Kā sievas vēlme zīmēties sociālajos tīklos var piebeigt Aivara Draudiņa vēl nesākušos politisko karjeru
Pietiek lasītājs05.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apvienotais saraksts Ropažu novadā pirmsvēlēšanu kampaņā uzsver savu kandidātu profesionalitāti un godīgumu, aicinot vēlētājus izdarīt pareizo izvēli. Saraksta augšgalā ir Aivars Draudiņš, kurš vēlas ieņemt Ropažu novada domes priekšsēdētāja amatu. Aivars Draudiņš ir šī brīža Siguldas novada pašvaldības izpilddirektors, kurš atrodas ilgstošajā prombūtnē, tas ir uz slimības lapas.
Latvijas Jātnieku federācijas sēdes video Aivars Draudiņš ir redzams ar aizlīmētu kaklu, no kā ir noprotams, ka viņam nesen veikta kāda medicīniska manipulācija. Tomēr cilvēki, kas kādreiz ir pabijuši slimnīcās, zina, ka mēdz būt arī tādas manipulācijas, pēc kurām pacients jau tajā pašā vai nākamajā dienā tiek izrakstīts un diezgan ātri ir spējīgs arī strādāt.
Šaubas par Aivara Draudiņa slimības lapas pamatotību izsauca viņas sievas Agneses Pabērzas-Draudiņas (Viedas administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vecākā eksperte) sociālajā tīklā Facebook izvietotās bildes, kurās viņa ir redzama, baudot atpūtu Francijā. Cilvēki varētu teikt, ka Agnese jau varēja doties atpūsties arī bez vīra, kas tur liels? Tomēr acīgākie Agneses RayBan saulesbriļļu atspulgā ir atšifrējuši arī cilvēku, kas viņu ir fotografējis – bez šaubām, tas ir neviens cits kā viņas pašas vīrs Aivars.
Un tagad ir jāuzdod pamatots jautājums: vai Aivars Draudiņš atrodas uz slimības lapas nepamatoti vai vienkārši neievēro ārstu norādījumus?
Ne pirmais, ne otrais variants īsti nav labs. Ja Aivars Draudiņš nepamatoti izmanto slimības lapu, tad viņš ir izkrāpis no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slimības pabalstu, kas jau draud ar kriminālatbildību. Ja Aivars Draudiņš vienkārši neievēro ārstu nozīmētu režīmu un sievas spiedienā dodas uz Franciju, tad viņu var sagaidīt lielas veselības likstas un kandidāts var nenodzīvot līdz vēlēšanām, kas nav gudri no sievas Agneses puses, ja vien Aivara dzīvība nav apdrošināta ar iespaidīgu apdrošināšanas prēmiju.
Kā pauž paši Apvienotā saraksta kandidāti, Ropažu novadam izvēle ir – IZVĒLE nebalsot par Aivaru Draudiņu, lai neiegrābtos kārtējā blēdīgajā priekšsēdētājā.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.