Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokuratūra ir izdarījusi faktiski visu iespējamo – bijusi galēji nolaidīga, sastrādājusi muļķīgas kļūdas, pieļāvusi, ka lietā parādās norādes uz KNAB nelikumīgu rīcību, ignorējusi likumu normas un primitīvi blēdījusies -, lai Vidzemes rajona tiesai nekas cits neatliktu kā attaisnot bijušo Latvijas dzelzceļa prezidentu Uģi Magoni un igauņu uzņēmēju Oļegu Osinovski. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu – bez īsinājumiem un „anonomizēšanas”, kuras faktiskais mērķis ir nepieļaut sabiedrības pilnīgu izpratni par nolēmumā rakstīto.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā 2021. gada 21. janvārī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Kārlis Jansons,

piedaloties prokurorei Evitai Masulei (attēlā),

aizstāvjiem Jeļenai Kvjatkovskai, Varim Klotiņam, Jānim Rozenbergam, Laurim Matisānam,

ar tulkiem Dmitriju Dombrovski, Ingu Bogdanoviču, Sergeju Ivančenko, Daini Treiju

izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti

Uģis MAGONIS, personas kods ..., Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, un

Oļegs OSINOVSKIS, personas kods ..., dzimis 1966. gada 27. augustā, Igaunijas Republikas pilsonis, Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

Tiesas izmeklēšanā tiesa konstatēja:

Šajā lietā U.Magonis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, pieņēmis kukuli, tas ir- materiālu vērtību lielā apmērā, par kādu jau izdarītu likumīgu darbību citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, un konkrēti par to, ka:

-laika posmā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 14. martam, Oļegs Osinovskis, kurš bija:

-Igaunijas AS “Skinest Rail” (reģistrācijas Nr.10293440) Uzraudzības padomes priekšsēdētājs;

-AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” (turpmāk- “Daugavpils Rūpnīca”) Padomes priekšsēdētājs;

-Igaunijas koncerna AS “Skinest Grupp”, kam pieder AS “Skinest Rail”, (kas savukārt ir lielākais Daugavpils rūpnīcas akcionārs), vienīgais īpašnieks,

AS “Skinest Rail” interesēs esot vienojies ar VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu, vienlaicīgi VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, kuram saskaņā ar 2010. gada 8. oktobra darba līgumu un amata aprakstu, Prezidentu padomes nolikumu, Investīciju komitejas nolikumu, 2014. gada 16. jūnija līgumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildi un saistošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un Komerclikumu), bija gan tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, gan tiesības rīkoties ar valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem, tas ir- ar valsts amatpersonu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē, par to, ka O.Osinovskis nodos un U.Magonis pieņems kukuli, tas ir- materiālu vērtību, konkrēti- naudu 800 000 EUR apmērā.

No apsūdzības izriet, ka Oļegs Osinovskis un Uģis Magonis ir vienojušies, ka minēto summu U.Magonis saņems par to, ka viņš, ņemot vērā viņam kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam un Valdes priekšsēdētājam piešķirtās tiesības, tajā skaitā Prezidentu padomes nolikumā minētās tiesības koncerna atkarīgajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieņemt vienīgā dalībnieka lēmumus, kā arī Investīciju komitejas nolikumā minētās tiesības izvērtēt atkarīgo sabiedrību investīciju projektu atbilstību stratēģijai un biznesa mērķiem un apstiprināt investīciju plānu, izrādīs labvēlīgu attieksmi un atbalstīs O.Osinovska pārstāvēto AS “Skinest Rail” saistībā ar tās piedalīšanos “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotajā sarunu procedūrā “Četru 2TE116” sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde, kas izpaudīsies labvēlīgu lēmumu pieņemšanā saistībā ar minēto iepirkumu, tas ir- piekritīs, ka SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” no AS “Skinest Rail” iegādājas četras 2TE116 sērijas lietotas dīzeļlokomotīves, kā arī piekritīs SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” budžeta grozījumu apstiprināšanai un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, lai sabiedrība no AS “Skinest Rail” varētu iegādāties minētās četras lokomotīves, tādā veidā veicinās AS “Skinest Rail” uzvaru minētajā iepirkumā, un nodrošinot AS-bai “Skinest Rail” iespēju gūt peļņu.

Kā arī, O.Osinovskis un U.Magonis apsūdzēti par to, ka viņi vienojušies, ka U.Magonis, ņemot vērā, ka viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta atbildībā saskaņā ar prezidentu padomes nolikumu bija ārējo sakaru un komunikācijas ar ārējo vidi jautājumi, kā arī to, ka viņam kā “Latvijas dzelzceļa” vadītājam, kurš minētos amatus ieņēma jau ilgstoši, un kuram viņa ilgo darba attiecību laikā bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar Krievijas Federācijas atklātās akciju sabiedrības “Krievijas dzelzceļš” augstākajām amatpersonām, konkrēti- tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu un pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu, panāks pasūtījumu piegādi no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” Daugavpils rūpnīcai”, kuras lielākais akcionārs bija AS “Skinest Rail”, un tieši- sarunu ceļā ar V.Jakuņinu un V.Morozovu panāks, ka AAS “Krievijas dzelzceļš” augstākās amatpersonas noorganizē tikšanos starp AAS “Krievijas dzelzceļš” un Daugavpils Rūpnīcas atbildīgajām amatpersonām par lokomotīvju remontu, un par to, ka AAS “Krievijas dzelzceļš” turpina piegādāt savas lokomotīves remontam Daugavpils Rūpnīcā, un noslēdz atbilstošus līgumus par šiem pasūtījumiem.

Saskaņā ar šo noziedzīgo vienošanos, kopējā kukuļa summa tika piesaistīta dīzeļlokomotīvju, kuras AS “Skinest Rail” pārdos SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” tās rīkotajā iepirkuma procedūrā, vērtībai un skaitam, kā arī O.Osinovskis un U.Magonis vienojās, ka kukuļa summu veidos 200 000 EUR par katru no četrām SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” nopirktajām dīzeļlokomotīvēm, un kopējā kukuļa summa tika noteikta 800 000 EUR, tas ir- lielā apmērā.

2014. gada 25. augustā Daugavpils Rūpnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova AS “Skinest Rail” interesēs nosūtīja vēstuli SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ar piedāvājumu iegādāties septiņas AS “Skinest Rail” piederošas 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīves. 2014. gada 10. septembrī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” Ražošanas un stratēģiskās attīstības direktors Ivars Rullis nosūtīja Daugavpils Rūpnīcai atbildi, kurā atteicās no piedāvājuma iegādāties septiņas 2TE116 sērijas lokomotīves, pamatojot atteikumu ar to, ka 2014. gada nogalē sabiedrībā tiks uzsākta lokomotīvju 2M62U modernizācija, kuras rezultātā tiks iegūtas lokomotīves ar palielinātu dzinēja jaudu, un uz to, ka SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” budžetā nav plānoti līdzekļi lokomotīvju iegādei.

Neskatoties uz minēto atteikumu, 2015. gada 11. februārī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma izsludināt sarunu procedūru ar publikāciju “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde”.

2015. gada 22. aprīlī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma apstiprināt Iepirkuma komisijas 2015. gada 7. aprīļa sēdes protokolu Nr.2 un izbeigt lokomotīvju iepirkuma procedūru, jo Iepirkumu komisija konstatēja, ka AS “Skinest Rail” iesniegtie dokumenti neatbilst sarunu procedūras ar publikāciju nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām. 2015. gada 13. aprīlī AS “Skinest Rail” lokomotīvju biznesa virziena vadītājs Aleksejs Rusaks nosūtīja vēstuli SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kurā piedāvāja samazināt savu Finanšu un tehnisko piedāvājumu Nr.12/334 par 50 000 EUR, samazinot divu dīzeļlokomotīvju cenu.

2015. gada 30. aprīlī ar SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotājdirektores Svetlanas Bergas rīkojumu tika izveidota Iepirkuma komisija četru lietotu 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegādei, piemērojot sarunu procedūru bez publikācijas.

2015. gada 3. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma apstiprināt Iepirkumu komisijas 2015. gada 5. maija protokolu Nr.1 un 2015. gada 19. maija sēdes protokolu Nr.2, un lūgt sabiedrības vienīgā dalībnieka- VAS “Latvijas dzelzceļš”- piekrišanu četru lokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, pēc piekrišanas saņemšanas noslēgt līgumu ar AS “Skinest Rail” par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju piegādi par līguma kopējo summu 8 330 000 EUR, kā arī lūgt VAS “Latvijas dzelzceļš” iepriekšējo piekrišanu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai.

2015. gada 8. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga nosūtīja vēstuli VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam U.Magonim par dalībnieku sapulces vai vienīgā dalībnieka iepriekšējas piekrišanas saņemšanu minēto četru lokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, kā arī 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai.

2015. gada 12. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotājdirektore Svetlana Berga nosūtīja VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam U.Magonim izskatīšanai un apstiprināšanai SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” investīciju projekta “Lokomotīvju 2TE116 iegāde (4 gab.)” pamatojumu.

Ievērojot iepriekš panākto vienošanos ar O.Osinovski, 2015. gada 16. jūnijā U.Magonis, izmantojot viņam kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam piešķirtās tiesības vadīt VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas sēdes un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tai skaitā to lēmumu, kas skar VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrību intereses, izskatot jautājumu par piekrišanu četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei, zinot, ka labvēlīga rezultāta gadījumā viņam paredzēta prettiesiska atlīdzība no O.Osinovska, piekrita četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail”, un konkrēti- parakstīja Investīciju komitejas sēdes protokolu Nr.3.

Vienlaikus, tajā pašā dienā, 2015. gada 16. jūnijā, vadot VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomes sēdi un apzinoties, ka viņam paredzēta prettiesiska atlīdzība no O.Osinovska, U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli un viņam piešķirtās tiesības vadīt VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes sēdes, un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā to lēmumu, kas skar VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrību intereses, piekrita SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes sēdes lēmumiem “Par SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanu”, un “Par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu”, kā arī piekrita četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail” un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, parakstot Prezidentu padomes lēmumu Nr.PP-15/205.

Tā kā tika saņemta VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes piekrišana, 2015. gada 17. jūnijā starp SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un A/S “Skinest Rail” tika noslēgts pirkuma pārdevuma līgums Nr.RSS/767/2015 par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu un piegādi.

Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, O.Osinovskis 2015. gada 15. jūlijā ieradās U.Magoņa dzīves vietā Amatas novada, Drabešu pagasta, “Pličos”, kur sarunas laikā lūdza U.Magonim samazināt kukuļa summu, un tieši- lūdza kukuļa summu samazināt no 200 000 EUR par katru lokomotīvi uz 100 000 EUR par katru lokomotīvi. U.Magonis tik mazai summai nepiekrita un piedāvāja summu samazināt uz 150 000 EUR par katru lokomotīvi, beidzot vienojās par 500 000 EUR par visām četrām lokomotīvēm, samaksājot visu summu vienā reizē. Abi vienojās, ka O.Osinovskis nodos kukuli 500 000 EUR apmērā līdz 2015. gada 11. augustam, vai 2015. gada septembra sākumā.

Pildot ar O.Osinovski panākto vienošanos, U.Magonis laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 20. jūlijam, atrodoties komandējumā Portugālē, Lisabonā, kur viņš kā VAS “Latvijas dzelzceļš” vadītājs bija komandēts piedalīties “Eiropas dzelzceļu vadītāju ikgadējā samitā”, tikās ar AAS “Krievijas dzelzceļš” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un lūdza rast iespēju “Krievijas dzelzceļam” piederošās lokomotīves remontēt Daugavpils Rūpnīcā. Apspriežot šo jautājumu, U.Magonis nodeva V.Jakuņinam arī O.Osinovska iedoto saraksti starp Daugavpils rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš”.

2015. gada 24. jūlijā U.Magonis telefoniski informēja O.Osinovski par to, ka viņš ticies ar V.Jakuņinu, kurš paņēmis O.Osinovska nodoto saraksti starp Daugavpils Rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš, un ka tagad nedēļu būtu jāgaida viņa reakcija. Ja reakcija nesekos, U.Magonis apsolīja tikties ar AAS “Krievijas dzelzceļš” pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu.

Saskaņā ar 2015. gada 17. jūnija līguma Nr.RSS/767/2015 nosacījumiem, 2015. gada 31. jūlijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” pārskaitīja AS “Skinest Rail” pirmo maksājumu 628 500 EUR apmērā.

2015. gada 3. augustā U.Magonis piezvanīja O.Osinovskim un jautāja, vai pēc viņa tikšanās ar V.Jakuņinu kāds ir sazinājies ar Daugavpils Rūpnīcu un noorganizējis tikšanos. Saņēmis noraidošu atbildi, U.Magonis apsolīja nākamajā dienā tikties ar Vadimu Morozovu un lūgt viņam noorganizēt tikšanos starp AAS “Krievijas dzelzceļš” un Daugavpils Rūpnīcas atbildīgajām amatpersonām par lokomotīvju remontu. Sarunas beigās U.Magonis un O.Osinovskis vienojās, ka, lai saņemtu naudu, par kuru iepriekš vienojušies, U.Magonis 6. augustā ap plkst. 16.00 aizbrauks uz Pērnavu, Igaunijas Republiku.

Turpinot pildīt ar O.Osinovski panākto vienošanos, U.Magonis 2015. gada 4. augustā kā VAS “Latvijas dzelzceļš” vadītājs, atrodoties komandējumā Maskavā, izmantojot savu dienesta stāvokli, tikās ar AAS “Krievijas dzelzceļš” pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu un lūdza arī viņam rast iespēju AAS “Krievijas dzelzceļš” piederošās lokomotīves remontēt Daugavpils Rūpnīcā, kā arī nodeva viņam O.Osinovska iedoto saraksti starp Daugavpils Rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš”.

2015. gada 5. augustā telefonsarunā ar U.Magoni O.Osinovskis apstiprināja, ka nākamajā dienā viņš ir gatavs nodot U.Magonim naudu.

2015. gada 6. augustā U.Magonis nolūkā saņemt no O.Osinovska kukuli par AS “Skinest Rail” uzvaru SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” iepirkumā, un tātad par to, ka AS “Skinest Rail” guva iespēju pārdot “LDZ ritošā sastāva servisam” četras lietotas 2TE116 sērijas lokomotīves, kā arī par savām veiktajām darbībām, tiekoties ar AAS “Krievijas dzelzceļš” augstākajām amatpersonām V.Jakuņinu un V.Morozovu, U.Magonis ar dienesta automašīnu “Audi A8” ar reģistrācijas numuru JS 6928 iebrauca Igaunijā un ap plkst. 17.28 apstājās uz Rīgas- Tallinas šosejas, 137. kilometrā, pie autobusu pieturas RAE, kur viņu mikroautobusā “Mercedes Benz” ar Igaunijas reģistrācijas numuru 900BGH gaidīja O.Osinovskis, kurš, piebraucot U.Magonim, izkāpa no automašīnas, piegāja pie U.Magoņa un nodeva viņam naudu 499 500 EUR apmērā, par kuru abi bija vienojušies iepriekš, un kura bija ielikta papīra maisā. U.Magonis minēto naudu pieņēma un ielika to dienesta automašīnas “Audi A8” ar reģistrācijas numuru JS6928 bagāžniekā. Pēc īsas sarunas ar O.Osinovski, U.Magonis iekāpa dienesta automašīnā un devās atpakaļ Latvijas virzienā, kur Latvijas Republikas teritorijā netālu no Igaunijas robežas tika aizturēts.

Tādā veidā U.Magonis, būdams valsts amatpersona, no O.Osinovska pieņēmis kukuli lielā apmērā par to, ka viņš kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdētājs, izrādījis  labvēlīgu attieksmi un atbalstījis O.Osinovska pārstāvēto akciju sabiedrību, pieņemot labvēlīgus lēmumus AS “Skinest Rail” interesēs, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotajā iepirkumā “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde”, un tādā veidā veicināja AS “Skinest Rail” uzvaru minētajā iepirkumā, kā arī pieņēmis kukuli lielā apmērā par to, ka viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā valsts AS “Latvijas dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdētājs, kura atbildībā bija ārējo sakaru un komunikācijas ar ārējo vidi jautājumi, un kuram viņa ilgo darba attiecību laikā bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar Krievijas federācijas AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstāko vadību, nodeva dokumentus un veica pārrunas ar “Krievijas dzelzceļš” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu, lai pēc O.Osinovska lūguma Daugavpils Rūpnīcas lielākā akcionāra AS “Skinest Rail” interesēs panāktu to, ka AAS “Krievijas dzelzceļš” turpina piegādāt savas lokomotīves remontam Daugavpils rūpnīcā un noslēdz attiecīgus līgumus par šiem pasūtījumiem.  

 Šāda Uģa Magoņa rīcība ir kvalificēta kā Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētais  noziegums.

Oļegs OSINOVSKIS apsūdzēts par to, ka viņš piedāvāja kukuli, tas ir- materiālas vērtības lielā apmērā valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību citas personas interesēs, un konkrēti:

Laika posmā no 2014. gada augusta līdz 2015. gada sākumam, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 14. martam, O.Osinovskis, būdams

-Igaunijas AS “Skinest Rail” (reģistrācijas Nr.10293440) Uzraudzības padomes priekšsēdētājs,

-AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” Padomes priekšsēdētājs,

-Igaunijas koncerna AS “Skinest Grupp”, kam pieder A/S “Skinest Rail”, kas savukārt ir lielākais “Daugavpils Rūpnīcas” akcionārs, vienīgais īpašnieks,

AS “Skinest Rail” interesēs vienojās ar VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu, vienlaicīgi arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju U.Magoni, kuram saskaņā ar 2010. gada 8. oktobra darba līgumu un amata aprakstu, Prezidentu padomes nolikumu, Investīciju komitejas nolikumu, 2014. gada 16. jūnija līgumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildi un saistošiem ārējiem normatīviem aktiem- Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un Komerclikumu- bija gan tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, gan tiesības rīkoties ar valsts kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem, tas ir- valsts amatpersonu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē, par to, ka O.Osinovskis nodos un U.Magonis pieņems kukuli, tas ir- naudu 800 000 EUR apmērā, un šo kukuli U.Magonis pieņems par to, ka viņš, ņemot vērā viņam kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam un valdes priekšsēdētājam piešķirtās tiesības, tai skaitā Prezidentu padomes nolikumā minētās tiesības koncerna atkarīgajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieņemt vienīgā dalībnieka lēmumus, kā arī Investīciju komitejas nolikumā minētās tiesības izvērtēt atkarīgo sabiedrību investīciju projektu atbilstību stratēģijai un biznesa mērķiem, un apstiprināt investīciju plānu, izrādīs labvēlīgu attieksmi un atbalstīs O.Osinovska pārstāvēto AS “Skinest Rail” saistībā ar tās piedalīšanos koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības SIA “LDZ Ritošā sastāva serviss” rīkotajā sarunu procedūrā “Četru lietotu 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde”, kas izpaudīsies labvēlīgu lēmumu pieņemšanā saistībā ar minēto iepirkumu, tas ir- piekritīs, ka SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” iegādājas no AS “Skinest Rail” četras lietotas 2TE116 sērijas lietotas dīzeļlokomotīves, kā arī piekritīs “LDZ ritošā sastāva serviss” budžeta grozījumu apstiprināšanai un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, lai iegādātos minētās lokomotīves, un tādā veidā veicinās AS “Skinest Rail” uzvaru iepirkumā, nodrošinot AS “Skinest Rail” iespēju pārdot lokomotīves un gūt peļņu, kā arī par to, ka U.Magonis, ņemot vērā, ka viņa atbildībā saskaņā ar Prezidentu padomes nolikumu, bija ārējo sakaru un komunikācijas ar ārējo vidi jautājumi, kā arī to, ka viņam kā VAS “Latvijas dzelzceļš” vadītājam viņa ilgo darba attiecību laikā, pildot savus amata pienākumus, bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar Krievijas federācijas atklātās akciju sabiedrības “Krievijas dzelzceļš” augstākajām amatpersonām- prezidentu Vladimiru Jakuņinu un Vadimu Morozovu, panāks pasūtījumu piegādi no AAS “Krievijas dzelzceļš” Daugavpils Rūpnīcai” kuras lielākais akcionārs bija AS “Skinest Rail”, un tieši- U.Magonis sarunu ceļā ar V.Jakuņinu un V.Morozovu panāks, ka tiek noorganizēta tikšanās starp AAS “Krievijas dzelzceļš” un Daugavpils Rūpnīcas atbildīgajām amatpersonām par “Krievijas dzelzceļa” lokomotīvju remontu, un AAS “Krievijas dzelzceļš” turpina piegādāt savas lokomotīves remontam Daugavpils Rūpnīcā, un noslēdz attiecīgus līgumus par šiem pasūtījumiem.

2014. gada 25. augustā Daugavpils Rūpnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova AS “Skinest Rail” interesēs nosūtīja vēstuli SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ar piedāvājumu iegādāties septiņas AS “Skinest Rail” piederošas 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīves. 2014. gada 10. septembrī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražošanas un stratēģiskās attīstības direktors Ivars Rullis sniedza Daugavpils rūpnīcai atbildi, kurā atteicās no piedāvājuma iegādāties minētās lokomotīves, un pamatoja, ka 2014. gada nogalē sabiedrībā tiks uzsākta lokomotīvju 2M62U modernizācija, kuras rezultātā tiks iegūtas lokomotīves ar palielinātu dzinēja jaudu, kā arī atteikumu pamatoja ar to, ka SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” budžetā nav paredzēti līdzekļi lokomotīvju 2TE116 iegādei.

Neskatoties uz minēto atteikumu, 2015. gada 11. februārī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma izsludināt sarunu procedūru ar publikāciju “Četru lietotu 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegāde”.

2015. gada 22. aprīlī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma apstiprināt Iepirkumu komisijas 2015. gada 7. aprīļa sēdes protokolu Nr.2 un iepirkuma procedūru izbeigt, jo Iepirkumu komisija konstatēja, ka AS “Skinest Rail” iesniegtie dokumenti neatbilst sarunu procedūras ar publikāciju nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām.

2015. gada 13. aprīlī AS “Skinest Rail” lokomotīvju biznesa virziena vadītājs Aleksejs Rusaks nosūtīja vēstuli SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, piedāvājot samazināt savu Finanšu  un tehnisko piedāvājumu Nr.12/334, samazinot divu dīzeļlokomotīvju cenu par 50 000 euro.

2015. gada 30. aprīlī ar SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotājdirektores Svetlanas Bergas rīkojumu tika izveidota Iepirkuma komisija četru lietotu 2TE116 sērijas lokomotīvju iegādei, piemērojot sarunu procedūru bez publikācijas.

2015. gada 3. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde nolēma apstiprināt Iepirkumu komisijas 2015. gada 5. maija sēdes protokolu Nr.1 un 2015. gada 19. maija sēdes protokolu Nr.2, un lūgt sabiedrības vienīgā dalībnieka VAS “Latvijas dzelzceļš” piekrišanu:

-četru lokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā;

-līguma noslēgšanai ar AS “Skinest Rail” par četru lietotu 2TE116 sērijas lokomotīvju piegādi;

-SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai.

2015. gada 8. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja S.Berga nosūtīja VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam U.Magonim vēstuli par dalībnieku sapulces vai vienīgā dalībnieka iepriekšējas piekrišanas saņemšanu četru lokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā, kā arī 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai.

2015. gada 12. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotājdirektore S.Berga nosūtīja VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam U.Magonim izskatīšanai un apstiprināšanai SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” investīciju projekta “Lokomotīvju 2TE116 (4 gab.) iegāde” pamatojumu.

Ievērojot iepriekš panākto vienošanos ar O.Osinovski, 2015. gada 16. jūnijā U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli, tas ir- viņam kā “Latvijas dzelzceļa” prezidentam piešķirtās tiesības vadīt “Latvijas dzelzceļa” Investīciju komitejas sēdes un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tai skaitā jautājumos, kas skar “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrību intereses, izskatot jautājumu par piekrišanu četru 2TE116 sērijas lietotu lokomotīvju iegādei, zinot, ka labvēlīga rezultāta gadījumā viņam paredzēta prettiesiska atlīdzība no O.Osinovska, piekrita četru 2TE116 sērijas lokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail”, parakstot Investīciju komitejas sēdes protokolu Nr.3. Vienlaikus, tajā pašā dienā, 2015. gada 16. jūnijā, vadot VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomes sēdi un apzinoties, ka viņam paredzēta prettiesiska atlīdzība no O.Osinovska, U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli un viņam piešķirtās tiesības vadīt VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes sēdes, un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā jautājumos, kas skar “Latvijas Dzelzceļa” meitas sabiedrību intereses, parakstot Prezidentu padomes lēmumu Nr.PP-15/205.

Ņemot vērā, ka tika saņemta VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes piekrišana, 2015. gada 17. jūnijā starp SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un AS “Skinest Rail” tika noslēgts līgums Nr.RSS/7672015 par četru lietotu 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu un piegādi.

Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, O.Osinovskis 2015. gada 15. jūlijā ieradās U.Magoņa dzīves vietā “Pliči”, Amatas novada, Drabešu pagastā, un apzinoties, ka U.Magonis ir valsts amatpersona, piedāvāja U.Magonim kukuli- naudu 500 000 EUR apmērā par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru lietotu 2TE116 sērijas lokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu”, un piekritīs attiecīgi četru lietotu 2TE116 sērijas lokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail” un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka tika saņemta VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes piekrišana, 2015. gada 17. jūnijā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un AS “Skinest Rail” noslēdza līgumu Nr. RSS/767/2015 par četru lietotu 2TE116 sērijas lokomotīvju pārdošanu un piegādāšanu.

Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, 2015. gada 15. jūlijā O.Osinovskis ieradās U.Magoņa dzīves vietā Amatas novada, Drabešu pagasta, “Pličos”, un zinot, ka U.Magonis ir valsts amatpersona, piedāvāja viņam kukuli- naudu 500 000 EUR apmērā. O.Osinovskis sarunas laikā piedāvāja samazināt U.Magonim maksājamā kukuļa summu no 200 000 EUR par katru lokomotīvi uz 100 000 EUR par katru lokomotīvi. U.Magonis tik mazai summai nepiekrita, un tad O.Osinovskis piedāvāja noteikt kukuļa summu 500 000 EUR par visām četrām lokomotīvēm, samaksājot visu summu vienā reizē. Šādam piedāvājumam U.Magonis piekrita, un abi vienojās, ka O.Osinovskis kukuli 500 000 EUR apmērā nodos U.Magonim līdz 2015. gada 11. augustam, vai 2015. gada septembra sākumā.

 Pildot ar O.Osinovski panākto vienošanos, U.Magonis laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 20. jūlijam, izmantojot savu dienesta stāvokli, atrodoties Portugālē, “Eiropas dzelzceļu vadītāju ikgadējā samitā”, tikās ar AAS “Krievijas dzelzceļš” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un lūdza rast iespēju ”Krievijas dzelzceļam” piederošās lokomotīves remontēt Daugavpils Rūpnīcā. Apspriežot šo jautājumu, U.Magonis nodeva V.Jakuņinam O.Osinovska iedoto saraksti starp Daugavpils rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš”.

2015. gada 24. jūlijā U.Magonis telefoniski informēja O.Osinovski par to, ka ir ticies ar AAS “Krievijas dzelzceļš” prezidentu, kurš paņēmis saraksti starp Daugavpils Rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš”, un tātad nedēļu būtu jāgaida V.Jakuņina reakcija. Ja reakcija nesekos, U.Magonis apsolīja tikties ar AAS “Krievijas dzelzceļš” pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu.

2015. gada 31. jūlijā, pamatojoties uz 2015. gada 17. jūnija līgumu Nr.RSS/767/2015, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” pārskaitīja AS “Skinest Rail” pirmo maksājumu 628 500 EUR apmērā.

2015. gada 3. augustā U.Magonis piezvanīja O.Osinovskim un interesējās, vai kāds ir sazinājies ar Daugavpils Rūpnīcu un noorganizējis tikšanos. Saņēmis noraidošu atbildi, U.Magonis apsolīja nākamajā dienā tikties ar Vadimu Morozovu un lūgt viņam noorganizēt tikšanos starp AAS “Krievijas dzelzceļš” un Daugavpils rūpnīcas atbildīgajām amatpersonām par lokomotīvju remontu. Sarunas beigās U.Magonis un O.Osinovskis vienojās, ka lai saņemtu naudu, par kuru iepriekš vienojušies, U.Magonis 2015. gada 6. augustā aizbrauks uz Pērnavu, Igaunijas Republiku.

Turpinot pildīt ar O.Osinovski panākto vienošanos, U.Magonis 2015. gada 4. augustā kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents, atrodoties komandējumā Maskavā, tikās ar AAS “Krievijas dzelzceļš” pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu un lūdza arī viņam rast iespēju AAS “Krievijas dzelzceļš” piederošās lokomotīves remontēt Daugavpils Rūpnīcā, kā arī nodeva viņam O.Osinovska iedoto saraksti starp Daugavpils rūpnīcu un AAS “Krievijas dzelzceļš”.

Šāda O.Osinovska rīcība ir kvalificēta kā Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā (redakcijā pēc 2013. gada 1. aprīļa) paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Bez tam, Oļegs Osinovskis apsūdzēts par to, ka viņš nodeva kukuli, tas ir- materiālas vērtības lielā apmērā valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību citas personas interesēs (kukuļa nodošana), un konkrēti:

2015. gada 6. augustā O.Osinovskis nolūkā nodot kukuļa priekšmetu- materiālas vērtības- U.Magonim, ar mikroautobusu “Mercedes Benz” ar Igaunijas reģistrācijas numuru 900 BGH brauca pa Tallinas- Rīgas šoseju Latvijas Republikas virzienā un apstājās šosejas 137. kilometrā pie autobusu pieturas RAE, kur gaidīja atbraucam U.Magoni. Ap plkst. 17.28 pie pieturas RAE ar dienesta automašīnu AUDI- A8 ar reģistrācijas numuru JS 6928 piebrauca U.Magonis. O.Osinovskis izkāpa no savas automašīnas, piegāja pie U.Magoņa un nodeva viņam naudu 499500 EUR apmērā, kas bija ielikta papīra maisā. U.Magonis minēto naudas summu pieņēma un ielika to dienesta automašīnas “Audi- A8” aizmugurējā bagāžas nodalījumā. Pēc īsas sarunas, U.Magonis iekāpa dienesta automašīnā un devās atpakaļ uz Latviju, kur Latvijas Republikas teritorijā netālu no Latvijas un Igaunijas robežas tika aizturēts.

 Šāda O.Osinovska rīcība ir kvalificēta kā Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā (redakcijā pēc 2013. gada 1. aprīļa)  paredzētais noziedzīgais nodarījums.

Motīvu daļa

Apsūdzētais U.Magonis tiesas sēdē 2019. gada 29. novembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503. panta trešo daļu, nolasīja savas rakstveida liecības (20. sēj. 70.-81. lapa), no kurām izriet, ka viņš savu vainu neatzīst un par lietas faktiskajiem apstākļiem var liecināt, ka uz apsūdzību attiecināmajā laikā viņš ieņēmis VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja amatu un vienlaikus bijis arī šīs AS prezidents.

Ar O.Osinovski ir pazīstams aptuveni desmit gadus, attiecības ar viņu bijušas lietišķas. 2014. un 2015. gadā viņš ticies ar O.Osinovski regulāri, tikšanās pārsvarā bijušas VAS “Latvijas dzelzceļš” telpās, dažas reizes O.Osinovskis bijis atbraucis pie viņa uz mājām Drabešu pagasta “Pličos”, tikšanās ar O.Osinovski pārsvarā bijušas saistībā ar viņa biznesa interesēm dzelzceļa jomā. Viņš (O.Osinovskis) aktīvi lobējis AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” intereses. Ņemot vērā, ka rūpnīca ir nozīmīgs uzņēmums Latgalei un visai Latvijai, viņš- U.Magonis- palīdzējis atrast biznesa kontaktus un uzturēt biznesa attiecības gan Latvijā gan ārvalstīs. Daugavpils rūpnīcā bijis pasūtījumu trūkums, un arī šajos jautājumos O.Osinovskis nācis pie viņa pēc palīdzības, un iespēju robežās viņš O.Osinovskim arī palīdzējis veikt privātas pārrunas ar AAS “Krievijas dzelzceļš” amatpersonām, par šo jautājumu runājis ar personīgi pazīstamām Krievijas dzelzceļa augstākajām amatpersonām- pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu un prezidentu Vladimiru Jakuņinu.

Nepiekrīt apsūdzībā norādītajam, ka laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam viņš būtu vienojies ar O.Osinovski, ka viņš U.Magonim nodos naudu 800 000 EUR apmērā par to, ka viņš- U.Magonis- izrādīs labvēlīgu attieksmi un atbalstīs AS “Skinest Rail” saistībā ar šī uzņēmuma piedalīšanos SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajā sarunu procedūrā par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi, un pieņems labvēlīgus lēmumus saistībā ar minēto iepirkumu, kā arī piekritīs SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta grozījumu apstiprināšanai un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā. U.Magonis nav vienojies ar O.Osinovski, ka par katru pārdoto lokomotīvi saņems 200 000 EUR. Nekad nav solījis O.Osinovskim pieņemt viņam vai AS “Skinest Rail” labvēlīgus lēmumus ne par atlīdzību, ne arī bez tās.

