Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie biedri un draugi! Paldies par uzticēto darbu partijas valdē. Dažas pārdomas pēc kongresa par tālāko. Paldies visiem, kas man uzticēja iespēju strādāt partijas valdē. Kā jau minēju savā pieteikumā, mans mērķis ir strādāt pie tādas partijas stratēģijas, kura ļautu:

a) ievēlēt 14. Saeimā 4-8 “Par!” deputātus

b) ietekmēt valsts attīstību caur darbu valdībā (nevis parlamenta vai ārpusparlamenta opozīcijā)

c) ievēlēt Saeimā vismaz 34 liberāli demokrātiskus deputātus (plašā šī jēdziena izpratnē), kuri nepieļautu Satversmes grozīšanu, ST un Eiropas tiesu spriedumu ignorēšanu un nacionālo tiesību pārākumu pār ES tiesībām.

Es uzskatu, ka visi trīs šie mērķi ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi, jo bez B. un C. nav liela labuma no liela A. Un otrādi. Tāpēc atļaujiet piemetināt dažus vārdus un skaitļus tām vēlēšanu rezultātu un sabiedriskās domas aptauju analīzēm, kuras jau ir izskanējušas/uzrakstītas.

(1)

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir ADEKVĀTI mūsu pašreizējai jaudai. Jā, ir ievēlēts divreiz mazāks deputātu skaits, nekā valde to bija mērķējusi/prognozējusi. 30. aprīlī veiktajā valdes aptaujā vidējais mērķis bija 16.5 “Par!” deputāti. Vienīgi Dace Bluķe ar savu pašvaldību pieredzi precīzi novērtēja iespējamo rezultātu. Man jāsaka, ka arī es pats ar savu mērķprognozi 15 biju kopā ar optimistisku vairākumu. Bet šis iznākums, raugoties atpakaļ un redzot vēlēšanu rezultātu zaļi-nacionāli-reģionālo karti, ir pieklājīgs. Un tas nav tikai labas/sliktas kampaņas rezultāts, bet arī daudzu faktoru kopums, kuru šeit neanalizēšu.

Norādīšu vien uz to, ka reizēm mums ir dabiska tendence grupdomāšanas optimismā nenovērtēt situāciju. Mana mērķprognoze 15 balstījās cerībā, ka lielākā daļā novadu mums tomēr varētu izdoties pārvarēt 5% barjeru (+ Valmiera, Mārupe, Tukums) un ka vēl pa kādam deputātam vairāk būs Ogrē, Jūrmalā, Ropažos (un, protams, Rēzeknes novadā).

Kā jau esmu rakstījuši, no mūsu sarakstiem ievēlēja, pirmkārt, daudzus cilvēkus ar citu partiju deputātu, deputātu kandidātu vai pašvaldības darba pieredzi. Šie cilvēki ir pazīstami savos novados un par viņiem balsoja (ne obligāti un varbūt vietumis pat par spīti “Par!” zīmolam). Un šie cilvēki nav ne par centu sliktāki deputāti nekā mūsu “jaunais iesaukums”, par kuru, protams, īpašs prieks. Arī jaunajā iesaukumā visspēcīgāk nostartēja tie kandidāti, kuriem ir reālas saknes, tīkli, sabiedriskā darba un darba un pilsoniskās līdzdalības pieredze vietējā pilsētā/novadā.

Nekādas reklāmas/kampaņas nevar aizstāt reālu iesakņotību, tīklojumu un agrāku aktīvismu. To cita starpā pierādīja arī Rīgas domes vēlēšanas, kurās Progresīvie ar saviem mikroburbuļiem viegli savāca nelielu, bet pietiekami lielu plusu skaitu, lai atstātu aiz sevis Par! un LA kandidātus.

