Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau otro vai trešo nedēļu masu medijos nerimstas partijas KPV LV premjera amata kandidāta Alda Gobzema izmisīgie PR centieni. No sākuma cerēju, ka Gobzema kunga populisma pietiks tikai uz pāris intervijām un reklāmrakstiem, taču, kā izrādās, esmu pamatīgi kļūdījies un priekšvēlēšanu pulvera šajā kungā ir krietni vairāk, nekā biju paredzējis iepriekš.

Lai nerunātu aplinkus, teikšu uzreiz – es Aldim Gobzemam ticu tikpat daudz, cik pašreizējās elites pārstāvjiem. Tas ir – necik. Turklāt pēdējo nedēļu KPV LV masveidīgā piarēšanās manā gadījumā ir devusi pretēju efektu, un ticība Gobzema kunga teiktajam ir sarukusi līdz nullei. Vēl jo vairāk, esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Gobzema kunga populisma stāv nevis viņš pats un vēlme strādāt sabiedrības labā, bet gan atsevišķu politisko grupējumu intereses.

Gobzema aktivitāšu patiesos mērķus var iedalīt divos līmeņos – taktiskajā un stratēģiskajā. Katrā no tiem ir savi ieguvēji un savi zaudētāji.

Pirmajā līmenī galvenie ieguvēji un Gobzema PR kampaņas pasūtītāji visticamāk ir ar banku ABLV saistītas personas. To mērķis visticamāk ir izmantot Gobzemu kā instrumentu, lai diskreditētu valsts lielās finanšu institūcijas (FKTK, Finanšu ministriju un maksātnespējas nozari kā tādu). ABLV mērķis labākajā gadījumā ir panākt bankas likvidācijas procesa atcelšanu vai vismaz nodrošināt sev izdevīgu maksātnespējas procesu.

Par ABLV galveno ruporu šajā informācijas kampaņā ir kļuvis kādreiz respektablais izdevums „Dienas Bizness”, kas baņķieru pretiniekus bombardē ar nievājošām karikatūrām un Gobzema komentāriem par maksātnespējas nozarē valdošo bardaku. Tā visa rezultātā „Dienas Biznesa” saturs nu jau kādu laiku atgādina politiskās propagandas piemērus no deviņdesmitajiem („Šķēle pret Lembergu” un „Šķēle pret Panteļējevu” utml.).

Šajā kampaņā tieši iesaistīta ir arī „Dienas Biznesa” vadība un žurnālists Sandris Točs. „Dienas Bizness” kopš 2015.gada novembra pieder bijušajiem AS „Diena” padomes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Maršānam. Laikrakstam jau kādu laiku nav nekādas saistības ar plašāk zināmo „Dienu”, un tā redakcijas politiku nosaka abi iepriekšminētie kungi.

Svārpstons ir cieši saistīts ar „Rīgas Tirdzniecības ostu” (praktiski pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm), kā arī ar vairākiem tranzīta nozares uzņēmumiem – „Baltijas Tranzīta Serviss”, „Kravu Ekspedīcija”, „Riga Coal Terminal”, „Riga Fertilizer Terminal”, „Rīgas Ostas Elevators” u.c. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas jūras tranzīta nozarē ir liela t.s. oligarhu ietekme, bet kopš Nila Ušakova varas nostabilizēšanās Rīgā – arī partijas „Saskaņa” ietekme.

Otrs „Dienas Biznesa” īpašnieks Jānis Maršāns agrāk ir bijis Aināra Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Sociālajos tīklos atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Maršāns ir arī Gvatemalas goda konsuls Latvijā. Papildus ieņemamajiem amatiem Maršāns ir atsācis arī publicista karjeru, piemēram, „Dienas Biznesa” redaktora slejās izplatot sazvērestības teorijas, ka Latvijas mediju telpa atrodas ASV kontrolē. Starp citu, Maršāna komentārus un citus „Dienas Biznesa” rakstus ar prieku atgremo arī vietējie prokremliskie mediji, piemēram, vesti.lv un press.lv.

ABLV un Gobzema PR kampaņas galvenais īstenotājs taktiskajā līmenī gan nav pats Maršāns, bet ar partiju „Saskaņa” saistītais žurnālists Sandris Točs.

Toča kungs jau kopš 90.gadu beigām Latvijas žurnālistu aprindās ir izcēlies ar diezgan lielu toleranci pret pasūtījuma rakstiem. Agrāk, strādājot laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, viņam nebija nekādu problēmu atklāti lobēt oligarhu intereses, savukārt kopš 2014.gada viņš ir uzskatāms par pilntiesīgu „Saskaņas” cilvēku. 2014.gada 10.februārī žurnālists kļuva par Nila Ušakova preses sekretāru, bet jau gadu vēlāk „Rīgas namu pārvaldniekā” bija izkārtojis siltu vietiņu savam dēlam Mārtiņam.

Šeit varētu likt punktu un no Ušakova rokas puiša Toča veikli pārlēkt uz Gobzema PR kampaņas ieguvējiem stratēģiskajā līmenī – partiju „Saskaņa”.

