Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen ar patiesu interesi noskatījos mūsu „sabiedriskajā televīzijā” sižetu par to, kā nabaga valsts esot cietusi divus miljonus eiro lielus zaudējumus tāpēc, ka uzņēmuma Grindeks saimnieks Kirovs Lipmans, lūk, tai neesot piedāvājis atpirkt uzņēmuma akcijas un valstiskie „saimnieki” ar līdzšinējo premjeru Māri Kučinski, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Vladimiru Loginovu (attēlā) priekšgalā bijuši spiesti tās pārdot „pa lēto”.

Sižets, protams, pilnībā atbilda „sabiedriskajai televīzijai” un tās labi zināmajai kopējai nostādnei – ir „mūsējie”, kurus mēs aizstāvam vienmēr un visur, lai cik piedauzīgi tas arī reizēm neizskatītos, savukārt visi pārējie – nu, atvainojiet, neko nevar darīt, tāds „sabiedriskais medijs” mēs nu reiz esam.

Taču šajā sižetā tomēr viegli tika šauts pār strīpu, tāpēc atļaušos īsi uzskaitīt faktus, kurus „sabiedriskais medijs” uzskatīja par labāku nepamanīt.

Pirmais fakts. Ir tiešām brīnumaini, kā „saimniekotājiem” Ašeradenam un Loginovam pirms diviem gadiem valstij piederošās Grindeks akcijas pārdot par 3,85 eiro gabalā, kamēr 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro. Tur, protams, vajadzēja ļoti pacensties.

Taču varbūt arī brīnumu tur nekādu nav. Vai nu Ašeradens demonstrēja tās uzņēmējdarbības prasmes, kas viņam palīdzēja nolaist uz grunti Dienas koncernu, vai arī Loginovs demonstrēja, ka kopš Citadeles pārdošanas pretendentam, kas solīja VISMAZĀK naudas, viņš ķērienu nav zaudējis.

Bet varbūt vienkārši – diezgan līdzīgi Citadeles gadījumam - akcijas speciāli tika pārdotas brīdī, kad cena bija īpaši zema, lai tās tiktu kādam Vienotības sponsoram. Tā jau pie mums tas notiek, un Loginova kunga prasmes šādās situācijās ir labi zināmas.

Otrais fakts. Akcijas tika pārdotas – un miers. Oligarhu pakalpiņa Māra Kučinska valdība, kas šo pārdošanu organizēja, nebūtu ne pirkstu pakustinājusi, ja nebūtu sarosījusies opozīcija, kas bez kādām grūtībām sarēķināja valsts zaudējumus.

Trešais fakts. Tā jau mūsu valdības – vai tas būtu Dombrovskis, Straujuma vai Kučinskis – ir iekārtotas, ka tad, kad kāds tās iebāž ar degunu pašu sataisītajā čupā, tās nevis mēģina aiz sevis satīrīt, bet gan meklē kādu, ko varētu uzdot par grēkāzi.

Nezinu, kurš radošais prāts izdomāja, ka labi varētu derēt Lipmans, bet fakts – tā bija tieši Kučinska valdība, kas visā nopietnībā paziņoja: Lipmanam vajadzēja mums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu, tāpēc mēģināsim mūsu stulbuma (vai Ašeradena un Loginova rebju) dēļ valsts pazaudētos divus miljonus piedzīt no Lipmaniem.

Ceturtais fakts. Patiešām apbrīnojami, ka valdībā un Loginova apkārtnē neatradās neviens, kurš būtu norādījis Kučinskim un Ašeradenam uz nepatīkamo faktu: cienītie kungi, vai jūs vispār esat pārliecināti, ka tajā laikā, kad Lipmans jums neizteica akciju pirkšanas piedāvājumu, jums vispār bija kaut kas pārdodams?

Un te uzreiz piektais fakts. Atbilde ir – nebija. Valstij akcijas gan bija, taču tās nebija pārdodamas. Tas nozīmē – tās skaitījās nepārdodams valsts īpašums. Tikai krietni vēlāk šo akciju statuss tika mainīts. Ar vārdu sakot, - Kučinskis un kompānija sūdzas tiesā, ka Lipmans no viņiem nepirka to, ko viņi nemaz nevarēja pārdot.

Sestais fakts ir vēl jautrāks. Tagad Lipmanus tiesā sūdz Privatizācijas aģentūra. Taču, ja mēs paraugāmies valdības dokumentos – pat ne noslepenotos, bet pavisam publiski pieejamos -, tad redzam, ka Privatizācijas aģentūrai laikā, par kuru ir runa prasījumā tiesai, nekādu Grindeks akciju nemaz nebija. Nevienas pašas. Loginova iestādes turējumā tās nonāca krietni vēlāk.

Septītais fakts. Normāli būtu, ka iekarsušam klientam uz visiem šiem faktiem norādītu godprātīgs advokāts. Taču lieta tā, ka kārtējā mistiskā iepirkuma rezultātā Privatizācijas aģentūru pārstāv advokāts vārdā Mārtiņš Mežinskis.

Ko, jūs nezināt, kas ir Mārtiņš Mežinskis un ar ko viņš nodarbojies līdz šim? Vai viņš nebija tas, kas publiski konfliktēja ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Bamberi? Vai viņš nebija tas, kas neveiksmīgi mēģināja „piepalīdzēt” Liepājas metalurga „saimniekam” Zaharjinam noorganizēt kriminālprocesu pret to pašu Lipmanu? Vai viņš nebija tas, ar kura gādību viņa klients KPMG Baltics zaudēja strīdā par airBaltic 14 miljonus latu vērtajām obligācijām?

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ar vārdu sakot, raugoties uz šādiem „saimniekiem” kā Ašeradens un Kučinskis, kuri savukārt izmanto tādu „profesionāļu” kā Loginovs un Mežinskis pakalpojumus, tiešām sāk šķist – Gobzems ar Bordānu taču nevarētu būt vēl sliktāki…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...