Nevar detalizēti komentēt AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, AS “Skinest Rail” un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” saraksti, kas minēta apsūdzībā, jo šajā sarakstē viņš nav piedalījies.

Nekādas detalizētas liecības viņš nevar sniegt par SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajām iepirkuma procedūrām, jo tajās nav piedalījies, un par tām neviens nekādas detalizētas atskaites nav sniedzis.     

2015. gada 16. jūnijā viņš kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents, pildot savus amata pienākumus, vadījis Investīciju komitejas sēdi un kopā ar pārējiem šīs komitejas locekļiem: A.Strakšas, Ē.Šmukstu, E.Bērziņu, M.Jagodkinu, T.Kontijevsku un G.Ieviņu, pēc SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes locekļa I.Ruļļa ziņojuma uzklausīšanas vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu izteikt piekrišanu četru 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail”. Iepriekš 2015. gada 12. jūnijā “Latvijas dzelzceļa” finanšu komiteja bija izskatījusi minēto jautājumu un atbalstījusi šo SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes lēmumu. Tajā paša dienā viņš vadījis VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomes sēdi un kopā ar pārējiem padomes locekļiem viceprezidentiem A.Strakšas, Ē.Šmukstu un E.Bērziņu vienbalsīgi izteikuši piekrišanu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes lēmumiem par budžeta grozījumu apstiprināšanu un iepirkuma procedūras rezultātu apstiprināšanu, kā arī par līguma noslēgšanu par šo dīzeļlokomotīvju iegādi un kredītsaistību ņemšanu 8 330 000 EUR apmērā. Par nevienu no šiem lēmumu projektiem nekādas diskusijas nav bijušas, lēmumi bijuši ekonomiski pamatoti un to pieņemšana bijusi objektīvi nepieciešama. Visi lietas iztiesāšanas laikā nopratinātie apsūdzības liecinieki apstiprinājuši, ka neviens ar viņu- U.Magoni- šo lokomotīvju iegādi nav apspriedis, nekādu interesi par šo lokomotīvju iegādi viņš- U.Magonis- nav izrādījis, un nekādā veidā viņš nav ietekmējis nevienu personu, kas piedalījās šajā iepirkuma procedūrā. Viņam nav bijis nekāda pamata iebilst pret šo lēmumu pieņemšanu, un šo lēmumu nepieņemšana tikai kaitētu koncerna un arī valsts interesēm. Šos lēmumus viņš atbalstījis, jo arī šobrīd viņš ir pārliecināts, ka minēto lokomotīvju iegāde bijusi stratēģiski un ekonomiski pamatots pirkums.

Līdz šo lēmumu pieņemšanai O.Osinovskis viņam- U.Magonim- nebija apsolījis nekādu atlīdzību, un viņš- U.Magonis- nav O.Osinovskim prasījis nekādu atlīdzību par šādu lēmumu pieņemšanu. U.Magonis noraida apsūdzībā izteikto apgalvojumu, ka viņš piedalījies šo lēmumu pieņemšanā un atbalstījis šos lēmumus tādēļ, ka viņam par atbalstīšanu iepriekš būtu apsolīta kāda prettiesiska atlīdzība.

AS “Skinest Rail” šajā iepirkumā pieteicies un uzvarējis bez jebkāda viņa atbalsta vai aizbildniecības. Teikto nepārprotami apstiprina visi lietas izskatīšanas laikā pārbaudītie rakstveida pierādījumi un apsūdzības liecinieku liecības. Vienīgā viņa saistība ar šo iepirkumu esot piedalīšanās apsūdzībā norādīto divu lēmumu (2015. gada 16. jūnija VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas sēdes protokola un Prezidentu padomes sēdes protokola) parakstīšana. Prezidentu padomes sēdē viņš kopā ar viceprezidentiem A.Strakšas, Ē.Šmukstu un E.Bērziņu vienbalsīgi izteikuši piekrišanu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes lēmumiem par budžeta grozījumu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu par šo dīzeļlokomotīvju iegādi un kredītsaistību ņemšanu 8 330 000 EUR apmērā. Lēmumu projekti bijuši ekonomiski pamatoti un šādu lēmumu pieņemšana bijusi objektīvi nepieciešama. Arī visi tiesas sēdēs nopratinātie apsūdzības liecinieki apstiprinājuši, ka ar viņiem U.Magonis šo lokomotīvju iegādi neviens nav apspriedis, nekādu interesi par šo lokomotīvju iegādi viņš nav izrādījis, nekādā veidā nav ietekmējis nevienu personu, kas piedalījās šajā iepirkuma procedūrā. Šos lēmumus viņš atbalstījis, jo četru lokomotīvju iegāde bijusi stratēģiski un ekonomiski pamatots pirkums. Līdz šo lēmumu pieņemšanai O.Osinovskis nav viņam solījis un viņš nav O.Osinovskim prasījis nekādu atlīdzību par šādu lēmumu pieņemšanu.

AS “Skinest Rail” šajā iepirkumā pieteicies un uzvarējis bez jebkāda viņa- U.Magoņa- atbalsta. Viņa vienīgā saistība ar šo iepirkumu ir piedalīšanās apsūdzībā norādīto divu lēmumu pieņemšanā, un neko viņš šajā iepirkumā nav varējis ietekmēt ne iepirkuma procedūras gaitā, ne arī iepirkuma rezultātu apstiprināšanā.

Investīciju komitejā lēmums ticis pieņemts vienbalsīgi, visiem septiņiem klātesošajiem komitejas locekļiem atbalstot lēmumu. Pat ja viņš- U.Magonis- kaut kādu iemeslu dēļ nebūtu piedalījies balsojumā, vai bez jebkāda pamata būtu balsojis pret, lēmums tik un tā būtu pieņemts.

Saskaņā ar Investīciju komitejas nolikumu, Investīciju komiteja ir paredzēta VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes institūcija VAS “Latvijas dzelzceļš” investīciju projektu un meitas sabiedrību attīstības projektu izvērtēšanai. Investīciju komitejas sastāvā ietilpst ļoti plašs VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieku loks, kas garantē jautājumu objektīvu izskatīšanu.

Pirms investīciju komitejas sēdes jautājumi tiek skatīti VAS “Latvijas dzelzceļš” Direkcijās un VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejā. Arī šajā gadījumā 2015. gada 12. jūnijā VAS “Latvijas dzelzceļa” Finanšu komiteja izskatījusi minēto jautājumu un atbalstījusi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes lēmumu par četru lokomotīvju iegādi. Arī Prezidentu padomes sēdē viņa- U.Magoņa- balsojums neko neizšķīra, jo visi Prezidentu padomes locekļi šo lēmumu atbalstīja.

Katram no četriem Prezidentu padomes locekļiem ir tikai viena balss un lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Situācijā, kad iepirkumu veic VAS “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, viņa ietekme uz lēmumu pieņemšanu objektīvi aprobežojas tikai ar divu apsūdzībā norādīto lēmumu pieņemšanu, un būtu absurdi solīt un maksāt par katru no diviem balsojumiem 400 000 EUR, pie tam šie balsojumi pēc būtības neko neizšķir, kā arī par diviem viņa- U.Magoņa- parakstiem uz lēmumiem, kurus viņš pēc pozitīva balsojuma nemaz nedrīkst neparakstīt.

Turklāt, kā tiesas sēdē liecinājuši liecinieki gan no SIA “LDz ritošā sastāva serviss” puses, gan no AS “Skinest Rail” puses, šis iepirkums bijis izteikti izdevīgs SIA “LDz ritošā sastāva servisam”, bet nav bijis izdevīgs pārdevējam- “Skinest Rail”. Šādā situācijā, kad četru minēto lokomotīvju pārdošana bijusi klaji neizdevīga O.Osinovskim, būtu dīvaini vēl piedevām maksāt “kukuli” U.Magonim par to, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nopērk iepriekš pieminētās četras lokomotīves. Lietas izskatīšanā no apsūdzības liecinieku liecībām noskaidrojies, ka AS “Skinest Rail” piekritis darījumam vienīgi sava spiedīgā ekonomiskā stāvokļa dēļ.

Bez tam, U.Magonis savās rakstveida liecībās norāda, ka viņam kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentam un valdes priekšsēdētājam saskaņā ar Prezidentu padomes nolikumu nav bijis tiesību koncerna atkarīgajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieņemt vienīgā dalībnieka lēmumus. Saskaņā ar Prezidentu padomes nolikumu viņam bijušas tiesības VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes sēdēs piedalīties lēmumu pieņemšanā balsojot, taču visi lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Prezidentu padome ir VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes koleģiāla izpildinstitūcija, kas sastāv no Prezidenta un viceprezidentiem atsevišķās sabiedrības pārvaldības jomās. Viņa kā Prezidenta atbildības joma bijusi Sabiedrības vispārējā vadība, bet par Sabiedrības budžeta, investīciju un iepirkumu jautājumiem atbildējis Viceprezidents finanšu jautājumos A.Strakšas, kurš bijis arī VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejas loceklis. Savukārt par tehniskajiem jautājumiem atbildējis Viceprezidents tehniskās ekspluatācijas jautājumos Ē.Šmuksts. Vēlas papildināt, ka saskaņā ar Komerclikuma normām, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmumi ir saimnieciski patstāvīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un VAS “Latvijas dzelzceļš” lēmumiem attiecībā uz šīm sabiedrībām ir tikai rekomendējošs raksturs. Uzskatāms piemērs ir iepriekš minētais dīzeļlokomotīvju iepirkums. Kaut gan SIA “LDz ritošā sastāva serviss” saņēma VAS “Latvijas dzelzceļš” piekrišanu kredīta ņemšanai lokomotīvju iegādei, tā vēlāk pati, izmantojot savu saimniecisko patstāvību, tiesības ņemt kredītu tā arī neizmantoja.        

Par turpmākajiem apsūdzībā norādītajiem notikumiem U.Magonis liecina, ka 2015. gada 15. jūlijā O.Osinovskis atbraucis ciemos uz viņa- U.Magoņa- dzīves vietu “Pliči” Drabešu pagastā, Amatciema teritorijā, lai nodotu viņam- U.Magonim- saraksti starp Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu un Krievijas dzelzceļu par lokomotīvju remonta pasūtījuma iegūšanu, un šī sarakste viņam- U.Magonim- tikusi nodota, lai viņš- U.Magonis- šos dokumentus varētu nodot nākamajā dienā AAS “Krievijas dzelzceļš” prezidentam Vladimiram Jakuņinam. 2015. gada 16. un 17. jūlijā Lisabonā bijusi paredzēta Eiropas dzelzceļa vadītāju tikšanās, un viņš- U.Magonis- zinājis, ka uz tikšanos ieradīsies arī V.Jakuņins.

Tikšanās laikā ar O.Osinovski pārrunājuši AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” biznesa kontaktu uzlabošanu un pasūtījumu iegūšanu no Krievijas dzelzceļa. Saruna ar O.Osinovski notikusi mājas ārpusē zem nojumes. O.Osinovskim bijis zināms, ka viņam- U.Magonim- ir labas, privātas draudzīgas attiecības ar Krievijas un arī Kazahstānas dzelzceļa augstākajām amatpersonām. No O.Osinovska kļuvis zināms, ka pēdējā laikā AAS “Krievijas dzelzceļš” sācis atteikties no AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” pakalpojumiem, samazinot pasūtījumu apjomu. Sakarā ar šo situāciju, O.Osinovskis lūdzis viņam privātā kārtā lobēt viņa intereses Krievijas dzelzceļā, ko iespēju robežās arī centies darīt, zinot, ka Daugavpils rūpnīca ir darba devējs aptuveni 1000 Daugavpils iedzīvotājiem. Faktiski O.Osinovskis centies nodrošināt viņa- U.Magoņa- atbalstu sava uzņēmuma interešu privātai lobēšanai attiecībās ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji viņš no O.Osinovska par palīdzību biznesa kontaktu dibināšanā nekādu atlīdzību nav prasījis un nav arī saņēmis. Tomēr, apzinoties, ka viņam- U.Magonim- nav nekāds pienākums nodarboties ar O.Osinovska un viņa uzņēmumu privātu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”, viņš pats- O.Osinovskis- kaut kad 2015. gada pirmajā pusē piedāvājis viņam- U.Magonim- samaksāt kādu atlīdzību par centieniem privāti (ne kā VAS “Latvijas dzelzceļš” amatpersonai) atbalstīt viņa uzņēmumu saimniecisko darbību. Sākumā nekādu precīzu atlīdzības summu O.Osinovskis nav nosaucis. Kādā no viņu vēlākajām tikšanās reizēm O.Osinovskis piedāvājis par privātiem lobēšanas pakalpojumiem samaksāt viņam- U.Magonim- 800 000 EUR. Viņam- U.Magonim- nav bijis iebildumu, ka viņa darbs privātu pārrunu vešanā ar AAS “Krievijas dzelzceļš” amatpersonām tiek šādā veidā novērtēts. Viņa- U.Magoņa- pūliņu rezultātā O.Osinovskis būtu ieguvis labu peļņu no Krievijas dzelzceļa pasūtījumiem un būtiski celtos Daugavpils rūpnīcas likviditāte. Viņam bijis skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs jādomā par to, kā šo naudu saņemt, kā deklarēt un kā no saņemtās naudas samaksāt nodokļus.

Viņš- U.Magonis- nav devis nekādu ieganstu O.Osinovskim uzskatīt, ka daļu no saņemtās naudas viņš- U.Magonis- varētu nodot tālāk kādām AAS “Krievijas dzelzceļš” amatpersonām. Sarunās ar O.Osinovski viņš minējis, ka atbalsta O.Osinovska sadarbību ar Krievijas dzelzceļu, un centīsies panākt ar V.Jakuņina  vai viņa vietnieka V.Morozova palīdzību, bet nekad nav minējis, ka plāno šīm Krievijas dzelzceļa amatpersonām vest un nodot naudu. Šajās iepriekšējās sarunās šīs naudas summas iegūšana nekādi nav bijusi saistīta ar apsūdzībā norādīto lokomotīvju iepirkumu. O.Osinovskis viņam teicis, ka viņš plānojis viņam- U.Magonim- maksājamos naudas līdzekļus ņemt no saviem privātajiem ietaupījumiem, kurus viņš uzkrājis vai saņēmis dividenžu veidā no saviem uzņēmumiem. To, ka viņam- U.Magonim- maksājamo naudas līdzekļu avots tiek piesaistīts četru lokomotīvju pārdošanai, viņš uzzinājis tikai neilgi pirms 15. jūlija tikšanās vai pat tikai 15. jūlijā, kad O.Osinovskis sācis stāstīt, ka viņam- O.Osinovskim- lokomotīvju pārdošanas darījums izrādījies neizdevīgs, un ienākumus no lokomotīvju pārdošanas viņš neesot guvis sakarā ar augstām SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izvirzītajām prasībām par šo lokomotīvju kvalitāti. Viņi abi vienojušies, ka O.Osinovskis par viņa interešu privātu lobēšanu AAS “Krievijas dzelzceļš” samaksās 500 000 EUR. Ar šo naudu viņš- U.Magonis- nav plānojis ne ar vienu dalīties. Par to liecina tas, ka viņš- U.Magonis- bez lielas tirgošanās vienojies ar O.Osinovski par maksājamo summu, jo ne ar vienu citu viņam šī summa nebija jāsaskaņo. Turklāt, tā kā pats O.Osinovskis pēc savas iniciatīvas viņam pirms tam piedāvājis šo atlīdzības samaksu par privātiem lobēšanas centieniem Krievijas dzelzceļā, tad arī neuzskatījis, ka būtu pamats iebilst pret atlīdzības summas samazināšanu, jo viņš nav nekādu summu O.Osinovskim prasījis, un būtu centies palīdzēt arī bez atlīdzības. Turklāt, viņam bijis vienalga, no kādiem avotiem O.Osinovskis šo naudu ņems, par to viņš nav interesējies. Lai arī 15. jūlija sarunā O.Osinovskis par pamatu summas noteikšanai ņēmis pārdoto lokomotīvju skaitu, tam nav bijis nekāds sakars ar pašu iepirkuma procedūru, ne ar viņa koleģiāli pieņemtajiem lēmumiem iepirkuma rezultātu apstiprināšanai, jo jau iepriekš O.Osinovskis viņam solījis samaksāt par viņa interešu lobēšanu Krievijas dzelzceļā. Arī  tikšanās reizē 15. jūlijā U.Magoņa dzīves vietā “Pličos” viņi apsprieduši gan progresu pārrunās ar Krievijas dzelzceļu, un O.Osinovska uzņēmumu izredzes iegūt no Krievijas dzelzceļa pasūtījumus Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai. Apsprieduši arī O.Osinovska iespējas iznomāt Kazahstānas dzelzceļa kompānijām viņa uzņēmumiem piederošās dzelzceļa cisternas, kā arī apsprieduši viņa- U.Magoņa- atlīdzības apmēru par O.Osinovska interešu privātu lobēšanu.

Pēc lietas materiālu saņemšanas U.Magonis iepazinies ar viņa un O.Osinovska 2015. gada 15. jūlija sarunas ierakstu, un apgalvo, ka šis ieraksts nesatur viņa un O.Osinovska sarunas saturu pilnā apjomā. Atceras, ka sarunā ar O.Osinovski viņi plašāk nekā tas dzirdams ierakstītajā sarunā, apsprieduši pārrunu plānus ar Krievijas dzelzceļa amatpersonām, bez tam saruna par U.Magonim domāto atlīdzību sākās ar to, ka apsolīto summu par lobēšanu Krievijas dzelzceļā vispirms nosauca O.Osinovskis. Arī tas nav dzirdams sarunas ierakstā.

Nākošajā dienā 16. jūlijā viņš devies uz Eiropas dzelzceļa vadītāju tikšanos Lisabonā, kur ticies arī ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadītāju V.Jakuņinu un cita starpā aicinājis apsvērt iespēju par izdevīgām cenām remontēt lokomotīves Daugavpils rūpnīcā, tādā veidā cenšoties uzlabot Krievijas Dzelzceļa amatpersonu attieksmi pret O.Osinovski un panākt kādu lokomotīvju remonta pasūtījumu nodošanu AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”. Nākamajā dienā viņš privāti saticies ar V.Jakuņinu un nodevis viņam dokumentus- saraksti starp AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš”, ko viņam iedevis O.Osinovskis. Tā kā V.Jakuņins ir visai aizņemts cilvēks, viņš viņu uzklausījis, dokumentus paņēmis un nodevis tālāk saviem palīgiem.

2015. gada jūlija beigās vai augusta sākumā U.Magonis sazvanījies ar O.Osinovski un vaicājis, vai viņš ir saņēmis kādu ziņu no Krievijas Dzelzceļa, uz ko O.Osinovskis atbildējis noliedzoši. Apsolījis O.Osinovskim parunāt par iespējamiem AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumiem AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” ar V.Jakuņina vietnieku V.Morozovu. 2015. gada 3. vai 4. augustā Maskavā privātu vakariņu laikā ar V.Morozovu, vēlreiz izteicis viņam priekšlikumu par AAS “Krievijas Dzelzceļš” iespējamo izdevīgo sadarbību ar AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” un nodevis viņam Daugavpils rūpnīcas saraksti ar Krievijas Dzelzceļu, kuru iepriekš bija iedevis O.Osinovskis. V.Morozovs uz šo lūgumu reaģējis pozitīvi un solījis organizēt savu padoto tikšanos šā jautājuma tālākai risināšanai ar Daugavpils rūpnīcas pārstāvjiem.

Tātad, lai panāktu lokomotīvju remonta pasūtījumu nodošanu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai”, viņš nav izmantojis savu amatpersonas stāvokli VAS “Latvijas dzelzceļš”, bet gan privātas un draudzīgas attiecības ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākajām amatpersonām, V.Jakuņinu un V.Morozovu, pie tam šīs attiecības bija radušās ne jau pamatojoties uz viņa- U.Magoņa- amatu Latvijas dzelzceļā. Līdz ar to, viņš neatzīst, ka O.Osinovska viņam nodotā nauda būtu bijis kukulis par viņa- O.Osinovska- interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”.

Kas attiecas uz viņa- U.Magoņa- attiecībām ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām, var teikt, ka ar toreizējo AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadītāju V.Jakuņinu un viņa vietnieku V.Morozovu viņam ir labas un draudzīgas attiecības. Viņa- U.Magoņa- attiecības ar V.Jakuņinu bijušas ne tikai koleģiālas kā divu kaimiņvalstu uzņēmumu vadītājiem, bet viņu draudzīgās attiecības radušās, pamatojoties uz ārpus darba pienākumiem kopīgi pavadīto laiku un apspriestajiem tematiem. Pateicoties viņa un V.Jakuņina personīgajai draudzībai, VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļnieku sabiedrībā bijusi liela autoritāte. Viņa- U.Magoņa- draudzības dēļ ar V.Jakuņinu, neskatoties uz sankcijām pret Krieviju, VAS “Latvijas dzelzceļš” izdevies saglabāt tranzītkravu apjomus no Krievijas.

Savukārt, pēc U.Magoņa apcietināšanas un atbrīvošanas no darba, kravu apjomi no Krievijas krasi samazinājušies, un šis fakts ir pierādījums iepriekš apgalvotajam. Viņam- U.Magonim- ar Krievijas dzelzceļa augstākajām amatpersonām bijušas privātas un draudzīgas attiecības, kādas daudzu citu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem un pārstāvjiem ar Krievijas dzelzceļu nebija.

Apsūdzībā tālāk aprakstītie notikumi risinājušies atbilstoši apsūdzībā norādītajam, kā rezultātā 2015. gada 6. augustā viņš Igaunijas Republikas teritorijā uz Rīgas- Tallinas šosejas ceļa malā ticies ar O.Osinovski un saņēmis no viņa papīra maisiņu ar naudu, kur bija jābūt solītajiem 500 000 EUR. Viņi savu rīcību nav slēpuši, jo nav darījuši neko noziedzīgu. Savas automašīnas viņi apstādinājuši šosejas ceļmalā, un aiz viņiem ceļmalā apstājusies automašīna ar aptumšotiem stikliem, un izskatījies, ka no šīs automašīnas tiek veikta slepena mana un O.Osinovska tikšanās videofilmēšana. Pēc tam, kad viņa- U.Magoņa- automašīnā bagāžas nodalījumā bija ielikts maisiņš ar naudu, viņš bagāžnieku aizvēris. Pie naudas nodošanas viņš O.Osinovskim īsumā atstāstījis par viņa tikšanos ar V.Morozovu, prognozējot, ka tuvākajā laikā ar Daugavpils rūpnīcu varētu sazināties par lokomotīvju remontiem atbildīgie Krievijas dzelzceļa pārstāvji. Tikšanās laikā uz Rīgas- Tallinas šosejas četru lokomotīvju iepirkums vispār nav ticis pieminēts. Viņš uzskatījis O.Osinovska doto naudu par likumīgi saņemtu un aizturēšanas laikā jau Latvijas teritorijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turmāk- KNAB) darbinieki no viņa dienesta automašīnas bagāžas nodalījuma izņēmuši naudu 499 500 EUR apmērā.   

Apsūdzētais Oļegs Osinovskis  tiesas sēdē nolasītajās liecībās savu vainu viņam inkriminētajās apsūdzībās neatzina, un liecināja, ka visu savu apzināto dzīvi ir bijis saistīts ar dzelzceļu, un ir apguvis vairākas ar dzelzceļu saistītas profesijas. Laika gaitā viņš kļuvis par Baltijā lielākā privātā dzelzceļa uzņēmuma, Igaunijas lepnuma AS “Skinest Rail”, kura aktīvu vērtība pārsniedz 200 000 000 EUR, īpašnieku un Padomes priekšsēdētāju. Koncerna parkā ir 9000 vagonu, desmitiem lokomotīvju, divas rūpnīcas, un citi aktīvi.

Latvijā AS “Skinest Rail” pieder daži uzņēmumi, tai skaitā SIA “Skinest Latvija” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, kurš esot šīs krimināllietas galvenā figūra un viens no Daugavpils pilsētveidošajiem uzņēmumiem, tas ir- uzņēmums, no kura ir atkarīgi daudzu Daugavpils, un visas Latgales, iedzīvotāju likteņi.

Daugavpils rūpnīca ir lielākā lokomotīvju remonta rūpnīca Eiropā- tajā darbs norit cauru diennakti, 3 lokomotīvju sekcijas kapitālam remontam katru diennakti, 4500 nodarbināto. Viņa dzīve kopš 1984. gada ir nesaraujami saistīta ar šo rūpnīcu, tāpēc viņš vienmēr ir atbalstījis rūpnīcu, un arī turpmāk atbalstīs cik vien būs naudas un spēka, neskatoties uz visām nelaimēm, tostarp arī Latvijas Prokuratūras bezrūpīgo un nežēlīgo darbību dēļ. Formāli prokuratūras darbības ir vērstas pret viņu, kā ārvalsts investoru, bet patiesībā vislielākie zaudējumi tiek nodarīti Daugavpils rūpnīcai, tās strādniekiem un Latvijas valstij.

Rūpnīcas ienākumu pamatavots vēsturiski vienmēr bijuši pasūtījumi no AAS “Krievijas dzelzceļš”. Diemžēl, bet tik lielai rūpnīcai kā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” nepietiek ar pasūtījumiem no rietumiem, un vietējiem pasūtījumiem, tāpēc bez Krievijas dzelzceļa pasūtījumiem šodien izdzīvot ir ļoti grūti, kaut arī izdevās daļēji aizvietot Krievijas pasūtījumus  ar pasūtījumiem no Ukrainas un Vācijas, bet tā tomēr nav dzīve, bet tikai izdzīvošana.

2014. gadā attiecības starp Latviju un Krieviju mainījās uz slikto pusi, un viss AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas” bizness sabruka. AAS “Krievijas Dzelzceļš” pat atņēma rūpnīcai nepabeigto pasūtījumu- lokomotīves, kas vēl nebija saremontētas. Daugavpils rūpnīcas vadītāji- Aivars Keskula, Nataļja Petrova un citi rūpnīcas vadītāji darīja visu iespējamo, lai dabūtu pasūtījumus no Krievijas dzelzceļa. Kopējais sekciju daudzums, kurus Krievijas dzelzceļš plānoja mums dot, bija 10 lokomotīvju sekcijas mēnesī jeb 120 sekcijas gadā, naudas izteiksmē tas ir apmēram 40 000 000 EUR gadā.

Taču, vadoties pēc Krievijas Federācijas valdības rīkojumiem, AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākā vadība aizliedza visus līgumus ar Eiropas Savienības uzņēmumiem.

2014. gada rudenī N.Petrova vērsusies pie viņa- O.Osinovska- ar konkrētu lūgumu pēc palīdzības. Viņa pastāstījusi, kas darīts, lai atjaunotu sadarbību ar AAS “Krievijas dzelzceļš”, un ka šo jautājumu var atrisināt tikai V.Jakuņins personiski. N.Petrova zinājusi, ka viņam- O.Osinovskim- ir labas attiecības ar Uģi Magoni, un par viņa labajām privātajām attiecībām ar Krievijas dzelzceļa prezidentu. N.Petrova lūgusi viņam, lai viņš sarunātu ar U.Magoni viņa labo personisko saišu izmantošanu attiecībā par Krievijas dzelzceļa lokomotīvju remontēšanu Daugavpils rūpnīcā.

Ar Uģi Magoni viņš ir pazīstams jau kādus desmit gadus, un viņam  ar U.Magoni ir lietišķas un labvēlīgas attiecības. Viņš ļoti ciena U.Magoni kā profesionāli, un uzskata, ka viņš ir godprātīgs cilvēks. Visu viņu attiecību laikā U.Magonis nav viņu ne reizi piemānījis vai pievīlis. Dzelzceļnieku aprindās U.Magonis bijis ļoti nozīmīga persona dēļ tuvām draudzīgām attiecībām ar Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu un šīm labajām attiecībām bijusi milzīga nozīme tai skaitā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” labklājībai, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Piemēram, Latvijai bija rekordlieli kravu apgrozījumi, kamēr Igaunija katru gadu zaudēja miljonu tonnu kravu. U.Magonis varējis vienkārši piezvanīt V.Jakuņinam un atrisināt jautājumus, par kuriem citu dzelzceļu vadītāji pat vaicāt nevarēja. Ir absolūti skaidrs, ka U.Magoņa amatam nav un nevarēja būt ne mazākās saistības ar viņa attiecībām ar Jakuņinu. Iedomāties, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents varētu ietekmēt AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadītāju, būtu tas pats, kas iedomāties, ka Krievijas Federācijas prezidents V.Putins varētu būt atkarīgs no Latvijas prezidenta E.Levita.

Tieši pateicoties savas sievas radniecīgajām attiecībām U.Magonim bija iespējams risināt ar Jakuņinu biznesa jautājumus.

Kad Natālija Petrova viņam pateikusi, ka jau ir vērsusies pie Uģa Magoņa un viņš solījis palīdzēt, kā pieredzējis cilvēks sapratis, ka par Anastasijas saišu izmantošanu būs jāsamaksā. Viņam- O.Osinovskim- bijis skaidrs, ka jebkurš darbs un jebkuri sakari kaut ko maksā. Tāpēc viņš nolēmis vērsties pie U.Magoņa un piedāvāt viņam atlīdzību par to, ka Anastasija aprunāsies ar savu radinieku, lai viņš ļautu AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju dienestam parakstīt līgumu ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” par lokomotīvju remontu.

O.Osinovskis ar U.Magoni ticies Tallinā 2014. gada rudenī, un šīs tikšanās laikā viņi panākuši vienošanos, ka U.Magonis nodrošinās AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidenta V.Jakuņina lēmumu noslēgt līgumu ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” par dīzeļlokomotīvju remontiem, un O.Osinovskis samaksās U.Magonim kā privātpersona privātpersonai. Par komisijas naudas apmēru runa nav bijusi, jo U.Magonim tobrīd nav bijis skaidrības par to, cik lokomotīves un, par kādu cenu tiks remontētas, un viņam vajadzēja šo jautājumu izpētīt. Līdz ar to, parādījušās cerības, ka iespējams rūpnīcu varēs izglābt. Taču, tuvāko mēnešu laikā nekāda darbība nav notikusi, rūpnīcai bijuši milzīgi zaudējumi, un viņi no Tallinas katru mēnesi seguši rūpnīcas zaudējumus vairāk kā 200 000 EUR apmērā.

2015. gada martā U.Magoņa jubilejā viņš jautājis U.Magonim, kāpēc viņš novilcina Tallinā noslēgto darījumu, bet Daugavpils rūpnīcai ir miljoniem lieli zaudējumi. U.Magonis, acīmredzot, lai liktu viņu mierā, vaicājis, kāpēc lai nebūtu 1 000 000 EUR par vienošanos. Šī summa nav bijusi norēķinu summa, bet šo summu U.Magonis nosaucis, lai liktu viņu mierā. Taču viņa- O.Osinovska- nostāja bijusi ļoti nopietna, jo Daugavpils rūpnīcas liktenis bijis pilnībā atkarīgs no U.Magoņa palīdzības, un viņš piedāvājis U.Magonim 800 000 EUR, un  ar to tobrīd saruna beigusies.

Tomēr, ņemot vērā, ka darījuma apmēram starp AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš” bija jābūt vairāk nekā 40 miljoniem EUR, tad honorāra apmērs nemaz nebija tik milzīgs. Normāla komisija lielākajā daļā gadījumu ir 2% no darījuma summas, turklāt rūpnīcas zaudējumi tajā brīdī pārsniedza jau 2 miljonus EUR. Tātad arī no šī viedokļa komisijas apmērs bija pamatots. Viņš- O.Osinovskis- uztvēris minēto naudas summu kā komisiju U.Magonim par Daugavpils rūpnīcas un Krievijas dzelzceļa līguma lobēšanas pakalpojumiem, kurus viņš var sniegt pateicoties U.Magoņa sievai.

U.Magonis nekad nav prasījis viņam naudu, lai nodotu to kādām amatpersonām Krievijā vai kur citur. U.Magonis nekad nav pieprasījis naudu priekš sevis.

O.Osinovskis, komentējot tiesai savas iepriekšējās liecības, kuras viņš sniedzis kā aizdomās turētais, liecināja, ka tā nauda, kuru viņš nodevis U.Magonim, iespējams bijusi domāta nodošanai Krievijas dzelzceļa vadībai. Viņš- O.Osinovskis- teicis arī, ka tikšanās laikā U.Magoņa jubilejā tieši viņš- U.Magonis- saistījis šīs naudas samaksu ar dīzeļvilcienu iepirkšanas konkursu.

Tā nav bijusi taisnība, bet gan aizstāvības pozīcija, kura lieliski nostrādājusi, jo tikuši panākti visi izvirzītie mērķi. Kaut kad 2015. gada jūnijā U.Magonis paprasījis steidzīgi atvest dokumentus par attiecībām starp AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš”. Dokumentus bija jāatved U.Magonim līdz 2015. gada 6. jūnijam, jo U.Magonim bija jālido uz Lisabonu uz izšķirošo tikšanos ar Vladimiru Jakuņinu. 15. jūnijā viņš atbraucis pie U.Magoņa uz mājām, atvedis dokumentus un sīki stāstījis par līgumu starp Krievijas dzelzceļu un Daugavpils Rūpnīcu. Viņš arī izmantojis situāciju, lai tirgotos par komisijas apmēriem, jo tajā brīdī parādījies ļoti labs arguments- tas, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA ”LDz ritošā sastāva serviss” faktiski aplaupījis AS “Skinest Rail”. Ir saprotams, ka SIA ”LDz ritošā sastāva serviss”  cīnījās, lai dabūtu izdevīgākus nosacījumus lokomotīvju iegādei, kurus SIA ”LDz ritošā sastāva serviss”  arī dabūja.

