Kā Latvijā Stukāna vadībā prokuratūra tiek vājināta cīņā ar naudas atmazgāšanu
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija05.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem Latvija izvairījās no finansiālas katastrofas, kad tika izņemta no tā saucamā pelēkā saraksta - valstu saraksta, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Tas bija iespējams, pateicoties ātrajiem un efektīvajiem pasākumiem, ko veica valsts iestādes un finanšu sektors. Taču tagad šķiet, ka šis veiksmes stāsts ir apdraudēts. Prokuratūra, kas ir atbildīga par naudas atmazgāšanas krimināllietu vajāšanu, ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kas var samazināt tās spēju cīnīties pret šo noziedzīgo darbību.
Kas ir mainījies prokuratūrā?
No šī gada sākuma Organizētās noziedzības un specializēto lietu prokuratūras prokurori, kas bija pieredzējuši cīņā ar naudas atmazgāšanu, vairs nesaņems jaunas šādas lietas. Viņi tiks pievienoti Rīgas apgabala prokuratūrai un nodarbosies tikai ar savu veco lietu pabeigšanu un zemāka līmeņa prokuroru konsultēšanu. Jaunas naudas atmazgāšanas lietas tagad nonāks pie pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu prokuroriem jeb rajonu prokuroriem.
Kas ir problēma?
Problēma ir tajā, ka naudas atmazgāšanas lietas ir ļoti sarežģītas un prasa augstu profesionalitāti un specializētas zināšanas. Ir runa par milzīgiem naudas apjomiem, kas noplūdināti caur dažādiem juridiskiem veidiem un starptautiskiem kanāliem. Šo lietu izmeklēšana prasa sadarbību ar citu valstu iestādēm un datu bāzēm. Te ir runa arī par augstu risku saistībā ar iespējamu korupciju un ietekmēšanu no noziedznieku puses.
Tie prokurori, kas līdz šim nodarbojās ar šo lietu vajāšanu, bija izveidojuši labas attiecības ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un citiem partneriem. Viņi bija apguvuši nepieciešamās prasmes un metodes, lai efektīvi izmeklētu un apsūdzētu naudas atmazgāšanas noziedzniekus. Viņi bija ieguvuši pieredzi un uzticību no starptautiskajiem partneriem un novērtētājiem. Viņi bija daļa no veiksmes stāsta, ar ko Latvija lepojās 2019. un 2020. gadā.
Kādas ir sekas?
Sekas ir tādas, ka prokuratūra zaudē savus labākos speciālistus naudas atmazgāšanas jomā. Jaunas lietas nonāks pie prokuroriem, kas nav tik pieredzējuši un sagatavoti šim darbam. Tas var ietekmēt lietu kvalitāti un rezultātus. Tas var arī radīt aizdomas par prokuratūras neatkarību un godīgumu. Tas var apdraudēt Latvijas reputāciju un uzticamību starptautiskajā līmenī.
Kas ir atbildīgs?
Atbildīgs par šo situāciju ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, kas veica prokuratūras reorganizāciju. Viņš ir apstrīdams un pretrunīgs cilvēks, kas ir saistīts ar dažiem skandāliem un aizdomīgiem lēmumiem. Viņš, spriežot pēc viņa izteikumiem presē par smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga ļoti ilgstošo krimināllietu, ir arī ciešs sabiedrotais oligarham Aivaram Lembergam, kas tagad, pēc Latvijas valsts prezidenta vēlēšanām, caur ar savu partiju “Zaļo un zemnieku savienība” var atgriezties un ietekmēt jauno valdību. Daži uzskata, ka Stukāns ir Lemberga rotaļlieta, kas cenšas vājināt prokuratūru un aizsargāt savu kungu no tiesas.
Ko darīt?
Ir nepieciešams rast veidus, kā stiprināt prokuratūras spējas un neatkarību cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir nepieciešams nodrošināt, ka pieredzējušie prokurori var turpināt strādāt pie šo lietu vajāšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju. Ir nepieciešams palielināt prokuratūras resursus un sadarbību ar citu iestādēm. Ir nepieciešams uzraudzīt Stukāna darbību un novērst iespējamu korupciju un ietekmēšanu.
Latvija gatavojas jaunam “Moneyval” vērtējumam, kas turpina veikt uzraudzību par notiekošo Latvijā – tās būs ugunskristības tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbam. “Moneyval” ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas novērtē valstu spēju novērst un apkopot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Latvija ir šīs komitejas asociētais biedrs, un tās darbību regulāri pārbauda. Ja “Moneyval” konstatēs, ka Latvija nav pilnībā un efektīvi īstenojusi FATF standartus un ieteikumus, tā var ieteikt FATF iekļaut Latviju pelēkajā sarakstā. Tas nozīmētu finansiālas sankcijas un reputācijas zaudējumus Latvijai.
Tāpēc ir svarīgi, lai Latvija parādītu savu apņemšanos un progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir svarīgi, lai prokuratūra varētu pierādīt savu spēju saukt pie atbildības naudas atmazgāšanas noziedzniekus un konfiscēt viņu nelikumīgos līdzekļus. Ir svarīgi, lai prokuratūra būtu neatkarīga un godīga, neļaujot sevi ietekmēt vai koriģēt no ārpuses.
Latvija nevar atļauties atkrist no saviem sasniegumiem un zaudēt savu uzticamību starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai ir jāturpina cīnīties ar naudas atmazgāšanu kā ar vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai un labklājībai. Latvijai ir jāaizstāv savas demokrātiskās vērtības un tiesiskums pret tiem, kas cenšas tos graut.
Atgādinām dažus gadījumus, kad Latvijā ir bijušas problēmas ar naudas atmazgāšanas noziedznieku saukšanu pie atbildības.
Piemēram.
2019.gadā OECD ziņoja, ka Latvijā bija tikai viena krimināllieta par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ka tā bija slēgta bez apsūdzības1. OECD arī norādīja uz vairākiem gadījumiem, kad Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem, bet Latvijas iestādes neveica pietiekamu izmeklēšanu vai sadarbību ar citu valstu iestādēm.
2020.gadā Eiropas Komisija ziņoja, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija piemērojusi nepietiekamas sankcijas bankām par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem2. Eiropas Komisija arī norādīja uz nepilnībām FKTK darbībā un uzraudzībā, kas varētu ietekmēt tās neatkarību un efektivitāti.
2021.gadā Latvijas Radio ziņoja, ka prokuratūra ir slēgusi divas no trim lietām, kurās Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem.
Prokuratūra pamatoja savu lēmumu ar to, ka nav pierādījumu par noziedzīgu nodomu vai darbību no Latvijas puses. Šie lēmumi ir izraisījuši kritiku no bijušajiem prokuroriem un ekspertiem, kas apgalvo, ka prokuratūra ir zaudējusi savu apņemšanos un spējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu.
Arī 2022.gadā un šogad Latvijas Republikā ģenerālprokurora Jura Stukāna vadītās prokuratūras un Jēkaba Straumes vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības rezultātā ir izbeigtas vairākas skandalozas un skaļas lietas, kas izsauc sašutumu, ņemot vērā, ka pierādījumus bija palīdzējuši dabūt arī mūsu NATO sabiedrotās Amerikas Savienoto Valstu specdienesti cīņā ar organizēto noziedzību, korupciju, naudas atmazgāšanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un citiem smagiem noziegumiem.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