Pamācošs man liekas Mārupes piemērs. Vēl pirms mazāk nekā gada nodaļa tikās ar jauno Babītes domes vadītāju Aivaru Osīti, jutās kā domubiedri un aicināja pievienoties “Par!”. Viņš tomēr izvēlējās iestāties LA - pašvaldību vadītāji ir pragmatiski cilvēki. Un līdz ar apvienības lēmumu “iesaldēties” un startēt atsevišķi jaunajā Mārupes novadā pēc vēlēšanā A.Osītis vairs nav ne mērs, ne vicemērs, lielnovadu vada vecie labie LRA un NA kadri, bet Par! un Pro ir ārpusdomes opozīcijā.

Ja “Par!”, Progresīvie un LA būtu startējuši kopā, tad rezultāts (4.4+4.5+17.0=25.5 ), iespējams, būtu teju tāds pats kā Rīgā (26%). Protams, mūsu atsevišķais rezultāts ir krietns un pieklājīgs, līdz 5% pietrūka tikai 40 balsis, un noteikti ir kāda kampaņas nepilnība, kura neļāva šīs balsis iegūt. Tas pats droši vien attiecas uz Progresīvajiem. Bet nu ir, kā ir.

Pamācošs man šķiet arī Liepājas un Ogres piemērs pēc vēlēšanām. Būtībā abās vietās mūsu deputātus demonstratīvi atstāj ārpus jēgpilnas līdzdalības iespējām IDEOLOĢISKU motīvu dēļ. Mūsu partijas deputātu izolēšana ir paraugs konservatīvo vērtību īstenošanai. Un šis ir aspekts, par kuru mums jādomā Saeimas vēlēšanu kontekstā. Mūsu 7-10 deputātu nelielā spilgti (sarkan-)dzeltenā frakcija varētu būt pirmais kandidāts uz “ideoloģisku” izslēgšanu no koalīcijas centriski-nacionāli-konservatīvam vairākumam (kura pamatu veidotu NA+ZZ+JV).

(2)

“Par!” saraksti (atsevišķie un kopīgie) pašvaldību vēlēšanās 12 novados saņēma 5.1% balsu. Ja no šī rezultāta atskaita partneriem (JV, Pro, JKP) “piekritīgo” daļu, tad dabūjam Par! vidējo ap 4.0% . Protams šīs nav Saeimas vēlēšanas, pašvaldībās balso par konkrētiem zināmiem/vietējā aktīviem cilvēkiem. Un to arī mūsu gadījumā labi parādīja labie un ļoti labie rezultāti, piemērām, Lielvārdē, Ropažos un Jelgavā.

Raugoties ar Saeimas vēlēšanām tāpēc vairāk rūp mūsu rezultāti pilsētās, kur mēs startējām nevis ar esošiem vietējiem deputātiem/pašvaldības cilvēkiem/vietējiem aktīvistiem & līderiem, bet gan drīzāk tīri kā zīmols. Un te ir ko parēķināt

Mārupes novads 4.4%

Ogres novads (ārpus Lielvārdes novada) 3.6%

Valmieras novads 2.1%

Dienvidkurzemes novads 2.1%

Tukuma novads 2.4%

Siguldas novadā Pro 3.3%

Vidēji šajā izlasē - ap 3%.

Ievēroju, ka novados, kur nodaļas un saraksti parādījās pēdējā brīdī (Dienvidkurzemē un Tukumā) ir teju identisks rezultāts ar dzīvesvietu, kurā radās mūsu pirmā nodaļa un gatavošanās vēlēšanām ilga vismaz gadu (Valmierā). 2.1-2.4 Iespējams, ka tā ir mūsu zīmola “Par!” dabiskā vilkme šajos novados,

Tāpēc izvirzu konstruktīvai apspriešanai un alternatīviem aprēķiniem tēzi:

Kustībai “Par!” Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē ir aptuveni 3% vēlētāju bāze.

(2a)

Rīgā noteikti šis atbalsts ir lielāks. RD vēlēšanās par APP! nobalsoja 26%. Pie normālās Saskaņas vēlētāju aktivitātes tie būtu 20.5% No tiem viena ceturtā daļa varētu būt Progresīvo vēlētājs (tāds bija Pro īpatsvars AP+P vēlētāju vidū 2018. un 2019. gada vēlēšanās. No atlikušajiem 15 procentpunktiem viena daļa ir UšakovaAtlaidēju – ApvienotāSaraksta - LīderaStaķa un 470000 EUR vēlēšanu kampaņas faktors. Bet būsim optimistiski un piešķirsim sev 10 no šiem 15 procentpunktiem.