Otrajā un, manuprāt, svarīgākajā līmenī galvenie ieguvēji no Gobzema PR kampaņas ir partija „Saskaņa”. Ušakova un kompānijas mērķis šajā gadījumā ir radīt šķelšanos latviskajās partijās, diskreditēt tās latviešu elektorāta vidū un dot iespēju „Saskaņai” sevi prezentēt kā nosvērtu un stabilu partiju, kas nav iejaukta valdošās elites korupcijas shēmās. Šo ir vērts paanalizēt mazliet ciešāk.

Pirmkārt, Gobzema publiskie paziņojumi ir nekas vairāk kā ūdens liešana. Pat, ja aiz tiem stāv reāli fakti, Aldim nav, ar ko tos atbalstīt, un tas nemaz nav viņa interesēs. Gobzema patiesais mērķis ir sacelt pēc iespējas lielāku informatīvo troksni ap pašreizējām varas partijām, kurā varētu veikli pazust un palikt nepamanīta jebkāda „Saskaņu” diskreditējoša informācija.

Otrkārt, maksātnespējas administratoru skandālā ir ievilktas tikai latviskās partijas – „Nacionālā apvienība”, „Vienotība” un pat līdz šim pie varas stūres netikusī JKP. Visās šīs partijas ir iepriekš paudušas skaidru pārliecību, ka pēc vēlēšanām nesadarbosies ar „Saskaņu”. Salīdzinot ZZS un „Latvijas Attīstībai” savās attiecībās ar „Saskaņu” vismaz kuluāros ir bijušas daudz pielaidīgākas. Savukārt pats Gobzems ir norādījis, ka viņa pārstāvētajai KPV LV nekādu „sarkano līniju” koalīcijas dibināšanai vispār nav.

Treškārt, KPV LV Latvijas politiskajā spektrā aizvien atklātāk sāk tuvināties „Saskaņai” un tās potenciālajam elektorātam. Jau iepriekš biju minējis, ka Gobzema kungs savā Facebook profilā ir sācis komunicēt ar vēlētājiem krievu valodā. Šonedēļ viņa pārstāvētā partija ir lauzusi jaunu barjeru un noorganizējusi veselu diskusiju, kas ir veltīta t.s. krievu skolu jautājumam.

Diskusija tika aizvadīta šī gada 18.jūnijā T/C „Galleria Riga” mākslas galerijā „Happy Art Museum”. Starp citu, „Happy Art Museum” ir iecienīta vieta Latvijas krievu kopienas pārstāvju neformālai sanākšanai. Piemēram, 2016.gadā galerijā tika demonstrēta filma par Vladimiru Vaškeviču „Uzbrukums valstij”, pasākumā toreiz piedalījās arī viens no prominentākajiem Kremļa interešu pārstāvjiem Eiropā – Andrejs Mamikins.

Gobzema kunga personīgajā Facebook profilā un grupā „Русское образование в Латвии” dalību pasākumā apsprieda vairākas personas, kas ir saistītas ar nesenajiem krievu skolu aizstāvības protestiem un atsevišķos gadījumos atklāti lobē Kremļa intereses Latvijā.

Piemēram, par KPV LV organizēto diskusiju interesi pauda Drošības policijas gada pārskatos regulāri iekļautais Boriss Zeļcermans, interneta veikala „SuperPutin.lv” dibinātāja un Kremļa propagandas sižetu aktrise Nataļja Rusinova, krievu skolu aizstāve Irina Smorigo, kas protesta akciju laikā ir manīta ar plakātu, kas apgalvo, ka Latvijā notiek „krievu izglītības holokausts”, kā arī Drošības policijas redzeslokā nonākušie protestu organizētāji Degi Karajevs un Jevgēņija Krjukova. Krjukovu šī gada 2.maijā drošībnieki pat esot „operatīvi aizturējuši”.

Starp citu, arī „Saskaņa” pēdējās nedēļās ir papildinājusi savas rindas ar krievu skolu aktīvistiem Konstantīnu Čekušinu un Drošības policijas gada pārskatos iekļauto Margaritu Dragili. Acīmredzot KPV LV un „Saskaņa” ir nolēmuši kopīgiem spēkiem pacīnīties par Latvijas Krievu savienības elektorātu.

Līdz ar to esmu nonācis pie secinājuma, ka aiz Alda Gobzema un KPV LV pēdējo nedēļu publiskajām aktivitātēm stāv nevis viņu pašu labā griba, bet ietekmīgi politiski un ekonomiski grupējumi, kuriem viņi ir tikai satelītprojekts savu interešu izbīdīšanai.

Pagaidām izskatās, ka KPV LV tiks piešķirta „Saskaņas” mazā brāļa loma. Visticamāk tas tiks darīts pēc Krievijas vadošās partijas „Vienota Krievija” parauga, kas savās interesēs izmanto opozīcijā esošo Liberāldemokrātu partiju ar Vladimiru Žirinovski priekšgalā. Nepieciešamības gadījumā šie sistēmiskās opozīcijas suņi var pacelt balsi un apriet tos, kuri apdraud viņu saimnieku. Latvijas gadījumā šādu politiskās kontroles modeli ir sākusi pārņemt „Saskaņa”, kur Žirinovska loma ir atvēlēta Gobzemam, bet aprejamie ir latviskās partijas, kas apdraud „Saskaņas” nokļūšanu valdībā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...