Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā mazākuma akcionārs tiesā apklusināja “Maxima” milžus

Jānis Arturs Vērdiņš, speciāli Pietiek
22.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem Lietuvā izcēlās pamatīgs skandāls, kurā tika iesaistīts “nacionālais lepnums” – lielveikals „Maxima” jeb precīzāk – veikalu īpašnieks “Vilniaus prekyba”. Uzņēmuma mazākuma akcionārs Mindaugs Marcinkevičs (Mindaugas Marcinkevičus) publiski nosodīja vairākuma akcionārus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Lielie neklusēja un iesūdzēja M.Marcinkeviču tiesā par reputācijas graušanu. Pēc piecu gadu tiesāšanās, saprotot, ka neko nepanāks, “lielie milži” savu prasību atsauca. Savukārt tiesa atzinusi, ka mazākuma akcionāram ir tiesības publiski paust savu viedokli par uzņēmumā notiekošo.

Piecus gadus mēģina apklusināt mazākuma akcionāru

Lielveikala “Maxima” īpašnieki 2015. gada augustā devās uz tiesu par M. Marcinkeviča publiski izteiktajiem apgalvojumiem attiecībā uz grupas uzņēmumiem un to individuālajiem akcionāriem. M. Marcinkevičs, kam pieder apmēram 10% akciju dažādos “Vilniaus Prekyba” grupas uzņēmumos, iepriekš bija publiski paudis, ka “Vilniaus Prekyba” pielieto “īpaši agresīvu” nodokļu plānošanas sistēmu, būtībā – izvairās no godīgas nodokļu maksāšanas.

“Vilniaus prekyba” pārstāvji noliedza pārmetumus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un apgalvoja, ka tādā veidā M. Marcinkevičs cenšas agresīvā veidā panākt labāku rezultātu savai vēlmei izstāties no akcionāru skaita, vienkāršāk sakot – “uzsit cenu” savām akcijām. Tiesai tika lūgts pieņemt lēmumu, ka informācija, ko 2015. gadā publiski izplatīja M. Marcinkevičs par iespējamo nodokļu nemaksāšanu, neatbilst patiesībai un kaitē uzņēmuma reputācijai.

Savukārt 2018.gada vasarā “Vilniaus Prekyba”, tā pārvaldītāji Nerijus Numa (Nerijus Numa, iepriekš zināms ar uzvārdu Numavičius) un kompānija “Leksita”, kā arī individuālie akcionāri Vlads Numavičs (Vladas Numavičius), Ignas Staškevičs (Ignas Staškevičius) un Mindaugs Bogdanovičs (Mindaugas Bagdonavičius)  vērsās tiesā ar prasību pret M.Marcinkeviču par zaudējumu piedziņu.

Prasītāju ieskatā mazākuma akcionārs ar saviem izteikumiem bija radījis materiālos un nemateriālos zaudējumus kā uzņēmumam, tā lielajiem akcionāriem. “Vilniaus prekyba” aprēķināja nodarītos zaudējumus 1,1 miljona eiro apmērā. N. Numa – 300 tūkstoši eiro, “Leksita” - 100 tūkstoši eiro, koncerna mazākuma akcionāri V. Numavičs, I. Staškevičs un M. Bagdonavičs – 50 tūkstoši eiro katrs. Kopā – 1,6 miljoni eiro.

“Maxima” zaudē pēc pilnas programmas

Atšķirībā no Latvijas, kur “Maxima” īpašniekiem tikko izdevās izvairīties no atbildības par Zolitūdē notikušo traģēdiju, Viļņas tiesā lielais mazumtirdzniecības milzis zaudēja “vienos vārtos”. Vispirms 27.februārī Lietuvas Augstākā tiesa beidzot nolēma, ka M. Marcinkevičam ir tiesības izteikt savu viedokli par grupas nodokļu politiku, un prasība atzīt šos apgalvojumus par nepamatotiem tika noraidīta.

“Ar šo lēmumu tiesa trešo un pēdējo reizi noraidīja N. Numas un citu prasību pret mazākuma akcionāru M. Marcinkeviču, apsūdzot viņu par neprecīzu informācijas izpaušanu par “Vilniaus prekyba” piemērotajām nodokļu politikām,” iepriekš medijiem bija paudis atbildētāja pārstāvis K. Švirins.

Acīmredzot saprotot, ka nekādu kompensāciju piedzīt neizdosies, “Vilnius Prekyba” un pārējo “apbižoto” akcionāru prasība par zaudējumu piedziņu aprīļa sākumā tika atsaukta. Jeb, kā savā paziņojumā norādījusi Viļņas apgabaltiesa: “Pieteikuma iesniedzēji neminēja savas prasības atsaukšanas iemeslus, bet no lietas datiem ir skaidrs, ka prasības atsaukšanas iemesls nav zaudējumu atlīdzināšana no M.Marcinkeviča puses.”

Respektīvi – zaudējumu nodarīšanā vainotā persona nav samaksājusi ne centa, tomēr prasītāji nolēmuši tālāk netiesāties. Vēl vairāk – tiesa uzlika par pienākumu “Maxima” akcionāriem atmaksāt M.Marcinkevičam tiesāšanās izdevumus 3100 eiro apmērā. Tiesas ieskatā prasītāji ir tie, kuriem jāsedz tiesāšanās izdevumi šajā lietā.

Lieki piebilst, ka šāds tiesas lēmums ir smags sitiens “Vilnius Prekybas” augstprātībai – galu galā ne vien nav izdevies “aizbāzt muti” netīkamam personāžam, bet beigās pat nākas viņam samaksāt par “radītajām neērtībām”.

Der atcerēties – mazs cinītis gāž lielu vezumu

Protams, M.Marcinkevica uzvara Lietuvas tiesā milzu satricinājumus lielajā “Maxima” īpašnieku grupā neradīs. Varēs paburkšķēt viens uz otra, meklēt iekšēji vainīgos, kurš izvēlējās advokātus, kas nejēdz vinnēt tiesu, varbūt pavillosies kādā “akcionāru Whats App” grupā. Bet varbūt liks aiz auss, ka lielā akciju sabiedrībā jārēķinās ar katru akcionāru un nevar visu toni noteikt tikai lielie. Sak’ – tu, sīkais, pastāvi malā, mēs jau esam izlēmuši.

Mazākuma akcionāru tiesības allaž ir bijis karsts kartupelis, ko grūti noturēt rokā, bet arī zemē mest sirdsapziņa neļauj.

Arī Latvijā mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Vienlaikus diskutējam gan par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, gan par to, ka mazākuma akcionāru intereses netiek ņemtas vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Lai atceramies nesenās peripetijas ar varas dalīšanu “Olainfaram” vai vienkāršam cilvēkam nesaprotamo “Latvijas Gāzes” sadalīšanu vairākos uzņēmumos.

Tomēr M.Marcinkeviča uzvara par lielo milzi “Maximu” dod skaidru signālu, ka “mazs cinītis var apgāzt lielu vezumu” un lielajiem milžiem nebūs ķerties pie tekstiem par “pasūtījumi”, “melno PR” un neslavas celšanu ik reizi, kad kāds mazākuma akcionārs atļausies paust vairākumam netīkamu viedokli.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...