(2b)

Man nav īsti padoma, kā novērtēt mūsu partijas vēlētāju loku Latgalē. 2018. gadā AP! ar Bondaru saņēma 4.6%, Progresīvie 0.9%. SKDS aptaujās šogad maijā par Kustību “Par!” bija gatavs balsot 1 no 66 respondentiem, kuriem bija viedoklis par savu politisko izvēli (tas ir, 1,5%). Būsim mēreni optimisti un piešķirsim sev Latgalē pusi no Bondara AP! rezultāta: 2.3%

(2c)

Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē kopā dzīvo 41% Latvijas pilsoņu

Rīgā- 35%, bet Latgalē 14% Latvijas pilsoņu.

Tātad “Par!” elektorāts šobrīd varētu būt lēšams šādi

Vidzeme, Kurzeme, Zemgale: 3% no 41pp = 1.23pp

Rīga: 10% no 35pp = 3.50pp

Latgale: 2.3% no 14pp = 0.32pp

Kopā: 5.05 procentpunkti.

(3)

 Protams, mēs varam pielietot arī citas metodes. Piemērām, raudzīties uz AP! reitingiem un atseviški mērītajiem Par! un LA reitingiem un, balstoties uz šīm aptaujā, piešķirt sev divas trešdaļas no esošā AP reitinga (tas būtu savi 6-7 procentpunkti).

 Bet ir diezgan ticami pieņemt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu un Kustība “Par!” pašlaik ir “piecarpus procentu partija”.

 Mazliet lielāku procentu aptaujas uzrāda Progresīvajiem (vidēji 6.5%). Bet tās nav pārbaudītās. Un pēc vēlētāju nezūdamības likuma ir jāpieņem, ka savi 4.5% vēlētāju ir Latvijas attīstībai (kurai nu ir arī diezgan vērā ņemama atbalsta infrastruktūra Vidzemē un Zemgalē ievēlēto pašvaldības deputātu personā.)

(4)

Mums priekšā vēl ir:

- otrā kovidziema un gan jau vēl kāds lokdauns (un jācer, ka ne skolu slēgšana)

- citu partiju vēlētāju vakcīnskepse, un mūsu vēlētāju vakcīnentuziasms un nepamierinātība vakcīnskeptiķiem, un lēni vakcinējošo valdību, kura nekādi nevar panākt atgriešanos normalitātē

- 2022 budžeta pieņemšan un no tās iespējami izrietošā neapmierinātība (par nepietiekamām algām vai sliktiem nodokļiem utt.) vai pat valdības šūpošanās

- pagaidām kopumā vēstutiski zemais vērtējums valdības darbam (un tajā mēs esam ciešā, nesaraujamā sasaitē ar Kariņu).

- Šleserisma-Gobzemisma-Lembergisma-Trampisma-Antivakserisma-FacebookDezinfo ne līdz galam prognozējamais potenciāls

- NA/LRA iespējama apvienība uz Saeimas vēlēšanām (pēc analoģijas ar Rīgu)

- svaigas sejas ZZS sarakstu priekšgalā

- Satversmes 110. panta grozīšanas process Saeimā, kurā, iespējams, apcvienosies visu partiju reakcionāri

(5)

Abstrahējoties no praktiskiem un organizatoriski-tiesiski-finansiāliem apsvērumiem pastāv vairākas iespējas virzīties uz vēlēšanām šajos apstākļos

(5a)

Kustība “Par!” piedalās ar savu sarakstu Saeimas vēlēšanās un cenšas iegūt 5-7 procentus balsu.

