Kā OCTA nauda tiek sadalīta „savējiem” ar nožēlojamu efektivitāti – II daļa
PIETIEK08.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 57.pantu, Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, no tās atskaitot šā likuma 10. pantā minētajos gadījumos transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam atmaksāto prēmijas daļu.
Lēmumus par šo līdzekļu izmantojumu pieņem Ministru kabineta izveidota (Ministru kabineta noteikumi Nr. 245) Ceļu satiksmes drošības padome (CSDP) - konsultatīva institūcija, kuru vada satiksmes un iekšlietu ministri un kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.
Šogad pieejamā summa drošības pasākumu realizācijai ir 3 011 614 EUR. Kopā CSDP Domnīcā pirms 2025.gada 5.marta CSDP sēdes tika izskatīti kopā 42 pieteikumi (27 Satiksmes ministrijas pārziņā un 15 Iekšlietu ministrijas pārziņā esoši pasākumi) par kopējo summu 4 175 010 EUR.
Un te mēs nonākam pie būtiskā - aptuveni ceturtā daļa jeb vairāk nekā 680 000 eiro no autovadītāju iemaksātās naudas šogad sadalīta dažādām informatīvām kampaņām un konkursiem par drošību uz ceļiem, turklāt daudzas no šīm iniciatīvām ir līdzīgas un atkārtojas katru gadu, un nav publiski pieejama izvērtējuma par to efektivitāti. Tikmēr statistika rāda, ka ar efektivitāte ir niecīga vai arī tās nav vispār.
Visievērojamākie līdzekļi dažādām kampaņām un konkursiem - 410 tūkstoši eiro piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Satiksmes dalībnieku informēšanai par drošu dalību ceļu satiksmē - 165 000 eiro. Drošas braukšanas konsultācijām Biķernieku kompleksajā sporta bāzē un reģionos - 60 000 eiro. Jauno satiksmes dalībnieku forumam - 115 000 eiro. Mācību projektam 6.-8. klašu skolēniem ”Gribu būt mobils” - 70 000 eiro.
Satiksmes ministrijas atbildes vēstulē par kampaņu efektivitātes mērījumiem minēts, ka 2023. gadā CSDD īstenoja kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”, no CSDP kampaņas īstenošanai saņemot 66 645,22 eiro.
Vēstulē minēts, ka TV sasniegti 714 983 unikālie kontakti, radio - 739 000 unikālie kontakti. Impresiju skaits sociālajos tīklos – tātad reklāmas rādīšanas reižu skaits (ne to noskatīšanās reižu skaits) ir vērtēts kā 2 209 289 un aplēsts, ka CSDD vides stendus ik dienas esot pamanījuši 312 599 cilvēki. Kopējā sasniegtā auditorija ir aplēsta kā pat 7 921 619 cilvēki – tātad katrs Latvijas iedzīvotājs esot „sasniegts” piecas reizes. Taču... nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat 2023. gadā īstenota kārtējā kampaņa pret braukšanu reibumā “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā”. No CSDP saņemtais finansējums – 59 972, 84 eiro (ar PVN). Sasniegtās auditorijas apjoms – pēc Satiksmes ministrijas rakstītā – esot bijis 2 351 272 cilvēki. Taču jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
2024. gadā CSDD ar CSDP finansējumu visa gada garumā īstenoja vienu sociālo kampaņu ar trīs tēmām, un no OCTA polišu naudas šiem mērķiem tika veltīti 210 000 eiro (ar PVN).
Īstenota kampaņa “Pālis pie stūres nav brālis”, kuras kampaņas efektivitātes atskaitē SM min 660 946 unikālos kontaktus TV, 606 000 unikālos kontaktus radio, ieraksti interneta medijos rādīti 4 273 000 reizes (impresijas), un arī šo kampaņu CSDD vides stendos ik dienas esot pamanījuši (nevis redzējuši vai garāmbraukuši!) 312 599 autovadītāji un to pasažieri. Satiksmes ministrijas iesniegtajā kampaņas izvērtējumā minēts, ka šo kampaņu, kas vērsta pret braukšanu reibumā, kopā ir pamanījuši 4 788 691 cilvēki. Jau atkal nav minēti pilnīgi nekādi dati par to, kā šie aprēķini ir veikti.
Tāpat CSDD par šo OCTA polišu līdzekļiem 2024. gadā veidojusi arī sabiedrības informēšanas kampaņu pret agresīvu braukšanu un bīstamu apdzīšanu “Ceļš nav skrejceļš”, ar atskaitē minētiem 4 700 000 reižu rādītiem sižetiem interneta medijos, 312 599 transportlīdzekļu vadītājiem un pasažieriem, kas ik dienu it kā pamanījuši kampaņas vēstījumus CSDD vides stendos, un sasniegto auditoriju SM vērtē kā 3 321 691 cilvēku. Īpaši zīmīgi, ka pa gadiem un kampaņām neatšķiras transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru skaits, kas šīs reklāmas esot pamanījuši, - tas tikai vēlreiz apliecina, ka skaitļi acīmredzami ir paņemti „no griestiem”.
Tāpat par to, ka oficiālajās atskaitēs minētie dati ir fiktīvi, liecina oficiālā statistika. Tā, piemēram, 2022. gadā reibumā vadot automašīnu tika pieķerti 4397 autovadītāji, 2023. gadā – 3413 un 2024. gadā – 3288 autovadītāji.
Tas nozīmē: 2023. gadā tikai no OCTA polišu naudas vien kampaņai pret braukšanu dzērumā tika iztērēti teju 60 tūkstoši eiro, sasniedzot it kā 2,3 miljonus lielu auditoriju, bet 2024. gadā iztērēts ne mazāk, it kā sasniedzot 4,8 miljonus lielu auditoriju. Taču... pieķerto dzērājšoferu skaits samazinājies tikai par 125 cilvēkiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju par satiksmes drošības kampaņu efektivitāti, minēts, ka 2023. gadā no OCTA polišu līdzekļiem sociālajai kampaņai par ātruma ierobežojumu neievērošanas riskiem ir iztērēti 66,6 tūkstoši eiro un šīs kampaņas materiālus kopā esot pamanījuši teju 8 miljoni cilvēku. Arī 2024. gadā ar ātruma pārsniegšanas, agresīvas braukšanas un riskantas apdzīšanas tēmām ir veidota CSDD kampaņa, kura esot sasniegusi vairāk nekā 3,3 miljonus cilvēku.
Tikmēr statistikas dati rāda, ka 2021. gadā par atļautā braukšanas ātruma neievērošanu ir aizturēti 72 164 cilvēki, 2022. gadā – 63 313 autovadītāji, 2023. gadā – 68 452 autovadītāji. CSDP padomes 2025. gada marta sēdē (kurā tika piešķirts finansējums tālākām sabiedrības informēšanas kampaņām) minētais liecina arī, ka 2024. gadā ar atļautā ātruma neievērošanu ir saistīto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 9260 gadījumiem salīdzinājumā ar 2023. gadu, tātad pēdējos gados šim rādītājam ir raksturīga tendence augt – neskatoties uz kampaņām, tajās iztērētajiem simtiem tūkstošiem eiro, šķietamajiem interneta reklāmu impresijām un klikšķiem...
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.