Kā patiesībā PMLP gatavo 2024.g. EP vēlēšanas? Ieplānota grandioza valsts līdzekļu zādzība, izmaksu pieaugums – 32 reizes
Pietiek lasītājs06.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze publiski mierina, ka gatavošanās 2024.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām norit veiksmīgi un pēc iecerētā plāna. Bet kā ir patiesībā?
Par 32 reizes lielākām izmaksām PMLP nodrošinās 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
PMLP uzņēmusies 2024.g. EP vēlēšanās nodrošināt balsošanu un programmu – Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR), lai vēlētāji varētu ērti nobalsot jebkurā, brīvi izvēlētā vēlēšanu iecirknī.
Iepriekšējās 14.Saeimas vēlēšanās minēto 2022.gadā šādu pakalpojumu – “Viss iekļauts!” nodrošināja programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” par kopējo līgumcenu 161 044 €. Savukārt šāda pakalpojuma nodrošināšanai 2024.gada EP vēlēšanās valdība atvēlējusi ~2.615 milj. €. Pēkšņi pakalpojuma izmaksas kļuvušas par 1623% dārgākas:
ETVR nodrošināšana 2022.g. Saeimas vēlēšanās – 161 044 €
ETVR nodrošināšana 2024.g. EP vēlēšanās ~2.615 milj. €
Iespēja nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, izmaksas uz 1 balsojumu:
2022.g. Saeimas vēlēšanās ~0.17€/balsojums
2024.g. EP vēlēšanās ~5.51€/balsojums
Zināms iespējamais 2024.g. EP vēlēšanu nodrošinātājs – programmēšanas uzņēmums SIA “ZZ Dats”
Vai Latvijā ir 1623% inflācija? Vai programmēšanas pakalpojumu cenas pēkšņi pieaugušas 32 reizes? Vai arī tā ir brutāla naudas apgūšana vēlēšanu aizsegā? Zīmīgi, ka iepirkums par šo pakalpojumu noslepenots valsts aizsardzības nolūkos.
Taču zināms, ka neveiksmēm apvītā valsts risinājuma e-veselība.lv ilggadējais izstrādātājs un uzturētājs SIA “ZZ Dats” slepeni tiekas ar PMLP un gatavojas izstrādāt ETVR 2024.g. EP vēlēšanām. Interesanti, kāda būs darbu kvalitāte? Vai kā e-veselība.lv un latvija.lv? Toties izmaksas būs kosmiski augstas, un tās PMLP tur slepenībā un neatklāj sabiedrībai, pamatojot to ar valsts aizsardzību.
Par 1 dokumentu – darba uzdevumu programmas ETVR izmantošanai 2024.g. EP vēlēšanās, ko gatavo SIA “Ernst & Young Baltic”, valdība maksās ~300 000 €.
Par 1 nedēļu lietotāju konsultēšanu programmas ETVR izmantošanai 2024.g. EP vēlēšanās valdība maksās ~1.042 milj. €.
Turpretī 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās visu minēto un vēl programmas ETVR izstrādi programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” ārpakalpojumā nodrošināja par kopējo līgumcenu 161 044 €. SIA “SOAAR” darbu izpildi, katru posmu uzraudzīja Valsts kanceleja, Satversmes aizsardzības birojs, Centrālā vēlēšanu komisijas, CERT.lv, PMLP, uzņēmuma darbiem veikti vismaz 6 auditi un pārbaudes, no kurām neviena nekonstatēja nekādus trūkumus vai neatbilstības. 14.Saeimas vēlēšanas sen noritējušas, par ko nevienam nav nekādu šaubu. Taču jau aptuveni 1 gadu valsts nav samaksājusi nevienu centu par SIA “SOAAR” darbiem.
PMLP nevis nodrošināja, bet gandrīz nogrāva iepriekšējās 2019.-2022.g. vēlēšanas
Iepriekšējās vēlēšanas PMLP uzdevums bija nodrošināt galvenos procesus – balsošanu vēlētājiem. Taču PMLP tos gandrīz nogrāva, un tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no vēlēšanu katastrofām, ko faktiski novērsa programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR”. PMLP jau gadiem ilgi nespēj tikt galā ar virkni savu uzdevumu, kuru izpilde kavējas gadiem ilgi.
2022.g. un 2021.g. vēlēšanās PMLP nespēja nodrošināt vēlētāju datus no PMLP Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas (FPRIS), kas ir galvenais datu avots vēlēšanās. PMLP bija jānodrošina datu apmaiņa automatizētā veidā starp divām sistēmām FPRIS un ETVR. Taču PMLP to nespēja. Rezultātā visas Latvijas vēlētāju dati no vienas sistēmas uz otru tika pārkopēti parastā Excel failā, kas neiztur nekādu kritiku un neatbilst mūsdienu standartiem.
2019.g. PMLP tika piešķirti ~4.0 milj. € un 2 gadi minētā izpildei. 19.02.2019. PMLP noslēdza līgumu ar programmēšanas uzņēmumu A/S “RIX Technologies” par līgumcenu ~4.0 milj. € par FPRIS izstrādi (iepirkums Nr. PMLP 2018/12). Jaunajai FPRIS bija jābūt pabeigtai līdz 24.02.2021. Ievērojamie līdzekļi ~4.0 milj. € un 2 gadi bija vairāk nekā pietiekami, lai to kvalitatīvi paveiktu. Taču PMLP to nespēja.