Daži nepieciešamie elementi un jautājumi:

- Kas ir piecas jaudīgas lokomotīves piecos vēlēšanu apgabalos, kurām ir puslīdz pārbaudāma/nomērāma vilkme tieši šajos vēlēšanu apgabalos; pozitīvs reitings, krietna atpazīstamība, reģionālā piesaiste (īpaši Latgalē un Kurzemē)? Kas ir vēl 10 “otrie numuri”? Kas ir 115 kandidāti, ar kuriem piepildīt sarakstus?

- Vai Kustības ”Par! pārstāvju padarīto valdībā un kovidkrīzes pārvarēšanā vēlētāji novērtē adekvāti un neļaujas iespaidoties no kritiķiem spektrā no žurnāla IR līdz “avīzei” NRA?

- Kā konkurenci sajūt Progresīvie un LA - kā cīņu uz dzīvību vai nāvi zem piecprocentu barjeras? cik konstruktīva ir viņu attieksme, rīcība un taktika?

- Ko dara “modernais vēlētājs”, kuram nu ir izvēle starp trim “piecprocentu” sarakstiem (Par!, Pro, LA) un vienu “15-procentu” sarakstu (Jaunā Vienotība)

- Kāds ir Par! pieejamais un iespējamais budžets? Kas par to liecina?

 (Kontekstam: 2018 vēlēšanu gadā valdības partiju izdevumi bija 380 tk NA, 530 tk V/JV un 1050 tk ZZS.)

- kas ir mūsu “ministru kandidāti” ticamai dalībai 14 nozaru debatēs?

- kas liecina par mūsu saraksta un kandidāti ticamu ievēlamību (piemērām, ja un kad SKDS/Factum sāk mērīt Kustību “Par!” atsevišķi un sāk publicēt trīsprocentu reitingus)?

- kas konkrēti ir piecu apgabalu kampaņas atalgotie koordinatori (sk. pašvaldību vēlēšanu secinājumus)?

Kas, kad, kur, kā, kāpēc, cik … Visi šie jautājumi, protams, ir jāatbild gan šajā arī katrā no tālākajām minētajām iespējām.

(5b)

“Lielās teltis”

 Apvienība AP+Pro, kas apvienotu 17 procentus +vēlētāju un iegūtu 19 vietas Saeimā.

Apvienība AP+JV, kas apvienotu 20+ procentus vēlētaju un iegūtu 22-24 vietas Saeimā.

Tādas šobrīd ir grūti iedomājamas, jo to dalībniekiem nav skaidras visiem kopīga ārēja apdraudējuma sajūtas (kura vēlēšanu koalīcijā Ungārijā vieno sociālistus un radikālpatriotisko Jobbik.

(5c)

Apvienība AP! restartējas, pārveido attiecības uz detalizētiem (iespējams, konfederatīviem) principiem, saņemas, vienojas par kopīgu mērķi, iegulda spēkus kopīgu panākumu radīšanā un vēlēšanās saņem puslīdz taisnīgu daļu no dividendēm no, inšallā, kovidkrīzes pārvarēšanas sajūtas sabiedrībā nākošajā vasarā. (Šīs dividendes gan vēl būs jādala ar Jauno Vienotību vēl nenosakāmā proporcijā, bet pēdējā pusotra gada reitingi liecina, ka mēs varam droši pacīnīties par līdzīgu dividenžu skaitu. Teiksim, 13:13).

 (Te man liekas svarīgs Edgara Jēkabsona kongresā teiktai, ka šādā gadījumā ļoti nopietni būtu jāapsver nevis atsevišķi/hermētiski “Par!” un LA veidoti AP! saraksti, kā tas Rīgā un Vidzemē bija 2018. gadā, un kā ir minēts prezentācijas Domei, bet gan īsti kopīgi saraksti.)

Vēl viena praktiska nianse, kas jāņem vērā: 2022. gada budžeta veidošanas/dalīšanas/cīkstēšanās process sākas ausgustā. Ja AP uz vēlēšanām iet kopā, tad tā ir cīņa par kopīgām prioritātēm un panākumiem. Ja atsevišķi, tad loģiska ir sāncensība par budžeta sadali, jo katra partija cenšas panākt vairāk “savai” nozarei, no kuras veiktspējas ir atkarīgi katras atsevišķas partijas rezultāti (IeM vs VARAM, VM vs AiM).

