Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija pēdējais raksts laikrakstā “The Economist”, kā jau tas bija sagaidāms, izraisīja zināmu ažiotāžu. Tīmeklis ir pilns ar slavas dziesmām no sērijas “ģenerāļa ģeniālās atklāsmes satricināja pasauli”. Patiesībā jau neko jaunu nepateica - konstatēja faktu, ka karš Ukrainā ir pieņēmis pozicionālu raksturu. Jaunums bija tas, vismaz man, ka kara ieilgšana ir izdevīga Krievijai un bīstama Ukrainai.

Ņemot vērā to, kāds informācijas apjoms ir ģenerāļa rīcība un kāds manā, tad apšaubīt šo man nav pamata. Raksta autors uzskaita virkni pasākumu, kas, viņaprāt, ir nepieciešami, lai situāciju mainītu, tai skaitā tiek pieminēta tehnoloģiskā izrāviena nozīme un ar to saistītās inovācijas kara vešanas metodēs. Arī es to biju pieminējis savā 05.09.2023 Pietiek publicētajā rakstā. Pilns raksta teksts atrodams šeit - https://pietiek.com/raksti/moderna_kara_strategija_un_taktika_3dala (cerams, ka šoreiz dažādi pi..ļu sūkātāji nemēģinās mani vainot plaģiātismā).

Kaujas roboti ar mākslīgo intelektu un citi tehnoloģiski verķi ir kruta, tomēr jārēķinās ar to, kas ir pieejams šodien vai būs pieejams tuvāko mēnešu laikā. Starp visiem uzskaitītajiem pasākumiem ģenerāļa rakstā nav pieminēts galvenais - ar kādiem taktiskiem paņēmieniem veikt šo pāreju no pozicionāla kara uz manevrējošu.

Šeit būtu jāizšķir divi jēdzieni - manevrējošā aizsardzība un uzbrukums ar manevru. Manevrējoša jeb aktīvā aizsardzība tiek pielietota gadījumā, ja nav pietiekamu resursu pozīciju noturēšanai un tā paredz plānveidīgu atkāpšanos, kombinējot to ar pretuzbrukumiem, radot pretiniekam pēc iespējas lielākus zaudējumus. Vēl ir tāds jēdziens kā mobilā aizsardzība (mobile defence), kas ir aizsardzības un uzbrukuma kombinācija - tiek veikta plānveidīga atkāpšanās, ievilinot pretinieku slazdā ar sekojošu tā operatīvo vai pilnīgu aplenkšanu un iznīcināšanu.

Un tagad par uzbrukumu ar sekojošu manevru. Klasisks piemērs tam ir vāciešu radītā Blitzkrieg teorija, ka tika pielietota WWII laikā - pretinieka aizsardzība tiek pārrauta visā dziļumā ar lielām bruņutehnikas vienībām (tanku grupa - vidēji 1000 dažādu modeļu tanku + 4 mehanizēto kājnieku divīzijas), ar izeju operatīvā telpā un sekojošu darbību pēc apstākļiem – pretinieka spēku aplenkšana un iznīcināšana, loģistikas ķēžu pārraušana, komandcentru iznīcināšana, un viss tas ciešā sadarbībā ar aviāciju. Kāpēc šīs taktikas automātiska pārnešana konkrētajos apstākļos Ukrainā nedos vēlamo rezultātu, es pamatoju 05.09.2023 publicētajā rakstā.

Šajā pat rakstā minēju vēl vienu variantu, kā alternatīvu neaprakstot to sīkāk, pieņemot, ka ukraiņi to var pielietot. Izlasot Zalužnija rakstu, radās iespaids, ka ukraiņu ģenerālštābā par šo jautājumu īstas skaidrības nav, tāpēc šoreiz sīkāk. Ir runa par jau pieminēto mobile defence, tikai šoreiz ar gala uzdevumu - atšķirīgu no NATO reglamentos noteiktā, un proti - nevis iznīcināt pretinieku “katlā’’, bet gan ļaut tam atkāpties no operatīvā aplenkuma (daļējs aplenkums), ideālā variantā neorganizēti, kā tas bija Harkivas operācijas laikā, un uz pretinieka pleciem nokļūt tā aizsardzības pozīciju aizmugurē. Ir skaidrs, ka pretinieks atkāpsies pa jau atmīnētām ejām, ko pats būs veicis, gatavojot savu uzbrukumu. Arī pretinieka artilērijas darbība šajā gadījuma būs apgrūtināta, jobūs reāls risks uzbliezt pa savējiem, kaut gan varētu arī uzbliezt, bet tās jau ir nianses, ko var atrisināt ar HIMARS.

Plānojot šo variantu, jāņem vēra viens būtisks moments,- krieviem ir un būs mērķi, ko tie centīsies sasniegt par katru cenu, nerēķinoties ar zaudējumiem, un tie ir gadījumi, kur politiskie apsvērumi dominē par militārajiem. Piemērs tam – Avdiivka, un tas ir jāizmanto. Tāpēc atkārtošu vēlreiz to, ko biju rakstījis savā iepriekš šeit pieminētajā rakstā, - ja kāds apgalvo, ka stratēģiskais apmāns un pārsteiguma moments modernajā karā nestrādā, neticiet tam.

* Literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....