Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā mazākuma akcionārs tiesā apklusināja “Maxima” milžus

Jānis Arturs Vērdiņš, speciāli Pietiek
22.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem Lietuvā izcēlās pamatīgs skandāls, kurā tika iesaistīts “nacionālais lepnums” – lielveikals „Maxima” jeb precīzāk – veikalu īpašnieks “Vilniaus prekyba”. Uzņēmuma mazākuma akcionārs Mindaugs Marcinkevičs (Mindaugas Marcinkevičus) publiski nosodīja vairākuma akcionārus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Lielie neklusēja un iesūdzēja M.Marcinkeviču tiesā par reputācijas graušanu. Pēc piecu gadu tiesāšanās, saprotot, ka neko nepanāks, “lielie milži” savu prasību atsauca. Savukārt tiesa atzinusi, ka mazākuma akcionāram ir tiesības publiski paust savu viedokli par uzņēmumā notiekošo.

Piecus gadus mēģina apklusināt mazākuma akcionāru

Lielveikala “Maxima” īpašnieki 2015. gada augustā devās uz tiesu par M. Marcinkeviča publiski izteiktajiem apgalvojumiem attiecībā uz grupas uzņēmumiem un to individuālajiem akcionāriem. M. Marcinkevičs, kam pieder apmēram 10% akciju dažādos “Vilniaus Prekyba” grupas uzņēmumos, iepriekš bija publiski paudis, ka “Vilniaus Prekyba” pielieto “īpaši agresīvu” nodokļu plānošanas sistēmu, būtībā – izvairās no godīgas nodokļu maksāšanas.

“Vilniaus prekyba” pārstāvji noliedza pārmetumus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un apgalvoja, ka tādā veidā M. Marcinkevičs cenšas agresīvā veidā panākt labāku rezultātu savai vēlmei izstāties no akcionāru skaita, vienkāršāk sakot – “uzsit cenu” savām akcijām. Tiesai tika lūgts pieņemt lēmumu, ka informācija, ko 2015. gadā publiski izplatīja M. Marcinkevičs par iespējamo nodokļu nemaksāšanu, neatbilst patiesībai un kaitē uzņēmuma reputācijai.

Savukārt 2018.gada vasarā “Vilniaus Prekyba”, tā pārvaldītāji Nerijus Numa (Nerijus Numa, iepriekš zināms ar uzvārdu Numavičius) un kompānija “Leksita”, kā arī individuālie akcionāri Vlads Numavičs (Vladas Numavičius), Ignas Staškevičs (Ignas Staškevičius) un Mindaugs Bogdanovičs (Mindaugas Bagdonavičius)  vērsās tiesā ar prasību pret M.Marcinkeviču par zaudējumu piedziņu.

Prasītāju ieskatā mazākuma akcionārs ar saviem izteikumiem bija radījis materiālos un nemateriālos zaudējumus kā uzņēmumam, tā lielajiem akcionāriem. “Vilniaus prekyba” aprēķināja nodarītos zaudējumus 1,1 miljona eiro apmērā. N. Numa – 300 tūkstoši eiro, “Leksita” - 100 tūkstoši eiro, koncerna mazākuma akcionāri V. Numavičs, I. Staškevičs un M. Bagdonavičs – 50 tūkstoši eiro katrs. Kopā – 1,6 miljoni eiro.

“Maxima” zaudē pēc pilnas programmas

Atšķirībā no Latvijas, kur “Maxima” īpašniekiem tikko izdevās izvairīties no atbildības par Zolitūdē notikušo traģēdiju, Viļņas tiesā lielais mazumtirdzniecības milzis zaudēja “vienos vārtos”. Vispirms 27.februārī Lietuvas Augstākā tiesa beidzot nolēma, ka M. Marcinkevičam ir tiesības izteikt savu viedokli par grupas nodokļu politiku, un prasība atzīt šos apgalvojumus par nepamatotiem tika noraidīta.

“Ar šo lēmumu tiesa trešo un pēdējo reizi noraidīja N. Numas un citu prasību pret mazākuma akcionāru M. Marcinkeviču, apsūdzot viņu par neprecīzu informācijas izpaušanu par “Vilniaus prekyba” piemērotajām nodokļu politikām,” iepriekš medijiem bija paudis atbildētāja pārstāvis K. Švirins.

Acīmredzot saprotot, ka nekādu kompensāciju piedzīt neizdosies, “Vilnius Prekyba” un pārējo “apbižoto” akcionāru prasība par zaudējumu piedziņu aprīļa sākumā tika atsaukta. Jeb, kā savā paziņojumā norādījusi Viļņas apgabaltiesa: “Pieteikuma iesniedzēji neminēja savas prasības atsaukšanas iemeslus, bet no lietas datiem ir skaidrs, ka prasības atsaukšanas iemesls nav zaudējumu atlīdzināšana no M.Marcinkeviča puses.”

Respektīvi – zaudējumu nodarīšanā vainotā persona nav samaksājusi ne centa, tomēr prasītāji nolēmuši tālāk netiesāties. Vēl vairāk – tiesa uzlika par pienākumu “Maxima” akcionāriem atmaksāt M.Marcinkevičam tiesāšanās izdevumus 3100 eiro apmērā. Tiesas ieskatā prasītāji ir tie, kuriem jāsedz tiesāšanās izdevumi šajā lietā.

Lieki piebilst, ka šāds tiesas lēmums ir smags sitiens “Vilnius Prekybas” augstprātībai – galu galā ne vien nav izdevies “aizbāzt muti” netīkamam personāžam, bet beigās pat nākas viņam samaksāt par “radītajām neērtībām”.

Der atcerēties – mazs cinītis gāž lielu vezumu

Protams, M.Marcinkevica uzvara Lietuvas tiesā milzu satricinājumus lielajā “Maxima” īpašnieku grupā neradīs. Varēs paburkšķēt viens uz otra, meklēt iekšēji vainīgos, kurš izvēlējās advokātus, kas nejēdz vinnēt tiesu, varbūt pavillosies kādā “akcionāru Whats App” grupā. Bet varbūt liks aiz auss, ka lielā akciju sabiedrībā jārēķinās ar katru akcionāru un nevar visu toni noteikt tikai lielie. Sak’ – tu, sīkais, pastāvi malā, mēs jau esam izlēmuši.

Mazākuma akcionāru tiesības allaž ir bijis karsts kartupelis, ko grūti noturēt rokā, bet arī zemē mest sirdsapziņa neļauj.

Arī Latvijā mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Vienlaikus diskutējam gan par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, gan par to, ka mazākuma akcionāru intereses netiek ņemtas vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Lai atceramies nesenās peripetijas ar varas dalīšanu “Olainfaram” vai vienkāršam cilvēkam nesaprotamo “Latvijas Gāzes” sadalīšanu vairākos uzņēmumos.

Tomēr M.Marcinkeviča uzvara par lielo milzi “Maximu” dod skaidru signālu, ka “mazs cinītis var apgāzt lielu vezumu” un lielajiem milžiem nebūs ķerties pie tekstiem par “pasūtījumi”, “melno PR” un neslavas celšanu ik reizi, kad kāds mazākuma akcionārs atļausies paust vairākumam netīkamu viedokli.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...