(5d)

Vēl neeksistējoša Apvienība Progresīvie/Par!, kas mērķētu uz pašreizējiem summārajiem 12 procentiem “Par!” un Progresīvo elektorāta. Šādas apvienības ministri un deputāti atrastos interesantā pozīcijā uz un starp diviem krēsliem valdībā un opozīcijā. Ar (virtuālo) premjera kandidātu un apvienības līderi Mārtiņu Staķi tā būtu tiešs un ass izaicinājums Vienotībai un pretinieks Attīstībai (jo nenovēršami tās “DNS kods” būtu “mēs esam godīgāki par vieniem un sociālāki par otriem un progresīvāki par visiem!”). Loģiski, konkurenti “modernajā” flangā (nemaz nerunājot par NA un JKP) objektīvi nebūtu ieinteresēti “Par!” ministru un deputātu panākumos, budžetos utt. Lai arī lielāka saasinājumu gadījumā valdība atlikušo laiku varētu nostrādāt arī bez “Par!” ministriem un deputātiem, tomēr drīzāk mūsu koalīcijas partneriem varētu būt interesantāk nevis ļaut mums nonākt opozīcijā, bet gan vājināt mūsu sniegumu valdībā vai panākt, ka kovidkaujas lauku mēs pametam paši.

Jebkurā gadījumā Progresīvie/Par! apvienību konkurenti censtos pozicionēt kā

- kreisie liberāļi-radikāļi (kāmēr Vienotība ir moderna un centriska)

- Rīgas partija (stabiņu, karogu, praida partija)

- kovidķibeles partija

Aptaujas un introspekcija liek domāt, ka ne visi pašreizējie “Par!” atbalstītāji dotos balsot par Progresīvie/Par!. Vērā ņemama daļa dotos Vienotības virzienā, jo Progresīvie viņiem būtu par karstu.

Nonākšana “kreisajā ārmalā”, protams, pati par sevi vēl nav nekas traģisks, bet tā varētu sagatavot labu augsni Progresīvie/Par! frakcijas izolēšanai ārpus valdības pēc vēlēšanām. Ja raugāmies uz jūnija SKDS aptaujas rezultātiem, tad šomēnes ievēlētā Saeimā būtu 17 ZZS, 17 NA, un 15 JV deputāti. Ja šos 49 papildinām ar daļu sadalītā AP! vēlētājiem, dabūjam vairākumu, kurš pēc vēlēšanā var izvēlēties starp dažādiem koalīcijas variantiem.

Skat. SKDS rezultātus https://bit.ly/3AqHW8G un uz tiem modelēto Saeimu https://bit.ly/3ArFvmd.

(6)

Atgriežoties pie sākotnējās mērķu trijotnes (vairāk Par! deputātu, līdzdalība valdībā un 34+ liberāldemokrātiski deputāti Saeimā) es sev jautāju, kā izvērtēt un salīdzināt

- risku neiekļūt Saeimā vispār, paliekot zem 5% barjeras ar savu atsevišķu sarakstu un iespēju iegūt savu suverēnu 6-8 deputātu frakciju un rīkoties brīvi un savpatīgi

- risku saņemt pieticīgu rezultātu AP! sarakstā (teiksim 3-4 no 9-10 vietām) un iespēju gandrīz droši būt valdībā un atgriezties Saeimā mums dabiskajā līmenī: 5-8 no 11-15 apvienības vietām Saeimā

- risku saņemt nezināmu rezultātu apvienotajā Progresīvie/Par! sarakstā (x no 9-11 vietām) un iespēkopā ar Saskaņu, Gobzemu un Šleseru veidot daudzveidīgu opozīciju centriski-konservatīvai koalīcijai

(7)

Par 34 liberāldemokrātiem Saeimā, kuri nosargātu cilvēcīgu Satversmi.