Ne 2021.g. pašvaldību vēlēšanās, ne 2022.g. Saeimas vēlēšanās jaunā FPRIS nebija pabeigta, un datu apmaiņa starp sistēmām automatizētā veidā nebija iespējama. Tāpēc visas Latvijas vēlētāju dati tika pārkopēti no vienas programmas uz otru parastā Excel failā.
2022.g. Saeimas vēlēšanās PMLP nespēja nodrošināt personas dokumentu nomaiņu un izsniegšanu vēlētājiem, kam bija 10 gadi laika sagatavoties. Steidzamā kārtā, mēnesi pirms 14.Saeimas vēlēšanām PMLP atrada risinājumu – lūdza Saeimai mainīt likumu un atļaut vēlētājiem balsot ar nederīgiem dokumentiem, kuriem pirms 2 gadiem bija beidzies derīgums. Pretējā gadījumā ~300 000 vēlētāju nevarētu nobalsot. Tas ir prātam neiedomājams paradokss Eiropas valstī.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1568/Lp13
2019.g. EP vēlēšanās PMLP nespēja izpildīt likumā noteikto vēlēšanu paziņojumu izsūtīšanu, kā rezultātā daudzi vēlētāji nenobalsoja un vērsās ar pretenzijām pret valsti, kas savukārt raisīja pamatu vēlēšanu atcelšanai. Minētais valstij radīja 532 724 € zaudējumus.
2019.g. EP vēlēšanās PMLP nespēja pienācīgi izpildīt savu uzdevumu – izgatavot vēlētāju sarakstus vēlēšanu iecirkņiem. 10% vēlētāju sarakstos no papīra viegli atdalījās dati (uzdrukātā informācija) un bija izplūduši tehniskie dati, kurus bija vēlēšanu komisijām bija apgrūtinoši nolasīt. Kā iespējamais iemesls tika minēts – nekvalitatīva druka, izmantojot uzpildītus (atjaunotus) izejmateriālus.
Diemžēl visi jau pieraduši, ka PMLP sniedz dārgus pakalpojumus, kuru kvalitāte raisa šaubas un daudz jautājumu. Turklāt augstāk minētās ir tikai dažas spilgtākās no problēmām vēlēšanās, ko radījusi PMLP.
Valsts uzrunāja SIA “SOAAR” atrast risinājumu un novērst PMLP radītās problēmas
2020.g., kad PMLP “smēlās mutē ūdens”, kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un citām iestādēm tās uzrunāja programmēšanas uzņēmumu SIA “SOAAR” un lūdza steidzami rast risinājumu PMLP problēmām vēlēšanās un izveidot tādu risinājumu, kas visu minēto atrisinātu un vēl atceltu likumā paredzēto individualizēto paziņojumu izsūtīšanu vēlētājiem, kas izmaksā ~500 000 €, speciālo vēlētāju sarakstu izgatavošanu, ļauti vēlētājiem brīvi nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī un atrisinātu un atrisinātu vēl virkni citus uzdevumus.
Minētajam 2020.g. PMLP atvēlēja 2 mēnešus laika un 228 000 €, kas bija ekstremāli nosacījumi. Taču SIA “SOAAR” ar minēto tika kvalitatīvi galā – izstrādāja jaunu un nebijušu risinājumu ETVR un nodrošināja 2021.g. pašvaldību vēlēšanas un vēlāk arī 2022.g. Saeimas vēlēšanas, par ko nevienam nav nekādu šaubu. Valstisku mērķu vārdā SIA “SOAAR” izpildīja to par zemākajām cenām tirgū:
ETVR izstrāde un 2021.g. Pašvaldību vēlēšanu nodrošināšana – 228 000 €
ETVR izstrāde un 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšana – 161 044 €
Salīdzinājumam to pašu, bet ar citu pretendentu, iespējams, SIA “ZZ Dats” valsts nodrošinās:
ETVR nodrošināšana 2024.g. EP vēlēšanās ~2.615 milj. €
Šobrīd valsts brutāli atņēmusi SIA “SOAAR” risinājumu ETVR un līdzekļus
Šobrīd valsts PMLP un IDB (Iekšējās drošības birojs) iestāžu personā brutāli atņēmušas uzņēmumam visus līdzekļus par minēto pasūtījumu izpildi, kā arī pašu programmu ETVR, kā pamatu norādot IDB ierosinātu dīvainu un neparastu kriminālprocesu, par kuru IDB aizliedzis izpaust jebkādas ziņas.
IDB aizliedzis PMLP veikt samaksu uzņēmumam SIA “SOAAR” par ETVR izstrādi un 2022.g. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanu 161 044 € apmērā. Līdz ar to šie līdzekļi nav samaksāti. Taču vienlaicīgi nesamaksātos līdzekļus IDB nosaucis par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, pieskaitījis tiem klāt nodokļus un arestējis tos uzņēmuma kontos.
Tam ir grūti noticēt, ka kaut kas tāds iespējams Eiropas valstī. Bet tā ir realitāte. Neiegūtus līdzekļus IDB nosaucis par noziedzīgi iegūtiem un arestējis, kam vēl klāt pieskaitījis nodokļus, ko arī arestējis. IDB varētu sniegt detalizētāku skaidrojumu par minēto.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
