Kā Saeimas melis mēģināja samelot deklarācijā un “piemirst” no Meroni uzticības personas saņemto 13 000 eiro “aizdevumu”
Pietiek lasītājs06.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ klausījos jautru raidījumu – kā slavenākais Saeimas melis mēģina sakarināt makaronus uz ausīm gan Jānim Domburam, gan visiem viņa raidījuma skatītājiem. Cita starpā – arī par to, kā viņš par tādu Rūdolfu Meroni vispār neko lāga nezinot un noteikti neesot no viņa pieņēmis ne vienu vienīgu netīru centu.
Patiesība gan ir nedaudz cita – un, lai to slēptu, Saeimas melis pirms nepilniem trim gadiem mēģināja samelot arī savā amatpersonas deklarācijā. Mēģināja – bet nobijās un ātri vien atzinās Valsts ieņēmumu dienestam.
Lasītāji var iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta dokumentu, no kura izriet, kā Saeimas melis mēģinājis no valsts un sabiedrības noslēpt, ka no kādas fiziskas personas ir „aizņēmies” prāvu summu – 13 tūkstošus eiro. Taču no melošanas nekas labs nav sanācis, un nācies vien samaksāt administratīvo sodu.
Savukārt publisko reģistru dati – pienāks laiks, kad arī tie tiks publiskoti – pārliecinoši rāda, ka šī fiziskā persona tajā laikā bija cieši saistīta ar to pašu slaveno Šveices advokātu, kurš pašlaik beidzot ticis pie kriminālprocesa par rīcību ar viņa „glabāto” arestēto mantu.
Par to, ka kāda kripatiņa no tās caur Meroni uzticamības personu ir tikusi arī Saeimas slavenākajam melim, šaubu nav. Drīzāk jautājums - kādas summas un no kā viņš ir noklusējis citās savās deklarācijās.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