SIA ”LDz ritošā sastāva serviss”, tostarp izmantojot negodīgu spiedienu, izdevies nopirkt no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” četras 2TE116 sērijas lokomotīves, samazinot cenu zem tirgus vērtības, un piespiežot Daugavpils rūpnīcu remontēt lokomotīves uz sava rēķina. SIA ”LDz ritošā sastāva serviss”  faktiski saņēma no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” bezprocentu kredītu uz 9 mēnešiem, kā arī tika noteiktas bargas soda naudas, un tika noteikti neadekvāti garantijas nosacījumi, kādi nepastāv šajā tirgū. Viņš, protams, ir izmantojis šos faktus, lai samazinātu U.Magoņa honorāru. Viņu abu 2015. gada 15. jūlija tikšanās laikā  U.Magoņa mājās viņam izdevies samazināt honorāra apmēru līdz 500 000 EUR. Turklāt viņš- O.Osinovskis- piekritis samaksāt šo naudu kā priekšapmaksu, kaut arī U.Magonis jau bijis paveicis lielu darbu savās pārrunās ar Krievijas pusi, bet reālu līgumu noslēgt tad vēl nav izdevies.

Kā viņš vairākkārt teicis, sniedzot liecības KNAB, U.Magonim maksājamās summas  piesaiste konkrētām lokomotīvēm bijis vien iegansts U.Magoņa honorāra summas samazināšanai par viņa pakalpojumiem Daugavpils Rūpnīcas interešu lobēšanā Krievijas dzelzceļā.

Patiesībā no viņa telefona sarunām ar U.Magoni, un personīgām sarunām vajadzētu būt skaidram, ka šīs sarunas bijušas veltītas vienīgi Krievijas tematam, konkrēti- AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontam Daugavpils Rūpnīcā. Viņš- O.Osinovskis- nav plānojis maksāt U.Magonim no naudas par lokomotīvju pārdošanu, jo tas nav juridiski iespējams, turklāt komisija no zaudējumiem nepastāv, jo AS “Skinest Rail” šajā darījumā neko nenopelnīja. U.Magonim ir maksāta O.Osinovska personīgā nauda, kuru viņš saņēmis kā dividendes no AS “Skinest Grupp”, un no šīs naudas ir samaksāti visi nodokļi.

Attiecībā par sarunu ar U.Magoni 2015. gada 15. jūlijā pie viņa mājās, vēlas piebilst, ka šīs sarunas ierakstu pirmoreiz dzirdējis tikai pēc tam, kad lieta tikusi nodota tiesai. Viņš ir absolūti pārliecināts, ka saruna ir ierakstīta nepilnīgi, un iespējams pat sagrozīta. Ieraksts sastāv no 32 gabaliem, dažbrīd tie vispār nav saistīti viens ar otru. Milzīgi sarunas fragmenti iztrūkst vispār. Pat prokuratūras pieaicinātie eksperti nevarēja atzīt sarunas ierakstu par īstu, un tas noteikti norāda uz to, ka sarunas ieraksts ir falsificēts. Skaidri atceras, ka viņi ar U.Magoni gandrīz visu laiku runājuši par Krievijas lietām, apsprieduši arī to, ka samaksa Uģim par pasūtījumiem no Krievijas būs kā avanss vēl pirms rezultātu sasniegšanas, tas ir- vēl pirms pasūtījumu saņemšanas. Viņš gribējis piespiest Uģi, lai viņš pasaka konkrētus datumus, kad AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” sāks saņemt pasūtījumus, taču ierakstā kaut kāda iemesla dēļ tas iztrūkst.

Šajā procesā tiek apsūdzēts viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā un uzmanība šim procesam no ārvalsts investoru puses ir pievērsta ļoti liela. Kopš šī kriminālprocesa sākuma ārvalstu investīcijas Latvijā ir dramatiski samazinājušās. Nekad savās liecībās viņš nav teicis, ka U.Magonim nodotā nauda ir kaut kādā veidā saistīta ar lokomotīvju iepirkšanas konkursu. Apsūdzība šajā daļā ir absurda, jo visi apsūdzības liecinieki vienbalsīgi apgalvoja, ka U.Magonis nekādā veidā neietekmēja un arī nevarēja ietekmēt lokomotīvju iepirkšanas konkursu, turklāt darījums bija daudz izdevīgāks SIA “LDz ritošā sastāva servisam”, nevis AS  “Skinest Rail”.

Turpinot savas liecības, O.Osinovskis liecināja, ka viņam bijusi jāizpilda sava “Tallinas vienošanās” daļa, un tieši- jānodod Uģim nauda, kuru U.Magonis gribējis saņemt skaidrā naudā. Tāpēc viņš- O.Osinovskis- nolēmis konsultēties ar Igaunijas juristiem, lai pārliecinātos, ka šis darījums ir likumīgs. No juristiem saņēmis precīzas atbildes:

-darījums uzskatāms par likumīgu tikai tad, ja tas pilnā apmērā veikts Igaunijas Republikas teritorijā, jo viņiem nav kompetences sniegt juridiskus padomus par citu valstu likumiem;

-saskaņā ar Igaunijas Republikas likumiem, viņam- O.Osinovskim- ir tiesības samaksāt komisijas maksu jebkuram par privātās ietekmes izmantošanu, tajā skaitā arī ierēdnim un jebkādā veidā, tostarp arī skaidrā naudā. Skaidras naudas darījumi jebkādos apmēros Igaunijas Republikā ir absolūti legāli;

-darījumi starp privātpersonām Igaunijas Republikā arī ir legāli;

-darījuma veikšanas laikā ir nepieciešams liecinieks, kurš varēs apstiprināt naudas nodošanas faktu Igaunijas Republikas teritorijā, un šis darījums nevar būt vērsts pret darījuma pušu interesēm.

Apspriežot šo jautājumu arī ar savu korporatīvo juristi Julianu Poļansku, viņa atbildējusi, ka nav iemeslu apšaubīt advokātu kompetento viedokli. Tātad, viņš izņēmis no bankas naudu un ar savu šoferi Aleksandru Sestremu aizbraucis uz Pērnavu, lai tiktos ar Uģi. Viņam- O.Osinovskim- būtu labāk nodot naudu Tallinā baņķieru vai advokātu klātbūtnē, taču Uģis ļoti steidzies un nevarējis atbraukt uz Tallinu, tāpēc viņš piekritis atbraukt uz Pērnavu. Par liecinieku vajadzēja kļūt šoferim Aleksandram Sestremam.

O.Osinovskis vēlas piebilst, ka viņš uzticējies savam šoferim, kuram bijis zināms par viņa lietām un pārrunām, un viņa liecības, kuras tika nolasītas tiesā, gandrīz pilnībā atbilst realitātei.

Tā pamazām pienācis 2015. gada 6. augusts. Viņš vienmēr zinājis, ka viņa tālruni noklausās Igaunijas drošības policija, un viņš zinājis, ka notiek viņa videonovērošana, it īpaši, kad viņš tiekas ar ārvalstniekiem. 6. augustā Uģis kavējies, un prasījis piebraukt tuvāk robežai, viņš apstājies uz ceļa nomales. Drīz parādījusies Uģa automašīna, kurai sekojusi Igaunijas drošības policijas automašīna. Viņa- O.Osinovska- automašīnas šoferis A.Sestrems savulaik strādājis kā autovadītājs Igaunijas Komunistiskajā partijā, tātad viņš bijis pieredzējis, speciāli apmācīts un ļoti vērīgs cilvēks, viņš uzreiz pievērsis uzmanību, ka notiek filmēšana  no drošības policijas automašīnas. Pie mums piebrauca mašīna ar tonētiem stikliem, kurā atradās divi cilvēki un filmēja mūs no apmēram 8 metru attāluma. Naudas nodošana U.Magonim notika tieši drošības policijas kameras priekšā. Uģis pavaicājis, kas tie par puišiem, uz ko viņš- O.Osinovskis- atbildējis, ka viss ir kārtībā un no savas policijas mēs nebaidāmies.

Viņam- O.Osinovskim- bijis svarīgi, lai tikšanās notiktu “liecinieku”, konkrēti- drošības policijas darbinieku klātbūtnē, tāpēc viņš un Uģis nav mēģinājuši slepeni nodot Uģim naudu. Viņi parunājušies, tad viņš atdevis Uģim naudu un aizbraucis mājās. No lietai pievienotā ieraksta ir absolūti skaidrs, ka naudas nodošana notiek atklāti, un neslēpjoties.

Tālākie notikumi risinājušies šādi: viņš piebraucis pie savas mājas Tallinā un viņu satikuši drošības policijas darbinieki un uzrādījuši dokumentu par to, ka latvieši tur viņu aizdomās par kukuļdošanu. Vienojušies, ka viņš nākošajā dienā ieradīsies Igaunijas Drošības policijā (turpmāk-KaPo) un atbildēs uz Latvijai interesējošiem jautājumiem. Pēc šīs sarunas viņš vērsies pie KaPo ģenerāldirektora, kurš ieteicis sadarboties ar KNAB, lai krimināllieta tiktu izbeigta pēc iespējas ātrāk, vai arī lieta netiktu ierosināta vispār. Viņš vēlējies, lai KNAB pirms tikšanām nevienam nekur nenosauc viņa- O.Osinovska- vārdu, un “Skinest” nosaukumu. Tas bijis ļoti svarīgi viņa reputācijai un “SKINEST” spējām turpināt nodarboties ar biznesu. KNAB šim nosacījumam piekritis. Tikšanās ar KNAB izmeklētāju Rumjancevu notikusi Latvijas vēstniecībā Tallinā. Izmeklētāja atskaņojusi pilnīgi neko nepierādoša ieraksta gabaliņu no “Pličiem”, un teikusi, ka viņu- O.Osinovski- tur aizdomās par kukuļa došanu Uģim un piedāvājusi viņam divus turpmākās rīcības variantus:

-pirmais- viņš atsakās no liecību sniegšanas, KNAB juridiskās palīdzības ietvaros lūdz Igaunijas pusi viņu- O.Osinovski- arestēt, un paziņo medijos, ka viņš ir kukuļdevējs.

-otrais- viņš sadarbojas ar KNAB, konkrēti pastāsta par kukuli, un tad neviens viņu neaiztiek, un mediji nekādu informāciju nedabū. Nepieciešams novērtēt to, ka KNAB ir pildījis savu solījumu un līdz lietas nodošanai prokuratūrai viņi nekur nebija minējuši viņa statusu.

Viņš īpaši nav baidījies tikt arestētam Igaunijā, jo zinājis, ka Igaunijas specdienesti bijuši lietas kursā par to darījumu, un neuzskatīja to par kriminālu, taču publicitāte nozīmētu viņa biznesa beigas, simtiem cilvēku atlaišanu, uzņēmumu slēgšanu, un tamlīdzīgi. Tas daļēji arī noticis, kad pēc pusotra gada Latvijas ģenerālprokurors televīzijā pirmo reizi nosaucis viņa uzvārdu. Tas neesot bijis glīti no ģenerālprokurora puses, jo prokuratūra viņam apsolījusi, nekad neapstiprināt, ka O.Osinovskis ir apsūdzētais šajā lietā. Bijis ļoti svarīgi novilcināt laiku, jo ar laiku jebkuras problēmas asums pāriet. Tāpēc, jo ilgāk lieta tiek vilcināta, jo mazāk zaudējumu tiek nodarīti valsts ekonomikai. Turklāt viņš bijis pārliecināts, ka izmeklētāja visu noskaidros un lietu izbeigs. Par to, ka viņam nauda, kas bija paredzēta Uģim, ir jānosauc par kukuli, ļoti skaidri lika saprast tieši KNAB izmeklētāja.

Viņam ar advokātu īsā laikā bijis jāizdomā, kam un par ko šis it kā kukulis bijis domāts. Ņemot vērā, ka visas viņa sarunas ar Uģi bijušas par līgumu starp AAS “Krievijas Dzelzceļš” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, vienīgais, ko varējis iedomāties, bijis tas, ka nauda bijusi domāta AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentam V.Jakuņinam, un Uģis būtu bijis tā persona, kas naudu nodos. Advokāts skaidrojis, ka apsūdzētais var grozīt savas liecības kaut katru dienu, un tāpēc viņš nav riskējis, bet ieguvis laiku, samazinājis triecienu viņa uzņēmumiem no banku un klientu puses, tātad aizstāvības taktika izvēlēta absolūti pareizi.

Bez tam, no apsūdzības izriet, ka prokurore neapsūdz viņu par kukuļa došanu Jakuņinam, tātad arī viņa pati nav noticējusi šai izdomātajai versijai. Tālāk sekojuši tādi notikumi, kuri mudinājuši viņu pieturēties pie sākotnējās versijas, pie tam viņš bijis pārliecināts, ka šī krimināllieta tiks izbeigta, un viņam noteikti nevajag sarežģīt situāciju, grozot savas liecības. Kādu laiku pēc KNAB izmeklētājas Rumjancevas vizītes, viņam- O.Osinovskim- zvanījis viņa advokāts, un teicis, ka Juraša kungs vēlas aprunāties. Kā viņam paskaidrojis drošības dienesta priekšnieks, tas nozīmē tikai to, ka KNAB nekas pret viņu nav, viņi ir kļūdījušies, un tagad viņiem vajag iziet no šīs situācijas ar cieņu. Viņš- O.Osinovskis- teicis, ka uz Latviju nebrauks, un ja J.Jurašam vajag, lai Jurašs brauc pie viņa.

Tikšanās vietu Jurašs izvēlējies neparastu- mežā starp Pērnavu un Iklu Igaunijas Republikas teritorijā. Jurašs piedāvājis sadarbību un palīdzību KNAB nopietnāko noziegumu atklāšanā. Viņš- O.Osinovskis- sapratis, ka lietai pret viņu nav perspektīvu un viss notiekošais ir KNAB operatīvo darbinieku kļūda, apsūdzība netiks izvirzīta, it sevišķi, ja viņš sadarbosies ar KNAB, kura darbinieki garantējuši viņam personīgo drošību Latvijas teritorijā.                                                                                    

Prokurore E.Masule savā debašu runā ir norādījusi sekojošo:

-ne U.Magonis, ne O.Osinovskis savu vainu nav atzinuši, taču novērtējot lietā esošo pierādījumu kopumu, apsūdzībai nav šaubu par abu apsūdzēto vainu viņiem inkriminēto noziegumu izdarīšanā. Lietā nepastāv strīds par to, ka U.Magonis no O.Osinovska ir pieņēmis materiālu vērtību lielā apmērā, kā arī nav strīds par to, ka U.Magonis Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē bija valsts amatpersona, kura nozieguma izdarīšanas brīdī pildīja dienesta pienākumus valsts kapitālsabiedrībā.

Lietā ir strīds par to, vai U.Magonis 2015. gada 6. augustā pieņēma no O.Osinovska materiālu vērtību lielā apmērā kā valsts amatpersona par kādu jau izdarītu likumīgu darbību Igaunijas Republikā reģistrētās komercsabiedrības AS “Skinest Rail” interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, tas ir- par U.Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta izrādīto labvēlīgo attieksmi un atbalstu četru lietotu 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegādei no AS “Skinest Rail”, kā arī U.Magonis panāks Krievijas Dzelzceļa augstāko amatpersonu tikšanos ar Daugavpils lokomotīvju remontu rūpnīcas amatpersonām.

Tāpat, apsūdzības ieskatā ir strīds par to, vai U.Magonis laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 4. augustam pēc O.Osinovska lūguma ir veicis pārrunas ar AAS “Krievijas dzelzceļš” amatpersonām par līgumsaistību atjaunošanu ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu kā privātpersona vai valsts amatpersona.

Kā arī, lietā strīds ir par to, vai O.Osinovskis 2015. gada 15. jūlijā ir piedāvājis un 2015. gada 6. augustā arī nodevis U.Magonim materiālu vērtību lielā apmērā kā valsts amatpersonai, lai U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu iepriekš minētās darbības komercsabiedrības AS “Skinest Rail” interesēs.

Apsūdzības ieskatā, valsts amatpersonai ir pienākums, pieņemot lēmumus vai piedaloties lēmumu pieņemšanā pastarpināti, rīkoties tā, lai novērstu jebkādas šaubas par labvēlīgu attieksmi pret atsevišķiem privāto tiesību subjektiem.

Savukārt tiesas ieskatā, par “labvēlīgu attieksmi” tādā gadījumā var uzskatīt jebkuru valsts amatpersonas rīcību, kuras rezultātā kāda privātpersona vai juridiska persona iegūst sev kādu pamatotu labumu, un tātad iznāk, ka šī “labuma iegūšana” varētu būt par pamatu valsts amatpersonas saukšanai pie atbildības.        

Turpinot debašu runu, prokurore dod hronoloģisku notikumu izklāstu par notikumiem laikā no 2014. gada 4. augusta līdz 2015. gada 6. augustam, un konkrēti:

-2014. gada 4. augustā starp U.Magoni un O.Osinovski notiek telefonsaruna;

-2014. gada 25. augustā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” nosūta vēstuli SIA “LDz Cargo” un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ar piedāvājumu iegādāties septiņas 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīves;

-2014. gada 1. septembrī SIA “LDz Cargo” nosūta vēstuli SIA “LDz ritošā sastāva serviss” par to, ka ir ieinteresēts izmantot kravu pārvadājumos lielas jaudas lokomotīves, un ja SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nolems iegādāties šīs lokomotīves, tad SIA “LDz Cargo” būtu gatava tās nomāt 2M62 sērijas lokomotīvju vietā, ar nosacījumu, ka pirms lokomotīvju iegādes tiek saskaņota nomas cena;

-2014. gada 9. septembrī AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” nosūta SIA “LDz ritošā sastāva serviss” papildus vēstuli par piedāvāto dīzeļlokomotīvju cenu, un konkrēti- ja tiek pirktas visas 7 lokomotīves vienlaicīgi, tad vienas lokomotīves cena ir 2 095 000 EUR;

-2014. gada 10. septembrī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nosūta AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” vēstuli, kurā atsakās no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” priekšlikuma iegādāties minētās 7 lokomotīves, kā pamatojumu norādot, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžetā nav plānoti līdzekļi lokomotīvju iegādei, kā arī to, ka 2014. gada nogalē tiks uzsākta lokomotīvju 2M62U modernizācija, kuras rezultātā tiks iegūtas lokomotīves ar palielinātu jaudu;

-2014. gada 1. oktobrī notiek telefonsaruna starp U.Magoni un O.Osinovski, kurā abi vienojas par tikšanos nākamajā dienā Tallinā;    

-2014. gada 4. novembrī SIA “LDz ritošā servisa sastāvs”, atsaucoties uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” piedāvājumu iegādāties 2TE116 sērijas lokomotīves, ir aprēķinājis iespējamo nomas maksu: 1409 EUR diennaktī bez PVN, un gadījumā, ja SIA “LDz Cargo” piekrīt šādai nomas maksai, tad SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izskatīs iespēju iegādāties četras lokomotīves;

-2015. gada 15. janvārī SIA “LDz ritošā servisa sastāvs” nosūtījis vēstuli SIA “LDz Cargo” par 2TE116 sērijas lokomotīvēm. Pamatojoties uz SIA “LDz Cargo” vēstuli par vēlmi kravu pārvadājumos izmantot palielinātas jaudas lokomotīves, un ņemot vērā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” piedāvājumu iegādāties 2TE116 sērijas lokomotīves, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir aprēķinājusi iespējamo nomas maksu- 650 EUR diennaktī bez PVN. Vēstulē SIA “LDz Cargo” tiek lūgta informēt par pieņemto lēmumu, pozitīvas atbildes gadījumā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izskatīs iespēju iegādāties 4 lokomotīves 2TE116;

-2015.gada 21.janvārī SIA “LDz Cargo” nosūta vēstuli SIA “LDz ritošā sastāva serviss” par to, ka SIA “LDz Cargo” ir gatava nomāt četras 2TE116 sērijas lokomotīves četru 2M62 sērijas lokomotīvju vietā, ar nosacījumu, ka piedāvātā nomas maksa (650 EUR diennaktī par vienu lokomotīvi) netiks mainīta nākošo 10 gadu laikā, un pēc tam tiks mainīta uz 200 EUR diennaktī:

-2015. gada 28. janvārī izdots SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkojums par iepirkuma komisijas izveidošanu  četru 2TE116 lokomotīvju iegādei.

-2015. gada 2. februārī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nosūta vēstuli VAS ”Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītājam A.Grīnvaldam saskaņošanai iepirkuma procedūru četru lietotu 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei.

-2015. gada 6. februārī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu komisija nolemj izsludināt sarunu procedūru ar publikāciju un noteikt piedāvājuma atvēršanas laiku 2015. gada 7. aprīlī plkst. 11.00, kā arī apstiprināt sarunu procedūras nolikumu un iesniegt SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu komisijas sēdes protokolu Nr.1 apstiprināšanai SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdei.

-2015. gada 11. februārī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde nolemj apstiprināt SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu komisijas 2015. gada 6. februāra sēdes protokolu Nr.RSSJŪ-1.2./8, kā arī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde nolemj apstiprināt Iepirkumu komisijas 2015. gada 6. februāra sēdes protokolu Nr.1 un nolikumu sarunu procedūrai, un izsludināt sarunu procedūru.

2015. gada 15. februārī notiek telefonsaruna starp U.Magoni un O.Osinovski.

2015. gada 19. februārī AS “Skinest Rail” iemaksā 70 EUR par piedalīšanos lokomotīvju iepirkumā.

2015. gada 23. februārī 70 EUR par piedalīšanos četru lokomotīvju iepirkumā iemaksā TMHB.

2015. gada 5. martā VAS “Latvijas dzelzceļš” vēstule ar Iepirkumu biroja vadītāja A.Grīnvalda parakstu par plānotajiem iepirkumiem virs 142 287,18 EUR, un VAS “Latvijas dzelzceļš” informē, ka ir saņēmusi Satiksmes ministrijas 2015. gada 3. marta vēstuli par to, ka ministrijai nav tiesību iejaukties valsts kapitālsabiedrības darbībā, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde ir izvērtējusi nepieciešamību iegādāties četras lietotas lokomotīves, un Satiksmes ministrija cer, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss”  valde rīkojas kā krietns un gādīgs saimnieks, un ministrija neiebilst pret šī iepirkuma veikšanu.

2015. gada 30. martā AS “Skinest Rail” iesniedz finanšu un tehnisko piedāvājumu- par katru lokomotīvi 2 095 000 EUR bez PVN, kopējā piedāvājuma summa 8 380 000 EUR bez PVN.         

Ņemot vērā gan jau minētos, gan pārējos prokurores norādītos hronoloģiski sakārtotos faktus un notikumus saistībā ar četru lietotu dīzeļlokomotīvju iepirkumu, tiesa uzskata, ka “labvēlīgas attieksmes izrādīšana” nozīmē kādas aktīvas darbības no U.Magoņa puses saistībā ar četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi. Taču lietā ir konstatēts, ka vienīgās reālās darbības no U.Magoņa puses saistībā ar četru lokomotīvju iegādi ir viņa paraksti uz Prezidentu padomes lēmuma, un uz Investīciju komitejas lēmuma, tātad kopā divi paraksti.

2015. gada 12. jūnijā ir notikusi VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu komitejas sēde, kurā izskatīts jautājums par četru lokomotīvju iegādi, kredītsaistību ņemšanu un VAS ”Latvijas dzelzceļš” budžeta grozījumiem.

2015. gada 10. jūlijā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nosūta VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejai, VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidentam finanšu jautājumos un finanšu direktoram vēstuli, kurā lūdz ņemt aizdevumu 8 330 000 EUR apmērā ar mērķi nodrošināt lokomotīvju iegādi.

Lietas 5. sējuma 115.-116. lapā ir 2015. gada 31. marta “NORDEA BANK AB” garantijas raksts Nr.09T2014527929 par to, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, reģistrācijas Nr.40003788351 saņem kredīta garantiju 100 000 EUR apmērā, kredīta garantijas pieprasītājs “Skinest Rail AS”, reģistrācijas Nr.10293440, kredīta garantijas beigu datums 06.07.2015.

No šī fakta (kredīta garantijas) tiesa secina, ka bankai “NORDEA BANK AB” nav bijuši iebildumi pret kredīta garantijas izsniegšanu.   

2015. gada 16. jūnijā ir notikusi VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes sēde, kurā ir nolemts:

-piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes sēdes lēmumam “Par SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanu, un attiecīgi Sabiedrības 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai, ievērojot sekojošo: SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta līdzekļus 62 380 EUR apmērā, kas ietverti budžeta pozīcijā “Rezerve”, izlietot pēc atsevišķas iepriekšējas dalībnieka piekrišanas saņemšanas;

-piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes lēmuma “Par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu 2.punktam un attiecīgi četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei  un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā.

Prezidentu padomes lēmums ir pieņemts vienbalsīgi un to ir parakstījuši U.Magonis, A.Strakšas, E.Bērziņš un Ē.Šmuksts (6.sēj. lietas 107.-109. lapa).

2015. gada 16. jūnijā ir notikusi VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas sēde, kuru vadījis prezidents U.Magonis, un Investīciju komiteja ir vienbalsīgi nolēmusi piekrist četru 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iegādei.

Sēdē piedalījušies Investīciju komitejas locekļi: A.Strakšas, Ē.Šmuksts, E.Bērziņš, M.Jagodkins, T.Kontijevska un G.Ieviņš (sēdes protokola kopija lietas 5. sējumā 70.-71. lapā).

Kā izriet no O.Osinovska un U.Magoņa telefona sarunām un personīgām sarunām, vajadzētu būt skaidram, ka šīs sarunas bijušas veltītas vienīgi Krievijas tematam, konkrēti- AAS “Krievijas dzelzceļš” lokomotīvju remontam AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta  rūpnīca”. Viņš- O.Osinovskis- nav plānojis maksāt U.Magonim no naudas par lokomotīvju pārdošanu, jo tas juridiski nav iespējams, turklāt dot “kukuli” U.Magonim situācijā, kad četru lokomotīvju pārdošana SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir sagādājusi O.Osinovskim mantiskus zaudējumus, būtu nesaprātīgi vēl papildus maksāt U.Magonim “kukuli”.

AS “Skinest Rail” šajā lokomotīvju pirkšanas/pārdošanas darījumā neko nenopelnīja, bet U.Magonim paredzētā nauda ir ņemta no viņa (O.Osinovska) personīgās naudas, kuru viņš saņēmis kā dividendes no AS “Skinest Grupp”, un no šīs naudas ir samaksāti visi nodokļi.

Šādā situācijā, kad vienīgā U.Magoņa aktivitāte saistībā ar četru dīzeļlokomotīvju iegādi ir divi viņa paraksti (viens uz Prezidentu padomes lēmuma, otrs uz Investīciju komitejas lēmuma), tad šie paraksti nevar būt par pierādījumu tam, ka šādi U.Magonis ir izrādījis īpašu “labvēlīgu attieksmi” pret O.Osinovski saistībā ar četru lietotu lokomotīvju iegādi.

Tiesas ieskatā ar “labvēlīgu attieksmi” šajā gadījumā būtu saprotamas aktīvas darbības no U.Magoņa kā AS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta puses, lai panāktu to, ka AS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDz ritošā sastāva serviss” pretēji objektīvai nepieciešamībai un visa koncerna interesēm panāktu to, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iegādājas faktiski nevajadzīgas lokomotīves.

Piemēram, ja lokomotīvju iepirkumu konkursā būtu piedalījušies vairāki pretendenti, un U.Magonis būtu klaji, ar aktīvām darbībām centies panākt, lai iepirkumā uzvarētu viens no   pretendentiem, tad varētu uzskatīt, ka U.Magonis tiešām ir izrādījis labvēlīgu attieksmi pret šo pretendentu.

2015. gada 12. jūnijā notikusi VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu Komitejas sēde, kurā izskatīts jautājums par četru lokomotīvju iegādi, kredītsaistību ņemšanu bankā un budžeta grozījumiem

Tā kā piekrišana iegādāties četras lietotās 2TE116 sērijas lokomotīves ir bijis vienbalsīgs,  koleģiāls gan prezidentu padomes, gan investīciju komitejas lēmums par piekrišanu iegādāties četras lietots lokomotīves, tad U.Magonim nav bijis nekāda pamata neparakstīt šos abus lēmumus.    

Lietā nav precizēts, kāda daļa no U.Magoņa saņemtajiem 499 500 EUR ir atlīdzība par viņa tā saucamo “labvēlīgo attieksmi” pret četru lokomotīvju iegādi, un kāda daļa no minētās U.Magonim nodotās summas ir O.Osinovska samaksa U.Magonim par viņa- O.Osinovska- interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”. 

Šajā sakarībā tiesa atsaucas uz O.Osinovska liecībām tiesas sēdē par to, ka U.Magonim maksājamā summa ir ņemta nevis no ienākumiem par četru lokomotīvju pārdošanu, bet gan no viņa personīgajiem ienākumiem no AS “Skinest Rail” peļņas.

Tiesa norāda uz to, ka 2014. gadā dažādu ģeopolitisku apsvērumu dēļ tika noteiktas Eiropas savienības sankcijas pret Krieviju, un attiecīgi tika noteiktas Krievijas sankcijas pret Eiropas savienības uzņēmumiem.

Realitātē tas nozīmēja to, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” pārtrauc savu lokomotīvju sūtīšanu remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un tā kā pasūtījumi no AAS “Krievijas Dzelzceļš” tajā laikā sastādīja vairāk kā pusi no visa Rūpnīcas apgrozījuma, tad šajā nestandarta situācijā, kad reāli draudēja Rūpnīcas darba apturēšana, ir saprotami gan O.Osinovska kā AS “Skinest Rail” īpašnieka, gan AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” vadības centieni pat ar nestandarta paņēmieniem panākt, lai rūpnīca saņemtu pasūtījumus, un tādā veidā glābtu rūpnīcu no bankrota, un nodrošinātu strādniekus ar darbu un attiecīgi ar ienākumiem.

    Attiecībā par to, ka prokurore savā debašu runā ir norādījusi, ka “O.Osinovskim, lai nodrošinātu to, ka četras 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīves tiek nopirktas, bija nepieciešams U.Magoņa kā valsts amatpersonas atbalsts tam, ka netiks likti šķēršļi tam, ka LDz ritošā sastāva serviss iegādājas šīs lokomotīves, un tiks saņemta piekrišana “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta grozījumu apstiprināšanai”, tiesa atzīmē, ka gan VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomē, gan Investīciju komitejā balsošana notikusi koleģiāli, katram balsošanas dalībniekam bijusi viena balss, un tā kā uz balsošanas brīdi, un arī vēlāk, nav bijuši iegūti nekādi argumenti par to, ka nebūtu pieļaujama četru minēto lokomotīvju iegāde, tiesai nav saprotams, kādēļ būtu vajadzīgs papildus vēl U.Magoņa kā valsts amatpersonas atbalsts lokomotīvju iegādei.

No lietas materiāliem to kopumā secināms, ka četru dīzeļlokomotīvju iepirkums ir sekmīgi noslēdzies, lokomotīvju iepirkums ir izrādījies izteikti izdevīgs SIA “LDz ritošā sastāva serviss”.

Tajā pašā apsūdzības runas prokurore citē U.Magoņa un O.Osinovska 2015. gada 15. jūlija telefonsarunas atšifrējuma daļu, kurā runa ir par kaut kad nākotnē iespējamiem elektrovilcienu iepirkumiem. Uz to tiesa ir spiesta norādīt, ka izskatāmajā krimināllietā vispār nav runa par elektrovilcieniem.            

Turpmāk debašu runā prokurore citē U.Magoņa un O.Osinovska 2014. gada 4. augusta telefonsarunas fragmentu, un no šīs telefonsarunas atšifrējuma apsūdzība secina, ka U.Magonis ir zinājis, ka O.Osinovskim bijusi vēlme realizēt 2TE116 sērijas lokomotīves.

Pat ja pieņem, ka U.Magonis ir zinājis par šo O.Osinovska vēlmi, tiesai nav pamata uzskatīt, ka līdz ar to U.Magonis pēc šīs sarunas kaut kādā veidā ir aktīvi iesaistījies minēto četru lokomotīvju iegādes procesā, vai būtu centies panākt, ka lokomotīves tiek nopirktas neraugoties uz to, ka iepirkums būtu uzskatāms par VAS “Latvijas dzelzceļam” neizdevīgu, vai arī centies panākt, ka lokomotīves tiek iepirktas no kāda cita iepirkuma konkursa dalībnieka.

Tiesa spriedumā jau iepriekš ir norādījusi, ka 2015. gada 16. jūnijā ir notikusi VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes sēde, kurā ir nolemts:

-piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes sēdes lēmumam “Par SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanu, un attiecīgi Sabiedrības 2015. gada budžeta grozījumu apstiprināšanai, ievērojot sekojošo: SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta līdzekļus 62 380 EUR apmērā, kas ietverti budžeta pozīcijā “Rezerve”, izlietot pēc atsevišķas iepriekšējas dalībnieka piekrišanas saņemšanas;

-piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes lēmuma “Par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu 2. punktam un attiecīgi četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei  un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā.

Prezidentu padomes lēmums ir pieņemts vienbalsīgi un to ir parakstījuši U.Magonis, A.Strakšas, E.Bērziņš un Ē.Šmuksts.

