Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo” (attēlā - valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste).

LPS Tautsaimniecības komitejas locekļi aizvadītajā nedēļā prasīja paskaidrojumus no AST un ST vadītājiem par šo uzņēmumu prasībām daudzkāršot elektrības pārvades un sadales tarifus. Pasākumā piedalījās abu uzņēmumu valžu priekšsēdētāji Gunta Jēkabsone (AST) un Sandis Jansons (ST), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Tarifi daudzkāršosies!

Sarunas aktualitāte tāda, ka abi uzņēmumi kopā ar SPRK virza tādus tarifu projektus, kuru summā fiksētā maksa mājsaimniecībām tikai par tiesībām lietot elektrību, neskaitot patērētās elektrības cenu, kāps aptuveni septiņas reizes un sadales pakalpojumi gan fiziskām gan juridiskām personām būšot visaugstākie Baltijā.

Šāds tarifu pieaugums elektrības gala lietotājiem veidojas abu uzņēmu tarifu pieauguma summā, jo būtiskākais ST izdevumu pieauguma postenis ir pieaugums AST prasītajai maksai par elektrības ieplūdināšanu ST. Tālāk seko pamatojums paša ST izdevumu posteņu pieaugumiem.

Valsts uzņēmumu prasības palielināt tarifus izsaukušas sabiedrībā tādu sašutumu, ka politiķiem nācies uz to reaģēt. Aizejošas un droši vien arī atnākošas valdības Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 23. novembrī uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā AST kapitāldaļu turētāju izvērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus un līdz 20. decembrim atskaitīties, kas no projektu pārstrādāšanas iznācis.

Šādā vai tādā veidā jaunie tarifi jāievieš līdz nākamā gada jūlijam, jo tagadējie tarifi ir spēkā uz noteiktu laiku un pēc tā jāatjauno tīri procesuālu noteikumu dēļ. Cita lieta, cik lielā mērā un kādā virzienā jaunie tarifi atšķiras no vecajiem tarifiem. Tāpat arī K. Kariņa rezolūcija ir jāizpilda un jauns tarifu projekts jāpiedāvā, bet tā nav garantija, ka jaunie projekti noteikti atšķirsies no vecajiem un tarifu jaunais piedāvājums būs daudz zemāks, nevis augstāks par veco piedāvājumu.

Kā pazūd nauda un elektrība

Ir izveidojušies apstākļi, kuros G. Jēkabsonei un S. Jansonam arī pašiem nav nekas pretī vēl vienu reizi publiski izstāstīt par savu uzņēmumu grūto situāciju. Neilgi pirms LPS pasākuma AST dalījās ar grāmatvežu apstiprinātu izziņu, ka uzņēmuma zaudējumi šā gada 9 mēnešos sasnieguši 15,3 miljonus eiro. ST neko daudz neatpalika ar ziņu, ka tajā paša laikā zaudējis 14 miljonus eiro.

Ja šie skaitļi nav grāmatvediska fikcija, tad Latvija bez nekāda kara nonāks tur, kur nonākusi Ukraina, - tātad pie elektrības atslēgumiem. Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām steigšus jāsamet nauda elektrotīklu uzturēšanai, lai vispār tiktu pie elektrības kaut par jebkādu cenu.

G. Jēkabsones un S. Jansona bēdu stāsts jau vairākkārt dzirdēts, ka lauvas tiesa no tarifu pieauguma būšot jāatdod par to elektrību, kas jāiztērē, lai elektrību pārvadītu. AST tīklos tie esot 2,2% no pārvadītās elektrības apjoma. Līdz patērētājiem šāda elektrība nenonāk, tāpēc elektrības rēķinos tā jāapmaksā kā elektrības tarifu fiksētā sadaļa neatkarīgi no patērētās elektrības daudzuma. AST zaudējumus apmaksājošais ST tieši tāpat ieliek tarifos arī savus izdevumus par ST pazudušo elektrību. ST tīklu kopgarums vairākas reizes lielāks par AST tīklu kopgarumu, bet elektrības zudumu apmērs nav tieši proporcionāls elektrības vadu garumiem. Zudumus ietekmē arī vadu materiāls un saslēgumu veidi, elektrības spriegums u.tml.

