Iesaki rakstu: 
„Eiropas Dzelzceļa līniju” (EdzL) vadītājs tikko ir paziņojis par to, ka ir dota instruktāža (pareizāk būtu teikt – uzdevums) sākt būvdarbus "Rail Baltica" pamattrasē.
Tā kā EDzL ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošs uzņēmumus, tad, zinot kārtību, kā tiek pārvaldīti ministrijas pakļautībā esošie uzņēmumi, varu gandrīz pilnīgi droši apgalvot, ka valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs ir saņēmis tiešu, visdrīzāk mutisku uzdevumu no ministra.
Ir neiedomājami, ka tik sakaitētā atmosfērā, kāda ir ap šo projektu, EDzL vadītājam ir kaut minimāla iespēja pieņemt nopietnus lēmumus pašam, nesaskaņojot un nedabūjot apstiprinājumu no ministrijas.
Lēmums ir vairāk nekā dīvains. Šobrīd MK vēl nav pieņemts gala lēmums attiecībā uz "Rail Baltica" nākotni. Prasās arī Saeimas apstiprinājums, jo runa iet par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārpus vidējā termiņa budžetā apstiprinātajiem finanšu līdzekļiem. MK projektu izskatīja un lēma tikai konceptuāli.
Tātad tas nav gala lēmums. Diskusijas, ko būvēt, kādā apjomā un vai vispār būvēt, vēl nav beigušās. Nemaz nerunājot par finansējumu, kura vienkārši nav. Nākošā gada budžets neļaus sameloties, jo turpmākajiem trīs gadiem ir paredzēta tikai valsts līdzfinansējuma daļa šobrīd apstiprinātajam ES finansējumam.
Kāpēc tāda steiga?
"Rail Baltica" projekts vispār ir slavens ar Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā EDzL nesaprotamu steigu.
Konkursi tiek rīkoti, un uzvarētāji tiek izraudzīti ātrāk, nekā top projekti un piešķirts finansējums. Konkursu dalībnieki, zinot, ka EDzL un Satiksmes ministrijai naudas nemaz nav, ar prieku steidz slēgt līgumus par staciju, tiltu un trases būvniecību.
Projektam nav pat sava apstiprināta finanšu budžeta. Tātad viss, kas tiek nosolīts konkursos, tiek no EDzL un SM puses apstiprināts kā jaunas valsts saistības. Finanšu ministrija izturas tā, it kā ārpus budžeta uzņemtās saistības uz viņiem nemaz neattiektos un ka finansējums ir tikai Satiksmes ministrijas problēma. Būvniecības konkursu uzvarētājus šis apstāklis nemaz nemulsina.
Instrukcijas šobrīd prasītos, ko darīt ar Daugavā iebūvēto balstu un abām stacijām. Taču par to klusums.
Es šo instruktāžu saprotu tā, ka Briškena k-gs, iespējams, šobrīd steidz radīt jaunas izmaksas, lai samazinātu/sadārdzinātu iespēju kaut ko kardināli mainīt pašā projektā, kā arī, lai nostiprinātu pilnsabiedrības "E.R.B. Rail JV" pozīcijas. Būtu taču tikai loģiski, ja, būtiski mainoties projekta koncepcijai un apjomiem, tiktu izsludināts jauns konkurss.
Varbūt tieši to satiksmes ministrs negrib pieļaut?
Kāpēc nepagaidīt tos pāris mēnešus, kamēr MK un Saeima tiek skaidrībā ar šī projekta turpmāko nākotni? Var taču kaut nedaudz pastrādāt arī uz sava darba devēja interesēm.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
