uzlabojumus. Atbildot uz jūsu jautājumu par teātru informēšanu, šāds uzdevums tika dots arī Kultūras ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par savu padotības iestāžu un to darbinieku apzināšanu un informēšanu par darbībām krīzes situācijā un reaģēšanas plānu izstrādi, kā arī attiecīgo mācību organizēšanu. Kultūras ministrijas tobrīd apzinātie secinājumi aptvēra propagandas ierobežošanu un loģistiku saistībā ar muzeju ekspozīcijām u.c. mākslas vērtībām.

Aizsardzības ministrija ir organizējusi aptuveni 100 dažādu formātu un līmeņu konsultāciju par sagatavošanos krīzes situācijām. Piemēram, organizēta tiešraides lekcija Finanšu ministrijai un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem, Rīgas domei un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem par gatavību krīzes situācijām. Notikuši semināri medicīnas, sakaru, pārtikas un ūdens, enerģētikas nozares komersantiem par darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. Organizēts seminārs veselības nozares pārstāvjiem par cilvēkresursu un veselības nozares gatavību. Parlamentārā sekretāre vadījusi vairākas lekcijas skolēniem, pedagogiem un bibliotēkām. Notikušas diskusijas ar Latvijas Mednieku savienību par sadarbības padziļināšanu ar Zemessardzi.

Organizēts mācību cikls pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās. Organizētas reģionālās diskusijas par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem – Kurzemes un Zemgales reģionos, un vēl divas diskusijas vasarā plānotas Latgales un Vidzemes reģionos. Jūlijā plānots arī seminārs augsta līmeņa amatpersonām, tostarp vadošo mediju redaktoriem, uzņēmējiem, viedokļu līderiem u.c.  Savukārt sarunu festivālā LAMPA darbosies Aizsardzības ministrijas “Drošā telts”, kurā tostarp tiek plānotas arī tādas ekspertu līmeņa diskusijas kā “Vai Latvijā esam drošībā?”, “Krīze – vai Tu esi tai gatavs?”.

Aizsardzības ministrija ir gatava noorganizēt arī Latvijas teātriem konsultācijas par sagatavošanos krīzēm, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.

2. Par sabiedrības atbildību valsts drošībā

Atkārtoti vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas, jo krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.

Veicinot sabiedrības informētību par to, kā rīkoties krīzes gadījumā, Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā ir strādājusi pie gatavības kultūras veicināšanas sabiedrībā. Iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar informāciju “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, sagatavoties, lai būtu spējīgi noturēties pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas, tostarp arī sakārtojot ārkārtas gadījumu somu. Digitālā formā latviešu, krievu un angļu valodā instrukcija ir pieejama aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv”.

Instrukcija drukātā formātā latviešu, angļu un krievu valodās ir nogādāta publiskajās un augstskolu bibliotēkās, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, Latvijas Pasta nodaļās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros un Nodarbības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Tāpat instrukcija ar Latvijas Pasta starpniecību tika piegādāta teju 59 tūkstošiem Latvijas senioru, kuri ikmēneša pensiju saņem savās dzīvesvietās ar pastnieka starpniecību.

Aizsardzības ministrija turpinās sabiedrības informēšanu, jo drošības jautājumi mūsu ikdienā būs aktuāli vēl ilgi.

3. Par indivīdu atbildību valsts drošībā

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ar tā brutalitāti un visiem iespējamajiem kara noziegumiem pret cilvēci liek izdarīt secinājumus, ka mums visiem ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsti no pirmā metra. Latvijas sabiedrībai ir jāpieņem un jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju. Tādēļ atkārtoti aicinu Latvijas iedzīvotājus iesaistīties valsts aizsardzībā, apgūstot militārās iemaņas!

Jau šobrīd Latvijas pilsoņi ir aicināti apgūt militārās iemaņas valsts aizsardzībā. Jauniešiem vecumā no 10 līdz 21 gadam ir iespēja brīvprātīgi iestāties Jaunsardzē: https://www.jc.gov.lv/lv/jaunsardze/ka-klut-par-jaunsargu. Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir aicināti pievienoties profesionālajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs. Savukārt ikviens pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir aicināts brīvajā laikā apgūt militārās iemaņas, pievienojoties Zemessardzei: https://www.zs.mil.lv/lv/esi-dross-esi-zemessargs vai vecumā no 18 līdz 50 gadiem – brīvprātīgi izejot rezervistu militāro pamatapmācību: https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-pamatapmaciba.

Arī Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2022” ietvaros notiks Aizsardzības ministrijas organizētās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju, iesaistot arī vairākas pašvaldības, komersantus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.

Pateicos par Jūsu rūpēm par valsts aizsardzību!

* Atbilde uz Alvja Hermaņa atklāto vēstuli

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...