Tālāk apsūdzības runā prokurore citē fragmentu no 2015. gada 15. jūlija telefonsarunas starp U.Magoni un O.Osinovski, un norādīts, ka sarunas atšifrējumi atrodas lietas 1. sējuma 5.-6., 7., un 10.-11. lapā.

Apskatot šos atšifrējumus, tiesa secina, ka 1. sējuma 5. lapā ir uzskaitīti vienpadsmit rokas pulksteņi, 6. lapā ir norādīti divi procesuālo termiņu datumi un četri dažādi procesuālie lēmumi. Pirmā sējuma 7. lapā ir aizstāvja J.Rozenberga paraksts par iepazīšanos ar kriminālprocesa reģistru.

Lietas 1. sējuma 10.-11. lapā ir 2015. gada 15. jūlijā U.Magoņa dzīves vietā Amatas novada, “Pličos” starp U.Magoni un O.Osinovski notikušas sarunas atšifrējums drukātā formātā, kurā lielākā daļa teksta ir krievu valodā, tātad ne valsts valodā.

Lietas 1. sējuma 26.-34. lapā ir 2015. gada 15. jūlija audioieraksta atšifrējums (Disks Nr.12/96), taču tā kā sarunas tulkojumā uz latviešu valodu ir norādīts tikai “Nodaļas vadītājs (paraksts) Nr.056 un izpildītājs Nr.055, tad pieminētā 2015. gada 15. jūlija sarunas audioieraksta atšifrējums nav pieļaujams kā apsūdzēto vainas pierādījums.

Dokumentu juridiskā spēka likuma (redakcijā uz 2015. gada 22. septembri) bija noteikts, ka dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu savu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām, iestādēm un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.

Secināms, ka lietas 1. sējuma 15. lappusē esošajam  anonīmajam dokumentam ar nosaukumu “Par sarunu atšifrējumu”, kurš datēts ar 2015. gada 22. septembri, nepiemīt juridisks spēks un tādēļ tas nevar būt saistošs nevienai citai organizācijai, valsts iestādei, tai skaitā arī tiesai.

Lietas 1. sējuma 15. lappusē esošajam anonīmajam dokumentam ar nosaukumu “Par sarunu atšifrējumu”, kurš datēts ar 2015. gada 22. septembri, ir pievienoti pielikumi- CD disks Nr.63 un audioieraksta atšifrējums uz divpadsmit lapām.

Lietai pievienotajos CD diskos Nr.12/96 un Nr.12/101s esošo audioierakstu atšifrējumi it kā atrodoties lietas 1. sējumā no 16. līdz 20. lapai, un šis atšifrējums ir datēts ar 2015. gada 22. septembri, Nr.2395. Lietas 1. sējumā 15. lapā ir KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas vadītāja (paraksts nesalasāms) Nr.056, un izpildītājs norādīts Nr.172. Dokumenta pielikumā pievienots CD Nr.63, un audioierakstu atšifrējumi uz divpadsmit lapām.

Tiesa atzīst, ka lietas 1. sējumā no 26. līdz 34. lapai ir audioieraksta, kas izdarīts 2015. gada 15. jūlijā, tulkojums, taču tulkojuma uz latviešu valodu beigās (1. sējuma 34. lapa), ir norādīts Nodaļas vadītājs Nr.056, un izpildītājs Nr.055, neatšifrējot tulkojuma izdarītāja identitāti.

Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka 2015. gada 15. jūlijā O.Osinovskis ir ieradies U.Magoņa dzīves vietā, un viņi galu galā, pārrunu rezultātā ir vienojušies par to, ka O.Osinovskis nodos, un U.Magonis pieņems skaidras naudas summu 500 000 EUR apmērā.

Apsūdzības ieskatā minēto summu U.Magonis saņēma par to, ka viņš kā valsts amatpersona- VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents- izmantojot savu dienesta stāvokli, izrādīs labvēlīgu attieksmi pret Igaunijas Republikā reģistrēto komercsabiedrību AS “Skinest Rail” saistībā ar šīs komercsabiedrības piedalīšanos SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajā četru lietotu dīzeļlokomotīvju iepirkumā no minētās komercsabiedrības, kā arī par to, ka U.Magonis izmantojot savas ilggadīgās draudzīgās un koleģiālās attiecības ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām, panāks, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākās amatpersonas tiekas ar SIA “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” amatpersonām attiecībā par AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontu turpināšanu arī pēc abpusējo sankciju noteikšanas.

Kā jau iepriekš spriedumā konstatēts, nav pierādīta nekāda aktīva rīcība no U.Magoņa puses saistībā ar četru dīzeļlokomotīvju iepirkumu, izņemot divus viņa parakstus- uz Prezidentu padomes lēmuma, un Investīciju komitejas lēmuma.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, tiesa atzīst, ka nav pierādīts tas, ka U.Magonis būtu kā valsts amatpersona izrādījis “labvēlīgu attieksmi” pret O.Osinovskim piederošās AS “Skinest Rail” piedalīšanos SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izsludinātajā četru lokomotīvju iepirkuma konkursā.

Lietas 18. sējuma 175. lapā atrodas Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018. gada 30. janvāra Uzziņa Nr.7/18sl kā papildinājums 2015. gada 23. novembra uzziņai Nr.129/15sl, un no minētās 2018. gada 30. janvāra uzziņas secināms, ka 2015. gada 1. jūnijā ir akceptēts sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums- Uģa Magoņa operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās, pasākums akceptēts līdz 2015. gada 24. jūlijam.

No šāda viedokļa būtu pieļaujama U.Magoņa sarunu slepena noklausīšanās līdz 2015. gada 24. jūlijam, taču tālāk Uzziņā norādīts, ka tiek atsaukta (tiesa uzskata, ka atsaukta  no tās izdošanas brīža) Augstākās tiesas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 2016. gada 5. jūlijā izsniegtā uzziņa Nr.52/16sl “Par Uģi Magoni (papildinājums 23.11.2015. uzziņai Nr.129/15sl)”.

Uzziņu, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja 16.11.2017. rīkojumu Nr.8-2/20ro parakstījis Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs P.Dzalbe.

No Uzziņas redzams, ka nav bijis tiešā tekstā atļauts KNAB biroja darbiniekiem iekļūt U.Magoņa dzīves vietā.

Atbildot tiesas sēdē uz aizstāvja jautājumu, U.Magonis ir atbildējis, ka lai 2015. gada 15. jūlijā notikušās sarunas noklausīšanās būtu likumīga, būtu jābūt kādām atļaujām. No eksperta slēdziena saprotams, ka lai ierakstītu sarunu, ir bijis vajadzīgs mikrofons, kurš esot bijis iemontēts ārpusē pie mājas netālu no sarunas vietas. Lai mikrofonu iemontētu, ir vajadzīgas speciālas atļaujas, vai arī mājas īpašnieču piekrišana. Ne U.Magoņa sieva Anastasia Magone, ne viņas māte Gaļina Bakuļina šādas atļaujas nav devušas. Viņš- U.Magonis- neesot lietas materiālos redzējis, ka būtu izsniegtas atļaujas iekļūšanai nekustamajā īpašumā, un jebkādu darbību veikšanai viņa sievai un sievasmātei piederošajā īpašumā “Pličos”, Amatas pagastā.

Kriminālprocesa materiālos nav atrodamas ziņas par to, ka Anastasia Magone vai Gaļina Bakuļina būtu devušas atļauju KNAB darbiniekiem iekļūt iepriekš minētajā nekustamajā īpašumā “Pličos”.

Attiecībā par tiesas iepazīšanos ar operatīvās izstrādes lietas Nr.11212 materiāliem, tiesa konstatē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500. panta sesto daļu, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar tiem operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai, un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.       

Strīds lietā ir par to, vai U.Magonis laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 4. augustam pēc O.Osinovska lūguma ir veicis pārrunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām par sadarbības atjaunošanu ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” kā privātpersona vai kā valsts amatpersona.

Šajā jautājumā tiesa ir absolūti pārliecināta, ka ņemot vērā šo abu uzņēmumu apjomus un mērogus, ir izslēdzama varbūtība, ka  VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents kā Latvijas valsts amatpersona varētu dot AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadošajām amatpersonām norādījumus, uz kurieni sūtīt remontēšanai AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīves.

Tātad, tikai pamatojoties uz savām privātām un draudzīgām attiecībām, U.Magonis privātā kārtā varētu piedāvāt AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām izskatīt iespēju sūtīt lokomotīves remontēt uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Saistībā ar četru dīzeļlokomotīvju iepirkumu, tiesa uzskata par pierādītu to, ka šis iepirkums gan personīgi O.Osinovskim, gan AS “Skinest Rail” ir sagādājis ievērojamus materiālos zaudējumus, un šādā situācijā vēl maksāt U.Magonim “kukuli” no biznesmeņa viedokļa būtu absolūti nesaprātīgi.

No lietas materiāliem, konkrēti no U.Magoņa liecībām tiesas sēdē, izriet, ka viņam, atšķirībā no vairāku citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem, ir bijusi “privilēģija” sazināties ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadošajām amatpersonām, un tā kā šis fakts ir bijis zināms arī O.Osinovskim, tad viņš- O.Osinovskis- vērsies pie viņa kā pie privātpersonas pēc palīdzības, lai panāktu to, Krievijas Dzelzceļš turpina sūtīt savas lokomotīves remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Attiecībā par O.Osinovska piesolīto samaksu viņam par AS “Skinest Rail” interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”, U.Magonis ir liecinājis, ka nekādu materiālu atlīdzību no O.Osinovska nav prasījis, būtu viņam centies palīdzēt arī bez atlīdzības no O.Osinovska puses, taču, ņemot vērā O.Osinovska iespējamos ieguvumus no tā ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpina sūtīt remontēt uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” savas lokomotīves, 500 000 EUR nemaz nebūtu tik milzīga summa.                   

 Tiesa neapstrīd to, ka 2015. gada 15. jūlijā O.Osinovskis bijis ieradies U.Magoņa dzīves vietā “Pličos”, kur runājuši par dažādām tēmām, tai skaitā par atlīdzību U.Magonim sakarā ar O.Osinovska centieniem panākt, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpina sūtīt savas lokomotīves remontēt uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Sarunu rezultātā vienojušies par summu 500 000 EUR, un faktiski šādu summu O.Osinovskis ir nodevis U.Magonim Igaunijas Republikas teritorijā uz ceļa netālu no Pērnavas autobusu pieturā RAE.

Atsaucoties uz to, ka minēto četru lokomotīvju pārdošanas rezultātā viņam- O.Osinovskim- ir radušies finansiāli zaudējumi, viņi vienojušies par U.Magonim maksājamās summas apmēru 500 000 EUR.

Naudas nodošanas vieta apzināti nolikta Igaunijas Republikas teritorijā, jo noskaidrots, ka Igaunijā vismaz 2015. gadā nav bijuši nekādi ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu. Sākotnēji naudas nodošana bijusi paredzēta Pērnavā, bet tā kā U.Magonis kavējies, tad vienojušies, ka naudas nodošana notiks autobusu pieturā RAE. Kad ieradušies pieturā, ievērojuši, ka netālu šosejas malā atrodas mikroautobuss, no kura acīmredzot notiek novērošana. Tā kā abi bijuši pārliecināti par savu darbību likumību, nav slēpuši savas darbības, bet nauda nodota turpat pie autobusu pieturas RAE. Tā kā naudas nodošana U.Magonim nav apstrīdama (naudas nodošanas fakts ir fiksēts brīdī, kad O.Osinovskis nodod naudu U.Magonim), tad acīmredzot ir bijusi iepriekšēja vienošanās starp O.Osinovski un U.Magoni par naudas summas nodošanu/pieņemšanu. Ir izslēdzama varbūtība, ka U.Magonis un O.Osinovskis nejauši būtu sastapušies Igaunijas Republikas teritorijā pie autobusu pieturas RAE, pie tam vēl O.Osinovskis nejauši atvedis sev līdz skaidru naudu. Naudas nodošanas/pieņemšanas fakts ir pierādīts ar KNAB izmeklētājas I.Cīrules, kura darbojusies KNAB izmeklētājas A.Rumjancevas uzdevumā, piedaloties KNAB speciālistiem A.Prusakam, A.Vasiļevičam, un R.Tatrikam, veikto kratīšanu 2015. gada 6. augustā automašīnā Audi A8 ar reģistrācijas numuru JS 6928, kas atrodas U.Magoņa lietošanā, ar mērķi atrast un izņemt skaidru naudu un dokumentus saistībā ar SIA ”LDz ritošā sastāva serviss” veikto iepirkumu par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iepirkumu, kā arī saistībā ar uzņēmumu OU “Spacecom” un AS “Skinest Rail”  darījumiem ar VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas uzņēmumiem (Kratīšanas protokols atrodas lietas 1. sējumā no 70. līdz 83. lapai, kuru apstiprinājusi Latvijas Republikas  Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore S.Deičmane.

Kratīšanas laikā izņemts lielāks daudzums skaidras naudas kā arī citi priekšmeti.

Tiesa norāda uz to, ka U.Magonis naudu no O.Osinovska saņēmis kā privātpersona, nevis kā Latvijas valsts amatpersona- VAS "Latvijas dzelzceļš” prezidents.

Tiesa kategoriski nepiekrīt apsūdzības viedoklim, ka U.Magonis kā salīdzinoši neliela uzņēmuma (VAS “Latvijas dzelzceļa”) prezidents varētu noteikt, kur AAS “Krievijas Dzelzceļam” sūtīt remontēšanai savas lokomotīves- uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” vai kur citur.

Patiesībā tikai pateicoties savām privātajām, draudzīgajām attiecībām ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākajām amatpersonām, U.Magonim kā privātpersonai, nevis Latvijas valsts amatpersonai, bija salīdzinoši reāla iespēja satikties ar augstākajām AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām un privātu sarunu ceļā panākt to, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpina sūtīt savas lokomotīves remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un tātad nav nekāda pamata uzskatīt, ka U.Magonis naudu 499 500 EUR apmērā ir saņēmis kā valsts amatpersona- VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents.

Tiesas izmeklēšanā tika nopratināti vairāki liecinieki, tai skaitā:

-Andrejs Čirva- SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkuma daļas vadītājs un Iepirkuma komisijas priekšsēdētāja vietnieks- liecināja, ka Iepirkuma sarunu procedūras laikā no AS “Skinest Rail” panākts piedāvāto lokomotīvju cenas samazinājums, kā arī priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss”  izdevīgāki apmaksas termiņi un samaksas veids, kā arī AS “Skinest Rail” piekrita uz sava rēķina veikt lokomotīvju pilnu kapitālo remontu pirms piegādes. Ja AS “Skinest Rail” sarunu procedūras laikā nebūtu piekāpies, tad iepirkums būtu beidzies bez rezultāta;

-Jānis Jaunzems- SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkuma komisijas loceklis- liecināja, ka sarunu procedūras laikā panākts cenu samazinājums divām lokomotīvēm katrai pa 25 000 EUR. Sarunu procedūrā ar publikāciju ir iespējams runāt ar pretendentu par cenas samazināšanu un izdevīgāku noteikumu iegūšanu. Iepirkuma komisija to izmantoja, un lūdza samazināt cenu, kā arī izdevās panākt labākus samaksas nosacījumus. Bez tam J.Jaunzems kā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Personāla un juridisko lietu direktors liecināja, ka Iepirkuma līguma izpildes gaitā divu lokomotīvju piegāde aizkavējusies tehnisku iemeslu dēļ, un tātad SIA “LDz ritošā sastāva serviss” uzrēķinājis un saņēmis no AS “Skinest Rail” līgumsodu 170 000 EUR apmērā. Tādējādi darījums priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss” kļuvis vēl izdevīgāks.

-lieciniece Iveta Jirgensone- SIA “LDz ritošā sastāva serviss”  Finanšu daļas vadītāja ir liecinājusi, ka Finanšu daļas galvenais uzdevums ir noslēgto līgumu maksājumu kontrole. AS “Skinest Rail” ir pieļāvusi nokavējumu dažu iepirkto 2TE116 lokomotīvju piegādē un samaksājusi par to ievērojamu soda naudu, precīzu summu neatceras.

-lieciniece, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkuma daļas galvenā iepirkumu speciāliste  un Iepirkumu komisijas sekretāre Inta Pudule ir liecinājusi, ka sarunu procedūras laikā ir panākts divu lokomotīvju cenas samazinājums par 50 000 EUR, un izdevīgi priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss” samaksas nosacījumi. Sākotnēji bijis paredzēts maksāt AS “Skinest Rail” 30% avansu no kopējās iepirkuma summas, bet sarunu rezultātā panākts, ka samaksa tiks veikta par katru piegādāto lokomotīvi atsevišķi. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” interesēs panākts arī, ka pirms piegādes lokomotīves tiek kapitāli izremontētas AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

-lieciniece Gerda Grabe tiesas sēdē ir liecinājusi, ka viņa 2015. gadā ir strādājusi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” par ekonomikas daļas vadītāju, bet pašā četru lokomotīvju iepirkuma procedūrā nav piedalījusies, bet četru lietotu lokomotīvju iepirkumu atceras. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” darbinieki kopā ar citiem uzņēmuma speciālistiem sagatavojuši iepirkuma pamatojumu, un šo iepirkuma pamatojumu sagatavot uzdeva SIA “LDz ritošā sastāva serviss” vadība. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” bilancē atrodas viss maģistrālais lokomotīvju parks, un attiecīgi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir tas uzņēmums, kas apsaimnieko šo parku, un lai nodrošinātu kravu pārvadātājiem kvalitatīvus pārvadājumus, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir jāseko līdzi, lai šis parks būtu prasībām atbilstošs. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” pats atbild par to, un tas ir pirmais posms, ko SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izlemj: vai ir nepieciešamas jaunas lokomotīves, jo tā vai cita konkrētā lokomotīve ir novecojusi. Procedūra ir tāda, ka vispirms sagatavojam materiālu un tad iesniedzam uz saskaņošanu akcionāram. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nevar patstāvīgi izlemt, par lokomotīvju iegādi. Lieciniece neatceras, ka 2015. gadā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” būtu ar mieru pārdot sev piederošās lokomotīves.

AS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDz Cargo”, kurš reāli nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, ir ieinteresēts, lai viņu rīcībā būtu jaudīgākas lokomotīves. Koncernā ir noteikta kārtība, kādā veidā notiek lokomotīvju iepirkumi, un saskaņā ar šo kārtību arī notiek lokomotīvju iepirkumi. Jautājuma izlemšanā par lokomotīvju iepirkšanu piedalās cilvēki no dažādām VAS “Latvijas dzelzceļš” instancēm. Attiecībā par VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta U.Magoņa līdzdalību lokomotīvju iepirkumā, lieciniece G.Grabe liecināja, ka U.Magonis kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents kopā ar citiem Investīciju komitejas locekļiem pieņem galīgo lēmumu par lokomotīvju pirkšanu vai nepirkšanu. Lieciniece precīzi neatceras, bet katrā ziņā lēmumam par lokomotīvju iepirkumu ir jāiziet cauri Investīciju komitejai.

Atbildot uz prokurores jautājumiem, lieciniece ir liecinājusi, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” par ekonomikas daļas vadītāju viņa sākusi strādāt 2007. gadā. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ekonomikas daļa atradās Ekonomikas direktora pakļautībā.

Uz prokurores E.Masules jautājumu lieciniece G.Grabe atbild, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” jautājums par lokomotīvju iegādi konceptuāli ir aktuāls vienmēr, bet sarunās par lokomotīvju iegādi no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, šķiet, ka viņa nav piedalījusies.

Atbildot uz prokurores jautājumu, lieciniece neatceras, vai viņa 2014. gada 10. septembrī ir gatavojusi atbildi AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” sakarā ar dīzeļlokomotīvju piedāvājumu.

Lieciniece uz uzdoto jautājumu ir atbildējusi, ka neatceras, vai 2014. gadā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžetā bija paredzēti līdzekļi lietotu lokomotīvju iegādei. Lieciniece turpina, ka kaut kad, neatceras kurā gadā, iespējams 2014. vai 2015. gadā ir bijusi runa par finanšu līdzekļu paredzēšanu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžetā speciāli dīzeļlokomotīvju iegādei. Lieciniece turpina, ka viņa ir piedalījusies ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanā saistībā ar četru lietoto dīzeļlokomotīvju iegādi. Lieciniece atceras, ka lokomotīvju iepirkuma ekonomiskā pamatojuma izstrādē ir piedalījusies arī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ekonomiste Jūlija Solovjova. Uz tiesas jautājumu lieciniece G.Grabe ir atbildējusi, ka četru lokomotīvju iepirkums viennozīmīgi bijis izdevīgs SIA “LDz ritošā sastāva serviss”.

Uz aizstāvja J.Rozenberga jautājumiem par U.Magoņa personību, lieciniece ir atbildējusi, ka U.Magoni viņa personīgi nepazīst, bet neko negatīvu par viņu nevar pateikt. Tā kā viņa ar U.Magoni kopā nav strādājusi, tad par viņa profesionālo kompetenci neko daudz nevar pateikt.

Lieciniece turpina, ka 2014.-2015. gadā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” piederējušas apmēram 100 lokomotīves, bet SIA “LDz ritošā sastāva serviss” pats šīs lokomotīves nelieto, lokomotīves tiek iznomātas dažādiem kravu pārvadātājiem, tai skaitā arī SIA “LDz Cargo”, un AS “Baltijas Tranzīta Servisam”.

Uz aizstāvja J.Rozenberga jautājumu: Vai iespējams, ka  SIA “LDz Cargo” nepieciešamība pēc lielas jaudas lokomotīvēm ir radusies no tā, ka SIA “LDz Cargo” bija nepieciešamas lielas jaudas lokomotīves, un gatavība tās nomāt bija noteicošais faktors, kādēļ SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nolēma uzsākt četru lokomotīvju iegādes procedūru, lieciniece atbild, ka tā tas varētu būt.

Uz aizstāvja J.Rozenberga jautājumu- vai lieciniecei ir kaut kas zināms, ka U.Magonis būtu ietekmējis SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdi vai atsevišķus valdes locekļus ar mērķi panākt, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nolemj iegādāties  lokomotīves, lieciniece G.Grabe ir atbildējusi, ka viņai par to nekas nav zināms.

Pēc aizstāvja lūguma, tiesa uzrāda lieciniecei no lietas materiāliem (4. sējuma 162.-166. lapa) SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” “Lokomotīvju 2TE116 iegādes pamatojumu” un lieciniece ar pietiekošu pārliecību liecina, ka uzrādītais dokuments ir viņas gatavotais lokomotīvju iegādes pamatojums.

Uz aizstāvja J.Rozenberga jautājumu lieciniece ir atbildējusi, ka pēc “Lokomotīvju Iegādes pamatojuma” sagatavošanas viņai vairs nav bijušas nekādas šaubas par to, ka četru lokomotīvju iegāde ir bijusi izdevīga SIA “LDz ritošā sastāva serviss”. Viens no iemesliem pirkt lietotas lokomotīves bijis jaunu lokomotīvju cena un pārāk liels ieguldījumu atpelnīšanās periods. 2015. gadā SIA “LDz Cargo” bija diezgan steidzīga vajadzība pēc lielākas jaudas lokomotīvēm, sakarā ar pārvadājamo kravu apjoma palielinājumu.

Uz aizstāvja jautājumu- kāpēc neskatoties uz to, ka 2014. gadā ir nolemts neiepirkt lokomotīves, bet 2015. gadā tomēr tiek nolemts lokomotīves pirkt, lieciniece atbild, ka 2015. gadā ir tapis ekonomiskais pamatojums, un līdz ar to, tiek nolemts par minēto lokomotīvju pirkšanu. Lieciniece atbild, ka viedokļa maiņas pamatojums attiecībā par lokomotīvju pirkšanu varētu būt SIA “LDz Cargo” steidzama nepieciešamība iegūt jaudīgas lokomotīves priekš SIA “LDz Cargo”, lai varētu vienlaicīgi pārvadāt vairāk kravas, kā arī ātrāk iegūt no SIA “LDz Cargo” nomas maksu par lokomotīvēm.

  Lieciniece Svetlana Berga tiesas sēdē 2018. gada 26. martā ir liecinājusi, ka 2014. gadā viņa strādājusi par valdes priekšsēdētāju un rīkotājdirektori SIA “LDz ritošā sastāva serviss”. 2014. gadā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” saņēmis no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” komercpiedāvājumu, kurā rūpnīca piedāvāja izskatīt iespēju iegādāties lokomotīves. Piedāvātas tikušas apmēram septiņas lokomotīves. Principā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” galvenais darbības veids ir lokomotīvju remonti, modernizācija, un rūpes par to, lai lokomotīves būtu darboties spējīgas, kā arī SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nodarbojās ar lokomotīvju iegādi. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iegādājas lokomotīves un uztur tās kartībā, bet SIA “LDz Cargo” šīs lokomotīves lieto.

SIA “LDz ritošā sastāva serviss” sācis vērtēt šo piedāvājumu, un vērtēšanas rezultāts bija tāds, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” piekritis ka ir nepieciešams iegādāties četras lokomotīves, un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” bija gatavs organizēt konkursu, paskatīties cenu, un ja būtu izdevīgi iegādes nosacījumi, tad varētu četras lokomotīves nopirkt. Bijis nepieciešams visus lokomotīvju iegādes nosacījumus apspriest ar SIA “LDz Cargo”, un vienošanās ar SIA “LDz Cargo” ilgusi apmēram pusgadu. Lokomotīvju iepirkuma cena tikusi saskaņota apmēram 2015. gada janvārī, un tad, pēc saskaņošanas, vajadzēja dabūt piekrišanu no Satiksmes ministrijas gan no akcionāra.

Parasti SIA “LDz ritošā sastāva serviss” sūta Satiksmes ministrijai informāciju par iepirkumiem virs 100 000 EUR, un vispirms ir jāsaņem piekrišana, un tad iepirkums var virzīties uz priekšu. Bija izsludināta sarunu procedūra ar publikāciju, kas principā ir tas pats atklātais konkurss.

Dokumentus par piedalīšanos iepirkuma konkursā izņēma bez “Skinest” arī kompānija “Transmashholding” no Lietuvas. Pirmajā konkursa kārtā neuzvarēja neviens no pretendentiem, bet otrajā kārtā uzvarēja “Skinest”. Šķiet, ka “Skinest” īpašnieks tolaik bija  Osinovska kungs. Iepirkuma konkursa pirmajā kārtā “Skinest” piedāvājums neatbilda mūsu nolikuma prasībām un tehniskajām prasībām. Otrajā konkursā piedāvājums no “Skinest” atbilda prasībām, un tātad galu galā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” arī saņēma visas četras lokomotīves. Uzskata, ka četru lokomotīvju pirkšana bija objektīvi pamatota. Iegādāties lokomotīves vajadzēja obligāti, jo vajadzēja attīstīt un modernizēt lokomotīvju parku. VAS “Latvijas dzelzceļš”, konkrēti SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, principā nevar iegādāties lokomotīves no Krievijas tāpēc ka nav sertifikācijas, lokomotīves neatbilst Eiropas prasībām, un tātad SIA “LDz ritošā sastāva serviss” var ekspluatēt tikai tās lokomotīves, kuras jau atrodas Eiropas Savienībā. Gadījumā, ja šīs četras lokomotīves beigs savu darba mūžu, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” viņas modernizēs.

Atbildot uz prokurores jautājumiem, lieciniece ir sniegusi liecības, ka viņa ir uzdevusi savam vietniekam Ivaram Rullim izvērtēt AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca“ piedāvājumu. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir kontaktējies ar SIA “LDz Cargo” attiecībā par AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca“ piedāvājumu. Kontaktēšanās bijusi ar Mača kungu un ar Grjaznova kungu. Vispirms SIA “LDz ritošā sastāva serviss” nosūtījis Daugavpils rūpnīcai atbildi, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2014. gada budžetā nav paredzēti līdzekļi šim lokomotīvju iepirkumam.

SIA “LDz Cargo” nebija vienīgais klients un sadarbības partneris, kuri nomāja no SIA “LDz ritošā sastāva serviss” lokomotīves, bija vēl arī AS “Baltijas Tranzīta Serviss”. Šajā iepirkumā 2TE116 sērijas lokomotīves tika iepirktas par 15% zemāku cenu, nekā iepriekšējo gadu iepirkumos.

Liecinieks Ivars Rullis, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks, un Ražošanas un stratēģiskās attīstības direktors kopš 2011. gada, tiesas sēdē liecināja, ka lokomotīvju iepirkuma procedūras laikā SIA “LDz ritošā sastāva serviss” centās gūt iespējami lielāku labumu savam uzņēmumam. Labums tika gūts, sarunu procedūras laikā panākot sākotnējās lokomotīvju iegādes cenas samazinājumu. Tika panākts, ka AS “Skinest Rail” piekrīt  veikt divu lokomotīvju pilnu kapitālo remontu, un izpildīja visas SIA “LDz ritošā sastāva serviss” tehniskās prasības. Tika panākta priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izdevīga pirmās iemaksas summa, un rēķinu apmaksas grafiks ar maksājumiem līdzīgās daļās. Līdz ar to, var teikt, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” attiecībā uz četru lokomotīvju iegādi ir noslēdzis maksimāli izdevīgu darījumu. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ieguva labu produktu par adekvātu cenu.

Līdz ar to, tiesa konstatē, ka nav iegūti nekādi pierādījumi tam, ka U.Magonis būtu “Izrādījis labvēlīgu attieksmi”, pie tam tiesai nav skaidrs, kā realitātē šī “labvēlīgās attieksmes izrādīšana” varētu izskatīties.

Šādā situācijā, kad iepirkuma procedūras laikā iepirkuma nosacījumi tiek mainīti par sliktu AS “Skinest Rail” un lokomotīvju iepirkums gala rezultātā bija izdevīgs Ritošā Sastāva servisam, bet AS “Skinest Rail” radīja tikai zaudējumus, no biznesmeņa O.Osinovska viedokļa būtu nesaprātīgi dot kukuli U.Magonim par jau notikušu darījumu, turklāt uz naudas nodošanas brīdi 2015. gada 6. augustu četru lokomotīvju iepirkums jau bija noslēdzies, un līdz ar to “kukuļa” došanai vairs nebija nekādas jēgas, jo 2015. gada 17. jūnijā jau bija noslēgts lokomotīvju piegādes līgums, un tātad ar kukuļa nodošanu pēc iepirkuma pabeigšanas nav iespējams ietekmēt iepirkumu, kurš jau ir noslēdzies.

Ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos notika lokomotīvju iepirkums, kuri bija viennozīmīgi neizdevīgi AS “Skinest Rail”, ir nepārprotami skaidrs, ka ne pirms iepirkuma, ne arī pēc tam nav pastāvējusi nekāda vienošanās par kukuļošanu lokomotīvju iepirkuma sakarā.

Lietas izskatīšanas laikā tika nopratināti kopumā vairāk nekā divdesmit apsūdzības liecinieki, taču neviens no viņiem neliecināja, ka U.Magonis kaut kādā veidā būtu izrādījis īpašu “labvēlīgu attieksmi” pret O.Osinovski un viņam piederošo AS “Skinest Rail” saistībā ar SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izsludināto četru lokomotīvju iepirkumu. 

Tiesa atzīst, ka ir absurdi un neloģiski iepirkuma procedūras laikā prasīt līguma nosacījumu maiņu par sliktu AS “Skinest Rail”, kā arī iepirkuma līguma izpildes gaitā prasīt no AS “Skinest Rail” līgumsoda samaksu gadījumā, ja jau pirms lokomotīvju iepirkuma būtu pastāvējusi vienošanās par labvēlīgas attieksmes izrādīšanu no U.Magoņa puses pret AS “Skinest Rail”. Līdz ar to tiesai ir pamatotas šaubas, vai vispār ir notikusi apsūdzībā norādītā noziedzīgā vienošanās par kukuļošanu un “labvēlīgas attieksmes izrādīšanu” no U.Magoņa puses.

Kukuli- pateicību vispār nav iespējams pieņemt, pirms amatpersona nav izdarījusi konkrētas darbības kukuļdevēja interesēs.

Atbilstoši lēmumam par krimināllietas un procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai nodošanu tiesai, U.Magonis tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja kukuļa, tas ir- materiālu vērtību lielā apmērā pieņemšanu par kādu jau izdarītu likumīgu darbību citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Savukārt, O.Osinovskis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par to, ka viņš izdarījis kukuļa, tas ir- materiālu vērtību piedāvāšanu lielā apmērā valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību citas personas interesēs (kukuļa piedāvāšanu), kā arī viņš apsūdzēts par kukuļa, tas ir- materiālu vērtību lielā apmērā nodošanu valsts amatpersonai, lai tā izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību citas personas interesēs (kukuļa nodošanu).

Tiesa atkārtoti uzsver, ka nav konstatēta nekāda “labvēlīgas attieksmes” izrādīšana no U.Magoņa puses pret četru dīzeļlokomotīvju iepirkuma konkursa dalībnieku AS “Skinest Rail”, gluži otrādi- konkursa organizētājs SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir panācis to, ka iepirkums ir klaji neizdevīgs AS “Skinest Rail”, bet izdevīgs SIA “LDz ritošā sastāva serviss”.

Pēc apsūdzības uzskatiem, “kukulis” U.Magonim ir dots arī par to, ka viņš kā Latvijas valsts amatpersona- VAS “Latvijas Dzelzceļa” prezidents- tiksies ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadošajām amatpersonām un centīsies panākt O.Osinovska interesēs to, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” arī noteikto sankciju apstākļos turpinātu sūtīt lokomotīves remontēšanai uz O.Osinovskim piederošo AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.               

