Kā Nodrošinājuma valsts aģentūrā „saimnieko” Ģirģena atstātā marionete
Pietiek lasītājs06.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā 2021. gada jūnijā toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pēdējā darba dienā iecēla ministrijas vecāko eksperti Ramonu Innusu, jo izbeidza iepriekš izsludināto konkursu.
R. Innusai nebija nekādas pieredzes un saprašanas iestādes vadīšanā, un loģiski, ka tāds vadītājs ir vadāms un ietekmējams. Tā tas notiek arī ar amatu konkursiem aģentūrā.
2021. gada beigās, izsludinot konkursu uz aģentūras direktora vietnieka, Īpašumu, bruņojuma un materiālo rezervju departamenta vadītāja amatu, jau iepriekš tika izlemts, kurš būs šajā amatā, un konkurss bija formāls. Taču jaunieceltais direktora vietnieks nostrādāja vien 2 nedēļas un aizgāja.
Tā kā amats ir ļoti nozīmīgs, jo šis departaments ir atbildīgs par daudzmiljonu iepirkumiem visā nozarē, ieskaitot robežu ar Baltkrieviju un Krieviju izbūvi, apsaimnieko daudzmiljonu vērtos īpašumu visā ministrijas sistēmā, tad R. Innusa “pavedās”, ka amatā bez konkursa jāieceļ pretendents, kurš arī piedalījās konkursā, - bijušais Centrāltirgus valdes loceklis Kaspars Zauls.
Šis numurs neizdevās, jo nelikumīgais rīkojuma projekts neizgāja saskaņošanas procedūru. Tāpēc 2022. gada janvārī tika izsludināts jauns konkurss un atkal formāli, jo bija uzrunāts piedalīties pretendents no Ekonomikas ministrijas.
R. Innusa izveidoja konkursa komisija, kurā pati bija priekšsēdētāja un kurā komisijas locekļi bija direktors vietnieks, Izņemto lietu, apsardzes un tehniskā atbalsta departamenta vadītājs Jānis Vonda, Administratīvi juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītājs Raimonds Dūcis un šī paša departamenta Personāla vadības un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Anna Kalniņa.
Jāpiebilst, ka R. Dūcis aģentūrā darbā tika iekārtots, pateicoties vienam no iepriekšējiem ministriem. R. Dūcis savukārt aģentūrā darbā iekārtoja Annu Kalniņu kā savu padoto. R. Dūci iepriekšējais aģentūras direktors no direktora vietnieka atstāja tikai par departamenta vadītāju.
Tā kā R. Dūcis atbild par iepirkumu organizēšanu, viņam ir ļoti svarīgi, kas būs izsludinātā konkursa departamenta vadītājs. Tam jābūt “savējam”. Uzrunātais Ekonomikas ministrijas pretendents no piedāvātās uzvaras konkursā atteicās, un konkursa komisijai nekas cits neatlika, kā virzīt nākamo labāko pretendentu.
Un te nu R.Dūcim bija gandrīz dūcis mugurā, jo nākamais pretendents ir principiāls un tāpēc tādu aģentūrā nevajag. Apstrādājot savu padoto A. Kalniņu un aģentūras direktori R. Innusu, tika nolemts, ka R. Dūcis sarakstīs “atbilstošus” protokolus, lai uz amatu atkal virzītu Centrāltirgus bijušo valdes locekli Kasparu Zaulu.
Turpinājums sekos…
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