Pašreizējo SKDS un Factum aptauju vidējais rāda - ja vēlēšanas būtu rīt, tad Pro saņemtu 7-8 AP 10-11 un JV 13-15 vietas Saeimā. Vidēji 32. Šo saglabājot un nostiprinot, šis Mērķis-34 ir absolūti reāls.

Es paturu prātā, ka sadalot šo pirmreizinātājos un pārdalot to vēl nezināmā un neprognozējamā veidā, ir iespējams arī tāds rezultāts, kurā divas no četrām partijām paliek zem 5% barjeras un visi kopā tad bruņojas ar lielu, ļoti lielu pacietību opozīcijā ļoti pārliecinošam nacionāli-populārkonservatīvam vairākumam, kas iekārto Latviju pēc sava ģīmja un līdzības.

Mēs saucam sevi par sociāli liberālu partiju. Un tas laikam ir pareizi. Kustības “Par!” manifestā un programmā mēs šo terminu nelietojām, bet ar laiku tas iegājās, jo ļauj īsā terminā atšķirt “klasiski liberālo” LA no “konservatīvi liberālās” Vienotības no “socāli liberālā” Par! no progresīvajiem Progresīvajiem. Ceru, ka tas tā arī paliks. Ka mēs uzturēsim savu atsevišķo identitāti, nostāju, programmu un organizāciju.

Praktiski, mūsu ietekmes atslēga ir un pārskatāmā nākotnē var būt tajā ka mēs esam moderno spēku centrā, ka spējam sadarboties ar Progresīvajiem, Vienotību un Attīstību. Centrā arī politisku nostādņu un stila ziņā. Stratēģiski būtu šajā centrā arī jāpaliek.

Protams visiem “centriem” ir risks tikt “noēstiem” no ārmalām. Būt kategoriski liberālam vai sociālam vai zaļam vai pretkorumpantam mēdz būt skaidrāk un saprotamāk. ("Aukstam vai karstam vajag būt, jo remdenos izspļauj,” saka brāļi Kaudzītes.)

Nonākt ārmalā gan var nozīmēt arī nonākt ārpus varas. Kas pats par sevi nav traģiski, vienīgi mēdz būt letāli.

Es ticu, ka mums ir iespēja saglabāt sevi šajā moderno spēku centrā.

Ne tikai progammatiski, bet arī mūsu “pozicionējumā”. Daži no mums atceras:

- Pieredzējušāki un mērenāki par Progresīvajiem

- Ideālistiskāki un sociālāki par Attīstību

- Modernāki un zaļāki par Vienotību

- Liberālāki par JKPV-NRA-ZZS-LuK-L1V

(9)

Sociālie liberāļi politiskajā spektrā Eiropā ir nišas produkts. Pat salīdzinoši modernās un liberālās sabiedrībās.

 D66 Nīderlandē 12%, Radikale Venstre Dānijā 9%, E200 Igaunijā 4.4%, PS Slovākijā 7%, Venstre Norvēģijā 4.4%, Spring un UED Polijā ap 1-2%, Jabloko Krievijā pat ziedu laikos ap 5%.

Respektīvi, es uzskatu, ka Kustībai Par! tuvākajos gados NAV iespējams vienlaikus saglabāt savu identitāti UN no piecarpus-procentu-partijas kļūt par desmit-procentu-partiju. Jā, var nonākt Saeimā ar kādu apvienību ar 12% balsu un 6-8 deputātiem tajā, bet nē, nav iespējams kā atsevišķam politiskam produktam/zīmolam ar šiem konkrētajiem Latvijas vēlētājiem, konkrētajiem konkurentiem vēlēšanās un suicidālām politiskās atbildības jomām (citējot kādu mūsu kongresa viesi) cīnīties par 10% balsu. Toties bet pilnīgi noteikti var nākties pacīnīties par attalināšanos no 5% barjeras un pietuvošanas 6% “komforta zonai”.