O.Osinovska noziedzīgās vienošanās ar U.Magoni pastāvēšana vispār nebija iespējama, jo vienošanās par kukuļa- pateicības pieņemšanu nav iespējama, pirms amatpersona nav izdarījusi darbības kukuļdevēja- O.Osinovska- interesēs.

Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā ir paredzēta atbildība par šī panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto darbību izdarīšanu lielos apmēros.

Lai noskaidrotu U.Magoņa  un O.Osinovska norādītās vienošanās pastāvēšanu, būtiska nozīme ir tam, kāds “kukulis” ir pieņemts- kukulis-pateicība vai kukulis-uzpirkšana. Vienošanās par kukuļa-pateicības pieņemšanu vispār nav iespējama, pirms amatpersona jau nav izdarījusi darbību kukuļdevēja vai kādas citas personas interesēs.

U.Magoņa apsūdzībā ir norādīts, ka naudu par AS “Skinest Rail” uzvaru lokomotīvju iepirkumā viņš ir saņēmis 2015. gada 6. augustā, tas ir- gandrīz divus mēnešus pēc līguma par dīzeļlokomotīvju pirkšanu- pārdošanu noslēgšanas 2015. gada 17. jūnijā, secināms, ka U.Magonis ir apsūdzēts par kukuļa pateicības pieņemšanu.

No objektīvās puses kukuļņemšana izpaužas valsts amatpersonas aktīvā darbībā, pieņemot kukuli vai tā piedāvājumu, kuru valsts amatpersona pieņem pati vai ar starpnieku,  pie tam kukulis var būt domāts kā šai valsts amatpersonai, tā arī jebkurai citai amatpersonai par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību, vai pieļautu bezdarbību, vai par kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu nākotnē. Savukārt darbība vai bezdarbība izdarīta (vai tiks izdarīta), vai bezdarbība pieļauta (tiks pieļauta) kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, izmantojot dienesta stāvokli (V.Liholaja, Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323. panta, Rīga, 2014/2015, 5.lpp).  

“Noziedzīgā vienošanās” sakarā ar lokomotīvju iepirkumu nevarēja notikt ātrāk, nekā brīdī, kad lokomotīvju iepirkums bija noslēdzies un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde bija nolēmusi noslēgt līgumu ar AS “Skinest Rail”. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde tikai 2015. gada 3. jūnijā ar savu lēmumu apstiprināja SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu komisijas sēdes protokolu par AS “Skinest Rail” uzvaru iepirkumā, un nolēma lūgt VAS “Latvijas Dzelzceļš” piekrišanu lokomotīvju iegādei, budžeta grozījumu izdarīšanai un kredītsaistību ņemšanai. (SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes sēdes 2015. gada 3. jūnija protokols Nr.25-2015 atrodas lietas 5. sējuma 55.-56. lapā, un kā valdes sēdes ceturtais punkts ir “Par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu, un valde ir vienbalsīgi nolēmusi lūgt VAS “Latvijas dzelzceļš” piekrišanu lokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai).

Tā kā nekādu šķēršļu pozitīva lēmuma pieņemšanai VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejā un Prezidentu padomē nebija, tad nebija arī nepieciešamība O.Osinovskim vienoties ar U.Magoni par labvēlīga lēmuma pieņemšanu šajās VAS “Latvijas dzelzceļš” institūcijās.    

Prokurores 2017. gada 27. marta lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai 4. lappusē otrajā rindkopā ir teikts: “Ņemot vērā, ka tika saņemta VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes piekrišana, 2015. gada 17. jūnijā starp SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, un AS “Skinest Rail” tika noslēgts līgums Nr.RSS/767/2015 par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu un piegādāšanu”.

Tiesa jau kuru reizi atgādina, ka lokomotīvju darījums bija klaji neizdevīgs priekš AS “Skinest Rail”, un tātad no O.Osinovska interešu viedokļa būtu absurds maksāt kukuli par darījumu, kas viņam radījis būtiskus mantiskus zaudējumus.

Šī U.Magoņa apsūdzība kukuļa-pateicības pieņemšanā ir loģiskā pretrunā ar apsūdzībā norādīto, ka vienošanās par to, ka O.Osinovskis nodos un U.Magonis pieņems kukuli lielā apmērā, ir notikusi laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada 14. martam. Pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva, kas norādīts Krimināllikuma 320. panta pirmajā un otrajā daļā, nevar notikt kukuļa pieņemšana gadījumā, ja materiālas vērtības vēl nav nodotas. Pēc principa- nevar pieņemt to, kas vispār nav nodots.

    Gadījumā, ja materiālās vērtības nav nodotas, kukuļņemšana ir iespējama tikai un vienīgi pieņemot kukuļa- uzpirkšanas piedāvājumu, taču par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu kā patstāvīgu noziedzīgu darbību apsūdzība U.Magonim vispār nav celta.

Savukārt, O.Osinovskim apsūdzība celta gan par kukuļa piedāvāšanu kā patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas, gan par kukuļa nodošanu kā patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu arī pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas.

Kas attiecas uz “laika periodu no 2014. gada beigām līdz 2015. gada 14. martam”, kad U.Magonis un O.Osinovskis, saskaņā ar viņiem celtajām apsūdzībām, ir vienojušies par kukuļa pieņemšanu/nodošanu, tad ir secināms, ka vienošanās par “kukuļa” pieņemšanu/nodošanu ir notikusi nepārtraukti vairāku mēnešu garumā, bet tas savukārt nozīmē, ka apsūdzētajiem ir apgrūtināta iespēja aizstāvēties pret šādām nekonkrētām apsūdzībām.

 Pat gadījumā, ja U.Magoņa apsūdzībā par “vienošanos par kukuļa pieņemšanu” netieši ir domāta kukuļa piedāvājuma pieņemšana no U.Magoņa puses, tad par šo darbību izdarīšanu U.Magonis nav saucams pie kriminālatbildības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130. panta otrās daļas 4. punktu, par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

Lietas 1. sējumā no 10. līdz 11. lapai atrodas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja J.Juraša KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai J.Jurčai adresēts dokuments Nr.1980 (datēts ar 2015. gada 5. augustu), kura lielāko daļu aizņem rakstisks teksts svešvalodā, iespējams krievu valodā. Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem, ir tas, ka kriminālprocess notiek valsts valodā.

Kriminālprocesa likuma 449. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pirmās instances tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Apsūdzību pamatojošo pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā virza valsts apsūdzības uzturētājs.

Saskaņā ar pastāvošo judikatūru- Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2013. gada 13. septembra lēmumā lietā SKK-409/2013 (lieta Nr. 11261002212) ir paudis atziņu, ka “Kriminālprocesa likuma 449. panta trešajā daļā norādītais jēdziens ”rakstveida pierādījumi un dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem, kuri ir noteikti Kriminālprocesa likuma 501. pantā un 503. panta ceturtajā daļā.

Kriminālprocesa likuma 501. pantā ir paredzēti gadījumi, kad jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā.

Savukārt, Kriminālprocesa likuma 503. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka ja apsūdzētais izmanto savas tiesības neliecināt, bet iepriekš ir liecinājis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, krimināllietā esošās liecības var pārbaudīt, tās nolasot.

Kriminālprocesa likuma 131. pantā ir skaidri definēts, kāda veida pierādījums kriminālprocesā var būt “liecības”, savukārt Kriminālprocesa likuma 135. pantā ir definēts, kāda veida pierādījums kriminālprocesā var būt “dokuments”.

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana un tiesas secinājumu pamatošana ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā, atrodas pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Kriminālprocesa likuma 15. pantā nostiprināto pamatprincipu- tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, tiesai nav tiesiska pamata vērtēt par sliktu apsūdzētajiem apsūdzības puses iesniegto precīzi neklasificēto pierādījumu ar visiem pielikumiem- krimināllietas 1. sējuma 10.-12. lappusē ievietoto KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas ziņojumu Nr.1980 no 2015. gada 5. augusta ziņojuma.

Apsūdzības puse lēmumā par lietas nodošanu tiesai ir norādījusi sekojošus pierādījumus, ar kuriem tiek pamatota apsūdzība:

-ar U.Magoņa operatīvo nepublisko sarunu noklausīšanos 2015. gada 15. jūlijā U.Magoņa dzīves vietā;

-ar 2015. gada 15. jūlijā fiksētās sarunas audioierakstu (CD Nr.12/96) -1. sējums lietas 12. lapa;

-ar 2015. gada 15. jūlijā fiksēto sarunu audioieraksta atšifrējumu 1. sējums lietas 16.-20. lapa, tas ir- audioieraksts ir atšifrēts un izdrukāts papīra formātā;

-ar sarunas atšifrējuma tulkojumu (1. sējumā lietas 26.-34. lapa; 2. sējums lietas 33.-37. lapa);

-ar 2016. gada 22. februāra eksperta atzinumu Nr.1513967/1513968 par kompleksās skaņu ierakstu ekspertīzes veikšanu (6. sējums lietas 5.-21. lapa), tulkojums 6. sējuma lietas 33.-67. lapa.

Lietas pirmā sējuma 15. lappusē atrodas anonīms dokuments ar nosaukumu “Par sarunu atšifrējumu”, kurš datēts ar 2015. gada 22. septembri. No dokumenta satura nav identificējams ne tā sagatavotājs, ne parakstītājs.

Pamatojoties uz ”Dokumentu juridiskā spēka likuma” 8. panta pirmo daļu, 2010. gadā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība, un šo noteikumu trešajā nodaļā ir noteikti tie dokumentu rekvizīti, kuri ietekmē dokumenta juridisko spēku. Noteikumu redakcijā, kas bija spēkā 2015. gada 22. septembrī, 3.3. apakšnodaļas 18.3. punkts noteica, ka “organizācijas [..] dokumenta rekvizītā “paraksts” iekļauj amatpersonas personiskā paraksta atšifrējumu.

Dokumentu juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai.

Secināms, ka anonīmajam dokumentam ar nosaukumu “Par sarunu atšifrējumu”, kurš datēts ar 2015. gada 22. septembri, nepiemīt juridisks spēks un tādēļ tas nevar būt saistošs nevienai citai institūcijai, tai skaitā tiesai.

Anonīmajam dokumentam ar nosaukumu “Par sarunu atšifrējumu”, kurš datēts ar 2015. gada 22. septembri, ir pievienoti vairāki pielikumi: CD disks Nr.63, un audioieraksta atšifrējumi uz 5 lapām. Kā arī, no audioieraksta atšifrējuma, kas atrodas 1. sējumā no 21. līdz 25. lapai, teksta secināms, ka sākot ar 1. sējuma 26. lapu līdz 34. lapai ir “tulkojums no krievu valodas”, bet tā kā tulkojuma izpildītājs ir norādīts anonīms (Nr.055), un nodaļas vadītājs norādīts anonīms “Nr.056”, tad šo tulkojumu nav iespējams atzīt par pierādījumu lietā.

Pamatojoties uz “Dokumentu juridiskā spēka likuma 8. panta pirmo daļu, 2010. gada 28. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets ir pieņēmis Noteikumus “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, un šo Noteikumu 3. nodaļā ir noteikti tie dokumentu rekvizīti, kuri ietekmē dokumenta juridisko spēku. Noteikumu 3.3. apakšnodaļas 18.3. punkts redakcijā, kas bija spēkā 2015. gada 22. septembrī, noteica, ka “organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālas institūcijas dokumenta rekvizītā “paraksts” iekļauj amatpersonas personiskā paraksta atšifrējumu.

Tiesa norāda, ka lietas 1. sējuma lietas 10.-12. lapā zem uz papīra rakstītā teksta ir gan J.Juraša pašrocīgs paraksts, gan paraksta atšifrējums.

SIA “LDz ritošā sastāva serviss” veikto dīzeļlokomotīvju iepirkumu izvērtēja auditorkompānija SIA “Ernst&Young”, un atzina šī iepirkuma procesa likumību. SIA “Ernst&Young” 2015. gada 13. augusta SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirkuma procesa izvērtējuma ziņojumā norādīts, ka ir konstatēta dīzeļlokomotīvju iepirkuma atbilstība iepirkuma procedūrai, kas noteikta SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu nolikumā, un Latvijas Republikas normatīvajos aktos un iepirkumu procesa labai praksei.

Auditorkompānijas “Ernst&Young” veiktais lokomotīvju iepirkuma izvērtēšanas ziņojums atrodas lietas 6. sējumā no 189. līdz 205. lapai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” iekšējais audits ir apstiprinājis, ka dīzeļlokomotīvju iepirkums ir veikts VAS “Latvijas dzelzceļš” koncerna interesēs.

SIA “LDz ritošā sastāva serviss” dīzeļlokomotīvju iepirkuma ekonomisko un juridisko apstākļu izvērtējumā ir secināts, ka:

-2TE116 sērijas četru lokomotīvju iegāde par 8,33 miljoniem EUR ir ekonomiski pamatota, un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” piedāvātā nomas maksa lokomotīvju ekspluatācijas periodā nodrošinās peļņu SIA “LDz ritošā sastāva serviss”;

-2TE116 sērijas lokomotīvju izmantošana koncernam ir ekonomiski izdevīga, konkrēti- koncerns ekspluatējot šīs lokomotīves, iegūst apmēram 1 miljonu EUR ekonomiju gadā (6. sējuma lietas 177.-188. lapa).

 Lieciniece Svetlana Berga ir liecinājusi, ka 2015. gada 17. jūnija līgumu Nr.RSS-767/2015 no SIA “LDz ritošā sastāva serviss” puses ir parakstījusi viņa, un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” stratēģiskās attīstības direktors Ivars Rullis.

Pats līgums noslēgts 2015. gada 17. jūnijā. Tā oriģināls atrodas lietas 5. sējumā no 72. lapas līdz 83. lapai, un no AS “Skinest Rail” puses līgumu ir parakstījuši valdes loceklis Romans Zaharovs un valdes loceklis Sergejs Jakovļevs.

 Liecinieks Ivars Sormulis ir liecinājis, ka viņš 2014. -2015. gadā ir strādājis par AS ”Baltijas tranzīta serviss” valdes priekšsēdētāju un par SIA “LDz ritošā sastāva serviss” četru lokomotīvju iepirkumu uzzinājis no preses, taču viņam īpaša interese par šo SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirkumu nav bijusi. Atceras, ka iepirkums bijis par četrām 2TE116 lokomotīvēm, un šo konkursu organizējis  SIA “LDz ritošā sastāva serviss”. Visi dzelzceļa pārvadājumu tirgus dalībnieki sākuši novērtēt, ka lokomotīves 2TE116 ir efektīvākas salīdzinājumā iepriekšējām lokomotīvēm. 2TE116 lokomotīvēm sanākusi būtiska degvielas ekonomija, līdz ar to, bijis iespējams vienlaicīgi pārvadāt lielākas kravas. AS “Baltijas tranzītu serviss” pirmie sākuši nomāt lokomotīves no O.Osinovska. Šāda tipa lokomotīves (2TE116) ekspluatēja arī pārējie dzelzceļa pārvadājumu biznesa dalībnieki.  

Tiesa uzskata, ka apsūdzības puse nav atspēkojusi aizstāvības iepriekš minētos pierādījumus par to, ka U.Magonis nav pieņēmis vienpersoniskus lēmumus, kā arī nav iegūts neviens pierādījums par to, ka U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli, viltu vai spaidus, būtu ietekmējis citus Investīciju komitejas un Prezidentu padomes locekļus attiecībā uz lēmumiem par četru lokomotīvju iegādi, kā arī nav pierādīts, ka būtu pastāvējusi iepriekšēja nepieciešamība kādu no Investīciju komitejas vai Prezidentu padomes locekļiem ietekmēt pozitīva lēmuma pieņemšanai.

Apsūdzot U.Magoni kukuļņemšanā saistībā ar lokomotīvju iepirkumu, attiecībā par iespējamā nozieguma subjektīvo pusi, bija nepieciešams pierādīt, ka U.Magonis naudu no O.Osinovska ir pieņēmis par to, ka ir balsojis VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejā un Prezidentu padomē par labu lokomotīvju iepirkumam (tieša nodoma gribas moments). Taču šāds fakts lietā ne ar ko nav pierādīts.

2018. gada 6. aprīlī tiesas sēdē lieciniece Natālija Petrova, kura 2014. gadā ieņēmusi AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” valdes priekšsēdētājas amatu, bet 2015. gadā valdes locekles amatu, ir liecinājusi, ka 2014. -2015. gadā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” finansiālais stāvoklis svārstījies no slikta līdz ļoti sliktam, un tam par iemeslu bijis katastrofālais remontdarbu apjoma kritums, kas bijis saistīts ar ilggadīgā partnera AAS “Krievijas Dzelzceļš”, kurš nodrošināja galveno darba apjomu, atteikšanās slēgt līgumu par lokomotīvju remontiem.

Gan kā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” valdes priekšsēdētāja, gan kā valdes locekle viņa nodarbojusies ar rūpnīcas finanšu jautājumiem. AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” pamata nodarbošanās ir dzelzceļa ritošā sastāva, tajā skaitā lokomotīvju remonts un rezerves daļu ražošana ritošajam sastāvam. AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” akcionārs lietā aplūkojamo notikumu laikā bija AS “Skinest Rail”, kam piederēja mazliet vairāk par 49% akciju. Darbību Latvijā AS “Skinest Group” realizēja caur diviem uzņēmumiem- AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AS “Skinest Latvija”. Dīzeļlokomotīves, kuras tika piedāvātas SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, bija AS “Skinest Rail” īpašums un atradās tā bilancē. AS “Skinest Rail” nodarbojas ar dīzeļlokomotīvju iznomāšanu, bet AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” šīs lokomotīves apsaimnieko. 2014. gada 24. augusta vēstulē AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”  izteicis priekšlikumu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iegādāties septiņas 2TE116 lokomotīves. Šī lokomotīvju pirkšanas priekšlikuma izteikšana bijusi saskaņota ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”  padomes locekli Aivaru Keskulu, jo AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” valde ir pakļauta AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” padomei. Ar pašu O.Osinovski, kurš tolaik bijis AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” padomes priekšsēdētājs, lokomotīvju pārdošanas priekšlikums nav apspriests, jo ar ikdienas jautājumu risināšanu O.Osinovskis nav nodarbojies, un rūpnīcas operatīvajā darbībā nav iejaucies. Ar O.Osinovski viņa dīzeļlokomotīvju iepirkšanu nav apspriedusi, jo daudzo jautājumu vidū šis jautājums nav bijis īpaši nozīmīgs.

2014. gada augustā saņemts signāls, ka līgums ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” noslēgts netiks. N.Petrova pati vērsusies pie U.Magoņa 2014. gada rudens sākumā, jo kļuvis skaidrs, ka pati rūpnīca nebūs spējīga atrisināt radušos situāciju. Viņa pati zvanījusi personīgi pazīstamajam U.Magonim, izstāstījusi, kāda ir situācija, un viņš solījis palīdzēt. Pie U.Magoņa vērsusies tāpēc, ka viņš ir sabiedrībā zināms cilvēks, kura sieva esot V.Jakuņina (AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidenta) radiniece. Mērķis bijis panākt, lai U.Magonis veicina V.Jakuņina atļaujas saņemšanu par līguma noslēgšanu starp AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš”. Taču nekādas izmaiņas no AAS “Krievijas Dzelzceļš” puses tā arī neesot notikušas. Līdz ar to, AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” valde bijusi spiesta paziņot O.Osinovskim par galvenā klienta- AAS “Krievijas Dzelzceļš”- atteikšanos noslēgt līgumu. O.Osinovskis bijis informēts par izveidojušos situāciju un nolemts lūgt palīdzību U.Magonim. Apmēram 2015. gada vasarā N.Petrovai nodota informācija, ka visticamāk jautājums par AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” tiks atrisināts pozitīvi, taču tas diemžēl neesot piepildījies.

Lieciniece Juliana Poļanska, AS “Skinest Group” juriste, tiesas sēdē ir liecinājusi, ka AS “Skinest Group” ir liels koncerns, kurā ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi, un kura vienīgais akcionārs ir O.Osinovskis. Katra uzņēmuma direktori un valdes priekšsēdētāji nodarbojas ar ikdienas saimniecisko darbību savos uzņēmumos. AS “Skinest Rail” ikdienas saimnieciskajā darbībā O.Osinovskis nav iesaistījies, jo viņš piedalījies tikai stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Viņa- J.Poļanska- ir piedalījusies AS “Skinest Rail” iekšējās izmeklēšanas komisijas sagatavošanā par lokomotīvju pārdošanas darījumu. Izmeklēšanā konstatēts, ka O.Osinovskis vispār nav bijis iesaistīts lokomotīvju pārdošanas darījumā, un par šo darījumu viņš neko nav zinājis līdz pat lokomotīvju pārdošanas līguma parakstīšanai. Ar tāda veida, salīdzinoši nelieliem darījumiem nodarbojušies valdes locekļi un darbinieki uz vietām. Tas nebija O.Osinovska līmeņa darījums, un viņam tajā nebija jāpiedalās. Ar minēto četru lokomotīvju pārdošanu nodarbojās AS “Skinest Rail” lokomotīvju saimniecības vadītājs Aleksejs Rusaks, un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Lieciniece Marika Piir ir liecinājusi, ka 2016. gadā kā AS “Skinest Group” Iekšējās izmeklēšanas komisijas locekle piedalījusies minēto četru dīzeļlokomotīvju pārdošanas procesa izmeklēšanā, un komisija secinājusi, ka ar lokomotīvju pārdošanas darījumu O.Osinovskis vispār nav nodarbojies, jo ar šo darījumu nodarbojušies AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” darbinieki.

Liecinieks Romans Zaharovs ir liecinājis, ka viņš strādājis kā AS “Skinest Rail” valdes loceklis un finanšu direktors, un O.Osinovskim pieder 100% AS “Skinest Rail” akcijas. Tātad, O.Osinovskis kā vienīgais koncerna īpašnieks fiziski nav spējis ikdienā pārvaldīt kādu atsevišķu koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Lokomotīvju pārdošanas līguma noslēgšanas sarunās viņš nav piedalījies, bet tikai parakstījis jau sagatavotu līgumu, kuru viņam atnesis A.Keskula. Iepazīstoties ar lokomotīvju pārdošanas līgumu, viņš teicis, ka līgumu neparakstīs, jo tā nosacījumi neatbilst normālai komercpraksei. A.Keskulas pierunāts, viņš- R.Zaharovs- līgumu tomēr parakstījis. Darījums bijis ļoti izdevīgs SIA “LDz ritošā servisa sastāvs”.

Liecinieks Sergejs Jakovļevs, AS “Skinest Rail” valdes loceklis, ir liecinājis tiesas sēdē, ka četru lokomotīvju pārdošanu AS “Skinest Rail” vārdā bijuši pilnvaroti veikt A.Keskula un A.Rusaks, un viņi arī veikuši pārrunas ar SIA “LDz ritošā servisa sastāvs”. AS “Skinest Rail” operatīvajā darbībā O.Osinovskis nav iesaistījies, un nav iesaistījies arī lokomotīvju pārdošanā.

Liecinieks Edvīns Bērziņš, kurš 2015 .gadā bija VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents, bet kopš 2016. gada ir VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents, uz aizstāvības jautājumu tiesas sēdē ir atbildējis, ka VAS “Latvijas Dzelzceļa” meitas uzņēmumi tajā skaitā SIA “LDz ritošā servisa sastāvs” un SIA “LDz Cargo” savu saimniecisko darbību veic neatkarīgi no mātes uzņēmuma VAS “Latvijas Dzelzceļš”, pretējā gadījumā būtu piezīme jebkura veida ziņojumos, ko veic ārējais auditors vai revidents. VAS “Latvijas Dzelzceļa” meitas uzņēmumi ir savstarpēji neatkarīgi viens no otra, un savu saimniecisko darbību veic neatkarīgi no VAS "Latvijas dzelzceļš”, bet tikai ar pāris izņēmumiem, kuri ir noteikti normatīvajos aktos, attiecībā par to, kuros gadījumos šiem meitas uzņēmumiem ir vajadzīga VAS “Latvijas dzelzceļa” piekrišana, piemēram- budžeta apstiprināšanā. Tas, ka konkrētais projekts tiek iekļauts investīciju sarakstā, vēl nenozīmē, ka šis projekts tiek realizēts. Līdz ar to, var teikt, ka investīciju projektam ir rekomendējošs raksturs, bet tas nenozīmē konkrētu uzdevumu kādai no institūcijām viņu realizēt. Attiecībā par četru lokomotīvju iepirkumu, Investīciju komiteja piekrita, ka šāds iepirkums varētu būt. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” pie iepriekš minētajiem nosacījumiem tomēr varēja nerealizēt lokomotīvju iepirkumu. SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir atsevišķa juridiska persona, kura pati atbild par saviem lēmumiem un izdarītām darbībām.

Liecinieks Aivars Strakšas, VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents finanšu jautājumos, kurš atbild par VAS “Latvijas dzelzceļš” finansēm, ekonomiku un iepirkumiem, un kura pārraudzībā ir VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu birojs, ir liecinājis, ka primāri lokomotīvju iepirkuma ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana ir SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes kompetencē, un galīgo lēmumu par lokomotīvju iepirkumu pieņem SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde, jo SIA “LDz ritošā sastāva serviss” savu saimniecisko darbību veic patstāvīgi. Arī pēc piekrišanas saņemšanas no VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas un Prezidentu padomes, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valde varēja neveikt lokomotīvju iepirkumu, ja kaut kādu iemeslu dēļ viņi to vairs negribētu.

Kriminālatbildības juridiskais pamats ir noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kas konstatējams personas nodarījumā. Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noziedzīgā nodarījuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja trūkst kaut vai viena no minētajām nozieguma sastāva pazīmēm, tad vispār nav pamata atzīt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs.(U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1 nodaļa), Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2015, 40-41. lapa).

No subjektīvās puses Krimināllikuma 320. pantā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, proti- valsts amatpersona apzinās, ka viņa saņem kukuli par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, un vēlas šo kukuli pieņemt (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre, Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2009, 766. lappuse).

Prokurores debašu runā nav vērtēta U.Magoņa subjektīvā attieksme pret nodarījumu kā pret vienu no noziedzīga nodarījuma sastāva elementiem. Nozieguma subjektīvās puses noskaidrošanai, tāpat kā citām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ir izšķiroša nozīme konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanā, jo noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās puses pazīmes tikai kopumā dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības (U.Krastiņš, Noziedzīgs nodarījums, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000., 20.lpp.).          

Līdz ar to, tiesa secina, ka nav iegūti pietiekoši un pārliecinoši pierādījumi tam, ka U.Magonis kā valsts amatpersona būtu pieņēmis kukuli- materiālu vērtību lielā apmērā par jau izdarītu likumīgu darbību citas personas interesēs, konkrēti par “labvēlīgas attieksmes izrādīšanu” attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkumu, un tātad šajā apsūdzībā U.Magonis ir pilnībā attaisnojams, jo viņa darbībās nav konstatētas visas nepieciešamās noziedzīga nodarījuma pazīmes, konkrēti- nav konstatēta noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, un tātad viņš ir attaisnojams viņam inkriminētajā apsūdzībā. 

Attiecībā par otru U.Magonim izvirzīto apsūdzības daļu, tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2015. gada 6. augustā Igaunijas Republikas teritorijā O.Osinovskis pie autobusu pieturas RAE ir nodevis, un U.Magonis ir pieņēmis papīra maisiņā ieliktu naudu 499 500 EUR, kuru U.Magonis ielika savas dienesta automašīnas bagāžniekā, un kuru U.Magonis neslēpjoties izņēma no automašīnas bagāžnieka, kad viņa automašīna, iebraucot atpakaļ Latvijā, tika apturēta.

Tiesa no savas puses uzskata par nepieciešamu norādīt, ka šāda tikšanās nav iespējama bez iepriekšējas vienošanās, kā arī nav apšaubāms tas, ka O.Osinovskis uz šo tikšanos ir ieradies ar naudu 499 500 EUR, kas bijusi ielikta papīra maisiņā, un lietā nav nekāda informācija par to, ka šī naudas summa būtu domāta kam citam, nevis nodošanai U.Magonim. Taču, tiesa pamatoti ir pārliecināta, ka pieminētā naudas summa nav bijusi domāta kā kukulis Valsts amatpersonai U.Magonim par viņa centieniem lobēt O.Osinovska intereses AAS “Krievijas Dzelzceļš” saistībā ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Kā jau iepriekš norādīts, tikai un vienīgi pamatojoties uz U.Magoņa draudzīgajām un personiskajām attiecībām bija  iespējama U.Magoņa kā privātpersonas tikšanās ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām, ar mērķi noskaidrot AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstāko amatpersonu viedokli par iespēju sūtīt AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīves remontēšanai AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un par attiecīgo dokumentu sagatavošanu.  

Tiesa norāda, ka starp U.Magoni un O.Osinovski nekad nav bijusi panākta vienošanās par to, ka O.Osinovskis maksās U.Magonim 800 000 EUR.

Strīds acīmredzot ir par to, vai minētā naudas summa (499 500 EUR) ir uzskatāma par “kukuli”, vai par samaksu U.Magonim par viņa- O.Osinovska- interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”. 

Vērtējot U.Magonim izvirzīto otru apsūdzības daļu attiecībā par O.Osinovska biznesa interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”, tiesa norāda, ka no Krimināllikuma 320. panta satura izriet, ka U.Magonis nevar tikt apsūdzēts un notiesāts par darbībām, kuras viņš savu amata pienākumu un amata pilnvaru ietvaros nemaz nevar veikt. Tajā laikā, kad risinājās iepriekš minētie notikumi, U.Magonis ieņēma VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatu, bet šie amati viņam nepiešķīra nekādas tiesības un pilnvaras jebkādu lēmumu pieņemšanā akciju sabiedrībā AAS “Krievijas Dzelzceļš”. Kā arī, iepriekš minētie divi U.Magoņa amati nepiešķīra viņam nekādas tiesības un pilnvaras darboties AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” vai personīgi O.Osinovska interesēs.

U.Magoņa rakstveida liecībās, kuras viņš nolasīja tiesas sēdē 2019. gada 29. novembrī, ir uzsvērts, ka viņa palīdzība O.Osinovskim nekādā veidā nav bijusi saistīta ar viņa darba pienākumu izpildi VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Izmantojot savu plašo kontaktu loku, viņš varējis sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajai AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, Oļegam Osinovskim, kā arī apmēram tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. U.Magonis nenoliedza, ka viņš kā privātpersona ir centies panākt AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonu atbalstu Oļegam Osinovskim, konkrēti lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpinātu sūtīt savas lokomotīves remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un par šiem centieniem ir saņēmis atlīdzību.

Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka U.Magonis laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 20. jūlijam, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir atradies komandējumā Portugālē Lisabonā, kur viņš bija komandēts piedalīties “Eiropas dzelzceļu vadītāju ikgadējā samitā”, un kur privātā kārtā ticies ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākajām amatpersonām: prezidentu Vladimiru Jakuņinu un pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu.                  

Pati apsūdzība lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai ir norādījusi, ka U.Magonim viņa ilgo darba attiecību laikā bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar jau pieminētajām AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām, taču kā izriet no nolasītajām U.Magoņa rakstveida liecībām, viņam bijušas privātas draudzīgas attiecības ar abām pieminētajām AAS “Krievijas dzelzceļa” augstākajām amatpersonām.

 2019. gada 29. novembra tiesas sēdē O.Osinovskis detalizēti izklāstījis iemeslus, kādēļ viņš devis naudu U.Magonim, konkrēti- naudas maksāšanu viņš uzskatījis par biznesa pasaulē ierasto savu interešu lobēšanu, par kuru pieņemts maksāt komisijas maksu. Tiesas sēdē O.Osinovskis uzsvēra, ka U.Magonis nekad nav prasījis nekādas dāvanas  nodošanai tālāk kādām Krievijas valsts amatpersonām, jo par kaut kādām dāvanām nekāda saruna nekad nav bijusi, kā arī U.Magonis nekad nav prasījis no O.Osinovska “atlīdzību” par viņa sniegto palīdzību.

Vairāki liecinieki ir norādījuši, ka O.Osinovskis ir vērsies pie U.Magoņa, lai viņš palīdzētu uzlabot AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” finansiālo stāvokli, konkrēti- tādā veidā, ka U.Magonis “aizliktu labu vārdu AAS ”Krievijas Dzelzceļš” prezidentam, tādā veidā panākot, ka palielinās pasūtījumu apjoms no AAS “Krievijas DzelzceļS” AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Piemēram, no Oļega Osinovska šofera Aleksandra Sestrema, kura notariāli apliecinātu liecību viņa nāves dēļ tiesas sēdē nolasīja advokāte J.Kvjatkovska, izriet, ka “attiecībā par lokomotīvju remontu pasūtījumiem no AAS “Krievijas Dzelzceļš”, O.Osinovskis cerējis, ka U.Magonis ar savas sievas starpniecību panāks AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” labvēlīgu režīmu”.

