Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībai tā arī nav izskaidrots, kādu iemeslu dēļ izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska izvēlējusies par Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītāju tieši Gvido Straubi, jo brāļu draudzes izpētes vēsturnieka kvalifikāciju vidū nav bijis valsts iestādes vadības un būtiskas publiskās administrācijas pieredzes.

Studējis vēsturniekos no 1977. gada līdz 1982. gadam, kad uzņemts Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūta aspirantūrā, no 1983. gada līdz 1988. gadam bijis šīs akadēmijas korespondētājlocekļa, Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka, habilitētā vēstures zinātņu doktora Vasīlija Dorošenko asistents, par ko pats Straube atzīst, ka tie bijuši viņa «zelta gadi» un radis tur iekšējo gaisotni un ideālu vidi.

1990. gadā aizstāvējis vēstures zinātņu kandidāta grādu - cand. hist. Vēlāk laba, tipiska vēsturnieka karjera - pētnieks, docents, arhīvists, profesors. Kādu laiku divtūkstošo sākumā bijis fakultātes dekāns, arī senators. Straube mēģināja kandidēt arī 2019. gada vēlēšanās par universitātes senatoru, taču Latvijas Universitātes Satversmes sapulce vairs neuzticējās tādā mērā un Straubi senātā neievēlēja.

Varbūt atslēga slēpjas privātā biznesa ķērienā? Rektora vietas izpildītāja izvēles procesā plašākai sabiedrībai garām paslīdējis fakts, ka līdztekus vēsturniekam tipiskajā darba vidē laikrakstā «Dzimtenes Balss», žurnālā «Karogs», Heraldikas komisijā, Nacionālās vēstures komitejā, Latvijas arhīvistu biedrībā, Hernhūtiešu fondā, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā, Turaidas muzejrezervatā, valsts akciju sabiedrībā «Latvijas pasts» Straube bijis arī privātuzņēmējs.

Straubes prasmes administrācijā rāda tieši pieredze privātajā sektorā - viņš bijis ilggadējs privātās akciju sabiedrības «Rīgas kinostudija», reģ. nr. 50003021241, padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2017. gadā valsts uzvarēja ilgstošā tiesvedībā pret šo komercsabiedrību, jo Kultūras ministrijas personā bija vērsusies par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā pret privāto akciju sabiedrību «Rīgas kinostudija» par 973 padomju okupācijas periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu.

Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un Straubes vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.

AS «SEB banka» savulaik pat ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas, privātās akciju sabiedrības «Rīgas kinostudija» amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām. Banka iesniegumā policijai rakstīja, ka «Rīgas kinostudija» un ķīlas devēji, apzinoties, ka tās rīcībā nav naudas līdzekļu un tie nespēs izpildīt saistības labprātīgi, kā arī apzinoties, ka to rīcībā nav tiesisku instrumentu, ar kuriem varētu kavēt piedziņu un ķīlu realizāciju, veikuši noziedzīgas darbības: snieguši apzināti nepatiesu informāciju kredīta izlietošanas laikā, pārkāpuši tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus, grāmatvedības noteikumus, nobēdzinājuši mantu un prettiesiski atsavinājuši ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem.

Savdabīgi, ka šajā laikā presē šajā pašā ziņā ir norādīts, ka uzņēmuma padomes priekšsēdētājs vietnieks bija mūsu it kā tālu no mantas, naudas un lietām, ko rūsa un kodes bojā stāvošais vēsturnieks Gvido Straube. Bet vai valsts amatpersona Straube šo faktu ir norādījis valsts amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu? Iespējams, ka ne. Vai varētu būt pārkāpts likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", neuzrādot privātas akciju sabiedrības amatu valsts amatpersonas deklarācijā? To var droši konstatēt tikai Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Jebkurā gadījumā šī daudzcietušā komersanta vadībā kā padomes priekšsēdētāja vietnieks Gvido Straube bija vēl 2019. gada septembrī, norādot šo komercdarbības amatu arī dažās iepriekšējās deklarācijās.

Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā un Latvijas Kinematogrāfistu savienības un 44 filmu autoru kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2014. gada 22. aprīļa spriedumu Latvijas valsts prasībā pret Straubes pārstāvēto akciju sabiedrību „Rīgas Kinostudija” par mantisko autortiesību atzīšanu uz LPSR valsts uzņēmumā „Rīgas kinostudija” uzņemtajām 973 filmām, kas tapušas laikā no 1964. gada līdz 1990.gada 4.maijam, un arī trešo personu prasībā par autortiesību atzīšanu uz šīm filmām. Pagaidām valstij saķeršanās ar Straubes vadīto uzņēmumu beigusies laimīgi - Kultūras ministrija uzvarēja, un Straubes pārstāvētais privātais komersants šajā tiesā 2017. gada 31. janvārī zaudēja galīgi. Kinematogrāfi, režisori, scenāristi mākslinieki un Latvijas sabiedrība atguva savu kultūras mantojumu.

Vietā gan jautājums - kā šīs neveiksmīgās tiesvedības pret valsti, privātas akciju sabiedrības mēģinājumi piesavināt kultūras kanonā iekļautas latviešu kultūras vērtības, maksātnespējas pieprasījumi, tiesiskās aizsardzības procesi ar nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanu, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanu, bankas vēršanos policijā par noziedzīgam darbībām izskatās no biznesmeņa Straubes, kas kā ilggadējs padomes priekšsēdētāja vietnieks varbūt nemaz nav vainojams nepietiekamā komercdarbības uzraudzībā, ētiskās puses?

Un kas sagaida Latvijas Universitāti ar šādu rektora vietas izpildītāju, kas - pat esot rektora kabinetā - nekautrējas šā gada 2. septembrī deklarēt valsts amatpersonu deklarācijā rektora amata savienošanu ar šāda privātā komersanta padomes - uzraudzības institūcijas - vadību?

Vai Ministru kabinets 2019. gada 29. augusta rīkojumā par Straubes iecelšanu amatā ir devis atļauju šos amatus savienot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā? Un kā no lietas morālās puses uz to raudzīties Latvijas Universitātes studentiem? Vai bažīties, ka profesora kā komersanta uzraudzības institūcijas locekļa privātā sektora likstas ar tiesiskumu nepiemeklēs arī valsts augstskolu?

Lai saglabātu kontroli augstskolā, Straube 2019. gada septembrī vienpersoniski likvidējis augstskolas Stratēģijas padomi. Akciju sabiedrības padomē pats Straube palicis. Par savu svarīgāko uzdevumu izvirzījis LU «dežūrmenedžēšanu» līdz jauna rektora ievēlēšanai, kas, viņaprāt, ir «virsuzdevums»; «Vēlos veiksmīgi sakārtot rektora vēlēšanu procesu», uzsvēris Straube.

Cerēsim, ka maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības procesi, zaudējumi tiesās un citas privāto komersantu vajājušās likstas, kad Straube «sakārtos» Latvijas Universitāti, augstskolai ies garām.

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668

https://www.delfi.lv/news/national/politics/banka-ludz-sakt-lietu-par-rigas-kinostudijas-amatpersonu-darbibam.d?id=42768304

http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/augstaka-tiesa-lpsr-valsts-uznemuma-rigas-kinostudija-autortiesibas-uz-padomju-laika-uznemtajam-filmam-ir-beigusas-pastavet-uz-likuma-pamata-8101?

https://lv.wikipedia.org/wiki/Gvido_Straube

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...