(10)

 Daudzi iesaka piesaistīt partijas sarakstam kādu elektorālu lokomotīvi, “A klases zvaigzni”, kādu “sociāli liberālu citu Pabriku”, kas palīdzētu vēlēšanās. Iespējams, palīdzētu. Es tikmēr paturu prātā, ka

a) esošais Pabriks vēl ir politiski sveiks un vesels un varētu “vilkt” vai “stumt” vienu AP! vai citu LA sarakstu vēlēšanās

b) mums ir sava zvaigzne - Mārtiņš Staķis, kurš Rīgas latviešu vidū ir vismaz tikpat labi vērtēts kā (+39 -37) kā Pabriks (+37 -38) un Rinkevičs (+39 -40). Vienīgi Mārtiņam ir darba pilnas rokas, vadot Rīgu, un mums visiem ir svarīgi, lai viņam tas izdodas un lai pakāpeniski viņš palielinātu arī krievvalodīgo rīdzinieku atbalstu (+17 -43);

c) vienīgās citas “brīvās” A klases politisko līderu figūras, kuras ir zināmas sabiedriskās domas mērītājiem, ir mūsu pretinieki Lembergs un Ušakovs, kuri joprojām ir paši pieprasītākie premjera kandidāti Latvijā;

d) mums ir politiski dzīvas, smagos darbos iejūgtas un uz panākumiem vērstas “A2 klases” politiskās personības - mūsu ministri. Tieši no tā, kā novērtēs viņu un mūsu kā komandas panākumus, būs izšķirošā mērā atkarīgi mūsu rezultāti vēlēšanās. Mūsu vēlētājs, centriskais modernais, novērtē veiktspēju ne mazāk kā labu saukli, spēcīgu zīmolu, asprātīgu kampaņu vai patīkamu izskatu un runu. Atbalstīt šo mūsu politisko personību veiktspēju un tās pierādīšanu/komunikāciju būtu viens no svarīgākajiem partijas un tās valdes uzdevumiem. Un nevis viņu reitingu, bet visas partijas nākotnes izredžu dēļ.

(11)

Politikā, līdzīgi kā sportā, spēlē zvaigznes, bet uzvar komandas. Tādas, kurās atšķirībā no vesterniem, nodzītus zirgus nenošauj. To es nodomāju, atceroties kongresā dzirdēto Andra Skrides uzrunu.

Politikā nerimstoša atjaunināšanās, protams, ir svarīga. Ir, protams, izņēmumi. Aivars Lembergs pēc 30 darba un 15 kriminālvajāšanas gadiem joprojām ir populārākais premjera kandidāts un bauda gan latviešu, gan krievvalodīgo atbalstu.

Jāatzīst, ka es jau kopš 2002. gada ar zināmu regularitāti bruģēju ceļu jaunām asinīm, jaunām sejām, jauniem iesaukumiem Latvijas politikā. Un lepojos ar darbu ar jauno Dombrovski, mūžam jauno Kalnieti, un pavisam jaunajiem Staķi un Šteinu. Esmu novērojis faktu: lai politikā ievilktu jaunos, ir vajadzīgi vecie. Lai ievilkt jauno Pabriku, bija vecais Šķēle, lai ievilktu jaunos Dombrovski un Kariņu, bija Repše. Lai ieviktu jaunos Vj.Dombrovski un Pavļutu, bija Zatlers. Lai ievilktu jauno Staķi un Golubevu, bija vecie Pabriks un Pavļuts. Un pat vecā Vienotība kļuva par jaunu vienotību ar sirmajiem Kariņu un Kalnieti priekšplānā.

Un tas attiecas ne tikai uz “lokomotīvēm”, bet arī uz “ražošanas cehiem”. Katram jaunam un spožam Staķim, Ijabam un Ķirsim ir pa kādam vecam Knokam, Jaunupam un Kamparam. Ļoti labi, ka “lokomotīvju” un “ražotņu” atjaunotne notiek arī mūsu partijā.

Un vēl labāk, ja turpmākajā attīstībā mums būs ”griba apzināt un mācīties no pašu kļūdām (endogēnas attīstības modelis, paldies Aldim Austeram). Šo mācīšanos, cita starpā, bieži vislabāk var izdarīt tie paši cilvēki, kuri šīs kļūdas ir izdarījuši.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...