O.Osinovska liecības par to, ka viņš nav apspriedis lokomotīvju iepirkumu ar U.Magoni, apstiprina arī O.Osinovska ilggadīgā personīgā šofera Aleksandra Sestrema notariāli apliecinātas rakstveida liecības, kas ir pievienotas lietai, un tātad- liecinieks A.Sestrems ir liecinājis, ka no 2005. gada līdz 2016. gadam viņš strādājis par O.Osinovska privāto šoferi, un viņiem bijušas uzticības pilnas attiecības. O.Osinovskis apspriedis ar viņu kā biznesa, tā arī privātus jautājumus, kā arī brīvi sarunājies viņa- A.Sestrema- klātbūtnē ar saviem biznesa partneriem, darbiniekiem un citām personām. Viņš nekad nav dzirdējis, ka O.Osinovskis vispār runātu par lokomotīvju iepirkumu ar U.Magoni vai citām personām. Ja O.Osinovskis būtu uzrunājis U.Magoni saistībā ar lokomotīvju iepirkumu, tad viņam- A.Sestremam- tas būtu bijis zināms, jo viņš- A.Sestrems- ikdienā komunicēja ar O.Osinovski, kurš pret viņu bija atklāts, un sešu mēnešu laikā, kamēr norisinājās iepirkums, šāda informācija būtu zināma viņam- A.Sestremam.        

No apsūdzības izriet, ka O.Osinovskim bijuši divi pavisam atšķirīgi un savstarpēji nesaistīti nolūki: pirmais “kukuļa” došanas  nolūks bijis panākt AS “Skinest Rail” uzvaru SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajā četru 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iepirkumā, bet otrais kukuļdošanas nolūks bijis panākt, lai U.Magonis veiktu pārrunas  ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentu V.Jakuņinu un pirmo viceprezidentu V.Morozovu, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākās amatpersonas noorganizētu tikšanos starp AAS “Krievijas “Dzelzceļš” amatpersonām un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” atbildīgajām personām un atbilstoša līguma noslēgšanu par šādiem pasūtījumiem. Patiesībā neviens no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” atbildīgajiem darbiniekiem nekad nav izteicis vēlēšanos tikties ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” vadošajām amatpersonām.

Debašu runā prokurore norādīja, ka kukulis U.Magonim dots par divām atšķirīgām darbībām, bet U.Magoņa saņemtie finanšu līdzekļi uzskatāmi par iegūtiem koruptīvu darbību rezultātā, nodrošinot AS “Skinest Rail” uzvaru SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izsludinātajā iepirkumā par četru 2TE116 sērijas lokomotīvju iepirkumu, un centieniem panākt, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākās amatpersonas nodrošina tikšanos starp AAS “Krievijas Dzelzceļa” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” atbildīgajām personām par lokomotīvju remontu. 

Pastāvot iepriekš norādītajiem diviem pavisam atšķirīgiem un savstarpēji nesaistītiem kukuļdošanas nolūkiem, par katru no sasniegtajiem rezultātiem vajadzēja būt samaksātai konkrētai kukuļa summai. U.Magoņa apsūdzībā nav precizēts, cik liela “Kukuļa” summa viņam nodota par  AS “Skinest Rail” uzvaru lokomotīvju iepirkumā un konkrēti cik liels “kukulis” nodots U.Magonim par to, ka viņš panāks to, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūta lokomotīvju remontus AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Tā kā nav konkretizētas summas, kādas būtu nododamas U.Magonim, ir secināms, ka pašai apsūdzībai nav skaidrs, par ko tieši O.Osinovskis ir maksājis U.Magonim 499 500 EUR- par abām iepriekš minētajām darbībām, vai tikai par vienu no tām.

Kukuļa apmēra nekonkretizēšana par katru no U.Magonim inkriminētajām atšķirīgajām darbībām ir uzskatāma par Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmajā daļā paredzēto U.Magoņa tiesību uz aizstāvību būtisks pārkāpums, jo nav iespējams aizstāvēties pret nekonkrētu apsūdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmo daļu, katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir –tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizsardzības pozīciju.

Tā kā naudu no O.Osinovska U.Magonis ir saņēmis 2015. gada 6. augustā, tas ir- divus mēnešus pēc līguma par četru lokomotīvju pirkšanu-pārdošanu noslēgšanas 2015. gada 17. jūnijā, tad var izdarīt secinājumu, ka U.Magonis tiek apsūdzēts par “kukuļa- pateicības”, nevis kukuļa-uzpirkšanas pieņemšanu, jo pēc 2015. gada 6. augusta U.Magonis zināmu iemeslu dēļ vairs O.Osinovskim nekādus “pakalpojumus” nevarēja izdarīt. Tiesa secina, ka U.Magonis naudu kā privātpersona par O.Osinovska biznesa interešu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš” ir saņēmis tajā pašā 2015. gada 6. augustā. Kā privātpersona tāpēc, ka tikai kā privātpersona, nevis kā Latvijas valsts amatpersona- AS Latvijas dzelzceļa” prezidents U.Magonis diezgan reāli varēja panākt, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” dažādu sankciju un pretsankciju apstākļos turpina sūtīt savas lokomotīves remontam uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Tiesa konstatē, ka U.Magoņa sarunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākajām amatpersonām ir notikušas laika posmā no 2015. gada 16. jūlija līdz 20. jūlijam, un ievērojot to, ka naudas nodošana U.Magonim ir notikusi 2015. gada 6. augustā, tad secināms, ka U.Magonis tiek apsūdzēts par “kukuļa pateicības” pieņemšanu.

Kā izriet no U.Magonim izvirzītās apsūdzības, O.Osinovskim, dodot “kukuli, ir bijuši divi atšķirīgi un savstarpēji nesaistīti nolūki: vispirms panākt AS “Skinest Rail” uzvaru SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajā četru 2TE116 sērijas dīzeļlokomotīvju iepirkumā, bet otrais O.Osinovska nolūks bijis panākt, lai U.Magonis veic pārrunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentu V.Jakuņinu un pirmo viceprezidentu V.Morozovu, lai tiktu noorganizēta tikšanās starp AAS “Krievijas dzelzceļa” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” amatpersonām par lokomotīvju remontu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un atbilstoša līguma noslēgšanu par šiem pasūtījumiem.

No apsūdzības secināms, ka ir pastāvējuši divi pavisam atšķirīgi un savstarpēji nesaistīti kukuļdošanas nolūki, un līdz ar to, vajadzēja būt noteiktai konkrētai summai par katru U.Magoņa darbību. Taču apsūdzībā nav konkretizēts, kāda summa U.Magonim ir maksāta par katru no viņa “pakalpojumiem”.

Apsūdzības debašu runā prokurore par 2014. gada 4. augustā notikušo telefonsarunu starp U.Magoni un O.Osinovski ir izteikusi viedokli, ka minētajā telefonsarunā O.Osinovskis ir informējis U.Magoni, ka viņš- O.Osinovskis, jeb patiesībā AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, uzrakstīs oficiālu piedāvājumu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” par vēlēšanos piedalīties lokomotīvju iepirkuma konkursā. No tā prokurore  secina, ka U.Magonis esot bijis informēts par gaidāmo lokomotīvju  iepirkumu. Uz šo prokurores viedokli tiesa norāda, ka lietā neatrodas nekāda informācija, kas dotu pamatu uzskatīt, ka U.Magonim ir aizliegts zināt, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” gatavojas iepirkt četras lietotas dīzeļlokomotīves.

Attiecībā par minēto 2014. gada 4. augusta telefonsarunu, tiesa secina, ka šī telefonsaruna tīri hronoloģiski nevar pierādīt vienošanos starp U.Magoni un O.Osinovski, jo saskaņā ar apsūdzību, vienošanās notikusi laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada 14. martam. 2014. gada 4. augustā notikušu telefonsarunu tīri hronoloģiski nevar uzskatīt par notikušu 2014. gada beigās.

Bez tam, šo telefonsarunu nevar attiecināt uz lokomotīvju iepirkumu, jo minētajā  telefonsarunā ir runa par vilcieniem, nevis dīzeļlokomotīvēm.

Vērtējot prokurores debašu runu, tiesa, atsaucoties uz četru lokomotīvju iepirkuma konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem, norāda, ka U.Magonim nebija nekādas vajadzības speciāli “Izrādīt labvēlīgu attieksmi”, jo lokomotīvju iepircējs (SIA “LDz ritošā sastāva serviss”) arī bez U.Magoņa palīdzības spēja panākt absolūti izdevīgu priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss” lokomotīvju iepirkumu, bet klaji neizdevīgu priekš AS “Skinest Rail”. Tiesa nesaskata pamatojumu prokurores viedoklim par “labvēlīgu attieksmi” no U.Magoņa.

Ir nepārprotami secināms, ka U.Magonis tiek apsūdzēts tikai un vienīgi par kukuļa- pateicības pieņemšanu, un tātad viņam ir jāaizstāvas tikai pret šo apsūdzību. Par O.Osinovska izteiktā kukuļa- uzpirkšanas piedāvājuma pieņemšanu U.Magonis nav apsūdzēts, un tātad O.Osinovska piedāvāto kukuli- uzpirkšanu U.Magonis nav pieņēmis.

U.Magonis netiek apsūdzēts par to, ka viņš būtu prettiesiski ietekmējis VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas un Prezidentu padomes locekļus ar nolūku panākt priekš AS “Skinest Rail” labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Apsūdzības ievaddaļā norādīts, ka U.Magonis pieņēma kukuli par kādu jau izdarītu “likumīgu darbību” citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli. Arī apsūdzības debašu runā prokurore divas reizes norādījusi, ka U.Magonis pieņēmis kukuli par jau izdarītu “likumīgu darbību”. No teiktā tiesa secina, ka apsūdzība uzskata Investīciju komitejā un Prezidentu padomē notikušos koleģiālos balsojumus saistībā ar lokomotīvju iepirkumu par likumīgu un atbilstošu VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas sabiedrību interesēm.

No U.Magonim izvirzītās apsūdzības ir redzams, ka viņš netiek apsūdzēts par lokomotīvju iepirkumā iesaistīto SIA “LDz ritošā sastāva serviss” darbinieku prettiesisku ietekmēšanu, lai tiktu pieņemts AS “Skinest Rail” labvēlīgs lēmums.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir atzinis, ka Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmajā daļā ietvertā prasība par apsūdzētās personas tiesību ievērošanu uz aizstāvību apskatāma kopsakarībā ar Kriminālprocesa likuma 405. pantā paredzētām prasībām par apsūdzības saturu, un tieši- apsūdzības saturam jābūt tādam, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai to, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī, konkrēti kādas darbības šai personai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009. gada 21. oktobra lēmums lietā SKK-520/2009). Minētais nosacījums ietver sevī prasību par apsūdzības konkrētību.

Apsūdzībai ir jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast lietas būtību, nemeklējot papildus izskaidrojumus krimināllietas materiālos (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada 4. jūnija lēmums lietā SKK-8/2012).

Pirms lēmumu pieņemšanas VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejā un Prezidentu padomē, jautājums par lokomotīvju iepirkumu ir skatīts VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejā 2015. gada 12. jūnijā, un Finanšu  komiteja ir nolēmusi piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes 2015. gada 3. jūnija lēmumam par lokomotīvju iegādi un kredītsaistību ņemšanu 8 330 000 EUR apmērā. No VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejas 2015. gada 12. jūnija sēdes protokola Nr.19/2015 redzams, ka pirms piekrišanas došanas lokomotīvju iepirkumam un kredītsaistību ņemšanai, jautājums ir vispirms izskatīts VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejā.

Krimināllietas 6. sējuma 149. lapā atrodas VAS “Latvijas Dzelzceļš” Finanšu komitejas sēdes 2015. gada 12. jūnija protokola Nr.19/2015 kopija, un no protokola kopijas redzams, ka viens no izskatāmajiem jautājumiem sēdē ir bijusi SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājas  S.Bergas informācija par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātiem un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes lēmumu pieņemšanu.

VAS “Latvijas Dzelzceļš” Finanšu komiteja vienbalsīgi balsojot, ir nolēmusi piekrist SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2015. gada 3. jūnija valdes sēdes lēmuma “Par sarunu procedūras bez publikācijas “Četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegāde” rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu” 2. punktam un attiecīgi četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādei un kredītsaistību ņemšanai 8 330 000 EUR apmērā.

Tiesas sēdē tika nopratināti VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejas locekļi: A.Strakšas, T.Kontijevska un S.Berga, un visi minētie liecinieki liecināja, ka lēmumu par lokomotīvju iegādi Finanšu komiteja ir pieņēmusi neviena neietekmēta, objektīvi un rūpīgi izvērtējot iepirkuma procedūru un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes pieņemto lēmumu. Ar U.Magoni neviens no viņiem lokomotīvju iegādi nav apspriedis, kā arī U.Magonis ne ar vienu no viņiem nav apspriedis, un nekādā veidā U.Magonis nav ietekmējis nevienu Finanšu komitejas locekli, lai tiktu pieņemts priekš AS “Skinest Rail” labvēlīgs lēmums.

Liecinieks A.Strakšas, LDz viceprezidents finanšu jautājumos, ir liecinājis, ka viņš bijis arī LDz Finanšu komitejas priekšsēdētājs. Finanšu komiteja pārrauga un koordinē naudas plūsmas VAS “Latvijas dzelzceļš” koncernā, tāpēc bijusi nepieciešama Finanšu komitejas piekrišana kredīta ņemšanai lokomotīvju iepirkumam. Finanšu komiteja vērtē iespējas, kā iepirkumu maksimāli izdevīgāk nofinansēt.

Lieciniece T.Kontijevska- Finanšu komitejas locekle un vienlaikus VAS “Latvijas dzelzceļš” Ekonomikas direktore, ir liecinājusi, ka jautājums par kredīta ņemšanu un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta grozīšanu ir skatīts VAS “Latvijas dzelzceļš”  Finanšu komitejā. Izvērtējot SIA “LDz ritošā sastāva serviss” 2013. un 2014. gada finanšu rādītājus, Finanšu komiteja ir secinājusi, ka var ļaut SIA “LDz ritošā sastāva servisam” ņemt kredītu lokomotīvju iegādei.

Lieciniece SIA “LDz ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja S.Berga ir liecinājusi, ka lokomotīvju iepirkums ir bijis ekonomiski pamatots, un balstījies uz SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepriekš izstrādāta 2TE116 lokomotīvju iegādes pamatojuma, kas nodots  arī VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejas un Investīciju komitejas rīcībā, kad abas komitejas izvērtēja šo iepirkumu.

Līdz ar to, ir apstiprinājusies U.Magoņa liecība par to, ka pirms VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas 2015. gada 16. jūnija sēdes, jautājums par lokomotīvju iepirkumu ir bijis saskaņots ar VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroju, izvērtēts VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu daļā un izskatīts VAS “Latvijas dzelzceļš” Finanšu komitejā, kur saņēmis vienbalsīgu atbalstu. Minētajā Finanšu komitejas sēdē U.Magonis nav piedalījies, jo viņš nav bijis tās loceklis. No VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidentiem Finanšu komitejas sēdē piedalījies tikai VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis A.Strakšas, jo tieši viņa kompetencē bija VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu jautājumi.

U.Magoņa amata aprakstā ir norādīts, ka viņa darbavietas struktūrvienība ir Prezidentu padome, viņa amats ir prezidents, un šī amata mērķis ir VAS “Latvijas dzelzceļš” un no tā atkarīgo sabiedrību vispārējā, un šī amata mērķis ir VAS “Latvijas dzelzceļš” un atkarīgo sabiedrību vispārējā un komercdarbības organizatoriskā vadība, VAS “Latvijas dzelzceļš” interešu pārstāvēšana starptautiskajās organizācijās. Viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta amata pienākumi ir organizēt un vadīt Prezidentu padomes darbu un VAS “Latvijas dzelzceļš” koncerna vispārējās vadības komitejas darbu, pārraudzīt Personāla, Komunikācijas, Drošības, Ārējo sakaru direkcijas, Iekšējā audita un projektu vadības daļu realizētās politikas uzraudzība un citi pienākumi.

Uģa Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta amata apraksts atrodas krimināllietas 6. sējuma 136. lapā, un šajā aprakstā ir uzskaitīti visi U.Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidenta amata pienākumi.

Līdz ar to, ir apstiprinājusies U.Magoņa liecība par to, ka viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta atbildības joma bijusi tikai VAS “Latvijas dzelzceļa” vispārējā vadība, bet VAS “Latvijas dzelzceļš” budžeta, investīciju un iepirkumu jautājumi nav bijuši viņa kompetencē. Tāpat, U.Magoņa kompetencē nav bijis atkarīgo kapitālsabiedrību lokomotīvju un vagonu parka tehniskā stāvokļa uzraudzība.

No lēmuma par U.Magoņa saukšanu pie kriminālatbildības izriet, ka U.Magonis ir apsūdzēts arī par to, ka viņš, ņemot vērā, ka viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta atbildībā saskaņā ar Prezidentu padomes nolikumu bija ārējo sakaru un komunikācijas ar ārējo vidi jautājumi, viņa ilgo darba attiecību laikā, pildot savus amata pienākumus, bija izveidojušās ļoti labas attiecības ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām- prezidentu Vladimiru Jakuņinu un pirmo viceprezidentu Vadimu Morozovu, panāks pasūtījumu piegādi no AAS “Krievijas Dzelzceļa” AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, kuras lielākais akcionārs bija AS “Skinest Rail”, konkrēti- sarunu ceļā ar abām minētajām amatpersonām panāks, ka AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākās amatpersonas noorganizē tikšanos starp AAS “Krievijas Dzelzceļa” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” atbildīgajām personām par lokomotīvju remontu, un par to, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpina piegādāt savas lokomotīves remontēšanai AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un noslēdz attiecīgus līgumus par šiem pasūtījumiem.

Attiecībā par mantiska labuma pieņemšanu no U.Magoņa puses, tiesa konstatē, ka Krimināllikuma 320. panta 3. daļā ir paredzēta kriminālatbildība “valsts amatpersonai”, kura pati vai ar starpnieka palīdzību ir izdarījusi kādu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, taču U.Magonis kā Latvijas valsts amatpersona nekādus obligāti izpildāmus rīkojumus AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām attiecībā par lokomotīvju remontēšanu tajā vai citā remonta rūpnīcā, vispār nevar dot. Lietā nav noskaidrots neviens kukuļdošanas- kukuļņemšanas starpnieks.

No vairāku liecinieku, tai skaitā N.Petrovas, liecībām izriet, ka bijis publiski zināms, ka U.Magonim ir personiskas, vai pat radniecīgas attiecības ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām, un tātad tiesa secina, ka tikai pateicoties šīm savām draudzīgajām attiecībām, U.Magonis varējis “aizlikt labu vārdu” par to, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” arī pretkrievisko sankciju apstākļos turpinātu sūtīt savas lokomotīves remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

U.Magoņa amati VAS “Latvijas Dzelzceļš” nedeva viņam nekādas oficiālas tiesības vai pilnvaras jebkādu lēmumu pieņemšanā AAS “Krievijas Dzelzceļš”, kā arī nepiešķīra nekādas tiesības un oficiālas pilnvaras darboties AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” interesēs.

O.Osinovskis 2019. gada 29. novembra tiesas sēdē ir detalizēti izklāstījis iemeslus, kuru dēļ viņš nodevis iepriekš minēto naudas summu U.Magonim, un konkrēti- O.Osinovskis U.Magoņa palīdzību esot uzskatījis par biznesa pasaulē ierasto interešu lobēšanu, par kuru esot arī pieņemts maksāt komisijas maksu. U.Magonis nekad nav prasījis nekādas dāvanas nodošanai tālāk kādām Krievijas valsts amatpersonām, un priekš sevis arī nekad U.Magonis neko nav prasījis.

Arī Aleksejs Rusaks, kurš kopš 2014. gada ir strādājis AS “Skinest Rail” kā lokomotīvju virziena vadītājs, savās liecībās ir apstiprinājis, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” pārtraucot sadarbību ar AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta Rūpnīca”, rūpnīcai radušās finansiālas problēmas, un šīs problēmas O.Osinovskis plānojis risināt, cenšoties atgūt pasūtījumus lokomotīvju remontam no AAS “Krievijas Dzelzceļa” ar U.Magoņa starpniecību. Konkrēti O.Osinovskis esot teicis, ka ir iespēja rūpnīcas finansiālās problēmas atrisināt “caur Magoņa kunga sievu”, kas ir V.Jakuņina radiniece.

Lietas materiālos ir atrodamas ziņas, kuras apstiprina AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumu būtisko lomu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” darbības nodrošināšanai:

-AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” 2014. gada 3. marta vēstules kopija Ārkārtas pilnvarotajam Krievijas Federācijas vēstniekam Latvijas Republikā A.Vešņakovam (2. sējuma 53. lapa, tulkojums 54. lapa), kurā izteikta pateicība vēstniekam par palīdzību AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumu saņemšanā, neraugoties uz ilgstošo finanšu krīzi pasaulē;

-kā arī AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” 2014. gada 27. marta vēstules kopija, kas adresēta AAS “Krievijas Dzelzceļš” (2. sējums 78. lapa, tulkojums 79. lapa), kurā ietvertās ziņas uzskatāmi pierāda, AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ievērojamo atkarību no AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumiem, proti- 60% no visiem pasūtījumiem rūpnīcai nākuši tieši no AAS “Krievijas Dzelzceļš”;

-AAS ”Krievijas Dzelzceļš” prezidenta V.Jakuņina 2014. gada 12. februāra vēstules Nr.IZEJ-2161 kopijā (2. sējums 50. lapa, tulkojums 2. sējuma 51. lapa), adresēta Ārkārtas un pilnvarotajam Krievijas Federācijas vēstniekam Latvijas Republikā A.A.Vešņakovam, apstiprina, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” daudzu gadu garumā ir sekmīgi sadarbojies ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīca” dīzeļlokomotīvju remontdarbu veikšanā;

-AAS “Krievijas Dzelzceļš” reģionālās filiāles 2014. gada 14. marta vēstules Nr.IZEJ-2781/CT, kas adresēta AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kopijā (2. sējums 58. lapa, tulkojums 2. sējums 59. lapa), kurā teikts, ka lai uz 2014. gadu noslēgtu līgumu, nepieciešams AAS “Krievijas Dzelzceļš” Cenu komisijā apstiprināt norādīto dīzeļlokomotīvju remonta izmaksas;

-AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas” 2014. gada 16. augusta vēstules, kura adresēta AAS “Krievijas Dzelzceļa filiālei, kopijā (2. sējums 141. lapa, tulkojums 2. sējums 143. lapa) norādītās ziņas apstiprina, ka pat 2014. gadā AAS “Krievijas Dzelzceļš” ir turpinājis sadarboties ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” lokomotīvju remontēšanā, bijis paredzēts pasūtīt vienpadsmit dīzeļlokomotīvju sekciju remontu 2014. gadā;

-AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” 2015. gada 10. aprīļa vēstules AAS “Krievijas Dzelzceļš” viceprezidentam A.Vorotilkinam (2. sējums 117. lapa), kalpo kā pierādījums tam, ka 2015. gada aprīlī AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir lūgusi AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpināt lokomotīvju remontus AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un norāda, ka joprojām nav saņemts no AAS “Krievijas Dzelzceļa” apstiprinājums iepriekš nosūtītajām remontu izmaksām.

Bez tam, šīs vēstules saturs apliecina arī to, ka starp AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš” ir notikusi sarakste par pasūtījumu iegūšanu, un šo saraksti U.Magonis ir nodevis V.Jakuņinam.

No lietā esošajiem dokumentiem, un saraksti starp AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš”, tiesa secina, ka AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas” pastāvēšana ir bijusi apdraudēta bez AAS ”Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumiem. Tāpat tiesa uzskata par pierādītu to, ka pirms U.Magoņa tikšanās ar V.Jakuņinu ir notikusi sarakste starp AS ”Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un AAS “Krievijas Dzelzceļš”, un ka U.Magonis šo vēstuli kopā ar citām jau minētajām vēstulēm 2015. gada 16. jūlijā ir nodevis V.Jakuņinam.

Būtiski ir arī tas, ka šīs vēstules kopija tika atrasta un izņemta U.Magoņa darba kabinetā 2015. gada 6. augusta kratīšanas laikā. Šādas AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” vēstules, kas adresēta AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentam V.Jakuņinam, atrašanās U.Magoņa darba kabinetā, papildus apstiprina faktu, ka šī sarakste tiešām ir bijusi nodota U.Magonim, un bijusi viņa rīcībā. No tā secināms, ka arī jau pirms U.Magoņa satikšanās ar V.Jakuņinu, AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir centusies panākt pasūtījumus no AAS “Krievijas Dzelzceļa” AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Oļegs Osinovskis 2019. gada 29. novembra tiesas sēdē ir izklāstījis iemeslus naudas summas nodošanai U.Magonim, tas ir- O.Osinovskis U.Magoņa palīdzību viņam, esot uzskatījis par biznesa pasaulē ierastu interešu lobēšanu, un par šādiem privātiem pakalpojumiem ir pieņemts maksāt komisijas maksu. U.Magonis nekad nav prasījis nekādas dāvanas, lai nodotu tālāk vēl kādām Krievijas valsts amatpersonām vai kur citur.

Uzmanība pievēršama arī 2016. gada 22. februāra ekspertīzes atzinumā par komplekso skaņu ierakstu ekspertīzi (6. sējums lietas 5.-21. lapa) veiktajam audio ieraksta atšifrējumam, kurā lasāma 2015. gada 15. jūlija saruna starp U.Magoni un O.Osinovski. No šī atšifrējuma redzams, ka O.Osinovskis ir vērsies pie U.Magoņa vairāku jautājumu sakarā, vispirms par dīzeļlokomotīvju remontēšanu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, kā arī par atlīdzības samazināšanu U.Magonim.

Jautājumā par remonta pasūtījumu trūkumu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, būtiskas ir bijušas U.Magoņa tuvās personiskās attiecības ar dažādām augsta līmeņa AAS “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonām, un proti- U.Magonim tika lūgts lobēt O.Osinovska personiskās biznesa intereses.

No O.Osinovska telefonsarunām ar U.Magoni, un personiskām abu sarunām ir skaidrs, ka 2015. gada 15. jūlija sarunas bijušas veltītas vienīgi tam, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpinātu sūtīt savas lokomotīves remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. O.Osinovskis nav plānojis maksāt U.Magonim no naudas par lokomotīvju pārdošanu, jo tas nav juridiski iespējams. U.Magonim ir maksāta O.Osinovska personiskā nauda, kuru viņš saņēmis kā dividendes no AS “Skinest Grupp”, un no šīs naudas ir samaksāti visi nodokļi.

Lietā nav strīda par to, ka 2014. -2015. gadā U.Magonis ir bijis Latvijas valsts amatpersona- VAS “Latvijas dzelzceļš prezidents un valdes priekšsēdētājs. Tomēr ir jānorāda, ka amatpersonas statusa esamība pati par sevi nav pietiekams iemesls, lai personas darbībās konstatētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu valsts institūciju dienestā.

Kriminālatbildības vienīgais juridiskais pamats ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.

No apsūdzībā aprakstītām U.Magoņa darbībām neveidojas Krimināllikuma 320. panta trešās daļas objektīvās puses pazīmes, jo ar U.Magoņa darbībām netiek aizskartas valsts dienesta normālas darbības intereses. Vedot sarunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām, U.Magonis nekādā gadījumā nav izmantojis savu dienesta stāvokli.

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības un sodītu par “kukuļa-pateicības” pieņemšanu lielā apmērā, ir jāizpildās vairākiem obligātiem priekšnoteikumiem, tas ir- jākonstatē, ka:

-materiālo vērtību pieņem valsts amatpersona saistībā ar savu dienesta pienākumu veikšanu;

-materiālā vērtība tiek pieņemta par kādu likumīgu vai nelikumīgu jau izdarītu darbību vai pieļautu bezdarbību;

-pieņemtā materiālā vērtība domāta šai valsts amatpersonai, vai arī jebkurai citai personai. (Hamkova D. Komentārs Krimināllikuma 320. pantam. Grāmata: U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova “Krimināllikuma komentāri”. Trešā daļa (XVIII-XXV). Otrais papildinātais izdevums. Rīga Tiesu namu aģentūra, 2019.)     

Latvijas Republikas Augstākā tiesa attiecībā uz valsts amatpersonu izdarītiem noziegumiem ir norādījusi, ka likuma griba ir aizsargāt valsts intereses kā valsts pārvaldē, tā saimnieciskajā darbībā. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā laika gaitā mainās valsts ietekmes formas mantas un īpašuma pārvaldīšanā, likuma mērķis ir noteikt to amatpersonu atbildību, kam valsts deleģējusi veikt kontroli pār valsts mantas, tai skaitā arī valsts kapitāldaļu un akciju pārvaldīšanu.

No šīs Augstākās tiesas atziņas secināms, ka valsts amatpersona U.Magonis nav saukts pie atbildības par to, ka viņš veicis  kādas likumam neatbilstošas darbības, un attiecīgajā laikā bijusi arī valsts amatpersona, bet gan tādēļ, ka viņš, kā valsts amatpersona, kurai piešķirta zināma daļa no valsts varas, šīs “daļas” ietvaros ir rīkojusies neatbilstoši likumam.

Šis Augstākās tiesas secinājums sasaucas ar Krimināllikuma 316. pantā ietvertās valsts amatpersonas legāldefinīcijas kodolu, un tieši- tajā (kodolā) uzsvars tiek likts uz personas kā valsts varas pārstāvja veiktajām funkcijām. No iepriekš teiktā tiesa secina, ka tieši šo funkciju konstatēšanas gadījumā persona ir atzīstama par valsts amatpersonu krimināltiesiskā nozīmē.

Kukuļņemšanas objektīvo pusi raksturojošais nosacījums, ka “kukuļa pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana notiek, valsts amatpersonai izmantojot savu dienesta stāvokli”, nozīmē to, ka valsts amatpersonai ir jāveic kāda no tām ekskluzīvajām izņēmuma funkcijām, kuras tai kā valsts varas pārstāvim ir uzticētas, jo tikai šo ekskluzīvo funkciju ietvaros var tikt aizskartas ar likumu aizsargātās intereses, un konkrēti- valsts un pašvaldību institūciju, kā arī valsts iestāžu normāla darbība.

Profesore V.Liholaja, izstrādājot tiesu prakses apkopojumu krimināllietās par Krimināllikuma 320.-323. pantos paredzētajiem noziegumiem, ir norādījusi, ka apsūdzībā ir norādāmas konkrētas tās darbības, ko amatpersona ir izdarījusi, izmantodama savu dienesta stāvokli. Šī  atziņa izteikta V.Liholajas pētījumā “Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323. pantiem, Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2014./2015.gads.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas, kuras 15. pants Latvijai kā ANO dalībvalstij uzliek pienākumu kriminalizēt kukuļošanu, un šīs konvencijas ieviešanas vadlīnijās ir skaidrots, ka materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi valsts amatpersonai tiek doti par tādas vai citas darbības veikšanu savu oficiālo pienākumu ietvaros, vai arī par atturēšanos no šādām darbībām. Konvencijā tiek uzsvērts, ka kukulim, vai kādai nepamatotai priekšrocībai, ir jābūt sasaistītai ar amatpersonas pienākumiem.

Līdz ar to, lai ar Krimināllikumu tiktu aizsargāta valsts institūciju normāla darbība, valsts amatpersonai “kukulis” vai cita veida atlīdzība ir jāpieņem saistībā ar amatpersonas pienākumu izpildi valsts dienestā.

Kā jau iepriekš norādīts, nauda U.Magonim tika nodota kā atlīdzība par sarunu vešanu ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām par turpmāku lokomotīvju remonta pasūtījumu saņemšanu remontam AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Ja U.Magonis šīs sarunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām būtu vedis kā valsts amatpersona – VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents, izmantojot savas amata pilnvaras, tad tādā gadījumā sabiedrības izpratne par valsts amatpersonu rīcību un valsts varas funkcionēšanu tiktu bojāta, un tiktu sekmēts tiesību nihilisms un korupcijas riska pieaugšana. Tomēr, spriedumā atkārtoti uzsvērts, ka U.Magonis sarunas veda ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām kā privātpersona, jo sarunu vešana ar “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonām, ir sevišķi par labu kādām “trešajām” personām nekad nav ietilpusi U.Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļa” prezidenta amata kompetencē.

U.Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta amata pienākumos nevar ietilpt, un arī neietilpst lēmumu pieņemšana AAS “Krievijas Dzelzceļš. Šajā Krievijas uzņēmumā U.Magonim nekad nav bijis nekāds amats, un nav bijušas nekādas tiesības pieņemt jebkādus lēmumus AAS “Krievijas Dzelzceļš” vārdā. Līdz ar to, ir acīmredzami, ka attiecībā uz U.Magoni nevar piemērot kukuļņemšanas tiesisko sastāvu, konkrēti- pieņemot atlīdzību par tādiem lēmumiem, kurus naudas devēja O.Osinovska interesēs varēja pieņemt tikai un vienīgi AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonas.

Turpinot tēmu par O.Osinovska biznesa interešu pārstāvēšanu privātās sarunās ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām, tiesa ievēro, ka arī šādas sarunas nekādā veidā neietilpst U.Magoņa kā VAS “Latvijas dzelzceļa” prezidenta amata pienākumos. Tātad var secināt, ka U.Magonis AAS “Krievijas Dzelzceļā” ir pārstāvējis O.Osinovska un viņam piederošo uzņēmumu intereses nevis kā valsts amatpersona, bet gan kā privātpersona. Vedot pārrunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonām, U.Magonis nav pildījis savus amata pienākumus, un nav izmantojis savas amata pilnvaras.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis un  Ēriks Šmuksts tiesas sēdē ir liecinājis, ka AAS “Krievijas Dzelzceļa” prezidentu un viceprezidentu sazvanīt ir ļoti grūti, faktiski neiespējami, viņiem ir sekretāres un padomnieki. Ja U.Magonis zvana Jakuņinam vai Morozovam, viņi vienmēr ir aizņemti. U.Magonim atzvanīja vienmēr. Citiem zvanītājiem neatzvanīja vispār.

