Iesaki rakstu: 
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija pēdējais raksts laikrakstā “The Economist”, kā jau tas bija sagaidāms, izraisīja zināmu ažiotāžu. Tīmeklis ir pilns ar slavas dziesmām no sērijas “ģenerāļa ģeniālās atklāsmes satricināja pasauli”. Patiesībā jau neko jaunu nepateica - konstatēja faktu, ka karš Ukrainā ir pieņēmis pozicionālu raksturu. Jaunums bija tas, vismaz man, ka kara ieilgšana ir izdevīga Krievijai un bīstama Ukrainai.
Ņemot vērā to, kāds informācijas apjoms ir ģenerāļa rīcība un kāds manā, tad apšaubīt šo man nav pamata. Raksta autors uzskaita virkni pasākumu, kas, viņaprāt, ir nepieciešami, lai situāciju mainītu, tai skaitā tiek pieminēta tehnoloģiskā izrāviena nozīme un ar to saistītās inovācijas kara vešanas metodēs. Arī es to biju pieminējis savā 05.09.2023 Pietiek publicētajā rakstā. Pilns raksta teksts atrodams šeit - https://pietiek.com/raksti/moderna_kara_strategija_un_taktika_3dala (cerams, ka šoreiz dažādi pi..ļu sūkātāji nemēģinās mani vainot plaģiātismā).
Kaujas roboti ar mākslīgo intelektu un citi tehnoloģiski verķi ir kruta, tomēr jārēķinās ar to, kas ir pieejams šodien vai būs pieejams tuvāko mēnešu laikā. Starp visiem uzskaitītajiem pasākumiem ģenerāļa rakstā nav pieminēts galvenais - ar kādiem taktiskiem paņēmieniem veikt šo pāreju no pozicionāla kara uz manevrējošu.
Šeit būtu jāizšķir divi jēdzieni - manevrējošā aizsardzība un uzbrukums ar manevru. Manevrējoša jeb aktīvā aizsardzība tiek pielietota gadījumā, ja nav pietiekamu resursu pozīciju noturēšanai un tā paredz plānveidīgu atkāpšanos, kombinējot to ar pretuzbrukumiem, radot pretiniekam pēc iespējas lielākus zaudējumus. Vēl ir tāds jēdziens kā mobilā aizsardzība (mobile defence), kas ir aizsardzības un uzbrukuma kombinācija - tiek veikta plānveidīga atkāpšanās, ievilinot pretinieku slazdā ar sekojošu tā operatīvo vai pilnīgu aplenkšanu un iznīcināšanu.
Un tagad par uzbrukumu ar sekojošu manevru. Klasisks piemērs tam ir vāciešu radītā Blitzkrieg teorija, ka tika pielietota WWII laikā - pretinieka aizsardzība tiek pārrauta visā dziļumā ar lielām bruņutehnikas vienībām (tanku grupa - vidēji 1000 dažādu modeļu tanku + 4 mehanizēto kājnieku divīzijas), ar izeju operatīvā telpā un sekojošu darbību pēc apstākļiem – pretinieka spēku aplenkšana un iznīcināšana, loģistikas ķēžu pārraušana, komandcentru iznīcināšana, un viss tas ciešā sadarbībā ar aviāciju. Kāpēc šīs taktikas automātiska pārnešana konkrētajos apstākļos Ukrainā nedos vēlamo rezultātu, es pamatoju 05.09.2023 publicētajā rakstā.
Šajā pat rakstā minēju vēl vienu variantu, kā alternatīvu neaprakstot to sīkāk, pieņemot, ka ukraiņi to var pielietot. Izlasot Zalužnija rakstu, radās iespaids, ka ukraiņu ģenerālštābā par šo jautājumu īstas skaidrības nav, tāpēc šoreiz sīkāk. Ir runa par jau pieminēto mobile defence, tikai šoreiz ar gala uzdevumu - atšķirīgu no NATO reglamentos noteiktā, un proti - nevis iznīcināt pretinieku “katlā’’, bet gan ļaut tam atkāpties no operatīvā aplenkuma (daļējs aplenkums), ideālā variantā neorganizēti, kā tas bija Harkivas operācijas laikā, un uz pretinieka pleciem nokļūt tā aizsardzības pozīciju aizmugurē. Ir skaidrs, ka pretinieks atkāpsies pa jau atmīnētām ejām, ko pats būs veicis, gatavojot savu uzbrukumu. Arī pretinieka artilērijas darbība šajā gadījuma būs apgrūtināta, jobūs reāls risks uzbliezt pa savējiem, kaut gan varētu arī uzbliezt, bet tās jau ir nianses, ko var atrisināt ar HIMARS.
Plānojot šo variantu, jāņem vēra viens būtisks moments,- krieviem ir un būs mērķi, ko tie centīsies sasniegt par katru cenu, nerēķinoties ar zaudējumiem, un tie ir gadījumi, kur politiskie apsvērumi dominē par militārajiem. Piemērs tam – Avdiivka, un tas ir jāizmanto. Tāpēc atkārtošu vēlreiz to, ko biju rakstījis savā iepriekš šeit pieminētajā rakstā, - ja kāds apgalvo, ka stratēģiskais apmāns un pārsteiguma moments modernajā karā nestrādā, neticiet tam.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