Naudu atdod norvēģu troļļiem

Gatavojoties vakardienas sarunai, LPS ilglaicīgie darbinieki Māris Pūķis (attēlā) un Aino Salmiņš bija izprātojuši sākt interesēties, kurš tad iemanījies pārdot AST un ST aizvien dārgāko elektrību. Viņu aizdomas krita uz Latvijā vislabāk pazīstamo elektrības tirgotāju “Elektrum”, taču tas nepastāv kā uzņēmums. Tas eksistē kā zīmols, kura internetā atrodamais apraksts aizved līdz skaidrojumam, ka uzņēmuma nosaukums ir AS "Latvenergo” tā labi zināmajā adresē Pulkveža Brieža ielā Rīgā.

Šāda vai tāda sasaiste starp “Latvenergo” un “Elektrum” tik un tā bija zināma, un LPS savas Tautsaimniecības komitejas personā apņēmās uzdot “Latvnergo” jautājumus, vai tas nevar vai nu pārdot AST un ST lētāku elektrību, vai no savas lielās peļņas subsidēt vai nu AST un ST, vai elektrības gala lietotājus. To jau Neatkarīgā ir aprakstījusi 1. decembrī, kā “”Latvenergo” uzbarojies, jo ēd savus tuvākos”. Proti, ka uzņēmuma atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur AST pazudušie 15 miljoni eiro un ST pazudušie 14 miljoni eiro.

G. Jēkabsone un S. Jansons teicās neko nezinām, kam viņi samaksājuši naudu, kas, protams, daudz lielāka par tikai pazudušajiem miljoniem. Pēc tam AST Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne Neatkarīgajai izskaidroja, ka visa nauda tiekot samaksāta “NordPool” biržai Norvēģijā, kas pēc tam sadala šo naudu elektrības ražotājiem (vai tirgotājiem?), sareizinot katrā dienā un stundā pārdoto elektrības daudzumu ar cenu. Naudai jābūt droši pasargātai no tīkojumiem to pārdalīt ar šķērssubsīdijām atsevišķu uzņēmumu vai valstu ietvaros. Tieši tāpēc birža izveidota, lai elektrības cenu paaugstinātu un peļņu noglabātu.

“Visaugstākā elektrības cena ir NordPool” būtība,” sarunā ar Neatkarīgo formulēja arī A. Salmiņš. Viņš atsaucās uz sarunu Ekonomikas ministrijā, kur valsts ierēdņi viņu mierinājuši, ka tā cenu veidošana iegriezusies tikai pēdējos pāris gados, bet līdz tam biržas cenas bijušas Latvijai izdevīgas.

Krišjānis Kariņš saka dīvainus vārdus

Ja LPS vispār izdosies uzdot “Latvenergo” jautājumus, tad būtu derīgi noskaidrot, vai arī “Latvenergo” cieš no elektrības cenu paaugstināšanās - vai arī elektrības ražotājs pērk Norvēģijā elektrību, lai degtu spuldzīte Ķeguma HES vai tiktu virinātas slūžas, iedarbinot vai apturot Pļaviņu HES turbīnas.

Acīm redzamais elektrības sadārdzinājums pēc AST un ST nodalīšanas no “Latvenergo” padara par ļoti savādu to, ko paralēli LPS pasākumam izteica K. Kariņš. Viņaprāt, ST būtu jānodala no elektrības ražotāja “Latvenergo” vismaz tik tālu kā AST, kas neietilpst “Latvenergo” koncernā un kura īpašumtiesības realizē nevis par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija, bet Finanšu ministrija.

Uz K. Kariņa sacīto jau izskanējis “Latvenergo” komentārs, ka pašreiz “Latvenergo” kā ST akcionārs šobrīd sedz ST zaudējumus. Tādējādi vismaz tiek dots laiks diskusijām par nākamajiem ST tarifiem. Ja valsts energouzņēmumu plejādē kaut kas jāmaina, tad tā būtu šo uzņēmumu atkalapvienošana vienā “Latvenergo” (uzmundrinošs piemērs tam Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atkalapvienošana pēc vairāk nekā divdesmit gadus ilgas nošķirtības). K. Kariņa izteikumu iespējams saprast vai nu kā izpausmi viņa uzmācīgajai vēlmei šos uzņēmumus privatizēt, vai tikai kā vēlēšanos izrādīt savu iesaistīšanos sabiedrībai aktuālā tarifu jautājuma risināšanā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...