Aivars Strakšas, kurš ieņēma VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa amatu un viceprezidenta amatus, tiesas sēdē liecināja, ka pat VAS “Latvijas dzelzceļš” amatpersonām sazināties ar V.Jakuņinu vai V.Morozovu ir grūtības. Lieciniekam nav ne V.Jakuņina, ne V.Morozova telefona numuru. Toties U.Magonis varēja pazvanīt un viņam atbildēja.

Lieciniece Juliana Poļanskaja, AS “Skinest Group” juriste un valdes locekle ir liecinājusi, ka U.Magonis sarunas ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonām V.Jakuņinu un V.Morozovu noteikti esot varējis vest nesaistīti ar savu VAS “Latvijas Dzelzceļš” amatpersonas statusu, un vienīgi pateicoties U.Magoņa radnieciskajām saitēm būtu iespējams kaut kādā veidā ietekmēt V.Jakuņinu attiecībā par AAS “Krievijas Dzelzceļa” pasūtījumu nodrošināšanu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. Vēl J.Poļanskaja ir liecinājusi, ka ir absurdi domāt, ka U.Magonim ir kaut kādas spējas kā Latvijas valsts amatpersonai ietekmēt tāda gigantiska uzņēmuma kā AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonas. AS “Skinest Group” iekšienē radusies ideja par to, ka varētu vērsties pie U.Magoņa ar mērķi, lai viņš, izmantojot savas radnieciskās attiecības ar V.Jakuņinu, un saprotot, kā viss notiek Krievijā, kur visu nosaka personiskas attiecības un sakari, radies plāns, lai AS “Skinest Group” vērstos pie Magoņa kunga, lai viņš izmantotu savus personiskos sakarus un pa tiešo izietu uz V.Jakuņinu.

Liecinieks Kaido Cimmermanis, kurš līdz 2012. gada nogalei ieņēma “Igaunijas Dzelzceļa” ģenerāldirektora amatu, kas ir identisks VAS “Latvijas dzelzceļa” prezidenta amatam, ir liecinājis, ka viņam kā “Igaunijas Dzelzceļa” ģenerāldirektoram pat nav bijusi iespēja runāt ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” vadošajām amatpersonām, līdz kamēr U.Magonis personiski iepazīstinājis viņu ar tām. Bez tam liecinieks liecinājis, ka tieši U.Magonis ir palīdzējis viņam- K.Cimmermanim- satikties ar V.Jakuņinu, un beidzot ar viņu- K.Cimmermani- kāds no AAS “Krievijas Dzelzceļš” vispār runāja.

Liecinieks Guntis Krēgers, kurš strādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” par U.Magoņa šoferi, liecināja tiesas sēdē, ka U.Magoni un V.Jakuņinu vienojušas īpaši draudzīgas attiecības, un U.Magonis lieciniekam esot stāstījis, ka viņiem ir ļoti labas, draudzīgas attiecības, viņi bieži apmeklējuši futbola spēles, Jakuņins esot liels futbola kluba “Lokomotiv” līdzjutējs, un ka Soču olimpiādē abi kopīgi skatījušies sporta sacensības.

Jāņem vērā arī tas, ka žurnāla “Klubs” 2015. gada jūlija numurā bijusi plaša intervija ar U.Magoni, kurā viņš atklājis detaļas par savām privāti labajām attiecībām ar V.Jakuņinu. Šajā intervijā U.Magonis ir izteicies, ka viņš bijis pie Jakuņina uz viņa 60 gadu jubileju.

Tāpat, intervijā U.Magonis ir apstiprinājis, ka ir piedalījies lobēšanā un sarunu vešanā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, lai Jakuņins netiktu iekļauts sankciju sarakstā. Viņu- U.Magoni- katru gadu aicina uz AAS “Krievijas Dzelzceļš” gada nobeiguma valdes sēdi, un šajās sēdēs viņš piedalās jau vairākus gadus. U.Magonis Jakuņinam zvanot tikai tad, kad ir īpaša situācija, jo V.Jakuņinam darba grafiks ir saplānots pa sekundēm. Svarīgi ir tas, ka šo informāciju U.Magonis ir izpaudis laikā, kad šis kriminālprocess vēl pat nav bijis uzsākts, līdz ar to, tiesa atzīst, ka U.Magoņa un V.Jakuņina labās personiskās attiecības nav nekāds izdomājums, kas sacerēts aizstāvības vajadzībām, bet gan patiesība, kas kļuva publiski zināma vēl pirms šī kriminālprocesa uzsākšanas. Līdz ar to, nav pamata uzskatīt, ka U.Magoņa un V.Jakuņina labās savstarpējās attiecības būtu izdomājums aizstāvības vajadzībām, bet gan patiesība.

Vēl bez tam, intervijā žurnālam “Klubs” U.Magonis ir vairākkārt norādījis, ka viņu noklausās, un šajā sakarā būtu uzdodams jautājums- vai ir ticami, ka U.Magonis, zinot, ka viņu noklausās, būtu ielaidies koruptīvās attiecībās ar O.Osinovski, būtu pa telefonu un klātienē apspriedis jautājumu par kukuļa pieņemšanu. Konkrētajā situācijā, kad U.Magonis zināja, ka viņu noklausās, apspriest jautājumu par kukuļa pieņemšanu būtu priekš U.Magoņa pārāk muļķīgi, un neadekvāti viņa augstajam ieņemamajam amatam. 

Krimināllietas ietvaros nopratināto liecinieku liecības apstiprina to, ka U.Magoņa kā Latvijas valsts amatpersonas pilnvarās neietilpa tiesības dot jebkādus norādījumus AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstākajām amatpersonām, un viņa- U.Magoņa- valsts amatpersonas statuss kontaktos ar V.Jakuņinu un V.Morozovu faktiski nav noteicis neko.

Ir ņemama vērā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidenta E.Bērziņa 2015. gada 6. novembra izziņa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Nr.DV-6.5.1./501-2015 (6. sējuma lietas 117. lapa), kura apstiprina, ka U.Magoņa tikšanās ar V.Jakuņinu un V.Morozovu nav notikusi viņa amata pienākumu pildīšanas ietvaros. Minētajā VAS “Latvijas Dzelzceļš” izziņā ir norādīts, ka 2015. gada 4.-5. augustā, kad U.Magonis ticies ar V.Morozovu, VAS “Latvijas Dzelzceļš” nav bijusi ieplānota tikšanās starp U.Magoni un AAS “Krievijas Dzelzceļš” pārstāvjiem. Šis fakts norāda uz to, ka O.Osinovska interešu atbalstīšana tikusi veikta privātu attiecību ietvaros, un nekādā ziņā nebija saistīta ar U.Magoņa amatpersonas statusu un amata pienākumu pildīšanu VAS “Latvijas Dzelzceļā”.

Bez tam, to, ka pati U.Magoņa tikšanās ar O.Osinovski ir bijusi privāta, pierāda lietā esošā 2015. gada 10. augusta Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izziņa Nr.03-04/3159 (lietas 6. sējuma lietas 138. lapa) par to, ka VAS “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nav paziņojis Satiksmes ministrijai par došanos komandējumā 2015. gada 6. augustā. No tā secināms, ka U.Magonis uz tikšanos ar O.Osinovski 2015. gada 6. augustā ir devies savās privātās darīšanās.                  

U.Magoņa liecībās tika skaidrots, ka 2015. gada 16. jūlijā U.Magonis ir devies uz Eiropas dzelzceļu vadītāju tikšanos Lisabonā, kur ārpus komandējuma ietvaros pildāmajiem pienākumiem, esot nolēmis tikties ar V.Jakuņinu, konkrēti- viņš nākamajā dienā pēc Lisabonas tikšanās noslēguma ir privāti saticies ar V.Jakuņinu un nodevis viņam dokumentus-  iepriekšējo saraksti starp AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un “Krievijas Dzelzceļš”, šo saraksti viņam jau iepriekš nodevis O.Osinovskis. Privātās tikšanās laikā viņš palūdzis, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonas iedziļinās jautājumā par iespēju remontēt AAS “Krievijas dzelzceļa” lokomotīves AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta Rūpnīca”.

Lai paātrinātu jautājuma par lokomotīvju remontiem AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, iespējami ātrāku atrisināšanu, viņš- U.Magonis- apsolījis O.Osinovskim pārrunāt par iespējamiem AAS “Krievijas Dzelzceļš” pasūtījumiem arī ar Jakuņina vietnieku V.Morozovu. 2015. gada 3. vai 4. augustā Maskavā privātu vakariņu laikā ar V.Morozovu vēlreiz izteicis viņam priekšlikumu par AAS ”Krievijas Dzelzceļa” iespējamo izdevīgo sadarbību ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” un nodevis V.Morozovam pirms tam notikušo AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” saraksti ar AAS “Krievijas Dzelzceļš”. V.Morozovs solījis organizēt nepieciešamās savu padoto tikšanās šī jautājuma tālākai risināšanai ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” pārstāvjiem.

Šī privātā tikšanās ir bijusi tiešā saistībā ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” pasūtījumu trūkumu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. To apstiprina 2015. gada 5. augusta telefonsarunas starp U.Magoni un O.Osinovski atšifrējums  Nr.2311, un šajā atšifrējumā lasāms, ka U.Magonis piekrīt O.Osinovska piedāvājumam pakavēties un pārrunāt sarunu rezultātus Maskavā par AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontiem AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”. U.Magonis sarunas gaitā ir izteicies, ka “es tev pastāstīšu, ko es tur sapļāpāju Maskavā. Nu, parunāt vajag, jā”. (Citāts no sarunas atšifrējuma lietas 16. sējumā, sākot ar 143. lietas lapu, tulkojums latviešu valodā līdz 149. lapai ieskaitot).

Tiesa uzskata par pierādītu to, ka O.Osinovskis ir vērsies pie U.Magoņa pēc palīdzības saistībā ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontiem AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” tikai un vienīgi pamatojoties uz U.Magoņa tuvajām personiskajām attiecībām (ārpus darba attiecībām) ar AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentu V.Jakuņinu, un citām AAS “Krievijas Dzelzceļš” amatpersonām.

O.Osinovskis ir liecinājis, ka U.Magonis varējis vienkārši piezvanīt V.Jakuņinam un atrisināt jebkuru jautājumu, un viņš- O.Osinovskis- ir samaksājis U.Magonim par to, ka viņš panāk, ka tiek noslēgts līgums par AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju remontu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, U.Magonis panāktu V.Jakuņina lēmumu par līguma noslēgšanu, un viņš- O.Osinovskis- par U.Magoņa pakalpojumiem ir samaksājis kā privātpersona privātpersonai.

Pieņemot minēto naudas summu, U.Magonis nav rīkojies kā valsts amatpersona, un tātad U.Magoņa darbībās nav saskatāma viena no objektīvās puses pazīmēm, un konkrēti- nav konstatēta “dienesta stāvokļa izmantošana”, un līdz ar to, nav konstatēta  viena no nozieguma sastāva pazīmēm, lai konstatētu U.Magoņa darbību atbilstību Krimināllikuma 320. panta trešās daļas sastāvam. Nav konstatēta pilnīga atbilstība starp viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm un lietas faktiskajiem apstākļiem. Un tieši- nav nodarīts kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātajām valsts dienesta normālas darbības interesēm, un līdz ar to, U.Magonis nevar būt atbildīgs par neesošu kaitējumu. Tiesa īpaši uzsver to, ka lietā neviens par cietušo tā arī nav atzīts, un tātad secināms, ka U.Magonis ar savām darbībām nevienam nekādu kaitējumu nav nodarījis. 

Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma objekts ir valsts un pašvaldību institūciju, kā arī valsts dienesta normāla darbība. Ikviena valsts vai pašvaldības darbinieka pienākums ir godprātīgi un atbildīgi veikt savu darbu, nepieprasot un nepieņemot par to nekādu papildus labumu, ne papildu samaksas ne kādā citā veidā, un nodrošinot ikvienam cilvēkam iespēju saņemt gan valsts, gan pašvaldības iestāžu sniegtos pakalpojumus tādā apjomā un kārtībā, un par tādu samaksu, kādu ir noteikusi Iestāde.

Taču, prokurores iepriekš teiktais nekādā veidā neattiecas uz U.Magoni un viņam izvirzīto apsūdzību. Par savu VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu U.Magonis nav  pieprasījis un nav pieņēmis nekādu mantisku labumu. Atlīdzību no O.Osinovska U.Magonis ir saņēmis par darbībām, kurām nav nekāda sakara ar viņa- U.Magoņa- amata pienākumu pildīšanu VAS “Latvijas Dzelzceļš”, bet gan par savu privāto un draudzīgo attiecību izmantošanu attiecībās ar AAS “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonām, “aizliekot kādu vārdu” par AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” interesēm. Te jānorāda, ka U.Magoņa darba pienākumos nekad nav ietilpušas rūpes par AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” likteni.

Tiesa atzīmē, ka U.Magonis šajā lietā tiek apsūdzēts tikai un vienīgi pēc Krimināllikuma 320. panta trešās daļas, un tiesas ieskatā, tieši valsts apsūdzībai būtu pienākums izlemt, vai U.Magoņa darbības gadījumā nesatur Krimināllikuma 326.1 panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma pazīmes.         

Vērtējot tirgošanās ar ietekmi sastāva neesamību U.Magoņa darbībās, ir jānorāda, ka personas rīcība, ietekmējot valsts amatpersonu, būs sodāma tikai tad, ja valsts amatpersona tiks ietekmēta prettiesiski, savukārt gadījumā, ja valsts amatpersonas darbības pēc sava satura nav prettiesiskas, tad par šādu rīcību atbildība nav paredzēta. Šāda atziņa ir izteikta Augstākās tiesas 2011. gada 15. marta lēmumā lietā SKK-79/2011. Prokurore savā debašu runā ir atsaukusies uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” 9. panta ceturtās daļas 1. punktu, kas aizliedz valsts amatpersonai, kamēr tā ir publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis, tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu.

Prokurores piesauktais likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas  darbībā” 9. panta ceturtās daļas 1. punkts nav attiecināms uz U.Magoni, jo viņš nekad nav bijis publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Attiecībā uz VAS “Latvijas Dzelzceļš”, kas ir Latvijas Republikai Satiksmes ministrijas personā piederoša valsts akciju sabiedrība, kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir Satiksmes ministrijas iecelts pārstāvis, kurš realizē no Komerclikuma izrietošās akcionāra tiesības, nevis VAS “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs U.Magonis.

Pat ja prokurores apsvērumi par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” pārkāpumiem U.Magoņa darbībās būtu korekti, tad tiesa ir spiesta atgādināt, ka U.Magonim nav izvirzīta apsūdzība ne par Krimināllikuma 325. pantā paredzēto noziegumu, tas ir- par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja ar to ir radīts būtisks kaitējums, ne arī par Krimināllikuma 326. pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu, tas ir- par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegts ar likumu. No lietas materiāliem secināms, ka U.Magonim apsūdzība ne pēc 325. panta, ne pēc 326. panta nav izvirzīta, un tātad tiesai nav pamata vērtēt U.Magoņa vainīgumu abās pret viņu tā arī neizvirzītajās apsūdzībās.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” otrā panta būtību, par koruptīvu rīcību ir uzskatāma tāda rīcība, kas vērsta uz amatpersonu [..] piekukuļošanu ar mērķi panākt, lai valsts amatpersonas brīvā griba lēmuma pieņemšanā tiktu izslēgta vai izkropļota un nodrošināt, lai valsts amatpersona savus lēmumus pieņem brīvi, ievērojot tiesību normu jēgu un mērķi.

Tiesa norāda, ka šajā gadījumā ir runa par citas valsts- Krievijas Federācijas- uzņēmuma AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstāko amatpersonu ietekmēšanu no U.Magoņa puses ar mērķi panākt, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpina (vai atjauno) savu lokomotīvju nosūtīšanu remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Kaut arī lietā ir vairāk vai mazāk ticama informācija par to, ka starp U.Magoni un AAS “Krievijas Dzelzceļa” augstākajām amatpersonām ir pastāvējušas, un iespējams, pastāv arī tagad, draudzīgas un radnieciskas attiecības, tomēr tiesas rīcībā nav absolūti nekādas informācijas par to, ka U.Magonis būtu spējīgs izmainīt, un būtu arī izmainījis, AAS “Krievijas Dzelzceļš” augstāko amatpersonu viedokli par turpmāku lokomotīvju sūtīšanu remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Ņemot vērā visu teikto, tiesa secina, ka arī daļā par O.Osinovska biznesa interešu lobēšanu U.Magonis ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Attiecībā par O.Osinovska vainīgumu vai nevainīgumu, tiesa konstatē, ka O.Osinovskis tiek apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu, kas tika izteikts “izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, un konkrētāk- laika periodā no 2014. gada augusta līdz 2015. gada sākumam, bet ne vēlāk kā līdz 2015. gada 14. martam”, kā arī par paša kukuļa nodošanu U.Magonim 2015. gada 6. augustā. Savukārt, U.Magonim tiek inkriminēta tikai kukuļa pieņemšana. No šīs izveidojušās situācijas ir secināms, ka vai nu apsūdzība uzskata, ka U.Magonis ir atteicies no kukuļa piedāvājuma pieņemšanas, vai arī nekāds kukulis viņam netika piedāvāts. Ja U.Magonis nav pieņēmis viņam it kā izteikto piedāvājumu, vai arī nekāda kukuļa piedāvājuma vispār nav bijis, tad viņš arī nav neko darījis, lai nodrošinātu AS “Skinest Rail” uzvaru lokomotīvju iepirkuma konkursā.

Tiesa uzskata, ka no O.Osinovska puses būtu riskanti dot U.Magonim kukuli, iepriekš nenoskaidrojot, vai U.Magonis vispār ir ieinteresēts kukuļa pieņemšanā, un tātad O.Osinovskim pirms kukuļa došanas būtu jānoskaidro, vai U.Magonis ir gatavs pieņemt kukuli, un līdz ar to, viņam būtu jāizsaka U.Magonim kukuļa piedāvājums, ko O.Osinovskis arī, saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, ir veicis ne mazāk kā pusgada garumā.

Tiesa jau iepriekš spriedumā ir norādījusi, ka vienīgā U.Magoņa saistība ar četru lokomotīvju iepirkumu ir divi viņa paraksti, viens uz VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padomes lēmuma, un otrs uz VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas lēmuma. Bez tam, lokomotīvju iepirkuma konkursā piedalījās viens vienīgs pretendents- AS “Skinest Rail”, pie tam jautājumu par to, pirkt lokomotīves vai nepirkt, pēc būtības izlēma VAS “Latvijas dzelceļš” meitas uzņēmuma  SIA “LDz ritošā sastāva serviss” darbinieki.

Neviens no apsūdzības pieaicinātiem lieciniekiem nav sniedzis tādas liecības, kas pierādītu apsūdzēto vainu, tieši otrādi- vairums no viņiem sniedza liecības par labu apsūdzētajiem.

Apsūdzība kā uz apsūdzēto vainas pierādījumu ir norādījusi uz 2015. gada 15. jūlija sarunas ierakstu, kurš, ir atzīstams kā nepieļaujams pierādījums, jo ir iegūts pārkāpjot Operatīvās darbības likuma pamatprincipus, otrkārt, šis pierādījums nav ticams, jo ekspertīze nav varējusi apstiprināt ieraksta autentiskumu, un treškārt, ieraksts nepierāda to, ka naudas līdzekļi tika nodoti U.Magonim par uzvaru lokomotīvju iepirkumā. Bez tam, lietā nav neviena pierādījuma tam, ka O.Osinovskis būtu izteicis U.Magonim kukuļa piedāvājumu, kas viņam inkriminēts kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums, pie tam, nav noskaidrots, kad un kur, un kādā veidā kukuļa piedāvājums ir izteikts, nav neviena pierādījuma tam, ka U.Magonis, atpelnot no O.Osinovska saņemto kukuli, būtu reāli ietekmējis, vai pat potenciāli varējis ietekmēt AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidentu un viceprezidentu, izmantojot savu dienesta stāvokli VAS “Latvijas dzelzceļš”, ar mērķi panākt, lai AAS “Krievijas Dzelzceļš” prezidents un viceprezidents mainītu savu viedokli attiecībā par AAS “Krievijas Dzelzceļš” lokomotīvju sūtīšanu remontēšanai uz AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.                                                                  

Abi šie apsūdzībā izteiktie apgalvojumi, tai skaitā par kukuļa piedāvājumu U.Magonim un viņa kā Latvijas valsts amatpersonas spēju ietekmēt citas valsts amatpersonas, nekad nav pārbaudīti.

Krimināllikuma 320. panta otrajā daļā ir paredzēta amatpersonas atbildība par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu, taču šis pants U.Magonim inkriminēts netiek. Ja prokurore uzskata, ka U.Magonis nav pieņēmis O.Osinovska piedāvājumu, tad ir jāsecina, ka vai nu U.Magonis no kukuļa piedāvājuma ir atteicies, vai arī nekāds kukulis U.Magonim nav piedāvāts, bet ir bijusi “pateicība” par U.Magoņa jau paveiktām likumīgām darbībām. Līdz ar to, apsūdzība par to, ka U.Magonis ir nodrošinājis O.Osinovska interešu atbalstu SIA “LDz ritošā sastāva serviss” rīkotajā lokomotīvju iepirkšanas konkursā, vienkārši sabrūk.

Tiesa atgādina, ka lokomotīvju iepirkuma konkursā piedalījās tikai viens pretendents- AS “Skinest Rail”, kurš arī tika atzīts par uzvarētāju. No lietas materiāliem secināms, ka četru lokomotīvju pārdošana bijusi izteikti neizdevīga priekš O.Osinovska un AS “Skinest Rail”, un šādā situācijā maksāt kukuli par klaji neizdevīgu darījumu būtu nesaprātīgi no uzņēmēja viedokļa.

Ja U.Magonis nav pieņēmis viņam it kā izteikto piedāvājumu, vai arī ja U.Magonim nekas tā arī nav piedāvāts, tad viņš attiecīgi neko nav darījis, lai nodrošinātu AS “Skinest Rail” uzvaru lokomotīvju iepirkuma konkursā. Nav saprotams, kādēļ O.Osinovskim vajadzēja maksāt U.Magonim kaut kādu naudu jau pēc lokomotīvju iepirkuma beigām, un īpaši pēc līguma par lokomotīvju pirkšanas/pārdošanas līguma parakstīšanas 2015. gada 16. jūnijā, kad pirmā no četrām lokomotīvēm jau tika nodota saņēmējam.

Ja U.Magonis nav pieņēmis kukuļa piedāvājumu, vai arī piedāvājums vispār nav bijis, tad secināms, ka lokomotīvju iepirkums ir veiksmīgi noticis bez jebkādām “koruptīvām darbībām”. Ja kukuļa piedāvājuma nav bijis, tad arī pierādījumu par to, ka nauda, kura tika nodota U.Magonim 2015. gada 6. augustā, būtu saistīta ar lokomotīvju iepirkumu, nav nekādu.

Bez tam, saskaņā ar apsūdzību, kukuļa piedāvājums ir izteikts ”izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, laika periodā no 2014. gada augusta līdz 2015. gada 14. martam, taču prokurore debašu runā ir teikusi, ka “strīds ir par to, ka O.Osinovskis 2015. gada 15. jūlijā  piedāvāja, un 2015. gada 6. augustā nodeva U.Magonim kā valsts amatpersonai materiālas vērtības lielā apmērā, lai U.Magonis, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu darbības iepriekš minētās komercsabiedrības AS “Skinest Rail” interesēs.

No šī prokurores teiktā secināms, ka kukuļa piedāvājums varētu būt izteikts vēlāk, nekā lēmumā par saukšanu pie kriminālatbildības norādītajā laika periodā, jo jūlija mēnesis hronoloģiski atrodas pēc marta mēneša, konkrēti četrus mēnešus vēlāk, un tas nozīmē, ka ir notikusi apsūdzības faktisko apstākļu maiņa, kura ir iespējama tikai oficiāli grozot apsūdzību. Ņemot vērā šo izveidojušos situāciju, un to, ka visi apsūdzības liecinieki apliecināja, ka nav bijusi nekāda vienošanās par U.Magoņa iesaistīšanos lokomotīvju iepirkuma konkursā, un pat ja U.Magonis būtu zinājis, ka notiek šāds iepirkums, tad tas nebūt nenozīmē, ka viņš arī reāli ir iesaistījies lokomotīvju iepirkumā. U.Magonis nav veicis nekādas darbības, lai nodrošinātu AS “Skinest Rail” uzvaru minētajā lokomotīvju iepirkuma konkursā.

Attiecībā par Latvijas Republikas jurisdikcijas neesamību šajā kriminālprocesā, tiesa konstatē, ka ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurores E.Masules 2017. gada 29. marta pavadrakstu šis kriminālprocess ir nosūtīts izskatīšanai pēc būtības Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, bet ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017. gada 5. aprīļa pavadrakstu kriminālprocess Nr.16870001615 ir pārsūtīts izskatīšanai pēc būtības Latvijas Republikas Vidzemes rajona tiesai.

Ievērojot teikto, tiesa secina, ka nav pieļaujama krimināllietas vairākkārtēja pārsūtīšana no vienas tiesas uz citu. Bez tam, lietas izskatīšana pēc būtības uz šo brīdi ir pabeigta, arī tiesu debates ir pabeigtas, ir pasludināts saīsinātais spriedums, un tātad tiesa atzīst, ka nav pamata noteikt šai lietai citas valsts jurisdikciju. Pretējā gadījumā, var izveidoties situācija, ka vienā un tajā pašā lietā ir divi dažādu pirmās instances tiesu spriedumi.

Tiesa konstatē, ka O.Osinovska apsūdzībā nav norādīta viņam inkriminēto noziegumu izdarīšanas vieta. No pirmās apsūdzības, tas ir- 2016. gada 7. jūlija lēmuma par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības izriet, ka nozieguma izdarīšanas vieta ir Igaunijas Republika. Otrais, 2016. gada 28. oktobra lēmums par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības tika papildināts ar jauniem apstākļiem, taču nozieguma vieta tika norādīta Igaunijas Republika. Savukārt pēdējais, 2017. gada 10. janvāra lēmums par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības ir papildināts ar vēl vienu noziedzīgu nodarījumu- tā paša kukuļa piedāvāšanu, un šo noziegumu prokurore uzskata par patstāvīgu noziegumu. Šajā apsūdzības versijā nozieguma vieta nav norādīta vispār.  

Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka “Kriminālprocesa likuma 405. pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarībā ar Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, un proti- apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu no izvirzītās apsūdzības saprast ne tikai to, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, un arī to, kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītās darbības personai tiek inkriminētas, un šis nosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. No tiesību doktrīnas izriet, ka apsūdzībā jānorāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, veids, un vieta pat tad, ja šie apstākļi nav iekļauti noziedzīgā nodarījuma sastāvā kā tā obligātas pazīmes.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka apsūdzētajam obligāti ir jāsaņem pietiekoša informācija, kas ir nepieciešama, lai apsūdzētais varētu pilnībā izprast pret viņu vērsto apsūdzību apmēru un būtību, lai spētu sagatavot pienācīgu aizstāvības pozīciju. Par pietiekamu informāciju Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izsmeļošu uzskaitījumu, kā arī katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu un laiku, kā arī atsauci uz attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem, un apsūdzētās personas identitāti.

Ievērojot to, ka prokuratūras 2017. gada 10. janvāra lēmumā par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības vispār nav norādīta inkriminētā nozieguma- kukuļa piedāvāšanas- izdarīšanas vieta, tiesa secina, ka šī apsūdzība ir pārāk nekonkrēta un neskaidra, un līdz ar to, tā neatbilst ne likuma prasībām par lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības saturu, un neatbilst arī aktuālajai Augstākās tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.

Ņemot vērā, ka lēmumā par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības ir norādīts “kukuļa” piedāvāšanas laiks no 2014. gada augusta līdz 2015. gada 14. martam, tad secināms, ka O.Osinovskis “kukuli” ir piedāvājis 8 mēnešu garā periodā, un šādu termiņu nekādi nevar atzīt par pietiekami konkrētu un detalizētu, lai apsūdzētā persona varētu pilnvērtīgi izprast tai inkriminētā nozieguma izdarīšanas apstākļus. Tiesa ievēro, ka lēmums par O.Osinovska  saukšanu pie kriminālatbildības ir pārāk nekonkrēts, un tātad O.Osinovskim nebija iespējams realizēt Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības uz aizstāvību.

Kā arī, vadoties vienīgi no apsūdzības teksta, O.Osinovskis nevarēja pilnvērtīgi izmantot viņam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta ceturto daļu paredzēto pienākumu norādīt uz savu alibi. Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmās daļas sestajā punktā ietverto alibi definīciju, nav iespējams uz to norādīt, nezinot precīzu inkriminētā nozieguma izdarīšanas laiku un vietu.

Jau pieminētajā Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā lietās pēc Krimināllikuma 320.-323. pantiem ir uzsvērts, ka “aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona ir pieņēmusi kukuli, izmantodama savu dienesta stāvokli.

Tiesa konstatē, ka apsūdzībā neietilpst arī citi O.Osinovskim inkriminēto noziegumu apstākļi, piemēram tas, cik liela “kukuļa” daļa tika paredzēta U.Magonim par AS “Skinest Rail” uzvaru dīzeļlokomotīvju iepirkumā, un cik liela daļa paredzēta par U.Magoņa kā privātpersonas centieniem lobēt O.Osinovska intereses AAS “Krievijas Dzelzceļā”. Ir liela nozīme tam, cik liela “kukuļa” daļa ir domāta par katru no U.Magoņa “pakalpojumiem”. Piemēram, ja no 500 000 EUR par uzvaru lokomotīvju iepirkumā būtu paredzēta summa, kas neveido Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā paredzēto “lielo apmēru”, tad O.Osinovska darbības būtu jāpārkvalificē pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas.

Apsūdzībā nav norādīts, kā tieši izpaudās U.Magoņa dienesta stāvokļa izmantošana AAS “Krievijas Dzelzceļa” amatpersonu ietekmēšanā. Ja apsūdzībā būtu norādīts, tieši kā izpaudās U.Magoņa kā Latvijas valsts amatpersonas spējas ietekmēt AAS “Krievijas Dzelzceļa” prezidentu V.Jakuņinu, tad aizstāvība varētu sniegt nepieciešamos pretargumentus, taču aizstāvībai ir ierobežotas iespējas aizstāvēt sava klienta intereses, jo no apsūdzības nav secināms, tieši kādā veidā U.Magonis ir ietekmējis V.Jakuņinu, lai panāktu viņa labvēlīgo attieksmi pret AAS “Krievijas Dzelzceļa” lokomotīvju remontēšanu AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”.

Ievērojot iepriekš minēto, ir secināms, ka 2017. gada 10. janvāra lēmums par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta otrās daļas prasībām, tas ir nekonkrēts un pretrunīgs, un tātad liedz O.Osinovskim pilnībā realizēt savas tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesības izriet no Latvijas republikas Satversmes 92. panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 3. punkta, un Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmās daļas, kurā teikts, ka katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka šī persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir- tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

2017. gada 10. janvārī prokurore pieņēmusi jaunu lēmumu par O.Osinovska saukšanu pie kriminālatbildības, ar kuru vienlaicīgi atcelts iepriekšējais 2016. gada 28. oktobra lēmums. Jaunās apsūdzības vienīgā atšķirība no iepriekšējās bija jauna nozieguma inkriminēšana, konkrēti- kukuļa piedāvāšana U.Magonim, taču prokuratūra nav izvirzījusi apsūdzību pret U.Magoni par kukuļa pieņemšanu. U.Magonis tiek apsūdzēts par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu par kādu jau izdarītu likumīgu darbību citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, tas ir- tā saucamais kukulis-pateicība. Vienlaicīgi, O.Osinovska it kā veikta kukuļa piedāvājuma pieņemšanā U.Magonis apsūdzēts netiek. No iepriekšējā rindkopā teiktā tiesa secina, ka nav iegūti nekādi pierādījumi par lokomotīvju iepirkuma “koruptīvo” raksturu.

 No Augstākās tiesas judikatūras secināms, ka “lai kukuļa piedāvāšanu un piedāvājuma pieņemšanu kvalificētu kā patstāvīgu objektīvās puses izpausmi, ir jākonstatē, ka kukuļdevējs vēršas pie valsts amatpersonas ar konkrētu priekšlikumu par amatpersonas darbību vai bezdarbību kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, kā arī par konkrētu labumu, tā veidu un apmēru, bet valsts amatpersona, uztvērusi šo priekšlikumu, piekrīt kukuļa piedāvātāja interešu apmierināšanai par šo priekšlikumā piedāvāto labumu.

No abām O.Osinovskim celtajām apsūdzībām (2017. gada 10. janvāra lēmums un 2016. gada 28. oktobra lēmums) izriet, ka O.Osinovskis it kā ir piedāvājis “kukuli” U.Magonim, kurš šo piedāvājumu nav pieņēmis, bet vēlāk šo pašu “kukuli” O.Osinovskis nodevis U.Magonim, kurš galu galā “kukuli” ir pieņēmis.

Savā debašu runā valsts apsūdzības uzturētāja ir norādījusi gan uz U.Magoņa “balsojumu”, nekonkretizējot, par kādu tieši balsojumu ir runa, gan arī ir norādījusi, ka lai lokomotīvju iepirkums notiktu, esot bijusi nepieciešama VAS “Latvijas Dzelzceļš” iepriekšēja piekrišana, VAS “Latvijas dzelzceļš” budžeta palielināšana, gan arī neizprotamu “šķēršļu” nelikšana lokomotīvju iegādei.

Prokurores debašu runā ir teikts, ka “O.Osinovskim, lai nodrošinātu to, ka četras 2TE116 lokomotīves tiek pirktas, bija nepieciešams U.Magoņa kā valsts amatpersonas atbalsts tam, ka netiks likti šķēršļi tam, ka SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iegādājas minētās lokomotīves, un piekritīs budžeta grozījumu apstiprināšanai. Prokurore nav norādījusi, kāds tieši atbalsts bija vajadzīgs O.Osinovskim un priekš kam, īpaši ņemot vērā, ka minētais darījums tika veikts SIA “LDz ritošā sastāva serviss” interesēs. Lietā nav nekādu ziņu par to, ka O.Osinovskim saistībā ar lokomotīvju pārdošanu būtu vajadzīgs kaut kāds atbalsts. Lietā nav ziņu par to, ka O.Osinovskim būtu zināms par kaut kādiem šķēršļiem attiecībā par SIA “LDz ritošā sastāva serviss” lokomotīvju iepirkumu no AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” (Skinest Rail)”. Šādos apstākļos abu apsūdzēto iespējas aizstāvēties pret viņiem izvirzīto apsūdzību ir visai ierobežotas.

Tiesa norāda, ka savā debašu runā prokurore ir grozījusi apsūdzībā norādītos lietas faktiskos apstākļus, neņemot vērā Kriminālprocesa likuma 462. panta prasības, un norādījusi, ka O.Osinovskis piedāvājis “kukuli” U.Magonim 2015. gada 15. jūlijā, nevis “ne vēlāk kā 2015. gada 14. martā”, kā tas ir norādīts iepriekš. Līdz ar to, ir pārkāptas O.Osinovska tiesības uz aizstāvību, jo visā tiesas izmeklēšanas gaitā aizstāvība tika veikta pret apsūdzību par kukuļa piedāvāšanu pavisam citā laika periodā, nevis 2015. gada 15. jūlijā.

O.Osinovskis tiek apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu U.Magonim “par to, ka viņš kā Latvijas valsts amatpersona panāks pasūtījumus no AAS “Krievijas Dzelzceļš” AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, kuras lielākā akcionāre ir AS “Skinest Rail”, un proti- pārrunu ceļā ar V.Jakuņinu un V.Morozovu panāks, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” organizēs AAS “Krievijas Dzelzceļa” atbildīgo amatpersonu tikšanos ar AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” amatpersonām, kā arī panāks to, ka AAS “Krievijas Dzelzceļš” turpinās nodot savas lokomotīves remontēšanai AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca”, un noslēgs attiecīgus līgumus. Patiesībā nevienā sarunā starp U.Magoni un O.Osinovski, nevienās liecinieku liecībās, nevienā lietā esošajā dokumentā nav neviena vārda par to, ka būtu bijusi sarunāta tikšanās starp AAS “Krievijas Dzelzceļa” un AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” amatpersonām.

Attiecībā uz lietā esošajiem apsūdzēto vainas pierādījumiem, tiesa norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta otrajai daļai, kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta otrajai daļai, kriminālprocesā ir pierādāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, ko veido četri obligāti elementi- objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.              

Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma objekts ir valsts un pašvaldību institūciju, un valsts dienesta normāla darbība. Lietā nav nekādas informācijas par to, ka U.Magoņa “koruptīvo” darbību rezultātā būtu traucēta VAS “Latvijas dzelzceļš” normāla darbība, tātad nav konstatēts apdraudējums valsts un pašvaldību institūciju, un valsts dienesta normālai darbībai. Līdz ar to, U.Magoņa darbībās, pieņemot skaidru naudu, nav saskatāmas visas nepieciešamās Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma pazīmes, konkrēti- nav konstatēta noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse.   

Kriminālprocesa likuma 124. panta otrajā daļā ir noteikts, ka kriminālprocesā pierādāmie apstākļi ir Krimināllikumā paredzētā nozieguma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Katrā konkrētā krimināllietā ir nepieciešams konstatēt visas četras noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Ja trūkst kaut vai viena no nepieciešamajām nozieguma sastāva pazīmēm, tad vispār nav pamata atzīt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs. Šī atziņa izteikta U.Krastiņa un V.Liholajas grāmatā “Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII1 nodaļa), Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2015, 40.-41. lpp.).

No subjektīvās puses Krimināllikuma 320. pantā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, tas nozīmē, ka valsts amatpersona apzinās, ka viņa saņem kukuli par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, un vēlas šo kukuli pieņemt. Apsūdzības debašu runā nav vērtēta U.Magoņa subjektīvā attieksme pret viņam inkriminētajām darbībām ka viens no noziedzīga nodarījuma pastāvēšanas elementiem, taču subjektīvās puses noskaidrošanai, kā to norādījis profesors U.Krastiņš, tāpat kā citām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ir izšķiroša loma tā vai cita noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanā, jo noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās un subjektīvās pazīmes tikai kopumā dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības. Šī atziņa izteikta U.Krastiņa grāmatā “Noziedzīgs nodarījums”, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000., 20. lpp.).

Lai pareizi konstatētu formāla noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, ir jānoskaidro apsūdzētās personas psihiskā attieksme pret prettiesisko darbību vai bezdarbību. Savukārt, personas psihiskās attieksmes formas var izpausties kā nodoms vai neuzmanība, savukārt nodoma veidi ir tiešs, un netiešs nodoms.

Tā kā Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētais noziegums ir ar formālu sastāvu, kuru var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, tad ir jākonstatē, ka U.Magonis ir apzinājies savu darbību kaitīgumu un apzināti tās veicis. Darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka šī persona nozieguma izdarīšanas brīdī saprot noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, un izdarītā kaitīgumu attiecībā pret ar likumu aizsargātām citu personu interesēm, kā arī vainīgais saprot, ka viņa darbība vai bezdarbība ir prettiesiska. Darbības vai bezdarbības prettiesiskuma apzināšanās ir tieša nodoma intelektuālais moments,  bet vainojamās personas vēlēšanās, lai viņa darbības vai bezdarbības rezultātā iestātos kaitīgas sekas, norāda uz to, ka persona ir vēlējusies kaitīgo seku iestāšanos, un tas ir tieša nodoma gribas moments.

Tiesa norāda uz šādiem faktiem, kas pierāda, ka U.Magonis ir labticīgi pildījis savus dienesta pienākumus, un rīkojies tikai un vienīgi VAS “Latvijas Dzelzceļš” un SIA “LDz ritošā sastāva serviss” interesēs. VAS “Latvijas Dzelzceļš” Investīciju komitejas un Prezidentu padomes lēmumi attiecībā uz lokomotīvju iepirkumu ir balstījušies tikai un vienīgi uz SIA  “LDz ritošā sastāva serviss” valdes un Iepirkumu komisijas jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem par iepirkuma procedūras rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu par šo lokomotīvju iegādi, un šos lēmumus U.Magonis kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents un valdes priekšsēdētājs nevarēja ietekmēt un arī neietekmēja.

Tiesas sēdē 2019. gada 29. novembrī, atbildot uz prokurores jautājumiem, U.Magonis ir paskaidrojis, ka pie viņa neviena SIA “LDz ritošā sastāva serviss” vai SIA “LDz Cargo” amatpersona nav vērsusies, kaut vai tāpēc, ka tēma par lokomotīvju iepirkumu ir ļoti tāla no viņa kompetences, par iepirkumiem atbildēja citi viceprezidenti, un “zem viņiem” ir iepirkumu direktors, un tā šī  “ķēdīte ir gājusi uz leju”.

Liecinieki S.Berga, I.Rullis, A.Čirva J.Jaunzems un I.Pudule tiesā ir liecinājuši, ka lokomotīvju iepirkumam vajadzēja saņemt Satiksmes ministrijas piekrišanu, un ministrija varēja vai nu apstiprināt, vai arī atcelt to nelietderīguma dēļ.

Dīzeļlokomotīvju iepirkums ir bijis saskaņots ar Satiksmes ministriju, ko pierāda VAS “Latvijas dzelzceļš”  Iepirkumu biroja vadītāja A.Grīnvalda 2015. gada 5. marta vēstule Nr.1B-6.5.1./91-2015-RSS, kurā VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu birojs atsaucas uz Satiksmes ministrijas atzinumu daļā par plānoto dīzeļlokomotīvju iepirkumu, un tieši: “…Ņemot vērā, ka SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” ir izvērtējusi plānotā iepirkuma nepieciešamību, un novērtējusi šo iepirkumu kā atbilstošu un samērīgu, kā arī paļaujoties uz to, ka SIA “LDz RSS” valde ar sabiedrības finanšu līdzekļiem rīkojas ar krietna un gādīga saimnieka rūpību, Satiksmes ministrijai nav iebildumu pret šī iepirkuma veikšanu”.

U.Magoņa liecību patiesumu par to, ka iepirkumu procesu pārraudzība nav viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta un valdes locekļa kompetence, un par to, ka iepirkumu procesus viņš nepārrauga, kā arī par to, ka Investīciju komitejas un Prezidentu padomes lēmumus par iepirkumu saskaņošanu viņš vienpersoniski pieņemt nevar, apstiprina VAS “Latvijas dzelzceļš” iekšējais normatīvais regulējums, un konkrēti tas, ka:

-“LDz Investīciju komitejas nolikuma” 1.2.punktā ir noteikts, ka Investīciju komiteja ir LDz Prezidentu padomes institūcija LDz Investīciju projektu un atkarīgo sabiedrību Attīstības projektu izvērtēšanai;

-“Investīciju komitejas nolikuma” 2.1.punkts nosaka, ka Investīciju komitejas sastāvā ietilpst ļoti plašs LDz vadošo darbinieku loks, tai skaitā visi LDz Prezidentu padomes locekļi, un protams arī LDz prezidents;

-Nolikuma 4.7.punkts paredz, ka katram Investīciju komitejas loceklim ir viena balss un komitejā lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu komitejas locekļu balss vairākumu.

Tātad, ir pierādījusies U.Magoņa liecība par to, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komiteja ir koleģiāla VAS “Latvijas dzelzceļš” izpildinstitūcija, kuras locekļi ir patstāvīgi lēmumu pieņemšanā, savstarpēji neatkarīgi viens no otra, un viņiem ir līdzvērtīgas tiesības lēmumu pieņemšanā.

Saskaņā ar 2014. gada 16. jūnijā noslēgto līgumu starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un U.Magoni par VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildi, U.Magoņa amata pienākumi ir pildīt VAS “Latvijas dzelzceļš” statūtos noteiktos valdes priekšsēdētāja pienākumus un pārstāvēt VAS “Latvijas Dzelzceļš” atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un “Komerclikumu”, un saskaņā ar “Līguma” 7. punktu, sekmēt VAS “Latvijas dzelzceļš” sadarbību ar Satiksmes ministriju.

U.Magoņa amata aprakstā ir norādīts, ka viņa darba vieta ir VAS “Latvijas Dzelzceļš” Prezidentu padome, amats- prezidents, un prezidenta amata mērķis ir VAS “Latvijas Dzelzceļa” un atkarīgo sabiedrību vispārējā un komercdarbības organizēšanas vadība, kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” interešu pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās. Viņa kā VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidenta amata pienākumi ir organizēt un vadīt Prezidentu padomes darbu un VAS “Latvijas dzelzceļš” koncerna vispārējās vadības komitejas darbu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes nolikumā ir teikts, ka Prezidentu padome ir VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes koleģiāla izpildinstitūcija, kas nodrošina VAS “Latvijas dzelzceļš” ikdienas lietu pārzināšanu, pārstāvību un darījumu slēgšanu VAS “Latvijas dzelzceļš” vārdā. VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidentu padome sastāv no Prezidenta un viceprezidentiem atsevišķās VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldības jomās.

Prezidentu padomes nolikuma 21. punktā ir noteikts, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta atbildībā ir VAS “Latvijas dzelzceļš” vispārējās vadības, kravu un pasažieru pārvadājumu, mārketinga, loģistikas un ārējo sakaru jautājumi. Nolikuma 34. punktā ir noteikts, ka katram Prezidentu padomes loceklim ir viena balss, un Prezidentu padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Minētais nolikums nepiešķir Prezidentu padomei tiesības koncerna atkarīgajās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieņemt vienīgā dalībnieka lēmumu. Līdz ar to, ir apstiprinājušās U.Magoņa liecības par to, ka viņa kā VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta atbildības joma bijusi tikai Sabiedrības vispārējā vadība, bet Sabiedrības budžeta, investīciju un iepirkumu jautājumi nav bijuši viņa kā prezidenta kompetences jautājums.

2015. gada 16. jūnija VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas sēdē U.Magonis ir labticīgi pildījis savus dienesta pienākumus, un rīkojies tikai un vienīgi VAS “Latvijas Dzelzceļš” un meitas uzņēmuma SIA “LDz ritošā sastāva serviss” interesēs.

Atbildot uz prokurores jautājumu, U.Magonis tiesas sēdē ir liecinājis, ka viņa kā prezidenta funkcija ir darbu noorganizēt tā, lai viss darbojas pats, un ja viss pats strādā, tad paliek tikai uzraudzība. Piedalīšanās Investīciju komitejā un akcionāru sapulcēs ir ļoti formāla, jo VAS “Latvijas Dzelzceļš” ir ļoti kvalitatīvs vidējā līmeņa darbinieku aparāts. Kad viņam atnesti kādi dokumenti, tad reāli dokumentos viss jau ir bijis skaidrs. Viņa- U.Magoņa- politika bijusi tāda, ka uz valdi vai uz Investīciju komiteju, uz visām sapulcēm, kuras vadījis viņš, un kur jāpieņem galīgie lēmumi, tur strīdu vairs nevar būt.

Visi Investīciju komitejas locekļi, un sēdes ziņotājs I.Rullis savās tiesas sēdē sniegtajās liecībās ir liecinājuši, ka no U.Magoņa puses Investīciju komitejas lēmuma pieņemšanā nekādu ietekmi nav jutuši, kā arī U.Magonis nevienu no viņiem ne pirms Investīciju komitejas sēdes, ne arī tās laikā nav ietekmējis, lai tiktu pieņemts pozitīvs lēmums, un Investīciju komitejas locekļi uzskata, ka pamatoti ir devuši piekrišanu dīzeļlokomotīvju iepirkšanai. U.Magonim nav bijis nekāda pamata iebilst pret Investīciju komitejas un Prezidentu padomes lēmumu pieņemšanu par lokomotīvju iegādi, un šāds lēmums bijis ekonomiski pamatots, un bijis SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un visa VAS “Latvijas dzelzceļš”  koncerna interesēs.

Tiesa nepiekrīt prokurores viedoklim, ka priekš SIA “LDz ritošā sastāva serviss” izdevīgāk būtu bijis iegādāties jaunas, nevis lietotas lokomotīves

Bet ņemot vērā tiesas sēdēs dzirdēto, tiesai ir radusies pārliecība, ka vispārzināmajos, arī šobrīd pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos runāt par jaunu, nelietotu lokomotīvju iegādi ir praktiski neiespējami, un tātad patiesībā būtu jāpriecājas par katru kaut vai lietotu lokomotīvi, kuru SIA “LDz ritošā sastāva serviss” ir izdevies iegādāties.

Četru lokomotīvju iepirkšana ir bijusi ekonomiski pamatota rīcība, kas atbildusi gan SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, gan SIA “LDz Cargo” interesēm.

Nauda, ko U.Magonis pieņēma no O.Osinovska, nav uzskatāma par kukuli lokomotīvju iepirkumā, jo tā pieņemta kā atlīdzība par AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” interešu privātu lobēšanu AAS “Krievijas Dzelzceļš”.

Apsūdzot U.Magoni kukuļņemšanā lokomotīvju iepirkumā, apsūdzībai attiecībā par nozieguma subjektīvo pusi bija jāpierāda, ka:

-U.Magonis naudu no O.Osinovska ir pieņēmis par balsošanu VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejā un Prezidentu padomē par labu AS “Skinest Rail” (tieša nodoma gribas moments);

-U.Magonis, pieņemot naudu no O.Osinovska, ir apzinājies, ka šādas naudas pieņemšana ir aizliegta ar Krimināllikumu, jo tas ir kukulis (tieša nodoma intelektuālais moments).

Tiesa uzskata, ka apsūdzība nav pierādījusi ne tieša nodoma gribas momentu un nolūku, ne tieša nodoma intelektuālo momentu.

Nav pierādīts, ka U.Magonis ir pieņēmis naudu par savu pozitīvo balsojumu VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejā un Prezidentu padomē, kā arī nav pierādīts, ka U.Magonis, pieņemot naudu no O.Osinovska, būtu apzinājies, ka šāda darbība ir aizliegta ar Krimināllikumu.

Tiesa uzskata, ka 2015. gada 16. jūnija LDz Investīciju komitejas un Prezidentu padomes sēdēs U.Magonis ir labticīgi pildījis savus dienesta pienākumus, un ir rīkojies tikai un vienīgi VAS “Latvijas Dzelzceļš” un tā meitas uzņēmuma SIA “LDz ritošā sastāva serviss” interesēs.

Tā kā apsūdzība nav pierādījusi pretējo, tad tiesas pienākums nav meklēt pa lietas materiāliem iespējamos U.Magoņa vainas pierādījumus.

Līdz ar to, tiesa secina, ka tā arī nav iegūti neapšaubāmi pierādījumi tam, ka U.Magonis saistībā ar četru lokomotīvju iepirkumu būtu pieņēmis no O.Osinovska mantisku labumu par viņa- U.Magoņa- “labvēlīgas attieksmes” izrādīšanu. Diemžēl, bet tiesai tā arī nav izdevies saprast, kas konkrēti ir domāts ar “labvēlīgas attieksmes” izrādīšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta otro daļu, personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums. VAS “Latvijas Dzelzceļš” Investīciju komitejas un Prezidentu padomes lēmumi attiecībā uz lokomotīvju iepirkumu balstījās uz jau iepriekš pieņemtiem SIA “LDz ritošā sastāva serviss” Iepirkumu komisijas un valdes lēmumiem par iepirkuma procedūras rezultātu apstiprināšanu un līguma noslēgšanu par lokomotīvju iegādi, SIA “LDz ritošā sastāva serviss” budžeta grozījumu apstiprināšanu un kredītsaistību ņemšanu, un šīs SIA “LDz ritošā sastāva serviss” aktivitātes U.Magonis nekādi nevarēja ietekmēt un arī neietekmēja, jo nebija nekādas vajadzības ietekmēt lokomotīvju iegādes procesu.

Attiecībā par viena un tā paša pretendenta aicināšanu uz otro iepirkuma procedūru, tiesa konstatē, ka jau pirmajā lokomotīvju iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents- AS “Skinest Rail”, un tātad bija reāls pamats uzskatīt, ka arī atkārtotajā iepirkumā piedalīsies tikai AS “Skinest Rail” un neviens cits.KNAB veiktais 2015. gada 15. jūlija sarunas audioieraksts ir iegūts nelikumīgi, tas ir nepieļaujams kā pierādījums, un lai sarunas audioierakstu, kas tika iegūts operatīvās darbības pasākumu rezultātā, drīkstētu izmantot pierādījumu, tas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta trešo daļu, bija jāpārbauda procesuālā kārtībā, un tieši- veicot skaņu ierakstu ekspertīzi.

Tas, ka naudas nodošana no O.Osinovska U.Magonim ir notikusi atklāti, neslēpjoties, publiskā vietā, liecina par to, ka O.Osinovskis un U.Magonis nav interpretējuši savas darbības kā noziedzīgas, un no tā var secināt, ka viņu uztverē, O.Osinovskim nododot un U.Magonim pieņemot skaidru naudu, nav noticis nekāds noziegums, bet gan ir nodota no O.Osinovska puses atlīdzība U.Magonim par viņa centieniem lobēt AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas” intereses AAS “Krievijas Dzelzceļš”.

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par “kukuļa-pateicības” pieņemšanu lielā apmērā, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem, un tieši- ir jākonstatē, ka materiālo vērtību pieņem valsts amatpersona, materiālo vērtību valsts amatpersona pieņem par kādu likumīgu vai nelikumīgu jau izdarītu darbību vai pieļautu bezdarbību, valsts amatpersona izmanto savu dienesta stāvokli, un pieņemtā materiālā vērtība domāta šai valsts amatpersonai, vai arī jebkurai citai personai.           

Kukuļņemšanas objektīvo pusi raksturojošais nosacījums, ka kukuļa pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana notiek, valsts amatpersonai izmantojot savu dienesta stāvokli, nozīmē to, ka amatpersonai dienesta pienākumos ir jāveic kāda no tām ekskluzīvajām funkcijām, kuras personai kā valsts varas pārstāvim ir uzticētas, jo tikai šo funkciju ietvaros var tikt aizskartas aizsargājamās intereses, tas ir- valsts un pašvaldību institūciju un valsts dienesta normāla darbība. Apsūdzībā ir norādāmas tās konkrētās darbības, ko amatpersona ir izdarījusi, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Profesore V.Liholaja, strādājot pie tiesu prakses apkopojuma krimināllietās pēc Krimināllikuma 320-323.pantiem, ir norādījusi, ka tiesu nolēmumos netiek pamatota amatpersonas statusa esamība un inkriminēto noziedzīgo darbību saistība ar amatpersonas statusu un tātad arī pilnvarām. Apsūdzībā ir norādāmas tās konkrētās darbības, ko amatpersona ir izdarījusi, izmantodama savu dienesta stāvokli. Šī tiesu prakses apkopojuma secinājumos tiek uzsvērts, ka apsūdzībā ir norādāmas tās konkrētās darbības, kuras amatpersona ir izdarījusi, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Tā kā naudas nodošana no O.Osinovska U.Magonim ir notikusi atklāti, neslēpjoties, tad tiesa secina, ka gan U.Magonis, gan O.Osinovskis ir bijuši pārliecināti par savu darbību likumību, jo uzskatījuši, ka nauda tiek dota U.Magonim ne jau kā atlīdzība par viņa “labvēlīgās attieksmes izrādīšanu” saistībā ar četru lokomotīvju iepirkšanu, un kā samaksa par U.Magoņa kā Latvijas valsts amatpersonas centieniem lobēt O.Osinovska biznesa intereses AAS “Krievijas Dzelzceļš”. Pretējā gadījumā, apzinoties, ka viņi atrodas dažādu specdienestu redzeslokā, diezin vai viņu būtu veikuši naudas nodošanu absolūti atklātā un labi pārredzamā vietā.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka O.Osinovska darbībās nav konstatēta subjektīvā puse- tiešais nodoms, gan objektīvā puse- O.Osinovska darbību rezultātā nav traucēta valsts iestāžu un pašvaldības iestāžu, kā arī komercuzņēmumu normāla darbība, tiesa atzīst, ka O.Osinovska darbībās nav konstatēts neviens no viņam inkriminētajiem noziedzīgā nodarījuma sastāviem, un tātad viņš ir atzīstams par nevainīgu un attaisnojams abās viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija uzliek Latvijai kā ANO dalībvalstij pienākumu kriminalizēt kukuļošanu, un šīs konvencijas ieviešanas vadlīnijās ir skaidrots, ka materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi valsts amatpersonai tiek doti par tās vai citas darbības veikšanu savu oficiālo pienākumu ietvaros, vai arī par atturēšanos no šīs darbības. Tiek uzsvērts, ka nepamatotajai priekšrocībai vai kukulim, ir jābūt saistītam ar amatpersonas darba pienākumiem.

Ņemot vērā, ka U.Magonis un O.Osinovskis ir atzīstami par nevainīgiem un attaisnojami, tad nav nepieciešams vērtēt viņu personības.

Tā kā nav konstatēta U.Magoņa vaina, tad attiecībā par lietiskajiem pierādījumiem tiesa secina, ka rokas pulksteņi “Chopard Monaco Historique Chronometer”,“Lois Moinet 1806 Moscou Meteorite”,“Chopard Geneva Depuis1860”,“Breitling Montbrilliant 1461 Jours”, “A.Lange&Sohne” un naudas līdzekļi 80 070,00 EUR ir atdodami likumiskajai īpašniecei Anastasiai Magonei, personas kods ...

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 366. panta pirmās daļas pirmo punktu, atceļams arests nekustamajam īpašumam zemes gabalam, kadastra Nr.8044 013 0459, kas atrodas Ādažu novada, Baltezerā, Baltezera ielā 38A, nekustamajam īpašumam zemes gabalam un mājai ar kadastra Nr.8044 013 0308 Ādažu novada, Baltezerā, “Magoņkrasti”, automašīnai “Mercedes Benz CL 500, ar reģistrācijas numuru ZH-2, rokas pulkstenim “Vacheron Constantin Geneve Swiss made”, rokas pulkstenim “Cartier Swiss made”, rokas pulkstenim “Montblanc  Chronograph Nicolas Rieussec Swiss Made”, bezskaidrai naudai 836 879,20 EUR apmērā, kas atrodas Uģa Magoņa norēķinu kontā AS “Luminor bank” (bijusī “Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle), skaidras naudas līdzekļiem 9000 EUR apmērā, kas izņemti kratīšanas laikā U.Magoņa lietošanā esošajā automašīnā Audi A8 ar reģistrācijas numuru JS6928.

Lietisko pierādījumu skaidro naudu 499 500 EUR apmērā, kas tika izņemta 2015. gada 6. augustā veiktās kratīšanas laikā Uģa Magoņa lietošanā esošajā automašīnā Audi A8 ar reģistrācijas numuru JS6928, atdot Uģim Magonim.

Lietisko pierādījumu skaidru naudu 9000 EUR apmērā atdot Uģim Magonim.

Papīra lapas, kas atradās papīra iepakojumā ar naudu, atstāt LR Prokuratūras rīcībā.

Lietiskos pierādījumus CD matricu Nr.1212/101 no 05.08.2015., un CD matricu “KNAB Nr.12/96 no 20.07.2015., CD matricu Nr.63 no 22.09.2015., CD Nr.64 no 26.09.2016., CD Nr.63 no 23.09.2016., CD matricu ar U.Magoņa balss paraugiem, CD matricu ar telefoniski iegūtiem U.Magoņa balss paraugiem, CD matricu ar O.Osinovska balss paraugiem, CD matricu ar telefoniski iegūtiem O.Osinovska balss paraugiem, DVD matricu, kas saņemta no KAPO ar videoierakstu, un CD Nr.81 no 07.12.2015 ar atbildi no LMT- glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Cieto disku SEAGATE S/N Z1F4E2EG glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Procesuālos izdevumus sakarā ar tulka pakalpojumiem no U.Magoņa un O.Osinovska nepiedzīt.                                             

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un vadoties no Kriminālprocesa 511.-514. panta, 523.-529. panta, tiesa nosprieda:

Uģi MAGONI, personas kods ..., atzīt par nevainīgu un attaisnot  Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā.

Oļegu OSINOVSKI, Igaunijas Republikas personas kods ..., dzimis 1966. gada 27. augustā, Igaunijas Republikas pilsonis, atzīt par nevainīgu un attaisnot apsūdzībā pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par kukuļa piedāvāšanu Uģim Magonim.

Oļegu OSINOVSKI, Igaunijas Republikas personas kods ..., dzimis 1966. gada 27. augustā, Igaunijas Republikas pilsonis, atzīt par nevainīgu un attaisnot apsūdzībā pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par kukuļa nodošanu Uģim Magonim.

Rokas pulksteņus:

-“Chopard Monaco Historique Chronometer”,

-“Lois Moinet 1806 Moscou Meteorite”,

 -“Chopard Geneva Depuis1860”,

-“Breitling Montbrilliant 1461 Jours”,

-“A.Lange&Sohne”, un

Naudas līdzekļus 80070,00 EUR atgriezt likumiskajai īpašniecei Anastasiai Magonei, personas kods ...

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 366. panta pirmās daļas pirmo punktu, atcelt arestu šādai arestētai mantai:

-nekustamajam īpašumam zemes gabalam, kadastra Nr.8044 013 0459, kas atrodas Ādažu novada, Baltezerā, Baltezera ielā ...;

-nekustamajam īpašumam zemes gabalam un mājai ar kadastra Nr.8044 013 0308 Ādažu novada, Baltezerā, ...;

-automašīnai “Mercedes Benz CL 500, ar reģistrācijas numuru ZH-2;

-rokas pulkstenim “Vacheron Constantin Geneve Swiss made”;

-rokas pulkstenim “Cartier Swiss made”;

-rokas pulkstenim “Montblanc  Chronograph Nicolas Rieussec Swiss Made”;

-bezskaidrai naudai 836879,20 EUR apmērā, kas atrodas Uģa Magoņa norēķinu kontā AS “Luminor bank” (bijusī “Nordea bank Finland Plc Latvijas filiāle);

-skaidras naudas līdzekļiem 9000 EUR apmērā, kas izņemti kratīšanas laikā U.Magoņa lietošanā esošajā automašīnā Audi A8 ar reģistrācijas numuru JS6928.

Lietisko pierādījumu skaidro naudu 499 500 EUR apmērā, kas tika izņemta 2015. gada 6. augustā veiktās kratīšanas laikā Uģa Magoņa lietošanā esošajā automašīnā Audi A8 ar reģistrācijas numuru JS6928, atdot Uģim Magonim.

Lietisko pierādījumu skaidru naudu 9000 EUR apmērā atdot Uģim Magonim.

Papīra lapas, kas atradās papīra iepakojumā ar naudu, atstāt LR Prokuratūras rīcībā.

Lietiskos pierādījumus CD matricu Nr.1212/101 no 05.08.2015., un CD matricu “KNAB Nr.12/96 no 20.07.2015., CD matricu Nr.63 no 22.09.2015., CD Nr.64 no 26.09.2016., CD Nr.63 no 23.09.2016., CD matricu ar U.Magoņa balss paraugiem, CD matricu ar telefoniski iegūtiem U.Magoņa balss paraugiem, CD matricu ar O.Osinovska balss paraugiem, CD matricu ar telefoniski iegūtiem O.Osinovska balss paraugiem, DVD matricu, kas saņemta no KAPO ar videoierakstu, un CD Nr.81 no 07.12.2015 ar atbildi no LMT- glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Cieto disku SEAGATE S/N Z1F4E2EG glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Procesuālos izdevumus sakarā ar tulka pakalpojumiem no U.Magoņa un O.Osinovska nepiedzīt. 

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 530. panta otro daļu, prokurors, apsūdzētais, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Vidzemes rajona tiesā.

Vidzemes rajona tiesas tiesnesis K.Jansons

2021. gada 15. jūnijā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Robežas plūstošās smiltīs

FotoLemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi - tā secinājusi Satversmes tiesa (ST).
Lasīt visu...

12

Asins upes

FotoKāpēc tu domā, ka sludina tikai Dievs? Velns arī sludina, un viņam ir bezgala daudz izpalīdzīgu apustuļu, kuri neatlaidīgi popularizē sātanismu. Velnam arī ir daudz sātanisku apustuļu un brīvprātīgo palīgu, kuri par kalpošanu tam neprasa samaksu, tie pat ir gatavi piemaksāt, lai izplatītu ierēkšanas un ļaunuma vēsti.
Lasīt visu...

21

Otro reizi tik sāpīgi uz grābekļa kāpt nevajadzētu

FotoTas, ka mūsu valdības lēmumi nereti atgādina to pašu bardaku, par ko bieži smejam lielajā kaimiņvalstī, un reizēm daži aizliegumi muļķībā var konkurēt ar Turkmenistānas vadoņa garadarbiem (1), nenozīmē, ka mums ar atbildību nav jāizturas pret citiem. Mūsu ģimenē visas potes arī līdz Ķīnas vīrusa izlaišanai bija pašsaprotamas.
Lasīt visu...

21

Par Rīgas domes plāniem pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu

FotoSaistībā ar izskanējušo ieceri pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu esam vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem. Mums nav pieņemami, ka Centrāltirgus un tā apkaimes attīstību Rīgas dome vēlas veicināt uz mūsu apkaimju rēķina. Šis ir pilns vēstules teksts, ko nosūtījām Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, vicemēram Edvardam Smiltēnam un citiem Rīgas domes deputātiem:
Lasīt visu...

21

Kāpēc tautai jāatbild par valdības “murgiem”?

FotoValsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās  Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis (attēlā) COVID-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”.
Lasīt visu...

21

Aktīvāko personību iznīcināšana un sabiedrības kontrole – “Zersetzung” Latvijā

FotoStāsts nav tikai par VDR, Zersetzung metodi izmantoja visā PSRS un arī tagad izmanto Latvijā. Zersetzung ir cēlonis, kāpēc Latvijas skolās ir augstākais mobinga līmenis pasaulē – bērni ir sabiedrības spogulis. VDR Stasi arhīvus pārņēma VFR drošības dienesti un pieļāva Stasi arhīvu publicēšanu un izpēti, bet Latvijā Atmodu organizēja VDK darbinieki, kuri pat līdz šai dienai ir ar ietekmi mūsu valstī un rīkojas tā, lai VDK lietotās psiholoģiskā terora metodes noklusētu. Patiesībā šīs metodes tika lietotas tieši tāpat kā VDR. Plaši šajās darbībās tika iesaistīti arī VDK aģenti un to tīkli.
Lasīt visu...